Jaunākais izdevums

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

Cena, par kuru būs iespējams pārdot abas Parex daļas, būs atkarīga no tā, kurā brīdī darījums notiks - ja valsts ar to nesteigsies, tad ar gadiem, situācijai finanšu tirgos uzlabojoties, to būs iespējams pārdot dārgāk nekā patlaban. Pēc N. Melngaiļa domām, piemērotākais risinājums būtu piesaistīt bankai līdzinvestoru, kas varētu atbrīvot daļu no valsts ieguldītajiem līdzekļiem un ar laiku pārņemt to pilnībā. «Uzreiz pārdot pilnībā būtu neprāts, jo cenas ir ļoti zemas. Ja nedeg, prātīgāk būtu pagaidīt,» spriež N. Melngailis, kurš piesauc Zviedrijas pieredzi: dažos gadījumos valdība gaidīja pat 7-9 gadus, un šī apdomība attaisnojās.

Iespējamas jaunas sejas

Ja Parex jaunais īpašnieks būs kāds no esošajiem tirgus dalībniekiem, tam varētu būt ievērojama tirgus daļa banku sektorā un tam būs lielāka ietekme un konkurētspēja tieši lielo banku vidū, uzsver I. Krūmane. Jau vēstīts, ka, pēc neoficiālām ziņām, par Parex interesi ir izteikusi Nordea banka. Savukārt par Parex nerezidentu biznesu interesi izrādījusi starptautiska investoru grupa Lielbritānijas baņķiera un zelta ieguves kompānijas īpašnieka Pītera Hambro vadībā. «Varētu būt situācija, ka bankai būs divi pircēji - vienam interesēs privātpersonu bizness Baltijā, otram - privātbankas funkcijas,» neizslēdz N. Melngailis.

Viņa skatījumā ļoti iespējams scenārijs, ka kāda liela, Latvijā vēl nepārstāvēta banka, varētu uzskatīt Parex banku par labu bāzi, lai ienāktu mūsu tirgū. Taču jaunu spēlētāju ienākšanai varētu būt arī citi ceļi.

Kurš maksās?

Banku biznesu turpmākajos gados galvenokārt noteiks jaunie spēles noteikumi, ko tām izvirzīs uzraugošās iestādes, teic gan banku, gan regulatoru pārstāvji.

Pašreizējās krīzes daudzu problēmu cēlonis ir bijusi vienotu uzraudzības principu neesamība - ņemot vērā šīs mācības, turpmāk finanšu tirgiem būs daudz stingrāks regulācijas ietvars, brīdina I. Krūmane. Kā vienu no nozīmīgākajām pārmaiņām viņa min baņķieru atalgojuma ierobežošanu. Cita būtiska nākotnes reforma, ar kuru jārēķinās bankām, ir ierosinājums veidot vienotu fondu krīžu pārvarēšanai. Bijušais FKTK vadītājs, tagadējais Zviedrijas finanšu uzrauga pārstāvis Uldis Cērps skaidro: bankām tādā veidā tiks uzlikts par pienākumu finansēt savu iespējamu glābšanu nākotnē. Tiesa, pēdējā G20 sanāksmē priekšlikums par fonda izveidi vēl netika atbalstīts - kā galvenais arguments tika minēts tas, ka katrai valstij atsevišķi jāpieņem lēmums par šāda fonda dibināšanu un globālā mērogā tas nevar tikt uzspiests, stāsta I. Krūmane. Taču no dienaskārtības šis jautājums nav noņemts.

Pastāv arī daudzas citas iniciatīvas, kas vērstas uz banku uzraudzības uzlabošanu. «To galvenais mērķis ir padarīt bankas izturīgākas pret nākotnes krīzēm - gan padarot stingrākas prasības par kapitāla pietiekamību, gan ieviešot visaptverošo regulācijas ietvaru attiecībā uz likviditātes riskiem, gan arī paaugstinot standartus riska vadībai atsevišķās jomās,» uzskaita U. Cērps. Kā nopietnu pārmaiņu I. Krūmane min arī Eiropas sistēmisko risku padomes izveidošanu, kurā pārraudzīs visu Eiropas finanšu situāciju kopumā. Tikšot veidotas arī citas jaunas institūcijas.

Skaidrojot visu šo izmaiņu efektu, U. Cērps piebilst: to mērķis nebūt nav traucēt bankām pildīt savu galveno funkciju - kreditēt ekonomiku. Tas, vai jaunu prasību ieviešana ietekmēs banku kreditēšanas spējas, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādā veidā tās izmaksas, kas saistītas ar jaunu noteikumu pildīšanu, bankas pārnesīs uz gala patērētāju. Vienlaikus ir iespējams, ka daļa izmaksu tiks kompensēta ar to, ka bankas kļūs mazāk riskantas un tāpēc prasīs mazāku riska prēmiju gan no saviem akcionāriem, gan citiem finansējuma nodrošinātājiem.

Būs jākonsolidējas

Arvien stingrākās regulatoru prasības novedīs pie tā, ka universālo spēlētāju skaits banku sektorā samazināsies, prognozē N. Melngailis. «Regulatori šim biznesam pievērsīs arvien lielāku uzmanību. Tām bankām, kurām nav pieejami mātes banku resursi, arvien grūtāk būs konkurēt ar tām, kam šāda iespēja ir. Arī Zviedrijas tirgus ir salīdzinoši mazs, un es neizslēdzu, ka tur varētu notikt banku konsolidācija. Var sagaidīt, ka izveidosies tādas Paneiropas līmeņa bankas, kas pārņems arī kādu no Zviedrijas spēlētājiem un attiecīgi ienāks arī Latvijas tirgū,» iespējamo notikumu pavērsienu iezīmē N. Melngailis.

Kas attiecas uz kreditēšanu, kas līdz ar ekonomisko lejupslīdi ir apsīkusi, tās atdzīvošanās vēl būs jāpagaida, pārliecināta I. Krūmane. Pesimistisks SVF redzējums par Latvijas ekonomikas atgūšanās izredzēm, vēlēšanu tuvums, neprognozējama nodokļu politika - šie faktori nav labvēlīgi uzņēmējdarbībai un arī kreditēšanas atjaunošanai. Arī privātpersonām joprojām jārēķinās ar to, ka bankas viņu finanšu spējas vērtēs stingrāk; kredītņēmējiem mājokļa iegādei būs nepieciešami arī savi iekrājumi, ko vispārējs ienākumu samazinājums neveicina. Tajā pašā laikā privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā pieaugums sāksies vēlāk un lēnāk nekā uzņēmumu kreditēšana, paredz FKTK vadītāja.

Kreditēšana arī turpmāk būs nozīmīgākais banku pakalpojums, un šajā ziņā nekas nemainīsies arī pēc vairākiem gadiem, papildina savukārt SEB Bankas prezidents Ainārs Ozols. Viņš uzskata, ka universālo banku darbības virzieni būs līdzīgi - atšķirības būs tikai taktikā, piemēram, izcenojumu noteikšanā.

Savukārt N. Melngailis sagaida, ka nākotnē bankas daudz vairāk uzmanības veltīs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nekustamā īpašuma buma laikā, kad primārais bija nekustamā īpašuma ķīla, pazuda no banku prioritāro klientu rindām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kargins un Krasovickis: prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas

BNS,02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa noraidījusi Parex bankas blakussūdzību par tiesas lēmumu nodrošināt septiņu miljonu latu iemaksu bijušo akcionāru iespējamiem zaudējumiem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi Parex bankai būs jāiemaksā septiņi miljoni latu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus, ziņo BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par Parex bankas atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 investori

NOZARE.LV,23.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex bankas valdes loceklis: neviena banka nav gatava atdot īpašumus par šodienas cenām

NOZARE.LV,27.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex bankas zaudējumi trīs gados pārsniegs 300 miljonus latu

Ieva Mārtiņa,01.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka, kas 2008.gadā un 2009.gadā cieta vairāk nekā 100 miljonu latu zaudējumus, arī šogad deviņos mēnešos iedzīvojusies vairāk nekā 100 miljonu latu zaudējumos. Tādējādi trīs gados kopumā bankas zaudējumu apjoms pārsniegs 300 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Komisija dod atļauju pārstrukturēt Parex banku

Ieva Mārtiņa,15.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Parex banka jau «sadalīta» kopš šā gada 1.augusta, arī Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem septembra vidū ir apstiprinājusi vērienīgu pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz Parex.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Anulē Parex bankas kredītiestādes licenci

Jānis Rancāns,15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex bankai veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

«Statusa maiņa mums ir svarīga divu galveno iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs efektīvāk varēsim pievērsties mūsu pamatbiznesam, un, otrkārt, samazināsies ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītie administratīvie izdevumi», norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņš arī norādīja, ka bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas esošajās bankas klientu saistībās un to struktūrā, un arī turpmāk Parex banka turpinās atgūt bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

K. Gviljams arī uzsvēra, ka FKTK lēmums ir gaidīts un nozīmīgs, jo jau tuvākajā laikā ļaus realizēt Parex bankas pārveidi par problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SC saņēmis ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām

LETA,30.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par Parex pārņemšanas līguma atcelšanu

LETA,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex bankas darbinieki saņēmuši arī draudus par fizisku izrēķināšanos

NOZARE.LV,29.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Parex banka, kuras uzdevumos patlaban ietilpst parādu restrukturizācija, piedziņa un atsavināto aktīvu pārvaldīšana, darbinieki saņēmuši arī draudus par fizisku izrēķināšanos, norāda bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad par darbiniekam izteiktiem draudiem Parex banka pēc palīdzības vērsusies tiesībsargājošās iestādēs. Šie gadījumi bijuši saistīti gan ar parādu atgūšanu Latvijā, gan ārvalstīs.

Cik tādu gadījumu bijis, Adamovičs nevēlējās atklāt. «Būsim reālisti, tas notiks arī turpmāk,» viņš sacīja intervijā biznesa portālam Nozare.lv.

Pēc viņa teiktā, nereti parādnieki piedziņas procesā iesaista arī trešās puses, lai kavētu parāda piedziņu. Šādi gadījumi esot novērojami kā Baltijas, tā NVS valstīs.

Visus Parex bankas klientus varot iedalīt divās lielās grupās - tie, kuri grib maksāt, bet nevar, tāpēc nāk uz banku un mēģina rast kompromisu, otra grupa ir klienti, kuri var maksāt, bet negrib un dara visu iespējamo, lai parādu nemaksātu. Otrā grupa vairāk attiecoties uz korporatīvajiem klientiem, kur figurē arī citas kredītu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

a/s Parex banka valdes loceklis Jurijs Adamovičs, kurš pirms tam strādāja ievērojami labāk apmaksātā amatā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), darbu Parex bankā pieņēmis, izaicinājumu vadīts.

Pirms pievienošanās Parex bankai viņš apsvēris arī citus darba piedāvājumus gan Londonā, gan Maskavā.

«Neslēpšu, ka Parex bankas piedāvājums finansiāli nebija izdevīgākais. Tomēr manu lēmumu ietekmēja citi, ar naudu nesaistīti faktori. Pirmkārt, Latvijā ir mana ģimene un esmu šai zemei piederīgs, otrkārt, Baltijas mērogā Parex banka ir unikāls projekts un tas sniedz tās komandas locekļiem nenovērtējamu pieredzi,» savu motivāciju pamest labi apmaksāto darbavietu skaidroja Adamovičs.

Turklāt pēc trim ERAB nostrādātajiem gadiem, kuru laikā viņš guvis nozīmīgu starptautisko pieredzi ievērojama mēroga restrukturizācijas darījumos, Adamovičs pērn vasarā ieguvis otro maģistra grādu, un tas mudinājis meklēt arī jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lēmumus par Citadeles un Parex turpmāko darbību sola pieņemt nākamnedēļ

LETA,03.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmumi par AS Parex banka turpmāko darbību un AS Citadele banka pārdošanu tiks pieņemti nākamās nedēļas valdības sēdē, šodien žurnālistiem pēc slēgtās sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Valdība šodien uzklausījusi sagatavoto ziņojumu par Parex un Citadeles pārdošanas stratēģiju, tomēr ministriem sēdes laikā radušies papildu jautājumi, tāpēc gala lēmums tiks pieņemts pēc nedēļas, līdz tam laikam precizējot valdības sēdē pārrunāto

.

Dombrovskis žurnālistiem atzina, ka šis ir apjomīgs un tehnisks process, tāpēc ar plašākiem komentāriem valdība nāks klajā tikai pēc gala lēmuma pieņemšanas. «Komentēsim tajā brīdī, kad būs pieņemti gala lēmumi,» sacīja premjers.

Dombrovskis arī apliecināja, ka bankas Citadele pārdošanai vajadzētu notikt bez liekas kavēšanās un, iespējams, tas varētu notikt nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājumus iegādāties Parex bankas daļas izteikušas ASV investīciju banka Morgan Stanley, kurai interesējot bankas «sliktā daļa», un Nordea banka, kas vēlētos pārņemt privātpersonu apkalpošanu, ceturtdien ziņo aģentūra Reuters.

Morgan Stanley & Co. International ir iesniegusi nesaistošu piedāvājumu iegādāties daļu no Parex bankas, aģentūrai Reuters teikusi Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina-Brīdiņa. Viņa sacījusi, ka piedāvājums nodots Parex pārdošanas konsultantam Nomura International, taču atteikusies sniegt sīkāku informāciju.

Atsaucoties uz anonīmu personu, kas ir pazīstama ar piedāvājumu, Reuters vēsta, ka piedāvājumā ir iesaistīta arī banka Nordea, kurai interesējot Parex klienti privātpersonas Baltijas valstīs, savukārt Morgan Stanley esot interese par Parex «sliktās daļas» pārvaldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bērziņš: nebija ne mazāko aizdomu par Parex bankai īpaši neizdevīgiem līgumiem

Ieva Mārtiņa,17.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas bijušajam padomes loceklim Andrim Bērziņam nebija ne mazāko aizdomu par to, ka bankas bijušie līdzīpašnieki un arī valdes locekļi Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis būtu slēguši bankai neizdevīgus līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kargins un Krasovickis: Prasības sagatavošana tiesai Parex bankai izmaksājusi apmēram pusmiljonu latu

Nozare.lv,06.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Parex bankai nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai Parex bankai patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS Citadele banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo Citadeles pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru