Bankas

Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par Parex pārņemšanas līguma atcelšanu

LETA, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Tāpat par spēkā neesošām lūgts atzīt no ieguldījuma līguma izrietošās saistības - vairākus ķīlas līgumus. Prasība vērsta pret FM, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) un Privatizācijas aģentūru (PA). Prasītāju statusā ir arī Krasovicka ģimenes locekļi Georgijs un Aleksandra Krasovicki.

Kopā ar prasību bijušie baņķieri tiesu lūdza to nodrošināt, taču šis lūgums tika atteikts. Prasītāji šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas sūdzību pērn augustā noraidīja. Tiesas lēmums nebija pārsūdzams.

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe aģiepriekš stāstīja, ka prasības pamatā ir fakts, ka 2008.gada oktobrī, kad visā pasaulē jau aktīvi notika atbalsta sniegšana daudzām bankām, Latvijas valsts institūcijas dzīvoja pārliecībā, ka globālā finanšu un ekonomiskā krīze Latviju neskars, un Latvijā nebija sagatavota normatīvā bāze nedz komercatbalsta sniegšanai, nedz banku pārņemšanai valsts īpašumā.

Kad Parex banka saskārās ar globālās krīzes izraisītām likviditātes problēmām un Latvijas ekonomiskās krīzes izraisītām kapitāla pietiekamības problēmām, tā lūdza valsts atbalstu, kā pasaulē darīja simtiem citu banku, savukārt Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes Eiropas Savienībā (ES) pieņemto lēmumu īstenošanai, ar kuriem valstu finanšu ministru starpā tika panākta vienošanās par tūlītēju ES līmenī koordinētu rīcību, lai novērstu finanšu krīzi. Cita starpā ES valstu finanšu ministri panāca vienošanos par atbalstu sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm.

Kargina un Krasovicka advokāts atzīmēja, ka Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes iepriekš minēto ES lēmumu īstenošanai, tāpēc Parex banku, Latvijas valdību, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Banku situācija pārsteidza pilnīgi nesagatavotu. Visi esot apzinājušies, ka Parex bankas bojāeja sagraus Latvijas finanšu sistēmu, bet valsts rokās nebija mehānismu, kā to nepieļaut, un tas piespieda valsti censties parādīt, ka banka nonāks valsts rīcībā brīvprātīga darījuma rezultātā, un tieši šādos apstākļos tapa 2008.gada novembra ieguldījumu līgums, minēja Grūbe.

Faktiski bankas pārņemšanai esot vajadzējis notikt uz likuma pamata, bet likums tika pieņemts tikai pēc Parex bankas pārņemšanas - 2008.gada 18.decembrī - un stājās spēkā 31.decembrī. Likumu tā arī sauc - «Banku pārņemšanas likums», un neviens nešaubās, ka tieši uz šā likuma bāzes bija jānotiek Parex bankas pārņemšanai, ja vien likums būtu bijis savlaicīgi radīts, sacīja advokāts.

Saskaņā ar šo likumu, ja akcionāri labprātīgi nenodod akcijas valstij, tad banku var pārņemt uz atsevišķa likuma pamata par valsts noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka akcionāri var par simbolisku cenu zaudēt savas akcijas, bet viņiem ar šo likumu nevar uzlikt nekādus papildu pienākumus.

Viņš informēja, ka prasības pieteikums balstīts uz to, ka Kargins un Krasovickis nedrīkstētu tikt nostādīti sliktākā stāvoklī, kā to paredz šis likums, jo tā nav viņu vaina, ka valsts savlaicīgi nebija reaģējusi uz pasaules finanšu krīzi un nespēja likumīgi pildīt ES lēmumus. Grūbe uzsvēra, ka prasītāji savā prasībā vadīsies no speciāla likuma, kā jāpārņem bankas, un ar to pieliks punktu visām tiesvedībām un nodarījumiem.

2008.gada 10.novembra vēlā vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), Hipotēku bankas toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz Parex bankas akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu Hipotēku bankas īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban Parex 83,07% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika Parex bankas labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto Citadele banku. Kopš tā brīža Parex banka darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences un tā ir pārdēvēta par Revertu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Db viedoklis: Ir daudz dažādu labāku veidu, kā izmantot nodokļu maksātāju naudu

Dienas Bizness, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par dāvinājuma līgumiem no Krasovickiem piedzen tiesas izdevumus - nepilnus 10 000 eiro

LETA, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušie Parex bankas akcionāri nesamierināsies ar lēmumu apturēt procentu maksājumus par savulaik noguldīto naudu

LETA, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie Parex bankas akcionāri Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins negrasās samierināties ar lēmumu apturēt tiem procentu maksājumus par savulaik bankā noguldīto naudu, vēsta sabiedriskā medija portāls lsm.lv.

Kad valsts krīzes sākumā nacionalizēja banku Parex banka, viens no darījuma nosacījumiem bija, ka tās bijušie īpašnieki bankā noguldīs arī savu naudu, lai palīdzētu tai izdzīvot. Tomēr drīz atklājās, ka Krasovickis, Kargins un viņu ģimenes locekļi par šiem noguldījumiem no Parex bankas saistību pārņēmējas Reverta saņem procentu maksājumus - vidēji 4,4 miljonus eiro gadā. Pirms divām nedēļām situācija mainījās, un procentu maksājumi apstājās pilnībā.

Tas notika, jo jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredz Revertas pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa noraida bijušo Parex bankas īpašnieku prasību pret valsti un finanšu institūcijām

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 25.novembrī pilnībā noraidīja prasītāju prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gadā slēgto Ieguldījuma līgumu.

Tiesa piedzina no Valērija Kargina, Viktorija Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus - par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu AS Reverta 7500 eiro no katra, par labu VAS Privatizācijas aģentūra 7500 eiro no katra un par labu VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš - VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) 6951,68 eiro no katra. Pilns spriedums tiks sastādīts 9.decembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu izskatīja sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzībām Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru arī tika noraidīta prasība pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gada 10.novembra Ieguldījuma līguma un 2008.gada 2. un 3.decembra Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, tajā skaitā – visu to ietvaros sniegto garantiju un apliecinājumu atzīšanu par spēkā neesošiem, 2008.gada 4.decembrī noslēgto Hipotēku un Finanšu ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa Reverta maksātnespējas lietu plāno atsākt skatīt decembra pirmajā pusē

BNS, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesneša slimības dēļ atliek Reverta maksātnespējas lietu

BNS, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzņēmumu īpatsvaru Skanstes biznesa rajonā palielinās biroju kompleksa “Verde” un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIA SMS Group” noslēgtais biroja nomas līgums.

“VIA SMS Group” birojs tiks iekārtots “Verde” A ēkas 6. stāvā ar kopējo platību virs 350 m2. Darbiniekiem būs pieejama arī koplietošanas virtuve un terase 5. stāvā ar āra darba vietām un panorāmas skatu uz Rīgas centru, riteņu novietnes, autostāvvieta un elektro auto uzlādes vietas, mantu glabāšanas skapīši un dušas, apzaļumots pagalms un citas darba labbūtību veicinošas ekstras.

“Mūsu biznesa mērķis ir nodrošināt klientiem mūsdienīgus, pieejamus un ērtus finanšu risinājumus. Šādas īpašības vēlamies nodrošināt arī mūsu galvenā jeb Rīgas biroja darbiniekiem viņu jaunajā darbvietā. “Verde” biroju komplekss lieliski atbilst meklētajam. Domājot par personāla komfortu, kompleksa atrašanās vieta un apkaimes perspektīva arī bija nozīmīgs kritērijs. Ar uzņēmuma valdes locekļiem Denisu Šerstjukovu un Eduardu Lapkovski uzskatām, ka darbs “Verde” birojā mūsu darbiniekiem radīs saistošu un produktīvu vidi, kas attiecīgi atspoguļosies arī mūsu biznesa rezultātos,” komentē Georgijs Krasovickis, “VIA SMS Group” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu uzrakstīt vēl divas grāmatas. Pirmo – par savu bērnību, tas ir, par laiku līdz tam, kad mēs atvērām pirmo valūtas maiņas punktu un sākām nodarboties ar šo biznesu. Un otra grāmata būtu par laiku pēc visa, kas notika ar Parex. Kādam tas būs interesanti, kādam varbūt ne, bet es pēc visa notikušā esmu sācis dzīvi absolūti no jauna,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis bijušais baņķieris, Parex bankas dibinātājs un ilggadējs vadītājs Valērijs Kargins.

«Ne pārāk daudzi var lepoties ar to, ka būtu atsākuši no nulles pilnīgi citu dzīvi. Nav ne naudas, ne draugu, ne kādreizējo sakaru… Tātad šī grāmata būs par manu trešo dzīvi. Pēcbankas laikā esmu daudz ticies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā būts bērnībā, ar kuriem sākts bizness un tamlīdzīgi. Un esmu sapratis, ka sākt visu no jauna nebūt ne visiem izdodas. Tas sanāk tikai dažiem,» viņš skaidrojis.

Uz jautājumu, vai šī jaunā dzīve jau sākusies vai vēl tikai tiek plānota, V. Kargins atbildējis: «Tā ir sākusies. Kad pametu banku, aizsmēķēju savā kabinetā pēdējo cigareti, nodzēsu to pelnu­traukā un pateicu sev: tagad es vairs nesmēķēju, nedzeru, nodarbojos ar sportu. Es mainu visu. Ja es agrāk dzīvoju tāpēc, lai vadītu 4000 cilvēku lielu kolektīvu, pēc aiziešanas no bankas tas pilnībā mainījās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.
  • Statistika - ilgtspējīgu investīciju nozīme mainās.
  • Ilgtspējas indekss - līderis Latvenergo.
  • Biznesa ideja - attīsta biznesa klases laivošanu.
  • Spēles noteikumi - konkurence izjūt koronavīrusa nospiedumu.
  • Tendences - pārtika, mājoklis un transportēšana - tikai dārgāka.
  • Portrets - SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.
  • Finanses - viena kārtība, viens nodoklis visiem.
  • Globālā UIN reforma un Latvijas intereses.
  • Brīvdienu ceļvedis - Georgijs Krasovickis, VIA SMS Group valdes loceklis un līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veiktas izmaiņas VIA SMS Group valdē

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu SIA VIA SMS Group valdē ir uzsācis Georgijs Krasovickis, tāpat kā līdz šim darbu SIA VIA SMS Group valdē turpinās Deniss Šerstjukovs un Eduards Lapkovskis, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

SIA VIA SMS Group izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009.gada. Uzņēmums darbojas izmantojot zīmolus VIA SMS, SAVA Card, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā un Spanijā. VIA SMS Group ir vairāk kā 750 000 reģistrētu klientu, un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā ir sasniedzis 55 miljonus eiro.

VIA SMS Group uzņēmumu grupā ietilpstošais uzņēmums ViaSpar (Zviedrija) ir saņēmis atļauju piesaistīt depozītus Zviedrijā līdz SEK 50K apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viainvest saņem ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci

Db.lv, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt SIA "Viainvest" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

Licencē atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, rīkojumu izpilde klientu vārdā, finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

Savukārt atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc licences saņemšanas pārejas periodā "Viainvest" pārvaldītajā platformā tiks pakāpeniski pārtraukta ieguldījumu piedāvāšana cesijas līgumu noslēgšanas veidā gan jauniem, gan esošajiem klientiem, pilnībā aizvietojot tos ar finanšu instrumentu piedāvāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izbeidz tiesvedību uzņēmēja Šustoroviča lietā par Villas Martas īpašuma tiesību atzīšanu

LETA, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Martinsons izgāž Skujiņu

Anita Kantāne/Rūta Kesnere/Māris Ķirsons, 08.06.2018

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāts Māris Skujiņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši,» tā paziņojumu par savas kandidatūras atsaukšanu uz VID ģenerāldirektora amatu iesāk Māris Skujiņš, par kura apstiprināšanu amatā valdībai būtu bijis jālemj nākamās otrdienas sēdē. Taču iecerēto scenāriju ar kājām gaisā sagrieza mediji, kā rezultātā vairāki koalīcijas partneri savu atbalstu M. Skujiņam nākamotrdien nesolīja.

Neatnāk uz interviju

Vēl trešdien M. Skujiņš solīja, ka sniegs interviju DB, kurai bija jānotiek vakar un kurā skaidros visus neērtos jautājumus. Vakar intervija vispirms tika pārcelta, tad atcelta pavisam. M. Skujiņu kā piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa komisija, kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Šo kandidātu apstiprināšanai valdībā virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tagad ministre paziņojusi, ka vajadzēs rīkot jaunu VID vadītāja amata konkursu. Pēc paziņojuma, ka konkursa komisija VID amatam izvirzījusi M. Skujiņu, laikrakstā Diena parādījās ziņa, ka viņš ir bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Kā galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori bijuši skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis. Rezultātā projekts bijis neveiksmīgs un uzņēmums izgājis maksātnespējas procesu, un palicis valstij parādā nenomaksātos nodokļus. M. Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Protams, ka šis fakts lika uzdot jautājumus par Skujiņa saistību ar Martinsonu un Krasovicki. Turklāt jautājumi radās ne tikai presei, savu atbalstu kandidātam nesolīja arī Vienotība un Latvijas Reģionu apvienība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc Kargina dēla sūdzības ST ierosina lietu saistībā ar procentu maksājumu nesaņemšanu no Revertas

LETA, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc bijušā AS Parex banka īpašnieka, baņķiera Valērija Kargina dēla Maksima Kargina sūdzības ierosinājusi lietu saistībā ar procentu maksājumu nesaņemšanu no AS Reverta.

Lieta ierosināta par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Satversmei, informēja tiesa.

Kargins juniors norāda, ka, 2012.gadā noslēdzot dāvinājuma līgumu, viņš bija ieguvis tiesības iegūt procentu maksājumus no Revertas par kapitāla lietošanu. Procentu maksājumus viņš esot saņēmis līdz šā gada jūnijam, taču pēc apstrīdētās normas stāšanās spēkā maksājumi esot pārtraukti. Turklāt saskaņā ar apstrīdēto normu šie maksājumi arī netiekot nedz aprēķināti, nedz uzkrāti.

Šāda situācija nepamatoti aizskarot sūdzības iesniedzēja tiesības uz īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spēkā stājas tiesas spriedums par 81 miljona eiro piedziņu no Kargina un Krasovicka

LETA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā izlikta bijušā AS "Parex banka" īpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošā "Villa Adlera" Bulduros, Jūrmalā, liecina pārdošanas sludinājums nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā nav norādīta villas pārdošanas cena, vien minēts, ka cena ir "pēc pieprasījuma".

Zem lupas: Latvijas 25 visdārgākās privātmājas un dzīvokļi 

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas...

Sludinājumā teikts, ka pašreizējais villas īpašnieks zemi ieguvis 1996.gadā valsts organizētā izsolē, bet 1997.gadā savrupmājas projektēšanai un būvniecībai nolīgts britu arhitektu birojs "The Syntax Group".Sludinājumā teikts, ka villas pirmajā stāvā ir trīs guļamistabas, birojs, virtuve un ēdamzāle, kā arī 500 kvadrātmetru SPA komplekss, kurā ietilpst peldbaseins, masāžas telpa, džakuzi, somu un krievu pirtis, hamam pirts un ūdenskritums. Otrajā stāvā atrodas galvenā guļamistaba un viena papildu guļamistaba, kā arī viesistaba atpūtas vajadzībām.

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka īpašums pieder Valērija Kargina dēlam Remam Karginam. Pirms tam īpašnieks bija SIA "Adlera", kuras vienīgais īpašnieks ir Rems Kargins.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi 

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju īpašums sastāv no "polifunkcionālas sabiedriskās ēkas", "japāņu paviljona", "tehniskā aprīkojuma ēkas" un trim atbalstmūriem.

"Villa Adlera" mēģināts pārdot arī 2012.gadā, bet pircējs nav atradies. 2008.gadā eksperti laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 50 miljoniem eiro, nodēvējot to par dārgāko privātmāju kompleksu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru