Ražošana

Kā top? Koksnes produkcija un atjaunojamā enerģija uzņēmumā Vārpas 1

Laura Mazbērziņa, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Portāls db.lv ciemojas kokapstrādes uzņēmumā SIA Vārpas 1. Tajā, sadarbojoties ar SIA Adeptus Renewable Energy ir panākta bezatlikuma ražošana.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vārpas 1» dibinātājs ir Ivars Zalužinskis, kas kopā ar brāļiem Valēriju un Jāni vada uzņēmumu jau 22 gadus. Uzņēmuma nosaukums radies no vārda «vārpa», kas vēsta par auglību un vērtību. Tas arī ir pamatā nosaukuma izvēlei.

Gada laikā SIA «Vārpas 1» pārstrādā aptuveni 50 000 kubikmetri apaļkoksnes. Tā tiek gan iepirkta no Latvijas valsts mežiem, privātpersonām vai citiem uzņēmumiem. Ražošanā kā pārstrādājamā izejviela ir apaļkoki, taras kluči - tiek izmantota tikai Latvijā iegūta koksne.

Bizness sākts ar mežizstrādes pakalpojumiem, bet tagad SIA «Vārpas 1» populārākie produkti ir karkasa kokmateriāli, terašu dēļi. Jaunākais produkts ir granulas. Uzņēmums koncentrējas uz bezatlikumu ražošanu - no šķeldas top elektrība un siltums. «Mēs pārpalikumus no karkasa dēļu ražošanas pārstrādājam citos produktos. Zāģbaļķu izstrādes koeficients ir aptuveni no 50% līdz 60% atkarībā no baļķa un produkcijas, kas tiek ražota, bet pārējais paliek dažādos atlikumos – skaidās, šķeldā. Mēs šos atlikumus pārstrādājam gatavā kurināmajā – granulās un arī briketēs, kā arī šķelda tiek izmantota elektrības un siltuma ieguvei blakus esošajā uzņēmumā SIA «Adeptus Renewable Energy», kurš pieder vienam no trim «Vārpas 1» īpašniekiem. Mēs šobrīd esam nonākuši līdz bezatlikumu ražošanai,» stāsta SIA «Vārpas 1» vadītāja asistente Ilze Zalužinska.

Nākotnē uzņēmums plāno izmērā lielāku zāģbaļķu pārstrādi, kā arī paplašināt gala produktu apstrādes piedāvājumu. «Mēģinām pievienot pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Tāpat arī atlikumproduktu pārstrādei pievēršam uzmanību, lai tie nebūtu jāpārdod kā izejmateriāls citiem uzņēmumiem,» sacīja I. Zalužinska.

Uzņēmumā īpaši uzsver, ka lepojas ar tā darbiniekiem.

Vidēji mēnesī uzņēmums saražo 3000 kubikmetrus kokmateriālu gatavās produkcijas. Gada apgrozījums 2017. gadā bija 6,3 miljoni eiro. 90% saražotā tiek nosūtīts uz ārzemēm, pārsvarā uz Lielbritāniju, bet uzņēmums sadarbojas arī ar Itālijas, Francijas un Dienvidkorejas uzņēmumiem. «Vienmēr esam atvērti jaunu sadarbības partneru iepazīšanai un veiksmīgai sadarbībai. Šobrīd gan paši aktīvi nemeklējam eksporta valstis. Mēs vēlētos vairāk apgūt Āzijas valstis, jo tajās ir liels potenciāls. Tomēr arī tepat Eiropā vēl ir, kur augt,» komentē I. Zalužinska.

Šim gadam uzstādītos mērķus uzņēmums jau ir sasniedzis. «Mūsu galvenais šā gada mērķis bija augstspiediena impregnēšanas iekārtas uzstādīšana, kas tika pabeigta jau maijā, un otrs mērķis bija granulu maisu pakojamais robots, kas tika uzstādīts tikko - septembrī,» stāsta I. Zalužinska.

«Mēs nepārtraukti attīstamies, katru gadu reinvestējot peļņu,» viņa uzsver.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV vērš sankcijas par sadarbību ar Ziemeļkoreju pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma Falcon International īpašnieku

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs (The U.S. Department of the Treasury’s Office of Foreign Assets Control, OFAC) vērš sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu un tā valdes locekli Turcijas pilsoni Huseinu Sahinu, kuram Latvijā pieder uzņēmums SIA «Falcon International», par sadarbību ar Ziemeļkoreju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs norāda, ka Turcijā reģistrētais uzņēmums SIA «Falcon International Group» ir mēģinājis tieši vai netieši importēt, eksportēt vai reeksportēt ieročus un luksusa preces Ziemeļkorejā, sacīts biroja 4.oktobrī izplatītajā paziņojumā. Birojs vērš sankcijas pret uzņēmumu, kā arī pret uzņēmuma valdes locekli un vienīgo īpašnieku Huseins Sahins un uzņēmuma ģenerāldirektoru Erhanu Culhu par darbībām, tieši vai netieši rīkojoties SIA «Falcon» interesēs vai SIA «Falcon» vārdā. Paziņojumā norādīts, ka SIA «Falcon International Group» arī ir filiāle Latvijā.

Līdz ar noteiktajām sankcijām ASV personām ir aizliegts sadarboties ar jebkuru no identificētajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā uzbūvēta jauna ražošanas ēka

Monta Glumane, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos, šajā gadā Valkā plānots uzbūvēt jaunu ražošanas ēku un ar to saistīto infrastruktūru, informē Valkas novada dome.

Kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunās ražošanas teritorijā Varoņu ielā 37a, 39a tika iemūrēta 30.maijā. Ēka tiks būvēta saistībā ar Eiropas Savienības fonda projektu Ražošanas teritorijas izveidošana atjaunojot degradēto teritoriju Valkā.

«Gan šis, gan nākamie objekti iedos vietējai ekonomikai lielāku elpu», uzskata novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis. «Mēs visi būsim ieguvēji, jo, ar laiku, jaunajos korpusos strādājošie papildinās pašvaldības budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli».

«Tas nav objekts, kuru būvējam, lai naudu tērētu, bet lai to radītu», atzīst AS «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. «Tas dod stimulu, gandarījumu un vēlmi šo objektu uzbūvēt kvalitatīvi un laikā. Valku uzskatu par pilsētu, kas domā daudz soļus uz priekšu par savu attīstību, domā, kā te cilvēki ne tikai atpūtīsies, bet arī strādās. Pilsētai novēlu arī turpmāk turēt šo līmeni, tāpēc kā simbolu mēs, būvnieki, kapsulā ievietosim līmeņrādi. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām EFN Nord, kurā strādā 140 darbinieki, nepieciešami vēl 100 darbinieki

To DB apstiprina uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova.

SIA EFN Nord ir saistītais uzņēmums Vācijas kompānijai, kas ražo pasīvās elektrotehniskās komponentes autobūves industrijai Eiropā. Uzņēmuma ražotie elektriskie savienojumi noslēgumā kļūst par automašīnu BMW, Audi, Volkswagen, Scania, Volvo sastāvdaļu. Autobūves tirgus šobrīd ir augošs, un uzņēmums meklē risinājumu aizvien jaunu pasūtījumu izpildei.

EFN Nord par savu krusttēvu Valkā dēvē novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš Vācijas investorus uzrunājis Rīgā 2002.gadā. Tālaika Tūrisma un uzņēmējdarbības centra vadītājai Kristīnei Simonovai uzticēts darīt visu iespējamo, lai uzņēmums paliktu Valkā. 2005. gadā pieņemts lēmums sākt darbību, un K. Simonova šobrīd ir uzņēmuma vadītāja. «Sākām ar pieciem cilvēkiem 100 kvadrātmetru lielās telpās. Mums pat nebija lielas saprašanas par to, ko īsti darām. Patlaban mums ir 140 darbinieki, nepilnus 3000 kvadrātmetrus lielas telpas. Ir izaugsmes plāni, ceram jau nākamgad nomāt jaunas telpas, kuras tepat būvē pašvaldība,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla atjaunošanā Sadales tīkls ieguldīs 60 miljonus

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bonava Latvija» uzsāks jaunā «Krasta kvartāla» projekta realizāciju, būvniecībā investējot gandrīz 40 miljonus eiro. Projekta izveides koncepcijas pamatā ir skandināvu dzīvesveida un skandināvu dizaina vērtības.

Jaunais kvartāls tiks būvēts neapgūtajā teritorijā starp Maskavas un Krasta ielu, netālu no atpūtas centra «Lido». Pēc projekta realizācijas paredzēts, ka jaunajā «Krasta kvartālā» dzīvos vairāk nekā 1000 cilvēku.

«Šī būvprojekta realizācijas rezultātā tiks radīts pilnībā jauns kvartāls, kura izveide sevī ietver sešu ēku izbūvi, kā arī apkārtējās vides labiekārtošanu. Projektu iedvesmoja skandināvu dzīvesveida un dizaina vērtības. Arī šajā projektā radīsim mājokļus, ko var atļauties galvaspilsētas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem,» stāsta Mareks Kļaviņš, «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs.

Jaunais projekts «Krasta kvartāls» paredz pilnībā labiekārtot apkārtējo vidi un piedāvāt mājokļu tīkotājiem pilsētvidei atbilstošus risinājumus. Dzīvokļu projektēšanas laikā tiks izmantoti inovatīvi risinājumi, lai telpu izkārtojums un funkcionalitāte atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām, parādot skandināvu stilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Igaunijas laikraksts: Mūsu valsts bērnu pabalsti dzen finansiālā krīzē Valku

LETA/BNS, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skolas formu bizness ražotājiem nav pārāk izdevīgs

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro, kā arī lielāku pabalstu par bērniem pagaidām nebūs.

Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, balsojot par opozīcijas ierosinātajiem grozījumiem vairākos likumos. Interesanti, ka Saeimas plenārsēdē tika skatīti faktiski divi identiski grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Darba likumā, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru vienīgā atšķirība bija to spēkā stāšanās datums – vienā gadījumā tas bija 2019. gada 1. jūlijs, otrā – 2020. gada 1. janvāris.

Vajag miljonus

Tālākai izskatīšanai parlamentā netika nodoti grozījumi Darba likumā, kuri paredzēja minimālo algu no pašreizējiem 430 eiro mēnesī palielināt līdz 500 eiro jau no šā gada 1. jūlija. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju būtu pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tad būtu tāpat kā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā uzsākta sejas vairogu ražošana. Pie "stūres" nesen dibinātajai Latvijas fabrikai "Shields Factory" ir Artūrs Žipris no "Mechanika Engineering", kas nodarbojas ar ražošanas līniju automatizāciju un robotizāciju, un Mārtiņš Laizāns, nekustamo īpašumu sfēras pārstāvis.

Uzņēmuma vadītāji neslēpj, ka jaunā ražotne nav radusies, sapņojot par skaistu dzīvi. Būtu strādājuši tāpat kā agrāk, bet "ieradās" Covid-19.

"Ja pāris vārdos, tad mans pamatuzņēmums "Mechanika Engineering" nodarbojas ar ražošanas procesu konstruktīvo projektēšanu, robotizāciju un automatizāciju," stāsta A. Žipris. "Saskāros ar to, ka šobrīd manā sfērā darba nav, vairums ražotņu un konveijera līniju ir apstājušās. Mana uzņēmuma pakalpojumi šobrīd nav vajadzīgi."

Turklāt "Mechanika Engineering" nav iesācējs biznesā. Uzņēmuma "kontā" ir arī sabiedrībā zināmāki projekti: no pirmās Latvijas glābējsilītes izstrādes līdz bobsleja kamanu konstruēšanai bobsleja komandām. Tomēr koronavīruss licis pārskatīt savus priekšstatus par dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei atvēlēs 42 miljonus eiro; izsludināts iepirkums

Monta Glumane, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts VAS «Latvijas Valsts ceļi» publiskais iepirkums par valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) posma no Garkalnes līdz Sēnītei un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) posma no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju pārbūvei, informē VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Šī Vidzemes šosejas (A2) posma kopējais garums ir 13,90 km un vēl 1,65 km uz Valmieras šosejas (A3). Vidzemes šosejas posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā un deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Projekta ietvaros plānots veikt seguma pārbūvi visā posma garumā, kā arī visu satiksmes pārvadu pārbūvi. Asfaltbetona segums paredzēts trīs kārtās.

Projekta realizācijas ietvaros paredzēta Straujupītes caurtekas pārbūve, kā arī mazāku caurteku pārbūve un tīrīšana, gājēju tuneļa Sēnītes satiksmes mezglā atjaunošana, 14 autobusu pieturvietu atjaunošana un 6 paviljonu izbūve. Tiks nomainītas un izbūvētas transporta un gājēju drošības barjeras, uzstādīti drošības žogi brauktuvju sadalošajā joslā, atjaunots gājēju luksofors un ceļa apgaismojums Vangažos. Tiltam pār Gauju (A3) tiks mainīts asfaltbetona segums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Kā darbojas dzērienu tukšo iepakojumu automāti Igaunijā?

Laura Mazbērziņa, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā tiek lemts par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kaimiņvalstu iedzīvotājiem tā jau ir dzīves realitāte. Kā pārliecinājās biznesa portāls db.lv, arī Valkas iedzīvotāji dodas uz kaimiņpilsētu Valgu, lai Igaunijā iegādātos dzērienus, kuriem ir īpaši marķējumi, un pēc tam tukšos dzērienu iepakojumus nodotu pudeļu automātos.

Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, taču iespējams ievietot arī stikla pudeles un skārdenes, par katru atgūstot 10 centus. Valkas iedzīvotāji norāda, ka pilsēta no plastmasas pudelēm ir kļuvusi tīrāka, bet savu darbu paveicot arī bezpajumtnieki.

Valkā dominē viedoklis, ka šāda sistēma ir laba un ieviešama arī Latvijā. Kopš izmēģināta igauņu sistēma, iedzīvotājiem vairs prātā nenākot doma tukšo taru izmest atkritumos.

Kā novēroja db.lv, arī dažos Valkas veikalos nopērkami dzērieni iepakojumos, kurus iespējams nodot Igaunijā ieviestajos automātos. Lai automāts pudeli vai skārdeni ņemtu pretī, uz tās ir jābūt «īpašajam» simbolam (skat.fotogrāfiju zemāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posmā daļēji tiks atvērtas abas brauktuves

Žanete Hāka, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam satiksme tiks pakāpeniski pārslēgta uz abām brauktuvēm, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No rītdienas, 22. oktobra, autoceļa posmā no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam satiksmi pakāpeniski ir plānots pārslēgt uz abām brauktuvēm. Savukārt posmā no Vangažiem līdz Rīgai satiksmei joprojām būs atvērta tikai viena brauktuve ar divām joslām katru savā virzienā. Plānots, ka visā Vidzemes šosejas (A2) posmā, kurā norit būvdarbi, abas brauktuves tiks atvērtas novembra pirmajā nedēļā. Tad pilnībā satiksmei iecerēts atvērt arī Sēnītes mezglu un ceļa pārvadus.

Līdz šim uz brauktuves Siguldas virzienā ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta. Nākamajam gadam tādējādi paliks brauktuvju asfaltēšanas darbu pabeigšana, pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru