Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa, 28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Nākamās izmaiņas uzņēmums piedzīvoja valsts okupācijas laikā. Kara laikā uzņēmums ražoja produkciju armijas vajadzībām. «Mēs ražojām konservus, pusžāvētas un auksti kūpinātas desas ar ilgu uzglabāšanas termiņu. Vēlāk - 1944. gadā - uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tika radīts «Rīgas gaļas un konservu kombināts». Tā vēsture bija diezgan raiba. Vienā brīdī sešdesmitajos gados mums bija aptuveni 6 tūkstoši darbinieku. No blakus produktiem - kauliem un ragiem - mēs ražojām pat pogas un pelnutraukus,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

1993. gadā tika reģistrēta preču zīme «Rīgas Miesnieks». 1998. gadā Somijas koncerns «HK Ruokatalo» pārpirka uzņēmumu «Rīgas Miesnieks», un 2014. gadā «Rīgas Miesnieks» mainīja savu juridisko nosaukumu uz «HKScan Latvia».

Jelgavas gaļas kombinātu «Rīgas Miesnieks» iegādājās 2009. gadā un no 2011. gada visa ražošana Latvijā notiek Jelgavā. «Attīstības posmi ir bijuši dažādi un, kā mēs paši smejamies, mēs ap pogu esam apkārt apšuvuši kreklu. Nākamgad mēs plānojam investēt ievērojamas naudas summas iekārtās. Tas mums būs nopietns solis attīstībā,» norāda H. Lapiņš.

«Mūsu lielais prieks un lepnums ir 300 tūkstošu eiro investīcijas pelmeņu ražošanas iekārtās. Jaunā līnija sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 60%. Jauno līniju sākām darbināt februārī, bet, sākot ar jūniju, ar pelmeņiem «iegājām» arī Vācijas tirgū,» stāsta H. Lapiņš.

Eksporta valstu skaits ik gadu pieaug. «Mēs eksportējam uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Jaunākā eksporta valsts ir Haiti. Vislabāk mums veicas Centrāleiropas tirgū. Mēs ļoti strauji audzējam savus eksporta apjomus,» saka uzņēmuma pārstāvis.

«Interesanti, ka Āzijā ēd, piemēram, aitu acis. Ja tās tiek liktas galdā, tas skaitās ļoti cēls žests no saimnieka puses un no tām atteikties nevar, jo tas saimnieku aizvainotu. Drīz mēs ceram ar pelmeņiem «ieiet» arī Polijas tirgū. Šobrīd notiek pārrunas ar Polijas veikalu ķēdēm. Savukārt, uz Āfriku eksportējam dažādus atgriezumus un kaulus,» par eksportu stāsta H. Lapiņš.

«Mēs ļoti uzmanīgi pētām patēriņa tendences. Viena no pirktākajām precēm Latvijā ir doktordesa. Gada laikā viens Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 1 kilogramu «Rīgas Miesnieks» doktordesas. Ziemassvētku laikā doktordesas ražošanas apjomi būtiski pieaug. Jelgavā mēs ražojam aptuveni 250 produktus ar 12 dažādiem zīmoliem. Latvijā ražotā produkcija tiek eksportēta uz 10 valstīm – Īriju, Lielbritāniju, Vāciju, Nīderlandi, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Lietuvu un Igauniju. Līdz 2014. gadam eksportējām arī uz Krieviju, bet šobrīd šis tirgus ir aizvēries un mēs veiksmīgi esam pārorientējušies uz citiem tirgiem,» skaidro H. Lapiņš.

Uzņēmuma galvenais priekšnieks esot patērētājs. Saskaņā ar datiem viens cilvēks Latvijā gada laikā vidēji patērē 67 kilogramus gaļas. «Jo ekonomiski labāk jūtamies, jo vairāk ēdam gaļu. Prognozēju, ka šogad gaļas patēriņa apjoms būs virs 70 kilogramiem,» lēš H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru