Modern Times Group (MTG) pagarina tiesības pārraidīt Anglijas Futbola Premjerlīgas spēles.

Saskaņā ar vienošanos, spēles tiks pārraidītas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā no 2013./2014. gada sezonas sākuma līdz 2015./2016. gada sezonas beigām.

Pirmā spēļu diena sākās 17. augustā ar Liverpool – Stoke City, Arsenal – Aston Villa un Swansea City – Mančestras United dueļiem. Svētdien VSB translēja Crystal Palace – Tottenham Hotspur un Chelsea – Hull City spēles.

MTG ir tiesības pārraidīt visas trīsdesmit astoņas Anglijas Futbola Premjerlīgas kārtas, informē uzņēmuma pārstāvji. Aptuveni simts spēles, ar komentāriem valsts valodā, tiks pārraidītas Viasat maksas sporta kanālā Viasat Sport Baltic (VSB). Saskaņā ar vienošanos, MTG ir piekļuve arī papildu raidījumiem, ieskaitot labākos spēļu mirkļus, spēlētāju aprakstus un spēļu analīzi. MTG Baltijā pārraida Anglijas Premjerlīgas spēles kopš 2010./2011. gada sezonas sākuma.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt «must carry» principu, telekanāli TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Šādu viedokli trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, prezentējot vairāku nozares asociāciju un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju viedokli.

Diskusijās par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā komisijas sēdē tika pausti asi un atšķirīgi viedokļi. Kabeļtelevīziju operatori iezīmēja drūmu ainu, vēršot uzmanību gan uz plānoto TV3 un LNT apvienošanu, MTG grupas ietekmi un tās ļaunprātīgu izmantošanu. «Starpnieki jau tagad piedāvā kabeļtelevīzijām dažādas cenas – no 15 santīmiem līdz vienam latam par programmu mēnesī,» teica Muuls, aicinot saglabāt esošo regulējumu.

Helio interaktīvo televīziju, ko piedāvā Lattelecom, vienādi varēs skatīties kā tālrādī, tā mobilajās ierīcēs

Jau šajā nedēļā daļa Lattelecom TV skatītāju ierastās interaktīvās televīzijas vietā ekrānā ieraudzīja modernāku, pārskatāmu un vizuāli skaistāk noformētu vidi. Tā ir jaunā Helio inter- aktīvā televīzija, kas līdz gada beigām ieņems visu kompānijas Interaktīvās TV pakalpojumu klientu televizorus. Un ne tikai – Helio iTV sniedz iespēju TV saturu skatīties arī mobilajās ierīcēs un ar viedtelefonu vai planšeti dot komandas tālrādim.

Jaunās Helio iTV redzamākais pienesums ir pārskatāma un attēliem bagāta darbvirsma. Jau sākuma lapā lietotāju sveicina lieli ieteikto filmu plakāti, kas palīdz filmas un raidījuma izvēlē gadījumos, kad to nosaukums neko neizsaka. Pēc līdzīga principa iekārtotas arī Shortcut Films un Bērnu stūrītis sadaļas.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē.

Tā norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komentējot Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) pausto, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt must carry principu, TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Bezmaksas apraidi skatītājam visā Latvijā finansē pats televīzijas kanāls no reklāmdevēju naudas. Maksas televīziju, uz kuru attiecas must carry princips, finansē skatītājs ar savu ikmēneša abonēšanas maksu, skaidro K. Ozoliņš. Vienlaikus norādot, ka jautājums ir par to, vai nacionālās komerctelevīzijas spēj būt rentabli uzņēmumi ilgtermiņā, ražojot nacionālo saturu, un tas ir atkarīgs, nevis no viena must carry principa saglabāšanas vai atcelšanas, bet virknes faktoru, tai skaitā no valsts politikas elektronisko mediju attīstības jomā.

Par pamatu reģionālo televīziju izplatīšanai vajadzētu būt virszemes TV apraidei.

Tāds ir viens no variantiem, lai realizētu ieceri, kura paredz kabeļtelevīzijas operatoriem uzlikt par pienākumu savā programmu piedāvājumā ietvert attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu.

Šādu prasību kabeļoperatoriem paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

Situācija reģionālo televīziju jomā Latvijā ir dažāda - no negatīvisma līdz pozitīvām iezīmēm, DB sacīja Vidzemes TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Plānoto ieceri viņš vērtē pozitīvi, taču ir vairāki jautājumi, kuri būtu jāatrisina. Proti, kabeļtelevīzijas operatoru interesēs ir tas, lai kanāls nebūtu tukšs un reģionālo TV saturs tiktu piedāvāts, ja ne visu diennakti, tad vismaz aktuālākajā pārraides laikā. Atbilstoši NEPLP datiem Latvijā ir televīzijas, kas savu saturu piedāvā tikai no vienas līdz trijām stundām dienā, ir televīzijas, kas savus raidījumus pārraida līdz sešām stundām diennaktī, un tikai atsevišķos gadījumos piedāvājums ir plašāks. Tādējādi reģionālajām televīzijām būtu jāpiedomā pie sava satura pilnveidošanas.

Modern Times Group (MTG) uzņēmumam Viasat Broadcasting ir piešķirtas tiesības Baltijas valstīs pārraidīt 2014. gada Ziemas Olimpiskās spēles un 2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

MTG varēs izvēlēties un komerciālajos bezmaksas televīzijas kanālos Baltijas valstīs pārraidīt vienu Olimpisko spēļu sporta disciplīnu 2014. gadā, kas notiks Sočos, un vienu disciplīnu 2016. gada Olimpisko spēļu ietvaros, kas notiks Riodeženeiro.

Viasat Broadcasting ir arī tiesības visās Baltijas valstīs pārraidīt visas abu olimpisko spēļu pārraides maksas televīzijas kanālos, tiešsaistē un izmantojot maksas piekļuves pakalpojumus. Šīs tiesības piešķīra starptautiskā sporta mārketinga aģentūra SPORTFIVE International.

Ziemas Olimpiskās spēles Sočos (Krievijas dienvidos, Melnās jūras krastā) notiks 2014. gadā, no 7. līdz 23. februārim. 2016. gada Olimpiskās spēles notiks Riodeženeiro (Brazīlija) no 5. līdz 21. augustam četrās vietās pilsētā, tostarp Kopakabanā un Marakanas stadionā.

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

Pakalpojumu sadārdzinājumu, kas licis Lattelecom atteikties no TV3 pārraides interaktīvajā televīzijā, visdrīzāk, izraisījusi Media Times Group vājā izpratne par interaktīvo televīziju kā satura piegādes paveidu, uzskata bijušais Baltcom TV valdes loceklis Gints Kiršteins.

Sarežģījumi, veicot sarunas ar MTG, esot bijuši jau iepriekš un grūtības veikt pilnvērtīgu komunikāciju pastiprinājis fakts, ka lēmumi tiekot pieņemti uzņēmuma mītnes zemē Zviedrijā. Kiršteinam esot radies iespaids, ka MTG savā domāšanā vēl nespējot pārslēgties uz moderno interaktīvo televīziju, ko iespējams patērēt arī no dažādām planšetēm un viedtālruņiem. Tādēļ arī sarežģījumi radušies tieši TV3 pārraidē Lattelecom interaktīvās televīzijas lietotājiem.

Atsaucoties uz savu darba pieredzi Baltcom TV, Kiršteins minēja, ka, strādājot pie uzņēmuma interaktīvās televīzijas sistēmas, bijis neizpratnē par MTG prasību obligāti iekļaut reklāmas arhīva raidījumiem. Prasība esot neizprotama, jo uzņēmums jau papildus maksājot par tiesībām iegādāto saturu uzglabāt arhīvā noteiktu laiku.

Mēnesi pēc Lattelecom un Modern Times Group strīda par tiesībām retranslēt vienu no populārākajiem Latvijas telekanāliem - TV3 - vērojamas pirmās pazīmes, ka vismaz pagaidām zaudētājs šajā divu komersantu strīdā būs TV3 īpašnieks, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs sacījis, ka nopietnus secinājumus par izmaiņām TV3 auditorijā varēs izdarīt tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada, jo skatītāju televīzijas kanālu izvēli ietekmē gan meteoroloģiskie laika apstākļi, gan pasaulē notiekošie pasākumi.

Tomēr, kā lēš Neatkarīgā, pirmais signāls, ka TV3 atteikšanās sadarboties ar Lattelecom interaktīvo televīziju trāpījusi tieši TV3 īpašniekiem, uzskatāmi bija vērojams aizvadītajā svētdienā, kad valsts akciju sabiedrības Latloto organizēto loteriju SuperBingo, kuru līdz šim varēja vērot tikai TV3, MTG sāka translēt arī Lattelecom interaktīvās televīzijas klientiem pieejamajā LNT kanālā.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma plānots izslēgt pienākumu kabeļtelevīzijām obligāti nodrošināt nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu bezmaksas retranslāciju.

Tādējādi televīzijas kanāli TV3 un LNT no nākamā gada 1. janvāra varēs prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par sava satura retranslāciju.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas Saeimā atbalstīti konceptuāli, paredz, ka obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju – kanāliem LTV1 un LTV7.

Pašlaik elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas klientiem ir jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par vismaz lētāko programmu paketi, kurā parasti tiek piedāvātas nacionālo komerciālo elektronisko līdzekļu programmas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju nenodrošina to klientiem iespēju skatīties minētās programmas bez maksas, skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sagatavojusi grozījumus. Spēkā esošā kārtība nav taisnīga pret nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo nostāda tos nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem vietējiem un ārvalstu kanāliem, kas vienlaicīgi ir Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki un papildus saņem atlīdzību no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju abonentmaksām par atļaujas piešķiršanu retranslēt savu programmu, uzsver deputāti.

Zaļo un zemnieku savienības deputātu priekšlikums noteikt, ka nacionālie komerctelevīziju kanāli maksu no kabeļtelevīzijas operatori varētu prasīt gadu vēlāk nekā plānots – no 2014. gada 1. janvāra, pēc plašām diskusijām tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tādējādi televīzijas kanāli TV3 un LNT jau no nākamā gada 1. janvāra varēs prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par sava satura retranslāciju. Saeimas 2. lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz izslēgt pienākumu kabeļtelevīzijām obligāti nodrošināt nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu bezmaksas retranslāciju. Obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju – kanāliem LTV1 un LTV7.

Pašlaik elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas klientiem ir jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par vismaz lētāko programmu paketi, kurā parasti tiek piedāvātas nacionālo komerciālo elektronisko līdzekļu programmas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju nenodrošina to klientiem iespēju skatīties minētās programmas bez maksas, skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sagatavojusi grozījumus. Spēkā esošā kārtība nav taisnīga pret nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo nostāda tos nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem vietējiem un ārvalstu kanāliem, kas vienlaicīgi ir Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki un papildus saņem atlīdzību no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju abonentmaksām par atļaujas piešķiršanu retranslēt savu programmu, uzsver deputāti.

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.