"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Bruģēšanas kompānija SIA Vides Dizaina Grupa (VDG) vērsusies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu pret SIA Kalnozols Celtniecība. Patlaban Kalnozols Celtniecība komentāru par SIA Vides Dizaina Grupa izplatīto informāciju nesniegšot, jo tam esot nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, tā Db.lv informēja uzņēmumā.

Pieteikums saistīts ar uzņēmuma Kalnozols Celtniecība parādiem, kas radušies, strādājot pie projekta Dienvidu pakavs.

Atbilstoši SIA Vides Dizaina Grupa sniegtajai informācijai, "lai arī Kalnozols Celtniecība jau agrāk regulāri kavējis maksājumus, šoreiz uztraukumam ir reāls pamats, jo bruģētāji nav vienīgie, kuriem minētais uzņēmums ir parādā ievērojamas summas". Turklāt, Vides Dizaina Grupai esot radušās aizdomas par Kalnozols Celtniecība godprātību attiecībā pret apakšuzņēmējiem.

"Mēs jau agrāk esam dzirdējuši par maziem uzņēmumiem, kas bankrotē, jo nespēj norēķināties ar piegādātājiem tādēļ, ka ģenerāluzņēmējs atsakās maksāt par paveiktajiem darbiem. Tādēļ mums ir aizdomas, ka Kalnozols Celtniecība ir nolēmis arī šoreiz risināt savas finansiālās problēmas uz apakšuzņēmēju rēķina. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmām vērsties tiesā," stāsta Vides Dizaina Grupa valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis.

"Kā SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētājs, esmu gatavs vistuvākajā laikā, cik vien tas saskaņā ar Komerclikuma normām ir iespējams, sasaukt ārkārtas SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par pamatkapitāla palielināšanu mazākuma akcionāriem, ieguldot uzņēmumā naudas līdzekļus vai veicot mantisko ieguldījumu, tādējādi palielinot viņu ietekmi tajā," liecina SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētāja Valda Kalnozola izplatītais komentārs medijiem.

"SIA Kalnozols Celtniecība komentārs - mazākuma akcionāru nepamatoti izteiktajiem pārmetumiem par pamatkapitāla palielināšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka SIA Kalnozols Celtniecība 2005.gadu bija spiests noslēgt ar zaudējumiem, kas, diemžēl, izveidojās laika periodā, kad uzņēmumu vadīja mazākuma akcionāri. Par šī apgalvojuma patiesību jebkuram ir iespējams pārliecināties iepazīstoties ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Atgriežoties pie uzņēmuma vadības, konstatēju, ka nekavējoties ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai stabilizētu un uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Veicamās izmaiņas attiecās gan uz vadošo personālu, gan nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildus finansējumu.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art iesniedzis tiesā prasību par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība. Savukārt SIA Kalnozols celtniecība uzskata, ka uzņemtās saistības nav izpildījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, proti, tā neesot veikusi SIA Kalnozols Celtniecība samaksu par paveikto darbu, kuras kopējā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai. Kā Db.lv norādīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis, SIA Kanlnozols celtniecība vairākkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes esot mēģinājis risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vērsies tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

AS Būvuzņēmums Restaurators ir vērsies tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība pieprasot piedzīt 124 851,76 LVL, kā arī apķīlāt uzņēmuma kustamo mantu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Riņķis. Pretprasība iesniegta tiesā, jo Kalnozols celtniecība neesot ilgstoši maksājis par darbiem, kā arī citādi izvairījies no savu līgumsaistību pildīšanas.

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi. "Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība ir paziņojis, ka darbi nav veikti pilnībā, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Atbildot uz šo prasību Būvuzņēmums Restaurators vispirms esot aicinājis Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem. Nesaņemot nekādu atbildi uz savu aicinājumu būvuzņēmums Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretprasību par 124 851,76 LVL. Summa jau šobrīd pārsniedzot Kalnozols celtniecība sākotnēji prasīto, kas veido 116 509,86 LVL. Rīgas apgabaltiesa pretprasību pievienojusi lietai, kaut gan noraidījusi prasības nodrošinājumu. Tiesas datums nozīmēts 2007. gada 9. martā (pulkstenis 12.30).

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ceturtdien atteikusies pieņemt izskatīšanai bruģēšanas kompānijas SIA Vides dizaina grupa (VDG) iesniegto prasības pieteikumu, kurā no SIA Kalnozols celtniecība lūgts piedzīt parādu, kas radies, strādājot ar dzīvojamo māju projektu Dienvidu pakavs, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides dizaina grupa pārstāvis Jānis Riņķis.

Lai arī Vides Dizaina Grupa tiesas atteikumu vēl nav saņēmusi, kompānija uzskata, ka nevajadzētu būt pamatam atteikt prasības pieņemšanu. VDG valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis pieļauj, ka pašā pieteikumā varēja būt ieviesusies kāda formāla kļūda, kas kalpojusi par pamatu atteikumam.

Tiesa šorīt esot telefoniski atteikusies sniegt paskaidrojumus SIA Vides Dizaina Grupa juristam, atsaucoties uz to, ka vēstule ar atbildi vēl vakar tikusi izsūtīta.

Savukārt SIA Kalnozols Celtniecība Mārketinga direktors Oskars Priede informēja, ka "SIA Vides Dizaina Grupa nav informējusi par virkni neizpildīto saistību starp pasūtītāju un apakšuzņēmēju. Varam minēt, ka SIA Vides Dizaina grupa kā apakšuzņēmējs no savas puses ir pieļāvusi būtiskus līguma nosacījumu pārkāpumus gan saistībā ar veikto darbu kvalitāti, gan ar darba izpildes termiņiem, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bija spiesta pieaicināt papildus darbiniekus, lai nodrošinātu apakšuzņēmējam uzticēto darbu izpildi". Šobrīd SIA Kalnozols Celtniecība apkopojot informāciju un gatavojot dokumentus, lai iesniegtu tiesā prasību pret SIA Vides Dizaina Grupa.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentējot AS Būvuzņēmums Restaurators iesniegto pretprasību, SIA Kalnozols Celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede akcentēja - AS Būvuzņēmums Restaurators joprojām cenšas sevi pārliecināt par to, ka, ja jau ģenerāluzņēmējs objektu Dienvidu pakavs 1 2006.gada 30.jūnijā ir nodevis ekspluatācijā, tātad automātiski arī apakšuzņēmējs AS Būvuzņēmums Restaurators savas saistības pret ģenerāluzņēmēju ir izpildījis.

SIA Kalnozols Celtniecība uzskata, ka par prasības nepamatotību netieši liecinot arī fakts, ka Rīgas apgabaltiesa atteikusies piemērot prasības nodrošinājumu pret SIA Kalnozols Celtniecība.

SIA Kalnozols Celtniecība norāda, ka AS Būvuzņēmums Restaurators savu ar līgumu uzņemto saistību ietvaros, ne vien kavējis darbu izpildes termiņus, bet pat pēc vairākkārtējiem gan mutiskiem, gan rakstiskiem atgādinājumiem ievērojamu daļu no kopējā darbu apjoma tā arī neizpildīja, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bijis spiests nodot attiecīgo darbu citiem uzņēmējiem.

SIA Kalnozols Celtniecība informēja, ka Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret AS Būvuzņēmums Restaurators par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, kas pamatota ar 2005.gada 30.septembrī starp pusēm noslēgtā uzņēmuma līguma neizpildi.

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, ar 2007.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, Db.lv informēja Valsts zemes dienests.

Likums paredz, ka no nākamā gada inženierbūves vairs netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim nekustamā īpašuma nodoklis bija jāmaksā gan par ēkām, gan inženierbūvēm.

Likums arī nosaka, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām būs jāmaksā pēc Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās kadastrālās vērtības, nevis pēc vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā pašlaik. Bez tam, atbilstoši šī gada 16.maijā Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, ar 2007.gada 1.janvāri mainās arī ēku kadastrālo vērtību bāze.

Lai dotu iespēju ikvienam ēkas īpašniekam uzzināt iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2007.gadā pēc augstākminēto izmaiņu ieviešanas, VZD ir izstrādājis sistēmu (moduli), ar kuras palīdzību, ievadot nekustamā īpašuma kadastra numuru vai būves kadastra apzīmējumu, iespējams noskaidrot sev piederošās ēkas prognozēto kadastrālo vērtību. VZD šim nolūkam ir aprēķinājis visu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo vai daļēji apliekamo ēku prognozētās kadastrālās vērtības, ņemot vērā grozīto ēku kadastrālo vērtību bāzi un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par ēku pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.jūniju. Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.