Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Kalnrūpniecības startu Latvijā kavē nevis potenciālo zemes dzīļu pētītāju – investoru – trūkums, bet gan valsts nespēja vairāku gadu garumā sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir secinājums pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbībā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīkotās diskusijas par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.

Šobrīd Latvijā netiek iegūtas metālu rūdas un dimanti, kaut arī pagājuša gadsimtā veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka ir pieejami vērtīgi resursi (kas atrodas ievērojamā dziļumā – magnetīta dzelzsrūdas, brūnogles, limonītu dzelzsrūdas, dzelzs un mangāna, urāna rūdas, dimanti, krāsaino metālu rūdas – kobalts, niķelis, cinks, varš), tomēr to ieguves iespēju novērtēšanai ir nepieciešama izpēte. Latvijas normatīvi paredz, ka jebkuri ģeoloģiskie darbi ir tieši atkarīgi no zemes īpašnieka un tāpēc nepieciešama vienošanās ar viņu.

ASV zelta ieguves uzņēmums Newmont Mining Corp. pirmdien paziņoja, ka par desmit miljardiem ASV dolāru (8,6 miljardiem eiro) iegādāsies Kanādas konkurentu Goldcorp Inc, lai izveidotu pasaulē lielāko zelta ieguves kompāniju.

Darījums tiks īstenots ar akciju apmaiņu, Newmont Mining iegādājoties vienu Goldcorp akciju par 0,3280 Newmont Mining akcijām.

Apvienotais uzņēmums Newmont Goldcorp iegūs aptuveni 7,9 miljonus unču zelta gadā.

Zelta ieguves nozarē pēdējā laikā novēroti vairāki apvienošanās darījumi, jo zelta krājumi pasaulē aizvien vairāk samazinās, paaugstinot izdevumus un mudinot uzņēmumus apvienoties un veidot alianses.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Veikta P-D Valmiera Glass USA Corp. pamatkapitāla palielināšana, izlaižot jaunas 111 akcijas, liecina AS Valmieras stikla šķiedra paziņojums Nasdaq Riga.

AS Valmieras stikla šķiedra 2018. gada 1. oktobrī jau informēja akcionārus, ka 2018.gada 28.septembrī tika noslēgts līgums ar Lamtec Corporation par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas esošie ASV uzņēmuma akcionāri šīs 111 akcijas, kas veido 10% P-D Valmiera Glass USA Corp., ir pārdevuši Lamtec Corporation par kopējo summu 10 miljoni ASV dolāru ar mērķi piesaistīt papildus investīcijas ASV uzņēmumam.

Minētā darījuma summa no Lamtec Corporation ir saņemta un ir izpildījušies visi līguma noteikumi, līdz ar to darījums ar Lamtec Corporation ir pilnībā pabeigts, un Lamtec Corporation ir kļuvis par ASV uzņēmuma P-D Valmiera Glass USA Corp. pilntiesīgu akcionāru, savā īpašumā iegūstot 111 akcijas jeb 10% no P-D Valmiera Glass USA Corp. kopējā akciju skaita.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Latvijā dibinātais kriptovalūtu ģenerēšanas uzņēmums «Power Mining» tehnoloģiju konferencē «Techchill» prezentējis pārvietojamo ģenerēšanas telpu, kuras interjers īpaši izstrādāts optimizētai kriptovalūtu iegūšanai.

Uzņēmumu «Power Mining» 2017. gadā nodibināja uzņēmēji Kristaps Mors un Jānis Grīnbergs, lai izveidotu savu kriptovalūtu ģenerēšanas (kriptovalūtas iegūšana ar skaitļošanas ierīču palīdzību) fermu, kā arī palīdzētu citiem iegādāties dažādas ģenerēšanas iekārtas un nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu iekārtu izvietošanai. Doma par šāda konteinera izveidi radās brīdī, kad Jānis ar iekštelpās izvietotajām ģenerēšanas ierīcēm bija sasniedzis savas mājās elektrības kapacitāti. Attīstot projektu, abi atskārta, ka īpaši pielāgotais konteiners ļaus jebkuram tā īpašniekam izvēlēties visizdevīgāko elektrības pieslēguma atrašanās vietu, kā arī atrisinās pastāvīgā trokšņa un tehnikas pārkaršanas problēmas.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas 10. Ministru konferences laikā 17. decembrī Nairobi, Kenijā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministri Kristiju Frīlandi (Chrystia Freeland) un pārrunāja divpusējo un Eiropas Savienības (ES), un Kanādas sadarbību, informē Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrs pauda viedokli, ka iepriekšējo gadu laikā ir aktivizējusies Latvijas un Kanādas divpusējā sadarbība un politiskais dialogs. «Vēlamies padziļināt mūsu valstu ekonomisko sadarbību, tādēļ esam ieinteresēti piesaistīt Kanādas investīcijas, īpaši tautsaimniecību un pakalpojumu sektora attīstošās jomās,» uzsvēra E. Rinkēvičs. Sagaidām Kanādas puses atbalstu ātrākai Latvijas zivju produkcijas sertifikācijai šīs valsts tirgū. Ministrs arī izteica Latvijas interesi Kanādas avioražotāja Bombardier darbības izvēršanai Latvijā, izveidojot servisa un apmācības centru.

E. Rinkēvičs pateicās Kanādai par atbalstu iestāšanās sarunās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Ministrs informēja, ka Latvijas iestāšanās sarunas OECD ir ievirzījušās noslēguma fāzē, tādēļ ceram, ka OECD dalībvalstis jau 2016. gadā varētu lemt par Latvijas pilntiesīgu dalību šajā organizācijā.

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Darba vizītes laikā Rīgā notikusi Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion) un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu Latvijā izvietot NATO bataljona kaujas grupu, ko vadīs Kanāda.

«Kanādas ārlietu ministra vizīte notiek ļoti nozīmīgā laikā – 25 gadus pēc Latvijas un Kanādas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Latvija augstu novērtē Kanādas sniegto atbalstu bēgļiem no Latvijas pēc Otrā pasaules kara. Vēlos arī pateikties par Kanādas atbalstu Latvijas iestāšanās sarunās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā,» uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs, informē Ārlietu ministrija.

E. Rinkēvičs paudis Latvijas atbalstu turpmākajam Visaptverošā Ekonomikas un tirdzniecības līguma (Comprehensive Economic and trade Agreement/CETA) ratifikācijas procesam starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Zelta kompāniju akcijas iziet no modes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cena šogad pieaugusi, lai gan vēl straujāk akciju vērtība palielinājusies uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar šī metāla ieguvi. Piemēram, pasaulē lielākā zelta ieguvēja Barrick Gold akcijas cena šogad pakāpusies jau gandrīz par 150% – līdz 18,3 ASV dolāru atzīmei. Savukārt Newmont Mining akcijas vērtība Ņujorkā palielinājusies par 123% (Bloomberg apkopotā vadošo zelta ražotāju akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 119%).

Daudzu šo kompāniju akciju vērtība kāpusi vismaz piecas reizes straujāk, nekā vērtība palielinājusies zeltam. Rezultātā arvien vairāk nomanāmas runas, ka tik spējš šāda veida kompāniju akciju cenu skrējiens ir bijis pārspīlēts. Jau pieminētās Barrick Gold akcijas P/E rādītājs šobrīd atrodas pie 325 (!), bet Newmont Mining tas ir gandrīz 40. Morgan Stanley eksperti lēš, ka daudzu zelta kompāniju šā brīža vērtība būtu attaisnojama tikai tad, ja zelta cena būtu par 25% augstāka, nekā tā ir pašlaik.

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Banku speciālisti, kuri ikdienā sniedz klientiem aktīvu pārvaldīšanas un brokerpakalpojumus, vienmēr tur roku uz pulsa – seko līdzi notikumiem finanšu un vērtspapīru tirgos, analizē tirgus tendences un prognozē to turpmāko attīstību, lai nodrošinātu klientu investīciju portfeļu drošību un pastāvīgu ienesīgumu. Šajā procesā mēs nereti saskaramies ar faktiem un tendencēm, kas varētu būt interesanti ne tikai mūsu klientiem, bet arī plašākai auditorijai.

Sekojot līdzi un analizējot tirgu tendences, man vienmēr šķiet interesanti dažādus datus un faktus aplūkot plašāk, nekā tas būtu nepieciešams tiešo darba pienākumu veikšanai. Piemēram, sekojot līdzi uzņēmumu akciju cenu līkņu dinamikai, iespējams izdarīt secinājumus ne tikai par konkrēta uzņēmuma vērtības svārstībām atkarībā no tā peļņas vai citiem nozīmīgiem faktoriem, bet arī par sabiedrības noskaņojuma, dzīvesveida vai pat fundamentālu vērtību maiņu.

Tādējādi interesants šķiet sociālā tīkla Twitter Inc. paziņojums, ka, lai gan šā gada trešajā kvartālā šī uzņēmuma ieņēmumi pazeminājušies par 4% līdz 590 miljoniem ASV dolāru, ieņēmumi no reklāmas samazinājušies par 8% un operacionālie zaudējumi bijuši 17,5 miljoni eiro, šis uzņēmums nākamajā ceturksnī plāno strādāt ar iespaidīgu peļņu – no 220 līdz 240 miljoniem ASV dolāru.

ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, no 9.augusta būs atļauts šķērsot Kanādas robežu nebūtiskiem braucieniem bez jebkādām karantīnas prasībām, pirmdien paziņoja Kanādas valdība.

Kanāda no 7.septembra atvērs savu robežu visiem vakcinētajiem ārvalstu ceļotājiem.

ASV-Kanādas sauszemes robeža, kas ir visgarākā pasaulē, un gaisa robeža kopš 2020.gada marta vidus ir bijusi slēgta nebūtiskiem braucieniem jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Tūrisma nozare ir izdarījusi arvien stiprāku spiedienu uz valdību, lai tā mīkstinātu ceļošanas ierobežojumus, bet Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa administrācija negribēja apdraudēt progresu Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Kanāda šomēnes atcēla karantīnas prasības saviem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atgriežas no ārvalstīm, ja viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Dublinā, Džordžijas štatā, ASV pirmdien svinīgā ceremonijā, klātesot P-D Grupas dibinātājam un AS Valmieras stikla šķiedra uzraudzības padomes priekšsēdētājam J.Preiss-Daimler, Valmiera Glass Grupas prezidentam A.Schwiontek, uzņēmuma valdes locekļiem un Laurens apgabala amatpersonām, tika iemūrēta kapsula Valmiera Glass USA Corp. jaunās ražotnes pamatakmenī, simboliski iezīmējot tās būvniecības sākumu, liecina paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Līdzās 7 400 kvadrātmetru lielajai ražotnei, kurā šobrīd tiek ražoti stikla šķiedras produkti ar augstu pievienoto vērtību, paplašināšanās rezultātā tiks izveidota 36 200 kvadrātmetru ražošanas infrastruktūra – moderna ražotne, kas ļaus paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī dos papildu darba vietas Dublinas pilsētas un Džordžijas štata iedzīvotājiem. Ēkas celtniecību plānots sākt 2016.gada 1.jūnijā, pabeigt – līdz 2017.gada jūnijam. 2017.gada oktobrī paredzēts uzsākt produkcijas ražošanu.

Kapsulā līdzās vēstījumam nākamajām paaudzēm tika ievietots Dublinas vietējais laikraksts, jaunākais Valmiera Glass Grupas informatīvais izdevums Valmiera Glass® News, simbolisks stikla šķiedras pavediens un Valmiera Glass Grupas uzņēmumu valsts vietējā valūta – 3 monētas, kas simbolizē Valmiera Glass Grupas logotipu, kas, savukārt, izcēlies no Preiss-Daimler grupas logo.

Noslēgts līgums starp AS «Valmieras stikla šķiedra» un P-D Management Industries-Technologies GmbH par P-D Valmiera Glass USA Corp. akciju daļu pārdošanu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

AS «Valmieras stikla šķiedra» pārdeva P-D Management Industries-Technologies GmbH 9% P-D Valmiera Glass USA Corp. uzņēmuma akciju par kopējo summu: 2 400 000 EUR.

P-D Management Industries-Technologies GmbH savā īpašumā iegūst akcijas tad, kad tiek pārskaitīta visa darījuma summa uz AS «Valmieras stikla šķiedra» bankas kontu.

AS «Valmieras stikla šķiedra» un tās meitas uzņēmumi (Valmiera Glass Grupa jeb Grupa) ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā. Valmiera Glass Grupas kompānijas darbojas divos kontinentos trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. AS «Valmieras stikla šķiedra» ražotnēm ir vairāk kā astoņdesmit gadu pieredze tekstilpārstrādē un to produkcija ir vērsta uz dažādiem rūpniecības tirgiem. Grupā ietilpst četri uzņēmumi: mātes sabiedrība AS «Valmieras stikla šķiedra» un trīs tās meitas sabiedrības - Valmiera Glass UK Ltd. Lielbritānijā, P-D Valmiera Glass USA Corp. un Valmiera Glass USA Trading Corp. Amerikas Savienotajās Valstīs.