SIA “Valmiermuižas alus” lēmis par pievienošanos alus ražotājam Latvijā AS “Cēsu alus”, lai turpinātu brūvēt “Valmiermuižas alu” Valmiermuižā un attīstītu zīmola eksporta potenciālu.

“Šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums, kas darītavas saimei ļaus turpināt un attīstīt amata alus darināšanu Valmiermuižā. Lai arī “Valmiermuižas alum” šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā. Esmu pārliecināts, ka Valmiermuižas alus darītavu sagaida lieliska nākotne, apvienojot spēkus sinerģijā ar kaimiņu novadā esošo “Cēsu alu”, lai iesāktais darbs turpinātos ar vēl lielāku spēku un “Valmiermuižas alu” arvien brūvētu Valmiermuižā,” skaidro “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

SIA "Valmiermuižas alus" pārdošana AS "Cēsu alus" grupai ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām, atzina alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņš teica, ka "Valmiermuižas alus" zīmols visiem Latvijas mazajiem alus darītājiem ir bijis kā lāpa, un uzņēmums ir nozares celmlauzis, parādot, ka mazas alus darītavas var strādāt pie sava zīmola, paplašināt tirgu un stabili augt.

Pļaviņš gan pozitīvi vērtēja "Cēsu alus" paziņojumu, ka "Valmiermuižas alus" zīmola alu turpinās ražot Valmiermuižā.

"Tāpat, zinot, cik liela ražošanas līnija ir Cēsīs, ja viņiem interesē ieiet kaut kādā "mirstīgākā" alus tirgū, kur nav tik lieli apjomi, viņiem līdz šim nebija īsti kur to uzvārīt, bet tagad šāda iespēja būs Valmiermuižā," norādīja Pļaviņš.

Savukārt negatīvi viņa vērtējumā ir tas, ka agrāk vai vēlāk uzņēmumā notiks optimizācija, apvienojot saimniecības un samazinot darbinieku skaitu, kas būs slikta ziņa alus nozarei, jo Latvijā paliks mazāk nozares speciālistu, tostarp pakotāju, alus vārītāju, līniju tīrītāju un citu. Šāds solis negatīvi ietekmēšot arī "Zlauktu".

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Pastāstiet, kas ir DUNA un kas ir paveikts šo piecu gadu pastāvēšanas laikā?

Paveikts ir daudz. DUNA sākotnēji ir dzērienu ražotne, jo mēs ražojam ne tikai alu, bet daudziem asociējamies ar limonādēm. Gribējās, lai vārds DUNA ir latvisks, lai vārdā nav mīkstinājuma zīmju – ž, ņ, lai pēc tam potenciāli eksportā būtu vieglāk komunicēt. Duna ir vibrācija, tieši tāda dunēšanas skaņa. Par paveikto – mēs katru gadu veidojam koncertus. Es domāju, ka esam pienesuši Kuldīgai jaunu kultūras vietu.

Tātad jūs neesat tikai alus un dzērienu ražotāji, bet arī kultūras pasākumu rīkotāji?

Jā, ar komandu Kuldīgā attīstām visu Kaļķu kvartālu. Tas nav tikai viens zīmols, bet vairāki. Tepat blakus mums ir arī restorāns KOPA, un arī tas ir tapis līdzīgā komandā.

Alus ražotājs AS "Aldaris" pērn realizējis par 21,4% vairāk bezalkoholiskā alus, salīdzinot ar gadu iepriekš, ko veicināja piedāvājuma uzlabojumi un mazāka tilpuma iepakojuma izveide, informēja uzņēmumā.

Uzņēmumā norāda, ka kopumā alus tirgū pērn bija vērojama intensīva konkurence un segmentu pārdale, kā rezultātā kopējais cenas kāpums tirgū bija tikai 1%, neraugoties uz to, ka tika palielināts akcīzes nodoklis.

Nišas alus segmentā kviešu alus, alus ar dažādām garšām un citu produktu realizācijas apjomi pērn pieauguši par 14,6%, salīdzinot ar 2023.gadu, kā arī cena pieaugusi par 0,4%. Savukārt "Lager" alus segmenta pārdošanas apjomi 2024.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par 14,3% un vērtība par 11,8%, ko ietekmēja vidējās cenas par litru samazinājums par 2,2%.

Tāpat plaša patēriņa alus segmentā uzņēmuma pārdošanas apjomi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauguši par 4,6%, bet produktu cena samazinājusies par 1,1%. Ekonomiskā alus kategorijā akcīzes pieaugums galvenokārt pievienots produktam, kas izraisīja pārdošanas apjoma kritumu par 1,3%, bet "Craft" alus segmentā pārdošanas apjomi samazinājās par 4,8% un cena pieauga par 15,5%.

Ar zīmolu "Brālis" strādājošās Vangažu alus darītavas "Alus nams" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,219 miljoni eiro, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,5 reizes un bija 37 380 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Alus nams" turpināja tradicionālo alus ražošanu un realizāciju, kā arī paplašināja klāstu ar jauniem alus veidiem plastmasas un stikla pudelēs.

Kompānijas vadība norāda, ka "Alus nams" 2025.gadā plāno attīstīt produktu klāstu un uzlabot iepakojuma dizainu.

Jau ziņots, ka "Alus nams" apgrozījums 2023.gadā bija 1,988 miljoni eiro jeb par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 25,1% un bija 94 066 eiro.

Kompānija "Alus nams" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 498 003 eiro. Uzņēmums pieder Uģim Cērpiņam (41%), Guntim Grantam (31%) un Raimondam Ozolam (28%). Kompānijas pamatdarbība ir alus ražošana un realizācija.

Ideja obligāti tirdzniecības vietās minēt pārtikas produktu izcelsmes vietu ir laba, bet izpildījums alus ražotājvalsts norādīšanas gadījumos ir komisks, intervijā pauda SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

"Manuprāt, šai prasībai ir bijis ļoti labs nodoms, bet izpildījums ir komisks, jo pircējs veikalos arvien nevar saprast viena otra alus konkrēto izcelsmi," uzsvēra Ruņģis.

Viņš minēja, ka šī prasība ļāva cilvēkiem aizdomāties, kur tiek ražots alus ar latviskiem nosaukumiem, bet patlaban prasība nav pietiekami veiksmīgi izstrādāta, jo dažādās tirdzniecības vietās pie šo alu cenu zīmēm parādās "izcelsmes valsts - nav ziņu".

"Latvijas lielie alus importētāji ir atraduši juridisku caurumu likumā, ar kuru apiet šo prasību norādīt konkrēto izcelsmes valsti, un rezultātā veikali norāda, ka nezina, kur alus ar latviskiem nosaukumiem ražots," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks.

Vācijā alus pārdošanas apjoma lejupslīde piedzīvojusi vēsturiskus apmērus, gada pirmajos piecos mēnešos samazinoties par 6,8%, paziņojis uzņēmums "Veltins".

"Alus tirgus pašlaik piedzīvo tādas grūtības, kādas mēs neesam piedzīvojuši kopš [Vācijas] atkalapvienošanās," norādīja "Veltins" pārdošanas direktors Rainers Emigs.

Šogad no janvāra līdz maijam, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pārdošanas apjomi visā valstī samazinājās par aptuveni 230 miljoniem litru. Tas ir vismaz divreiz lielāks pārdošanas apjoma kritums nekā iepriekšējos pāris gados.

Pat 2021.gadā, kad Vācijā un citur plosījās Covid-19, alus darītavas pārdeva vairāk, secinājis uzņēmums.

Turklāt aus ražotāji prognozē, ka grūtie laiki turpināsies līdz 2026.gadam, kad situācija varētu uzlaboties.

Neskatoties uz grūtībām, "Veltins" 2025.gada pirmajā pusē izdevās palielināt pārdošanas apjomu par 2,3% līdz 178 miljoniem litru.

No 2025. gada 1. augusta par Latvijā dzērienu ražotāja un alus darītavas AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju iecelta Evija Grīnberga.

E.Grīnbergai ir ilggadēja un daudzpusīga pieredze uzņēmumu vadībā, ko viņa guvusi, strādājot vadošos amatos tādos lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos kā “Maxima Latvija” un “Skai Baltija”. Evijai ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

“Es augstu vērtēju līdzšinējo komandas darbu, kas ļāvis uzņēmumam kļūt par vienu no līderiem dzērienu ražošanas un tirdzniecības nozarē Latvijā. Mani vienmēr ir iedvesmojusi vide, kur tiek apvienotas inovatīvas idejas ar stiprām un noturīgām vērtībām. Man ir svarīgi turpināt uzņēmuma attīstību un veicināt pozīcijas tirgū. Darīšu visu, lai kopā ar komandu radītu vēl lielāku vērtību mūsu klientiem, partneriem, kolēģiem un plašākai sabiedrībai,” komentē E. Grīnberga.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar dzērienu ražotāju “Cēsu alus” par Rīgas biroja pārcelšanos uz jaunizbūvēto “StokOfiss U34” biznesa kompleksu, Ulbrokas ielā, Rīgā.

Jaunajās biroja telpās atradīsies “Cēsu alus” pārdošanas, mārketinga, juridiskā un IT komandas.

Pārcelšanās uz “StokOfiss U34” notiks vasarā, un tā ir daļa no “Cēsu alus” ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas vērsta uz augstākiem darbinieku labbūtības, energoefektivitātes un sadarbības standartiem.

“StokOfiss U34” ir energoefektīvs “trīs vienā” tipa biznesa komplekss, kas apvieno biroja, noliktavas un tirdzniecības telpu iespējas. Kompleksa kopējā platība ir 8740 m², un tas atbilst A klases energoefektivitātes prasībām, ēkai ir BREEAM “Very Good” sertifikāts. Teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, ierīkotas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Investējot vairāk nekā 400 000 eiro, Viesītē atklāta jauna Fišera alus darītava – ģimenes veidots uzņēmums, kas apvieno vietējo ražošanu, viesmīlības centru un ambiciozu redzējumu par Latvijas un Eiropas tirgu iekarošanu.

Šobrīd alus darītava ražo 30 tonnas mēnesī, savukārt pilnā ražošanas jaudā – līdz 40 tonnām mēnesī – plānots darboties tuvāko 2–3 mēnešu laikā.

Projekts tapis ar mērķi kļūt ne tikai par kvalitatīva alus ražotāju, bet arī par daudzfunkcionālu apmeklējuma vietu – vienā ēkā izveidota arī kafejnīca un neliela viesnīca.

“Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību, ka laba ideja, kvalitatīvs produkts un reģionāla piederība var veidot konkurētspējīgu zīmolu,” uzsver darītavas dibinātājs Lauris Fišers. “Mēs ieguldām ilgtermiņā – gan kvalitātē, gan attīstībā. Un Viesīte ir īstā vieta, kur to darīt.”

Fišera alus klāstā šobrīd ir trīs šķirnes: Fišers Gaišais Lager, Fišers Oriģinālais un Fišers Tumšais, kas brūvēts pēc īpašas receptes. Tuvākajā laikā plānots papildināt sortimentu ar IPA tipa alu, kas atbildīs pieaugošajam pieprasījumam gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Legāli iegādāta alkohola patēriņš Lietuvā pērn sarucis līdz pēdējos desmit gados zemākajam līmenim, liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija.

Vidējais tīrā alkohola patēriņš, rēķinot uz katru vismaz 15 gadu vecumu sasniegušu iedzīvotāju, pērn bija 10,2 litri, kas ir par 0,8 litriem mazāk nekā 2023.gadā.

"Legālā alkohola patēriņš ir pēdējos desmit gados zemākajā līmenī," datu prezentācijā ceturtdien teica aģentūras vadītāja vietniece Inga Masjulaitīte-Šukeviča.

Lietuvas mazumtirgotāji un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji pērn pārdeva 2,9 miljonus dekalitru stipro alkoholisko dzērienu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2023.gadā. Vīna, raudzēto dzērienu un kokteiļu pārdošanas apjoms pieauga par 2,1% līdz 4,3 miljoniem dekalitru.

Populārākais alkoholiskais dzēriens Lietuvā pērn joprojām bija alus. Tā pārdošana sasniedza 19,2 miljonus dekalitru, kas ir par 7,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina statistikas dati.

Lietuvā gada inflācija aprīlī saglabājusies līdz 4,1% līmenī, liecina Valsts datu aģentūras piektdien publiskotie dati.

Gada salīdzinājumā preču cenas Lietuvā kļuvušas par 3,3% dārgākas, bet pakalpojumu cenas pieaugušas par 5,8%.

Visvairāk gada inflāciju aprīlī ietekmēja siltumenerģijas, piena un piena produktu, siera un olu, sabiedriskās ēdināšanas, komplekso ceļojumu, tabakas produktu, alkoholisko dzērienu, privāto transportlīdzekļu apkopes un remonta, maizes un graudu produktu, medikamentu un alus cenas pieaugums, kā arī elektrības, degvielas un smērvielu, automašīnu cenas kritums.

Vidējā gada inflācija aprīlī bijusi 1,9% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī.

Mēneša inflācija aprīlī bijusi 0,1% salīdzinājumā ar 0,4% martā.

Salīdzinājumā ar martu preču cenas samazinājās par 0,3%, kamēr pakalpojumu cenas pieauga par 1%.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Alus ražotājs SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", pērn strādāja ar 1,244 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 32,9% un bija 19 256 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā zaudējumi skaidroti ar izejvielu, tostarp apiņu, medus, iesala, citu izejvielu un iepakojumu cenu kāpumu, kā arī vairāku uzņēmuma darbinieku atalgojuma celšanu un vēl nepārrēķinātām produktu pārdošanas cenām, ko plānots darīt 2025.gadā.

Lai arī 2024.gadā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, "Zlaukts" vadība prognozē, ka nākamajos gados būs novērojama augšupejoša tendence.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka uzņēmums pērn sāka ražot un realizēt bezalkoholisko alu, kā arī šogad plānots sākt ražot limonādes.

Šogad uzņēmums turpinās arī attīstīt savu darbību, paplašinot piedāvājuma iespējas gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).