Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos.

Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.Konkurences padomes lēmums nozīmē, ka darījums ir pabeigts un iezīmē abu uzņēmumu vienotu apņemšanos saglabāt un attīstīt Latvijas alus brūvēšanas un baudīšanas kultūru, stiprinot vietējās brūvēšanas tradīcijas un sniedzot jaunas izaugsmes iespējas gan Latvijas, gan eksporta tirgos.

SIA “Valmiermuižas alus” turpinās darbību kā patstāvīga alus darītava, turpinot brūvēt alu Valmiermuižā, saglabājot savas oriģinālās receptes un nemainīgi augstu kvalitātes standartu alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanā.

SIA “Valmiermuižas alus” lēmis par pievienošanos alus ražotājam Latvijā AS “Cēsu alus”, lai turpinātu brūvēt “Valmiermuižas alu” Valmiermuižā un attīstītu zīmola eksporta potenciālu.

“Šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums, kas darītavas saimei ļaus turpināt un attīstīt amata alus darināšanu Valmiermuižā. Lai arī “Valmiermuižas alum” šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā. Esmu pārliecināts, ka Valmiermuižas alus darītavu sagaida lieliska nākotne, apvienojot spēkus sinerģijā ar kaimiņu novadā esošo “Cēsu alu”, lai iesāktais darbs turpinātos ar vēl lielāku spēku un “Valmiermuižas alu” arvien brūvētu Valmiermuižā,” skaidro “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

Par alus darītavas SIA "Valmiermuižas alus" vienīgo īpašnieci kļuvusi AS "Cēsu alus", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Savukārt "Valmiermuižas alus" valdē iecelta "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja un SIA "Piebalgas alus" vienīgā valdes locekle Evija Grīnberga.

Veiktas izmaiņas arī kompānijas statūtos, nosakot, ka turpmāk "Valmiermuižas alus" valdē būs viens valdes loceklis, kuru ievēl dalībnieku sapulce uz nenoteiktu laiku. Iepriekš kompānijas statūti paredzēja, ka "Valmiermuižas alus" valdē ir trīs valdes locekļi, kuri tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku.

"Valmiermuižas alus" valdes priekšsēdētājs iepriekš bija kompānijas līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, bet valdes locekļi bija Rihards Trumpe un Anita Saulīte.

Izmaiņas kompānijas īpašnieku sastāvā un valdē Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas sestdien, 17. janvārī.

SIA "Valmiermuižas alus" pārdošana AS "Cēsu alus" grupai ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām, atzina alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņš teica, ka "Valmiermuižas alus" zīmols visiem Latvijas mazajiem alus darītājiem ir bijis kā lāpa, un uzņēmums ir nozares celmlauzis, parādot, ka mazas alus darītavas var strādāt pie sava zīmola, paplašināt tirgu un stabili augt.

Pļaviņš gan pozitīvi vērtēja "Cēsu alus" paziņojumu, ka "Valmiermuižas alus" zīmola alu turpinās ražot Valmiermuižā.

"Tāpat, zinot, cik liela ražošanas līnija ir Cēsīs, ja viņiem interesē ieiet kaut kādā "mirstīgākā" alus tirgū, kur nav tik lieli apjomi, viņiem līdz šim nebija īsti kur to uzvārīt, bet tagad šāda iespēja būs Valmiermuižā," norādīja Pļaviņš.

Savukārt negatīvi viņa vērtējumā ir tas, ka agrāk vai vēlāk uzņēmumā notiks optimizācija, apvienojot saimniecības un samazinot darbinieku skaitu, kas būs slikta ziņa alus nozarei, jo Latvijā paliks mazāk nozares speciālistu, tostarp pakotāju, alus vārītāju, līniju tīrītāju un citu. Šāds solis negatīvi ietekmēšot arī "Zlauktu".

"Šodien ir mana pēdējā diena Valmiermuižā," sociālās saziņas vietnē X raksta Valmiermuižas alus darītavas radītājs Aigars Ruņģis.

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto," raksta A, Ruņģis.

Db.lv jau vēstīja, ka Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos. Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.

KP apstiprina Cēsu alus un Valmiermuižas alus darījumu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos....

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.

Apvienošanās dalībnieki darbojas alus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos Latvijā. "Cēsu alus" klāstā ir alus un citi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. "Cēsu alus" portfelī ietilpst tādi zīmoli kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi. Savukārt "Valmiermuižas alus" saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar alus ražošanu un tirdzniecību, bet uzņēmuma klāstā ir arī bezalkoholiskie dzērieni, sidrs, alkoholiskie dzērieni un kokteiļi.

Iepriekš tika vēstīts, ka pēc darījuma pabeigšanas līdzšinējais līdzīpašnieks Ruņģis konsultēs uzņēmuma jauno vadību, lai arī turpmāk tiktu saglabātas "Valmiermuižas alus" receptes.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,454 miljoni eiro.

Savukārt "Cēsu alus" 2024. gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro. Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Pastāstiet, kas ir DUNA un kas ir paveikts šo piecu gadu pastāvēšanas laikā?

Paveikts ir daudz. DUNA sākotnēji ir dzērienu ražotne, jo mēs ražojam ne tikai alu, bet daudziem asociējamies ar limonādēm. Gribējās, lai vārds DUNA ir latvisks, lai vārdā nav mīkstinājuma zīmju – ž, ņ, lai pēc tam potenciāli eksportā būtu vieglāk komunicēt. Duna ir vibrācija, tieši tāda dunēšanas skaņa. Par paveikto – mēs katru gadu veidojam koncertus. Es domāju, ka esam pienesuši Kuldīgai jaunu kultūras vietu.

Tātad jūs neesat tikai alus un dzērienu ražotāji, bet arī kultūras pasākumu rīkotāji?

Jā, ar komandu Kuldīgā attīstām visu Kaļķu kvartālu. Tas nav tikai viens zīmols, bet vairāki. Tepat blakus mums ir arī restorāns KOPA, un arī tas ir tapis līdzīgā komandā.

Alus ražotājs AS "Aldaris" pērn realizējis par 21,4% vairāk bezalkoholiskā alus, salīdzinot ar gadu iepriekš, ko veicināja piedāvājuma uzlabojumi un mazāka tilpuma iepakojuma izveide, informēja uzņēmumā.

Uzņēmumā norāda, ka kopumā alus tirgū pērn bija vērojama intensīva konkurence un segmentu pārdale, kā rezultātā kopējais cenas kāpums tirgū bija tikai 1%, neraugoties uz to, ka tika palielināts akcīzes nodoklis.

Nišas alus segmentā kviešu alus, alus ar dažādām garšām un citu produktu realizācijas apjomi pērn pieauguši par 14,6%, salīdzinot ar 2023.gadu, kā arī cena pieaugusi par 0,4%. Savukārt "Lager" alus segmenta pārdošanas apjomi 2024.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par 14,3% un vērtība par 11,8%, ko ietekmēja vidējās cenas par litru samazinājums par 2,2%.

Tāpat plaša patēriņa alus segmentā uzņēmuma pārdošanas apjomi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauguši par 4,6%, bet produktu cena samazinājusies par 1,1%. Ekonomiskā alus kategorijā akcīzes pieaugums galvenokārt pievienots produktam, kas izraisīja pārdošanas apjoma kritumu par 1,3%, bet "Craft" alus segmentā pārdošanas apjomi samazinājās par 4,8% un cena pieauga par 15,5%.

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Zīmols “Mežpils alus” sadarbībā ar grauzdētavu “Rocket Bean” radījis jaunu produktu - kafijas stautu.

Jaunā alus brūvēšanā izmantota īsta kafija. Jaunums veikalu plauktos pieejams 0,5 l pudelēs, un tā izveidē alus darītava ieguldījusi 15 000 eiro.

Stauts vēsturiski nozīmē stiprāku alu - sākotnēji “stauta porteris” apzīmēja spēcīgāku porteri, bet vēlāk šis alus stils kļuva par patstāvīgu kategoriju. Stauts ir eila paveids, kas rūgst augstā temperatūrā (ap 20°C), un atšķirībā no tradicionālā portera tam ir izteiktāka kafijas nots, mazāks saldums un vieglāka tekstūra.

“Pastry jeb deserta stauts, kāds ir jaunais produkts, ir alus veids, kas īpaši piemērots mūsu platuma grādiem, kur cilvēkiem patīk saldas, niansētas garšas. Tas ir alus, ko ieteicams, nevis vienkārši izdzert, bet izbaudīt kā desertu. Turklāt, Latvijas mērogā tas ir pavisam jauns un unikāls produkts, kas papildināts ar vietējā zīmola kafiju,” stāsta “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.

Mazajās alus darītavās 2025. gada deviņos mēnešos saražoti 24% no valstī kopumā saražotā alus daudzuma jeb 13,35 miljoni litru alus, kas ir par 3,8% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Kopumā šogad deviņos mēnešos Latvijā saražoti 56,17 miljoni litru alus.

Savukārt 2024. gada deviņos mēnešos mazās alus darītavas saražoja 13,88 miljonus litru alus, kas bija 23% no kopējā Latvijā saražotā alus daudzuma.

Pēc VID informācijas, 2025. gada 30. septembrī mazās alus darītavas statuss Latvijā bija 66 alus ražotājiem, savukārt 2024. gada 30. septembrī - 70 ražotājiem.

Mazajās alus darītavās saražotajam alum tiek piemērots akcīzes nodokļa atvieglojums 50% apmērā.

Latvijas alus nozare 2026. gadā paredz mērenu alus un dzērienu cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā. Ražotāji šobrīd atrodas krustcelēs – no vienas puses pieaug ražošanas izmaksas, no otras – alus tirgus Latvijā turpina samazināties, norāda Latvijas Alus Darītāju savienība.

Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus, īpaši vietējiem ražotājiem, kuri strādā ar atbildību pret darbiniekiem, piegādātājiem, mazumtirdzniecības partneriem, pircējiem un sabiedrību kopumā.

Pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu: klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp iesala un apiņu cenas pieaug. Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas. Būtisku izmaksu pozīciju veido arī darba spēks – vietējie ražotāji nodrošina darba vietas, drošu darba vidi, profesionālās attīstības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, arī reģionos. Šos faktorus nav iespējams vienkārši optimizēt.

Ideja obligāti tirdzniecības vietās minēt pārtikas produktu izcelsmes vietu ir laba, bet izpildījums alus ražotājvalsts norādīšanas gadījumos ir komisks, intervijā pauda SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

"Manuprāt, šai prasībai ir bijis ļoti labs nodoms, bet izpildījums ir komisks, jo pircējs veikalos arvien nevar saprast viena otra alus konkrēto izcelsmi," uzsvēra Ruņģis.

Viņš minēja, ka šī prasība ļāva cilvēkiem aizdomāties, kur tiek ražots alus ar latviskiem nosaukumiem, bet patlaban prasība nav pietiekami veiksmīgi izstrādāta, jo dažādās tirdzniecības vietās pie šo alu cenu zīmēm parādās "izcelsmes valsts - nav ziņu".

"Latvijas lielie alus importētāji ir atraduši juridisku caurumu likumā, ar kuru apiet šo prasību norādīt konkrēto izcelsmes valsti, un rezultātā veikali norāda, ka nezina, kur alus ar latviskiem nosaukumiem ražots," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks.

Ar zīmolu "Brālis" strādājošās Vangažu alus darītavas "Alus nams" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,219 miljoni eiro, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,5 reizes un bija 37 380 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Alus nams" turpināja tradicionālo alus ražošanu un realizāciju, kā arī paplašināja klāstu ar jauniem alus veidiem plastmasas un stikla pudelēs.

Kompānijas vadība norāda, ka "Alus nams" 2025.gadā plāno attīstīt produktu klāstu un uzlabot iepakojuma dizainu.

Jau ziņots, ka "Alus nams" apgrozījums 2023.gadā bija 1,988 miljoni eiro jeb par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 25,1% un bija 94 066 eiro.

Kompānija "Alus nams" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 498 003 eiro. Uzņēmums pieder Uģim Cērpiņam (41%), Guntim Grantam (31%) un Raimondam Ozolam (28%). Kompānijas pamatdarbība ir alus ražošana un realizācija.

No 2025. gada 1. augusta par Latvijā dzērienu ražotāja un alus darītavas AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju iecelta Evija Grīnberga.

E.Grīnbergai ir ilggadēja un daudzpusīga pieredze uzņēmumu vadībā, ko viņa guvusi, strādājot vadošos amatos tādos lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos kā “Maxima Latvija” un “Skai Baltija”. Evijai ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

“Es augstu vērtēju līdzšinējo komandas darbu, kas ļāvis uzņēmumam kļūt par vienu no līderiem dzērienu ražošanas un tirdzniecības nozarē Latvijā. Mani vienmēr ir iedvesmojusi vide, kur tiek apvienotas inovatīvas idejas ar stiprām un noturīgām vērtībām. Man ir svarīgi turpināt uzņēmuma attīstību un veicināt pozīcijas tirgū. Darīšu visu, lai kopā ar komandu radītu vēl lielāku vērtību mūsu klientiem, partneriem, kolēģiem un plašākai sabiedrībai,” komentē E. Grīnberga.

Vācijā alus pārdošanas apjoma lejupslīde piedzīvojusi vēsturiskus apmērus, gada pirmajos piecos mēnešos samazinoties par 6,8%, paziņojis uzņēmums "Veltins".

"Alus tirgus pašlaik piedzīvo tādas grūtības, kādas mēs neesam piedzīvojuši kopš [Vācijas] atkalapvienošanās," norādīja "Veltins" pārdošanas direktors Rainers Emigs.

Šogad no janvāra līdz maijam, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pārdošanas apjomi visā valstī samazinājās par aptuveni 230 miljoniem litru. Tas ir vismaz divreiz lielāks pārdošanas apjoma kritums nekā iepriekšējos pāris gados.

Pat 2021.gadā, kad Vācijā un citur plosījās Covid-19, alus darītavas pārdeva vairāk, secinājis uzņēmums.

Turklāt aus ražotāji prognozē, ka grūtie laiki turpināsies līdz 2026.gadam, kad situācija varētu uzlaboties.

Neskatoties uz grūtībām, "Veltins" 2025.gada pirmajā pusē izdevās palielināt pārdošanas apjomu par 2,3% līdz 178 miljoniem litru.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar dzērienu ražotāju “Cēsu alus” par Rīgas biroja pārcelšanos uz jaunizbūvēto “StokOfiss U34” biznesa kompleksu, Ulbrokas ielā, Rīgā.

Jaunajās biroja telpās atradīsies “Cēsu alus” pārdošanas, mārketinga, juridiskā un IT komandas.

Pārcelšanās uz “StokOfiss U34” notiks vasarā, un tā ir daļa no “Cēsu alus” ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas vērsta uz augstākiem darbinieku labbūtības, energoefektivitātes un sadarbības standartiem.

“StokOfiss U34” ir energoefektīvs “trīs vienā” tipa biznesa komplekss, kas apvieno biroja, noliktavas un tirdzniecības telpu iespējas. Kompleksa kopējā platība ir 8740 m², un tas atbilst A klases energoefektivitātes prasībām, ēkai ir BREEAM “Very Good” sertifikāts. Teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, ierīkotas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Investējot vairāk nekā 400 000 eiro, Viesītē atklāta jauna Fišera alus darītava – ģimenes veidots uzņēmums, kas apvieno vietējo ražošanu, viesmīlības centru un ambiciozu redzējumu par Latvijas un Eiropas tirgu iekarošanu.

Šobrīd alus darītava ražo 30 tonnas mēnesī, savukārt pilnā ražošanas jaudā – līdz 40 tonnām mēnesī – plānots darboties tuvāko 2–3 mēnešu laikā.

Projekts tapis ar mērķi kļūt ne tikai par kvalitatīva alus ražotāju, bet arī par daudzfunkcionālu apmeklējuma vietu – vienā ēkā izveidota arī kafejnīca un neliela viesnīca.

“Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību, ka laba ideja, kvalitatīvs produkts un reģionāla piederība var veidot konkurētspējīgu zīmolu,” uzsver darītavas dibinātājs Lauris Fišers. “Mēs ieguldām ilgtermiņā – gan kvalitātē, gan attīstībā. Un Viesīte ir īstā vieta, kur to darīt.”

Fišera alus klāstā šobrīd ir trīs šķirnes: Fišers Gaišais Lager, Fišers Oriģinālais un Fišers Tumšais, kas brūvēts pēc īpašas receptes. Tuvākajā laikā plānots papildināt sortimentu ar IPA tipa alu, kas atbildīs pieaugošajam pieprasījumam gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Nīderlandes alus ražotāja "Heineken" izpilddirektors Dolfs van den Brinks negaidīti paziņojis par atkāpšanos no amata laikā, kad uzņēmums saskaras ar tirdzniecības apjoma kritumu un veic darbavietu likvidēšanu.

Pēc teju sešiem gadiem izpilddirektora amatā van den Brinks to pametīs 31. maijā.

"Uzskatu, ka pienācis īstais brīdis," sacīja 52 gadus vecais van den Brinks.

"Heineken" ar vadības maiņu saskaras sarežģītā brīdī, ņemot vērā straujo alus tirdzniecības apjoma kritumu. Tāpat uzņēmums oktobrī paziņoja, ka saistībā ar galvenā pārvaldes biroja reorganizāciju Amsterdamā likvidē vai pārceļ 400 darbavietas.

"Heineken" ir pasaulē otrais lielākais alus ražotājs, kas ražo un pārdod vairāk nekā 300 zīmolu alu un sidru.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.