Jaunākais izdevums

Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā daudzi spriedumi saistīti ar līdzšinējās pasaules kārtības maiņu. Pamatā notiekošais pagaidām no pasaules aprites licis izslēgt Krieviju, to nosaka gan stingras Rietumvalstu sankcijas pret šo valsti, gan absolūti elementāri morāles principi.

Lai nu kā – lielā mērā šādu sankciju efektivitāti noteicis tas, ka pasaule un tā pati Krievija ir atkarīga no Rietumvalstu finanšu sistēmas. Attiecīgi notiekošais rāda, ka dažādi nozīmīgi šīs sistēmas elementi var tikt ātri pielietoti arī ekonomiskā kara lauciņā. Ja šodien no sistēmas tiek atslēgta Krievija, tad nav izslēgts, ka kādā citā brīdī tā var būt jau kāda cita valsts.

Rezultātā ir viedokļi, ka šīs sankcijas, lai gan nepieciešamas, ilgākā termiņā var iegriezt arī pašiem Rietumiem, jo mazināsies to finanšu sistēmas kontrole pār pārējo pasauli. Tas tādēļ, ka daudzi pasaules režīmi meklēs veidus, kā nodrošināties pret situāciju, kad arī tie kādā vienā brīdī tiks atslēgti, piemēram, no globālās finanšu sistēmas.

Protams, tam (šāda veida sankcijām) droši vien būs ļoti spēcīgs iemesls, lai gan tas, iespējams, tāpat nemainīs to, ka šādai realitātei zināma gatavošanās notiks. Rietumi nodemonstrēja, ka tie var spēji iesaldēt, piemēram, citas valsts ārvalstu valūtas rezerves. Attiecīgi spekulācijas ir, ka Ķīna (un ne tikai) vērtē šādu notikumu pavērsienu un mēģinās mazināt savu atkarību no Rietumiem un ASV dolāru finanšu sistēmas kā tādas. Arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroums Pouels norādījis, ka karš Ukrainā var pastiprināt Ķīnas centienus izstrādāt, piemēram, alternatīvu starptautisko maksājumu infrastruktūru.

Dolāra norietu prognozē regulāri

Šādi laiki ļoti pateicīgi arī bijuši kārtējām runām, piemēram, par ASV dolāra, kas joprojām ir viena no pasaules finanšu sistēmu nesošajām kolonnām, norietu. Dažādi ASV dolāra statusa skeptiķi uzmanības centrā periodiski nonāk visai regulāri. Jeb tas jau ir kļuvis par tādu kā tradīciju – vismaz vienreiz gadā, sevišķi, ja seko vēl arī kādi palielāki notikumi, spriest par dolāra dominances it kā neizbēgamo norietu. Pamatā bieži vien vismaz pēdējos gados tiek izcelta situācija, ka Rietumi atrodas norieta stadijā, kur arvien lielāku lomu spēlē attīstības valstis ar jau minēto Ķīnu priekšgalā.

Attiecīgi Ķīnai, kura reālistiski, šķiet, vienīgā bez atombumbu nožvadzināšanas argumenta grib un arī sāk varēt piedāvāt kādas izteiktākas alternatīvas, pie strauji augošās tās varenības ir savs redzējums par tai vēlamo pasaules kārību. Protams, atombumbas gan ir arī Ķīnai. Savukārt pašu ASV dolāru gadījumā bieži tiek vērsta uzmanība uz to drukāšanu, kam tos vajadzētu padarīt bezvērtīgiem. Savas likviditātes drukāšanas programmas gan ir bijušas teju visām Rietumvalstu daudzmaz sevi cienošām centrālajām bankām.

Visu rakstu lasiet 29.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru panikas dēļ kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien krities līdz zemākajam līmenim pēdējo 18 mēnešu laikā, noslīdot zem 23 000 ASV dolāru.

Investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantajiem aktīviem, pasaules slavenākās kriptovalūtas kurss sācis strauju kritumu tikai septiņus mēnešus pēc tam, kad bija sasniedzis rekordaugstu līmeni.

Paniku vairojis apstāklis, ka kriptoaizņēmumu platforma "Celsius Network" uz laiku apturējusi izmaksas, to pamatojot ar tirgus nestabilitāti.

"Bitcoin" kursa kritums paātrinājās, kad par izmaksu apturēšanu paziņoja arī viena no lielākajām kriptovalūtas biržām "Binance", kas gan ieteikusi izmantot citas platformas.

Pasaules biržās akciju kursi piedzīvo strauju kritumu kopš piektdienas, kad parādījās dati par ASV inflācijas pieaugumu, sasniedziet augstāko līmeni pēdējo četru desmitgažu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" pirmdien paziņoja, ka iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju "Vonage".

6,2 miljardu ASV dolāru (5,5 miljardu eiro) vērtais darījums ir lielākais, ko pēdējos gados veikusi Zviedrijas kompānija, īstenojot stratēģiju paplašināties bezvadu tehnoloģiju tirgū un palielinot savu piedāvājumu globālajā tirgū.

"Ericsson" informēja, ka tās piedāvājumu vienbalsīgi pieņēmusi "Vonage" direktoru padome.

"Ericsson" piedāvātā cena - 21 ASV dolārs par akciju - ir par 28% augstāka nekā "Vonage" akcija maksāja piektdien biržas slēgšanas brīdī.

Darījumu plānots pabeigt 2022.gada pirmajā pusē. Tam nepieciešama "Vonage" akcionāru, kā arī regulatoru piekrišana.

Zviedrijas kompānija ir viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem, piemēram, 5G tīklu aprīkojuma sektorā konkurējot ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzdos valdības iestādēm sākt darbu pie digitālā ASV dolāra izveides, paziņojis Baltais nams.

Ņemot vērā kriptovalūtu straujo izplatību, tiks pētīti potenciālie ieguvumi un riski, apzinoties, ka jārīkojas steidzami, teikts Baltā nama paziņojumā.

Tādējādi ASV pievienosies vairāk nekā 100 valstīm, kas izvērtē iespēju sākt vai jau sākušas savu digitālo valūtu pilotprogrammas.

Taču Baltā nama amatpersonas noraida kritiku, ka Vašingtona šajā ziņā iepaliek.

"Digitālā dolāra emitēšanai varētu būt ļoti liela ietekme," sacījusi kāda amatpersona, norādot uz ASV valūtas nozīmīgo lomu globālajā ekonomikā. ASV dolārs ir pasaules lielākā rezervju valūta.

Baidena rīkojums uzdos vairākām iestādēm, tostarp Finanšu ministrijai, aplūkot dažādus jautājumus, tostarp patērētāju aizsardzību, finansiālo iekļaušanu un digitālo aktīvu izmantošanu pretlikumīgām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas kanclers noraida Krievijas prasību par gāzi maksāt rubļos

LETA--UKRINFORM, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

Šolcs to paziņoja žurnālistiem pēc Lielā septiņnieka (G7) samita Briselē, vēsta izdevums "Politico".

"Mēs pētījām šo jautājumu (..) Nupat noskaidrojām, ka ir fiksēti kontrakti, kuros ir norādīta valūta, kādā tiek veikti maksājumi. Un lielākoties tur ir norādīts eiro vai ASV dolārs," atzīmēja kanclers.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Viņš arī uzsvēra, ka G7 vienojās "saglabāt sankcijas [pret Krieviju] tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, un sekot to efektivitātei". "Mēs reaģēsim ar tālākām sankcijām, ja tas būs nepieciešams," piebilda Šolcs.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos. PGNiG vadītājs Pavels Majevskis paskaidroja, ka līgumā ar "Gazprom" ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka "viena puse to var mainīt pēc savas iegribas".

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru