Jaunākais izdevums

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja un citas Āzijas valstis ir Kataras dabasgāzes lielākais tirgus, taču pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Kataras gāzi aizvien vairāk iegādājas arī Eiropas valstis.

Taču sarunas ar Eiropas valstīm nav bijušas vieglas, jo Vācija un citas valstis nevēlas noslēgt tādus ilgtermiņa līgumus, kādi tiek slēgti ar Āzijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso plānotais tarifu pieaugums kopā ar inflāciju noteikti negatīvi ietekmēs ekonomiku

LETA, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sistēmas sadales operatora AS "Gaso" plānotais tarifu pieaugums viens pats nebūtu kritisks, bet, vērtējot to kopumā ar augsto inflāciju, kā arī enerģijas cenu un elektrības tarifu pieaugumu, ietekme uz ekonomiku būs negatīva, norādīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka jebkurš tarifu pieaugums piemet sparu inflācijai. "Ja to vērtē atsevišķi, tad kāpums nebūtu kritisks. Bet pie pašreizēji augstās inflācijas ir grūti noteikt, pie kura centa mājsaimniecību pirktspēja sabrūk," skaidroja Gašpuitis.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

Viņaprāt, līdzīgi domā un rīkojas daudzi citi uzņēmumi, kas palielina cenas, lai kompensētu izmaksas. Tur uzņēmējiem jāpavērtē sava pakalpojuma vai preces konkurētspēju ilgtermiņā, jo jebkurš cenas pieaugums liek patērētājam arvien aktīvāk domāt par alternatīvām.

Gašpuitis skaidroja, ka šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja situācija un ir jāsaprot, ko iesākt ilgtermiņā ar infrastruktūru, kurā ir saguldīti milzīgi līdzekļi. Augstie gāzes tarifi mudinās cilvēkus un uzņēmumus atteikties no gāzes arvien vairāk, atstājot fiksēto izmaksu slogu uz arvien mazāku patērētāju skaitu.

Viņš norādīja, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē visas iespējas, lai rūpīgi izvērtētu pamatojumu un kāpuma mērogu ierobežotu, iespējami daļu pārlikt uz vēlāku laiku.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri patērē gāzi, "Gaso" plānotais tarifu pieaugums, protams, ietekmēs negatīvi, taču no šī lēmuma paša par sevi makroekonomiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku kopumā nebūs. Piedāvāta tarifa ietekme uz Latvijas ekonomika būs mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš gan norādīja, ka šobrīd vienu tarifa pieaugumu nevar skatīt atrauti no enerģijas cenu kāpuma un citiem, piemēram, elektrības sadales, tarifu pieaugumiem. Kopā tie, protams, negatīvi ietekmē ekonomiku un šobrīd noteikti nav vēlami. Āboliņš pauda, ka no cenu pieaugumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr elektrības un gāzes cenas pašlaik ir neekonomiski augstas.

"Manuprāt, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu steigties visu enerģijas cenu pieaugumu nofiksēt pārvades tarifos. Tas negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstībā jau tāpat atpaliekam no kaimiņiem," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka infrastruktūras uzņēmumiem izmaksu pieaugumus objektīvi ir un to nevar ignorēt, tomēr, iespējams, ir jāmeklē citi veidi, kā kompensēt šo kāpumu.

Viņš arī pauda, ka dabasgāzes kontekstā svarīgs jautājums ir arī dabasgāzes patēriņa kritums, kas, visticamāk, saglabāsies arī tad, ja gāzes cenas normalizēsies. Tas liek infrastruktūras izmaksas pārdalīt uz atlikušajiem patērētājiem un savā ziņā soda centienus mazināt gāzes patēriņu.

Kā norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, ja SPRK apstiprinās "Gaso" iesniegtos dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, tas, protams, sadārdzinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksājumus par gāzi. Tomēr ietekme uz kopējo maksājumu būs ievērojami mazāka, nekā to redzējām no dabasgāzes cenas pieauguma.

"Inflācijas statistika rāda, ka oktobrī dabasgāzes izmantošana iedzīvotājiem, piemērojot valsts atbalstu, bija par aptuveni 134% jeb 2,3 reizes dārgāka nekā gadu iepriekš," pauda Buceniece, skaidrojot, ka dabasgāzes kopējā cena galalietotājam sastāv no piecām komponentēm - dabasgāzes cenas, dabasgāzes sadales un pārvades pakalpojumu tarifiem, kā arī nodokļiem - akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vislielākā maksājuma komponente ir dabasgāzes cena. Savukārt sadales tarifs (mainīgā un fiksētā daļa kopā) bez PVN veido aptuveni trešo daļu no dabasgāzes maksājuma iedzīvotājiem, kas gāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Tiem, kas izmanto lielākus dabasgāzes apjomus, sadales tarifs visbiežāk veido mazāku daļu no kopējā maksājuma.

"Tā kā izskatās, ka plānotais dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu pieaugums lielākajai daļai patēriņa grupu nepārsniedz 30%, tad ietekmei uz kopējo maksājumu par gāzi vidēji vajadzētu būt līdz 10%. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka ar 1.janvāri, visticamāk, atkal tiks paaugstināta dabasgāzes regulētā cena," pauda Buceniece, piebilstot, ka pagaidām gan nav zināms, cik liels pieaugums gaidāms.

Viņa arī skaidroja, ka ietekme no dabasgāzes regulētās cenas pieauguma uz kopējo maksājumu, visticamāk, būs lielāka nekā no sadales tarifu kāpuma.

Kā ziņots, "Gaso" iesniedzis SPRK jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eiropas gāzes tirgus pārkārtošanās

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšana neietekmēs gāzes apgādi Latvijā

Db.lv, 30.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada 1.janvāra ar likumu apturētās dabasgāzes piegādes no Krievijas neietekmēs dabasgāzes apgādi Latvijā, jo tirgus ir jau pārorientējies, norāda vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG), savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.

Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas. "Tikmēr no 2023.gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad desmit mēnešos samazinājies par 35,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Kopumā 2022.gada desmit mēnešos Latvijā patērētas 6,163 teravatstundas (TWh) dabasgāzes.

Tostarp oktobrī dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir samazinājies par 62,6% jeb gandrīz 2,7 reizes, veidojot 300 806 megavatstundas (MWh). Oktobrī Latvijā patērēts arī par 19,6% mazāk dabasgāzes nekā mēnesi iepriekš - septembrī.

Augusts šogad bijis vienīgais mēnesis, kad dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir pieaudzis. Augustā Latvijā tika patērētas 432 157 MWh dabasgāzes, kas ir par 27,2% vairāk nekā pagājušā gada augustā.

Vienlaikus procentuāli lielākais samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi šogad fiksēts jūlijā, kad dabasgāzes patēriņš samazinājās par 66,8% jeb trīs reizes un veidoja 201 702 MWh. Tāpat samazinājums, kas pārsniedz divas reizes, bija jūnijā, kad tika patērētas 201 495 MWh dabasgāzes, kas ir par 58,1% jeb 2,4 reizes mazāk nekā 2021.gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pieejamas 11,2 TWh dabasgāzes, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

"Šai ziemai gan mums, gan reģiona kaimiņiem īsti uztraukuma par [dabasgāzes] pieejamību nav," atzīmēja Bariss.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 30.septembrī, pēc "Conexus" ziņotā, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atradās sistēmas lietotāju noglabātā dabasgāze 12,5 TWh apmērā, kas ir par 28% mazāk nekā krātuvē tika uzglabāts 2021.gada 30.septembrī. Lai sekmētu dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību, dabasgāzes iesūknēšana krātuvē tiks nodrošināta arī 2022./2023.gada izņemšanas sezonas laikā.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2022.gada 11 mēnešos samazinājies par 32,5% un veidoja 7,287 TWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem turpmāk būs jāizstrādā 10 gadu attīstības plāns

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) š.g. 1.februāra padomes sēdē apstiprinājusi noteikumus, kas turpmāk būs jāievēro dabasgāzes pārvades (AS “Conexus Baltic Grid”) un sadales sistēmas (AS “Gaso”) operatoram, izstrādājot 10 gadu attīstības plānu.

Līdz šim šādus ilgtermiņa attīstības plānus gatavoja lielie elektroenerģijas sistēmas operatori. Turpmāk pienākums būs arī infrastruktūras uzņēmumiem dabasgāzes nozarē.

“Jaunie noteikumi saskaņoti ar jau spēkā esošajām prasībām elektroenerģijas nozarē. Attiecīgi turpmāk dabasgāzes operatoriem to ilgtermiņa attīstības plānā investīciju projekti būs skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem – pakalpojumu attīstību, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu optimizāciju. Jaunās prasības ir ceļš uz dabasgāzes tirgus stiprināšanu un stabilizāciju. Tas nodrošinās arī sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu ieguldījumiem un operatoru iecerēm sistēmas attīstībā. Par katra operatora plānu tiks organizēta publiskā uzklausīšana, kurā varēs piedalīties ikviens interesents,” skaidro SPRK vadītāja Alda Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas gāze lauzusi līgumu ar viesnīcu Jūrmalā

LETA, 07.10.2022

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis teica, ka uzņēmumam ir kopumā apmēram 3500 klientu, kurus varētu dēvēt par mazajiem uzņēmumiem, un līdzīgi brīdinājumi kā "Boutique Hotel & Restaurant MaMa" nosūtīti 55 uzņēmumiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" lauzusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu ar viesnīcu "Boutique Hotel & Restaurant MaMa", atklāja uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Kikste.

Viņa skaidroja, ka aizvakar saņemts "Latvijas gāzes" lēmums, kurā teikts, ka 1.novembrī tiks lauzts ilgtermiņa gāzes piegādes līgums, kas pamatots ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību reģionā, ar ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes piegādei, kā arī pēdējā laikā pieņemtajiem normatīviem attiecībā uz gāzes piegādes iespējām un noteiktiem ierobežojumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Viņi ["Latvijas gāze"] raksta, ka ir spiesti izvērtēt iespējas turpināt noslēgtos ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumus. Mums bija noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 28.novembrim," skaidroja Kikste.

Viņa arī uzsvēra, ka šis "Latvijas gāzes" paziņojums nācis bez brīdinājuma, turklāt gāzes piegāde ir būtiska ne tikai uzņēmuma darbībai, bet arī Kikstes ģimenei, kuru vienīgais mājoklis ir viens no viesnīcas spārniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā bija 29,251 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes - līdz 4,242 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" šogad pirmajā pusgadā sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 31,9% - līdz 4,747 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 7000, jūnija beigās veidojot 382 000.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Eiropas Savienība enerģētikas sektorā ir noteikusi virkni sektoriālo un juridisko personu sankciju, tomēr "Gaso" nav šo sankciju subjekts.

"Gaso" īpašumā esošās sadales sistēmas uzturēšana un attīstība faktiski nav saistīta ar precēm vai pakalpojumiem no Krievijas, tādējādi esošā ārpolitiskā situācija 2022.gada pirmajā pusgadā nav ietekmējusi "Gaso" darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašreizējā ziema gāzes cenām nākusi par labu

LETA, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā ziema gāzes cenām ir nākusi par labu, jo, neskatoties uz to, ka dabasgāzes cenas līdz ar aukstāka laika iestāšanos ir pieaugušas, tās joprojām ir būtiski zemākas nekā augustā un septembrī, turklāt rudens mēneši bija netipiski silti, kas gāzes cenu vēl vairāk samazināja.

Tā trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Inflācija: toreiz un tagad" atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Viņš norādīja, ka vasarā dabasgāzes tirgotāju vēlme veidot krājumus ziemai pie sarūkošām piegādes iespējām radīja lielu papildu spiedienu uz cenām. "Cenas maksimums tika sasniegts augustā, kad vēlme iegādāties gāzi krājumiem bija lielāka nekā spēja segt piedāvājums. Savukārt, kad tika publicēta statistika par gāzes krātuvju piepildījumu, cena strauji samazinājās un katrs nākamais paziņojums vai ģeopolitiskie notikumi uz cenu svārstībām atstāja arvien mazāku ietekmi, jo gāzes krājumu līmenis bija pietiekams, lai cenu stabilizētu" teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar LNG termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Db.lv, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cena Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) nokritusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Trešdien dienas pirmajā pusē dabasgāzes cena nākotnes līgumos bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu.

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena veidoja aptuveni 88 eiro par megavatstundu.

Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro.

Analītiķi norāda, ka gāzes cenu kritumu veicina gaisa temperatūra, kas ir augstāka par normu, krātuvēs esošās gāzes izmantošana un Krievijas gāzes aizstāšana ar gāzi no citiem pasaules reģioniem.

"Mums šobrīd ir labi apgādāts Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgus pat bez Krievijas gāzes," norāda politiskā riska konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" enerģētikas, klimata un resursu direktors Hennings Gloišteins. "Tas atspoguļojas pašreizējās cenās."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro, kas ir 2,8 reizes lielāks nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet koncerna neto peļņa palielinājās 15,5 reizes un bija 84,547 miljoni eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada pirmajā pusgadā sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus, pateicoties disciplinētai tirdzniecības un risku mazināšanas pieejai 2021.gadā. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem sešu mēnešu finanšu rezultātiem.

2022.gada pirmajā pusgadā "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5157 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 31%.

Uzņēmums skaidro, ka pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu un ierobežoto piegādes iespēju dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru