Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšana neietekmēs gāzes apgādi Latvijā

Db.lv, 30.12.2022

Jaunākais izdevums

No 2023.gada 1.janvāra ar likumu apturētās dabasgāzes piegādes no Krievijas neietekmēs dabasgāzes apgādi Latvijā, jo tirgus ir jau pārorientējies, norāda vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG), savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.

Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas. "Tikmēr no 2023.gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.

Bariss arī norāda, ka ir izstrādāti un ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) saskaņoti atbilstoši pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, kas nepieļauj dabasgāzes piegādes no Krievijas, tomēr tranzīta plūsmas no Krievijas uz Kaļiņingradu caur vienoto Igaunijas-Latvijas tirgus zonu būs iespējamas. Vienlaikus tranzīta paziņojumā noteikto tranzīta jaudas piešķiršanas pieprasījumu varēs noraidīt, lai samazinātu ietekmi uz citiem sistēmas lietotājiem un veicinātu piegādes drošību.

Jau ziņots, ka "Conexus" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 39,322 miljoni eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 28,1% - līdz 6,861 miljonam eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) atklātas iepirkumu procedūras rezultātā noslēdzis līgumu ar SIA “Derex” par saules paneļu parka izbūvi, tai skaitā aprīkojuma iegādi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada pavasarim, tajā ieguldot 989 000 eiro.

Darbu ietvaros Inčukalna PGK teritorijā plānots uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW. Paredzams, ka saules enerģijas izmantošana ļaus saražot apmēram 1 000 000 kWh gadā un šī brīža prognozes liecina, ka tas nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Šobrīd ir pabeigta būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde un saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja par saules parka izbūvi. Tāpat saņemti tehniskie noteikumi no AS "Sadales tīkls" un jau drīzumā tiks uzsākti būvniecības darbi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā.

“Energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur tas ir tehniski pamatoti Conexus infrastruktūras uzturēšanā, ir viens no veidiem, kā varam rūpēties par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Conexus darbībā būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, līdz ar to saules paneļu parka izbūve ļaus ne vien optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, bet arī kopumā mazinās ietekmi uz vidi. Aplēses liecina, ka uzstādītais saules parks ļaus samazināt CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā līdz 300 tonnām gadā,” skaidro Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus Baltic Grid vadībā uz vēl vienu termiņu iecelts Bariss

Db.lv, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētāja amatā uz vēl vienu termiņu iecelts Uldis Bariss, teikts kompānijas lielākā akcionāra AS "Augstsprieguma tīkls" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nākamais piecu gadu pilnvaru termiņš U.Barisam "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja amatā sāksies 2023.gada 16.novembrī un ilgs līdz 2028.gada 15.novembrim.

"Conexus Baltic Grid" valdē strādā arī Gints Freibergs, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2023.gada 31.decembrim, kā arī Mārtiņš Gode, kura pilnvaru termiņš arī ir līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Conexus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 15,739 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 5% - līdz 5,164 miljoniem eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2025.gadam plānots investēt 99,5 miljonus eiro četru projektu īstenošanai, piektdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Viņš norādīja, ka četru projektu īstenošanu aptuveni 50% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Līdz 2025.gadam plānota 36 urbumu modernizācija - pašreiz modernizēta lielākā daļa urbumu un ir palikuši septiņi, kuriem vēl jāveic modernizācija. Tāpat plānota trešā jeb lielākā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcija. Dimiņš sacīja, ka modernizācijas process jau ir sācies un tas sadalīts divos posmos, lai neietekmētu krātuves darbību. Pirmā posma darbus plānots pabeigt 2024.gada jūlijā, bet otrā posma - 2025.gada augustā.

Tāpat 2025.gada augustā plānots pabeigt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanu, ar mērķi nodrošināt lielāku iesūknēšanas jaudu rezervi. Savukārt ceturtā plānotā aktivitāte ir esošo gāzes kompresoru agregātu modernizācija. Dimiņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir bijis tas, ka šie agregāti strādā salīdzinoši ilgu laiku un tie bija jāpielāgo vides prasībām. Pašreiz ir samazināta ietekme uz vidi un pagarināts kompresoru darba mūžs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pieejamas 11,2 TWh dabasgāzes, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

"Šai ziemai gan mums, gan reģiona kaimiņiem īsti uztraukuma par [dabasgāzes] pieejamību nav," atzīmēja Bariss.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 30.septembrī, pēc "Conexus" ziņotā, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atradās sistēmas lietotāju noglabātā dabasgāze 12,5 TWh apmērā, kas ir par 28% mazāk nekā krātuvē tika uzglabāts 2021.gada 30.septembrī. Lai sekmētu dabasgāzes apgādes drošību un nepārtrauktību, dabasgāzes iesūknēšana krātuvē tiks nodrošināta arī 2022./2023.gada izņemšanas sezonas laikā.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2022.gada 11 mēnešos samazinājies par 32,5% un veidoja 7,287 TWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā plāno izbūvēt saules paneļu parku

Db.lv, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sestdien, 3.septembrī, atkal sākusi ieplūst dabasgāze no Krievijas, liecina informācija vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") mājaslapā.

Sestdien, 3.septembrī, un svētdien, 4.septembrī, faktiski izmantoto jaudu apmērs Luhamā ieejai no Krievijas veidoja trīs gigavatstundas (GWh), pirmdien, 5.septembrī, - četras GWh, bet no otrdienas, 6.septembra, līdz ceturtdienai, 8.septembrim, - 11 GWh.

"Conexus" pārstāve Dace Baltābola aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš 3.septembra dabasgāze caur starpsavienojumu Luhamā ieplūst

vienotajā tirgus zonā.

Jau ziņots, ka 30.jūlija rītā, pēc Krievijas ziņu aģentūras "RIA Novosti" vēstītā, Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtrauca gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu".

Arī "Conexus" apstiprināja, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) uzstādīs jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu krātuves tehniskās jaudas palielināšanai, tajā ieguldot 21,65 miljonus eiro.

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguva uzņēmums “Solar Turbines Europe SA” no Beļģijas.

Šī gada martā Conexus izsludinātais iepirkums paredz, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna PGK kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

“Pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību. Vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apjomu, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu,” norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas rītā Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

"Gazprom pavēstīja, ka sestdien pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja aģentūra.

AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstiprina, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu. Komercpiegādes no šīs gāzes dienas šomēnes ir pārtrauktas.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Conexus" pārstāvji, jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, kompānija "Conexus" savos aprēķinos nav rēķinājusies ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) apgrozījums sasniedza 204,5 miljonus eiro - ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem sasniedza 56,3 miljonus eiro, savukārt zaudējumi ir 15,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

AST koncerna, kurā ietilpst meitas sabiedrība - vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid", apgrozījums bija 243,8 miljoni eiro, koncerna zaudējumiem sasniedzot 14,9 miljonus eiro.

AST finanšu rezultātus turpināja negatīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas krasais pieaugums no 2021.gada maija, tādējādi 2022.gadā vairāk nekā četras reizes pieaugušas ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas tehnoloģisko zudumu segšanai. Tā rezultātā zaudējumi no elektroenerģijas pārvades 2022.gada deviņos mēnešos ir 21,8 miljoni eiro.

Līdzšinējo un šajā gadā paredzamo zaudējumu segšanai AST plāno novirzīt 54,3 miljonus eiro no uzkrātajiem pārslodzes maksas ieņēmumiem. Zaudējumu segšana būs iespējama pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atļaujas saņemšanas, un šāds lūgums ir iesniegts SPRK. Savukārt 12 miljonus no zaudējumiem saskaņā ar tarifu aprēķina metodiku paredzēts iekļaut kā izdevumus nākamajā tarifu aprēķinu periodā 2023.-2024. gadam. Tarifa pārskatīšana un atbilstība izmaksām ir būtisks priekšnosacījums, lai AST spētu saglabāt līdz šim iegūto augsto kredītreitingu "A-" un varētu piesaistīt nepieciešamo finansējumu ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifu pieaugumu samazinās apmēram uz pusi, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Ministrs norādīja, ka būtībā lielās elektrības cenas un zudumi būtu ierēķināmi tarifā, bet ir rasti veidi, kā tarifu samazināt.

Kā skaidroja Čudars, pirmais veids, kā to panākt, ir regulatīvais rēķins - negūto ieņēmumu norakstīšana jeb neiekļaušana tarifos. Savukārt otrs saistīts ar īslaicīgu subsīdiju AST un "Sadales tīklam", lai tarifs būtu konkurētspējīgs.

Paredzēts, ka subsīdijas būs periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Subsīdijas paredzēts noteikt, paredzot, ka elektroenerģijas cena nevar būt augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh).

"Šobrīd šāda elektrības cena un arī brīdī, kad tarifs tika iesniegts, nav - tā ir augstāka. Iepriekš tarifs tika rēķināts ar cenu apmēram 280 eiro par MWh. Tas ir izsaucis būtisku tarifa lēcienu. Lai noturētu tarifu, jāpieņem, ka cena nav augstāka par 160 eiro par megavatstundu (MWh), un tie zaudējumi, kas rodas saistībā ar augstākām iespējamām elektroenerģijas cenām, tiek subsidēti no valsts puses. Šī brīža aprēķini atbalsta periodā - pusgadā - ir aptuveni 18 miljoni eiro, bet tā ir norma, kas var tikt koriģēta, ņemot vērā reālās elektrības cenas," teica klimata un enerģētikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami, atzīmē Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Ja dabasgāzes piegāde ir traucēta, krīzes vadība notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ar gāzi primāri tiek apgādāti nodrošināmie lietotāji, tajā skaitā mājsaimniecības, publiskais sektors un siltumuzņēmumi, skaidro U.Bariss. Viņš nenoliedz, ka krīzes situācijā ar dabasgāzes patēriņa samazinājumu nāktos samierināties atsevišķiem rūpniekiem un ražotājiem, taču tas ir tikai plāns B.

Raugoties no šodienas viedokļa, gaidāmajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties tik sliktai situācijai, ka gāzes apgādi kādai no patērētāju grupām vajadzētu būtiski ierobežot, teic Conexus valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šobrīd primāri tiek strādāts pie plāna A, kas paredz ar nepieciešamo gāzi nodrošināt visus lietotājus. Ja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) aizpildīšana turpināsies tādā pašā tempā, un, ja Somija daļēji savu patēriņu ziemas otrajā pusē varēs nodrošināt, izmantojot jauno sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, ļoti kritiskai situācijai šajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties, spriež U.Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem turpmāk būs jāizstrādā 10 gadu attīstības plāns

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) š.g. 1.februāra padomes sēdē apstiprinājusi noteikumus, kas turpmāk būs jāievēro dabasgāzes pārvades (AS “Conexus Baltic Grid”) un sadales sistēmas (AS “Gaso”) operatoram, izstrādājot 10 gadu attīstības plānu.

Līdz šim šādus ilgtermiņa attīstības plānus gatavoja lielie elektroenerģijas sistēmas operatori. Turpmāk pienākums būs arī infrastruktūras uzņēmumiem dabasgāzes nozarē.

“Jaunie noteikumi saskaņoti ar jau spēkā esošajām prasībām elektroenerģijas nozarē. Attiecīgi turpmāk dabasgāzes operatoriem to ilgtermiņa attīstības plānā investīciju projekti būs skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem – pakalpojumu attīstību, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu optimizāciju. Jaunās prasības ir ceļš uz dabasgāzes tirgus stiprināšanu un stabilizāciju. Tas nodrošinās arī sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu ieguldījumiem un operatoru iecerēm sistēmas attīstībā. Par katra operatora plānu tiks organizēta publiskā uzklausīšana, kurā varēs piedalīties ikviens interesents,” skaidro SPRK vadītāja Alda Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka koncerna peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2021.gadu, galvenokārt ir saistīts ar saņemto atļauju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izmantot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus krasā elektroenerģijas cenas pieauguma radīto izmaksu segšanai.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka atbilstoši pastāvošajam regulatīvajam ietvaram negatīvā ietekme no neplānota izmaksu sadārdzinājuma tiek segta nākamajos periodos. Lēmumu par izmaksu apjomu, kas tiek attiecināts uz nākamajiem periodiem, pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neapstiprinot jaunos tarifus, katru mēnesi AST zaudēs sešus miljonus eiro

LETA, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru