Kompānija Matsushita Electric Industrial, kas pārsvarā zināma ar zīmolu Panasonic, laidusi klajā divus jaunus plazmas televizorus ar 58 collu (TH-58PZ800) un 65 collu (TH-65PZ800) ekrāniem.

Televizoros iestrādāta ne vien dubultās skenēšanas tehnoloģija, kura novērš attēla ņirboņu, kas var gadīties lielizmēra ekrāna televizoriem, bet tajos ietverta arī attēla izveides tehnoloģija, kas pati spēj radīt papildu attēlus, lai nodrošinātu gludu filmu atveidi.

Abi televizori piedāvā V-Audio Surround un SRS TruSurround XT skaņu. V-Audio Surround tehnoloģija ar lielu skaļruņu palīdzību nodrošina spēcīgus basus, savukārt SRS TruSurround XT tehnoloģija daudzkanālu audio skaņu atveido divu skaļruņu sistēmā, sniedzot teicamu 31 vatu spēcīgu telpisko skaņu.

11. paaudzes full HD televizoram ir arī Eko režīms, kas automātiski pielāgo ekrāna spilgumu apkārtējās vides apgaismojuma apstākļiem, nodrošinot zemu enerģijas patēriņu. Plazmas televizori kalpos pat 100 000 darba stundu.

Jauna televizora meklēšana bieži kļūst par komplicētu pieredzi. Jo pat vienāda izmēra televizoru cenas dažkārt ir atšķirīgas un atšķiras pat vairākas reizes. Produkcijas ražotāji un pārdevēji reklamē noteiktas papildu funkcijas, nekad nedzirdētās tehnoloģijas un neticamus solījumus par skatāmā attēla kvalitāti, un tas viss it kā liek mums arvien vairāk tērēt naudas jaunajai ierīcei. Savukārt internetā informācijas meklēšana salīdzināma ar haosu – tur ir pilns ar pretrunām un neapstiprinātiem faktiem, kas vēl vairāk maldina. Tomēr, ņemot vērā dažus galvenos kritērijus, var izvēlēties tiešām labu televizoru. Protams, nekādi padomi nepalīdzēs izvēlēties ideālāko variantu, tomēr sniegs pietiekami informācijas, ar ko sākt meklējot jaunu viedtelevizoru.

Izmērs – svarīgs faktors

Tiem, kuri apgalvo, ka ekrāna izmērs un attēla kvalitāte nav viena no otras atdalāmas lietas, ir taisnība tikai daļēji. Jo lielā telpā pat labākās kvalitātes neliela televizora pārraidāmais attēls pazudīs. Šī iemesla dēļ viesistabā būtu jānovieto vismaz 55 collu pa diagonāli viedtelevizors, bet guļamistabā – vismaz 40 collu pa diagonāli. Tomēr, optimāls izmērs lielai istabai – 65 collas un vairāk. Protams, lēmumu par iegādi bieži vien ietekmē arī papildu funkcijas vai parametri, piemēram, 4K izšķirtspēja, HDR vai ļoti funkcionāla viedā attālinātā vadības pults, taču biežākā klientu sūdzība saskaņā ar 220.lv elektroniskas speciālistu teikto, ir tā, ka pircēji iegādājas vienkārši pārāk mazu televizoru. Tāpēc būtu labi jāpadomā, vai nebūtu jāinvestē lielākā ekrānā, un nevis papildu parametros, kas skan inovatīvi un diezin vai ir nepieciešami.

Attēls ar 1920 x 1080 p izšķirtspēju, kas sniedz pārsteidzošo realitātes sajūtu, vairāk iespēju pieslēgt papildu ierīces, minimālisms dizainā

Rīga, Latvija, 2007. gada 22. augustā - Pasaulē vadošais platekrānu ražotājs LG Electronics (LG) tagad arī Latvijā piedāvā jaunākos augstākās kvalitātes LCD televizorus ar Full HD izšķirtspēju. Ar LY95 un LF65 LCD televizoriem un PF95 plazmas televizoru iespējams izbaudīt dabīgu un pārsteidzoši reālu attēlu ar 1920 x 1080p izšķirtspēju, ko nodrošina LG XD Engine tehnoloģijas.

"Šie Full HD televizoru modeļi apliecina to, ka kompānija LG ir līderis augstākās kvalitātes platekrānu un ciparu tehnoloģiju HDTV ražošanā," norādīja LG Electronics Digital Display viceprezidents Young C. Kim. "Šie televizori no iepriekš ražotajiem HD televizoru modeļiem atšķiras ar divreiz lielāku izšķirtspēju un plašāku funkcionalitāti. Attēla kvalitāte rada realitātes sajūtu, kad šķiet, ka notiekošo jūs vērojat pa logu. Tāpat mūsu piedāvātie "logi" ieguvuši balvas "If Design Award" un "Product Design Award" konkursos," piebilda viņš.

Latvijā ir pieejami pirmie trīsdimensiju (3D) televizori (Samsung), kas nopērkami Elkor tirdzniecības vietās, to cena atkarībā no ekrāna lieluma ir no 1199 līdz 1499 Ls, informē Elkor.

Samsung produktu mārketinga menedžeris Vitālijs Žilinskis iepriekš DB norādīja, ka Samsung 3D televizoru tirdzniecība Latvijā tiks sākta aprīlī.

Savukārt LG Electronics Latvia komercdirektors Sergejs Samoiļenko DB solīja, ka veikalos pirmie 3D televizori būs pieejami maijā. LG televizoru ekrāna izmērs būs 42, 47 un 55 collas pa diagonāli.

Aptuveni ap to pašu laiku - pirmajā pusgadā - veikalos varētu parādīties pirmie Panasonic 3D televizori. «Aptuvenā cena vēl nav noteikta, bet paredzams, ka pircējiem nebūs jāmaksā vairāk kā par labu televizoru šobrīd,» DB iepriekš sacīja Panasonic Latvijas pārstāvniecības vadītāja Santa Māgure.

Uzņēmums TP Vision šogad sācis ražot Philips televizorus uz Android operētājsistēmas bāzes.

Jau zināms, ka pirmie šīs jaunās sērijas Philips 9800 televizori pārdošanā būs septembrī, informē kompānijas pārstāvji.

Philips televizori ar Android operētājsistēmu atbalstīs tiešsaistes un netiešsaistes režīmus. Pieslēdzot televizoru internetam, būs iespējams lietot Philips Smart TV un izmantot Google Play Android sistēmu piedāvāto klāstu lietojumprogrammām, spēlēm, televīzijām un tiešsaistes pakalpojumiem.

Ultra HD attēla izšķirtspēju nodrošina Micro Dimming Premium, bet attēla kontrastu uzlabo tehnoloģija Bright Pro. Philips 9800 jaunajiem televizoriem ir četrpusējs Ambilight apgaismojums.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Šī gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja samazināties visās Baltijas galvaspilsētās. Lai gan algas auga pat straujāk nekā iepriekš, procentu likmju kāpums un noturīgi augstas dzīvokļu cenas nozīmēja, ka vidējai mājsaimniecībai atļauties iegādāties savu mājokli kļūst arvien grūtāk.

Tuvākajā laikā mājokļu pieejamība turpinās sarukt, jo procentu likmes vēl augs. Tomēr Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas sprints visdrīzāk ir tuvu noslēgumam, un algu kāpumam saglabājoties straujam, mājokļu pieejamība uz gada beigām sāks atgūties. Tas palīdzēs veicināt aktivitāti tirgū, taču strauju aktivitātes lēcienu kopējās neskaidrības apstākļos negaidām.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Katrai mājsaimniecībai Lielbritānijā būs jāmaksā interneta pirātisma nodoklis, ja valdība pieņems plānu līdz 2012. gadam garantēt katrai valsts mājsaimniecībai piekļuvi platjoslas internetam, ziņo dailymail.co.uk.

Ja šis plāns tiks apstiprināts, Lielbritānijas valdība paredzējusi izdot arī likumus, kas saistās ar failu nelegālas izplatīšanas internetā iegrožošanu. Likums paredzēs, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par saviem klientiem, kas viņuprāt nodarbojas ar failu nelegālu izplatīšanu internetā.

Šajā sakarā arī tiks izveidota speciāla aģentūra, kas ievāks datus par industriju, lai izpētītu, kā veicināt sabiedrību nepielietot šādu negatīvu praksi – nelegāli izplatīt internetā autoru materiālus.

Paredzēts, ka šo aģentūru uzturēs ikmēneša maksa – pēc aplēsēm 20 mārciņas mēnesī - no interneta pakalpojumu sniedzējiem un kompānijām mūzikas un filmu industrijā.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Mājokļu pieejamība 3.ceturksnī Rīgā augusi gan ceturkšņa, gan gada griezumā un Rīga izvirzījusies vadībā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, samērā spēji apsteidzot Tallinu, liecina AS Swedbank mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Pieejamības kāpumu Rīgā veicinājis gan straujš algu kāpums, gan zemākas mājokļa kredīta procentu likmes, gan arī dzīvokļu cenu neliels samazinājums attiecībā pret pērnā gada 3.ceturksni. Pieejamība bijusi augstāka nekā pirms gada arī Viļņā un Tallinā – līdzīgi kā Rīgā to veicinājis procentu likmju samazinājums. Pieejamības kāpums kaimiņu galvaspilsētās gan nebija tik spējš kā Rīgā, to piebremzējis mērens dzīvokļu cenu pieaugums.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss (MPI) 3.ceturksnī Rīgā ir audzis salīdzinoši strauji, no 143 līdz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 8%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 0,13 procentpunktiem. Mājokļu cenas, savukārt, vidēji pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3.ceturksni pērn – par 2,1%.

Mājokļu pieejamības indekss (MPI) 2. ceturksnī Rīgā audzis gan ceturkšņa, gan gada griezumā, liecina Swedbank apkopotie dati.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir audzis salīdzinoši daudz, no 142 līdz 152. Indeksa vērtība 152 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 52% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 7,3%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 16 bāzes punktiem. Mājokļu cenu kāpums, savukārt, saglabājies mērens, par 2,2%.

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Plānots par pieciem eiro mēnesī palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, tiek virzīti grozījumi, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

47,2% kredītņēmēju atlicis maksāt mazāk par 20 tūkstošiem eiro, liecina jaunākais Latvijas Bankas mājsaimniecību pētījums.

23,9% no kopējā kredītņēmēju skaita ir jāatmaksā aizdevums līdz 40 tūkstošiem eiro, bet 11,9% - līdz 60 tūkstošiem eiro.

Savukārt 6,3% mājsaimniecību jāatdod vēl aizdevums līdz 80 tūkstošiem eiro.

Kā liecina pētījums, 89,8% no mājsaimniecībām, kam ņemts kredīts, ir maksātspējīgas, savukārt 10,2% - finansiāli ievainojamas.

Uzņemoties saistības straujas tautsaimniecības izaugsmes gados, līdz ar krīzes iestāšanos šīs mājsaimniecības viskrasāk izjuta ienākumu samazinājumu un bezdarba pieaugumu, jo nozīmīgu daļu no to izmaksām veidoja saistību dzēšanas maksājumi. Lai arī, tautsaimniecības izaugsmei atjaunojoties, mājsaimniecību-kredītņēmēju maksātspēja ir uzlabojusies, kavēto kredītu mājokļa iegādei īpatsvars sarūk lēni un privātpersonu maksātnespējas pieteikumu skaits joprojām palielinās. Tas apstiprina, ka daudzu šādu mājsaimniecību finansiālā situācija joprojām ir smaga, norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists Mikus Āriņš.

Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā veido 96m2, bet vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67m2.

Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās, secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70m2. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 m2. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā atrodas 63m2 liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā – vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Pēdējā laikā gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā masu medijos izskanējusī informācija par plazmas televizoru tirdzniecības iespējamo aizliegšanu ES tirgū liela elektroenerģijas patēriņa dēļ neatbilstot patiesībai.

To savā publiskajā paziņojumā norādījusi Eiropas Informācijas sistēmu, komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas asociācija (EICTA). Saskaņā ar ES direktīvu tādas tehnoloģijas kā plazmas televizori nevar aizliegt tirgū, ja tie atbilst ES energoefektivitātes prasībām.

ES un tās dalībvalstis šobrīd strādā pie jaunas regulas, lai garantētu uzlabotos energoefektivitātes radītājus visu tehnoloģiju televizoriem, ieskaitot plazmas, šķidro kristālu (LCD) un kineskopa televizorus.

Visiem ražotājiem būs jāievēro jaunie minimālie energoefektivitātes standarti, ja tie vēlēsies turpināt ražot, importēt un pārdot televizorus ES tirgū. Paredzams, ka jaunie noteikumi varētu tikt izdoti šī gada otrajā pusē un stāties spēkā 2010. gada otrajā pusē. Pēc pārejas perioda beigām, visiem produktiem būs jāatbilst šiem noteikumiem.

LG sākusi pieņemt pasūtījumus pasaulē pirmajiem lielizmēra televizoriem, kuru četrus milimetrus biezajos ekrānos izmantota tehnoloģija, kas sola ārkārtēji skaidru attēlu, ziņo pasaules mediji.

Pasūtījumus televizoriem, kuru cena ir 10,335 tūkstoši ASV dolāru, Dienvidkorejas kompānija LG sākusi pieņemt šīs nedēļas trešdienā, un pie pircējiem pirmie televizori nonāks nākammēnes, ziņo Foxnews.com.

Jaunie televizori 2013. gada pirmajā ceturksnī būs pieejami Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā.

Televizoros ar 55 collu ekrānu izmantotas organiskas gaismu atstarojošas diodes Oled, kam, saskaņā ar medija pausto, jānodrošina attēla dzidrums, piesātinātas krāsas un asāks kontrasts nekā šķidrā kristāla ekrāna televizoros, ziņo medijs.

Pasaulē pirmo Oled televizoru 2007. gadā prezentēja kompānija Sony, tomēr šim TV bija vien 11 collu ekrāns un Japānas kompānija nespēja radīt liela izmēra Oled televizoru.

2013. gadā mājsaimniecībās visvairāk izmantotie ilglietošanas priekšmeti bija ledusskapji, televizori un mobilie telefoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati.

2005. gadā mobilo telefonu izmantoja 73% mājsaimniecību, bet 2013. gadā – jau 95%. Arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecībās mobilais telefons kļuva par svarīgu saziņas līdzekli. Uz 100 mājsaimniecību, kurās ir viena persona, vecāka par 65 gadiem, 2005. gadā bija tikai 19 mobilie telefoni, bet 2013. gadā šis rādītājs bija pieaudzis četras reizes un mobilo telefonu lietoja 80 no 100 šādu mājsaimniecību. Visvairāk mobilo telefonu bija mājsaimniecībās, kurās ir bērni.

Televizori bija 97% Latvijas mājsaimniecību, bet radioaparāti – 62%. Radiopārraides visvairāk (75%) bija iecienītas vienas personas, kas vecāka par 65 gadiem, mājsaimniecībās. Pēdējā desmitgadē līdz ar datoru lietošanas pieaugumu attiecīgi samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kurās lietoja tādas skaņas un attēla uztveršanas un atskaņošanas ierīces kā mūzikas centrs un videomagnetofons.

Sadzīves elektronikas un mobilo telefonu ražotāja LG Electronics (LG) meitas uzņēmums LG Electronics Latvia 2009. gadā strādājis ar peļņu — 774 tūkst. Ls.

Kopš darbības sākuma 2006. gada augustā, LG Electronics Latvia pērn pirmo reizi sācis pelnīt, līdz šim pirmajos darbības gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem: 2007. gadā — 820 tūkst. Ls, 2008. gadā — 1,1 milj. Ls. Neskatoties uz pagājušā gada straujo ekonomikas lejupslīdi, pieaudzis arī LG Electronics Latvia neto apgrozījums un sasniedzis 48,71 milj. Ls, 2008. gadā — 48,65 milj. Ls.

Kompānijas pagājušā gada veiksmīgākais produkts Latvijā bija skārienjutīgais tālrunis LG KP500 (Cookie), savukārt Baltijas valstīs LG Electronics Latvia populārākie produkti ir LG televizori (lielākoties LCD televizori), mobilie tālruņi un monitori.

Daudzbērnu ģimenes, kuru apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam, maijā varēs pieteikties AS Latvenergo sniegtajam atbalstam – papildus 2400 kilovatstundām (kWh) par starta tarifu. Šīs mājsaimniecības varēs norēķināties par patērēto elektroenerģiju pēc iepriekšējā tarifa par kopumā 3600 kWh gada ietvaros, skaitot no šā gada 1. aprīļa, informē Latvenergo.

Jaunie elektroenerģijas tarifi, kas stājušies spēkā ar 1. aprīli, paredz katrai mājsaimniecībai par pirmajām gada laikā patērētajām 1200 kWh apmaksu pēc starta tarifa (0,0825 Ls/kWh), savukārt, sākot no 1201. kilovatstundas – pēc pamata tarifa (0,1074 Ls/kWh). Tomēr, ņemot vērā to ģimeņu vajadzības, kurās ir vismaz trīs bērni, un tādēļ iespējamo paaugstināto elektroenerģijas patēriņu, AS Latvenergo palielinās šīm ģimenēm piešķiramo kilovatstundu apjomu par pazemināto tarifu par 2400 kWh.

Daudzbērnu ģimeņu atbalstu varēs saņemt tās ģimenes, kuru apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam. Atbalsts tiks piešķirts ģimenes mājsaimniecībai un pieteikties uz tā saņemšanu aicinām ģimenes pārstāvi, kam ar Latvenergo noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums. Pieteikties 2400 kWh apjomam par starta tarifu no šā gada maija līdz augustam varēs mājaslapā latvenergo.lv vai uzņēmuma klientu apkalpošanas centros.

28.martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinātais AS Latvijas Gāze dabasgāzes apgādes tarifa projekts stājas spēkā rīt, 1. maijā.

Db.lv jau ziņoja, ka tarifu projekta izvērtējuma rezulātā uzņēmumam Latvija Gāze nācies iesniegt regulatoram precizētu tarifu projektu, kurā vidējais tarifu pieaugums samazināts par 5%. Dabasgāzes apgādes tarifi pieaugs vidēji par 33% atkarībā no lietotāju grupas, bet iesniegtais tarifu projekts paredzēja 38% pieaugumu, norāda SPRK.

Konkrētais dabasgāzes tarifs lietotājiem būs atkarīgs no katra lietotāja dabasgāzes patēriņa apjoma gadā un mazuta vidējās cenas – katrai mazuta kotācijas cenas grupai ir noteikts atbilstošs gāzes tarifs. Ja mazuta cena samazināsies, pazemināsies arī gāzes tarifi.

Piemēram, mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, ikmēneša rēķina pieaugums pie mazuta kotācijas 280 USD/t būs aptuveni Ls 0,29. Mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto apkures vajadzībām, aptuvenais ikmēneša rēķina pieaugums svārstīsies no Ls 3,18 līdz Ls 9,54.