Citas ziņas

Ķekavas novads 2014. gadā tērēs 29,5 miljonus eiro

Gunta Kursiša, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Ķekavas novada dome apstiprinājusi pašvaldības budžetu šim gadam. Budžeta ieņēmumi paredzēti 29,5 miljoni eiro apmērā, kas ir par 838 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.Visus ieņēmumus paredzēts arī iztērēt.

Ķekavas novada pašvaldībai 2014. gadā nav budžeta deficīta un tāds nav bijis arī citus gadus, jo, saskaņā ar likuma normām, pašvaldībām tāds nedrīkst būt, Db.lv pauda Ķekavas novada domes pārstāvis Artūrs Zālītis.

Izglītības funkciju nodrošināšanai pašvaldība izlieto lielāko pamatbudžeta daļu, un šogad tas būs 15,6 milj. eiro jeb 53 % no pašvaldības izdevumiem.

Sociālajai nodrošināšanai 2014.gadā plānots izlietot 1,6 milj. eiro jeb 5,3% no pašvaldības pamatbudžeta. Pabalstiem un kompensācijām - 396 000 eiro, sociālā dienesta, sociālās aprūpes centra un bāriņtiesas uzturēšanai atvēlēti 1 milj. eiro, skolēnu brīvpusdienu apmaksai un bezdarbnieku nodarbināšanai - 159 000 eiro. Daļēji šīs izmaksas tiks finansētas no valsts budžeta mērķdotācijām.

Vides aizsardzībai, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai un ielu apgaismojumam plānots izlietot 2,6 milj. eiro, kas ir par 489 000 eiro vairāk nekā pērn, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - 878 tūkst. eiro un veselības jomai - 304 tūkst. eiro, kas ir par 30 tūkst. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atpūtas kultūras un sporta pasākumu nodrošināšanai ieplānoti 2,4 milj. eiro.

Autoceļa fonda līdzekļi 2014. gadā tiek plānoti 252 tūkst. eiro apmērā. Šie līdzekļi tiks novirzīti tikai ceļu un ielu ikdienas uzturēšanas izdevumu segšanai. Lai uzlabotu pašvaldības ielu un ceļu stāvokli, no pašvaldības pamatbudžeta papildus tiek piešķirti 242 tūkst. eiro. Dabas resursu nodokļa izdevumi 2014.gadā tiek plānoti 187 tūkst. eiro apmērā, kas tiks izlietoti pašvaldības teritorijas vides sakopšanas darbiem.

Ķekavas sākumskolas celtniecības darbiem ieplānoti līdzekļi 4,9 milj. eiro apmērā, izglītības iestāžu remontdarbiem - 671 tūkst. eiro, Ķekavas kultūras nama siltināšanai - 201 tūkst. eiro, Pļavniekkalna ielas un Ievu ielas rekonstrukcijai - 559 tūkst. eiro, lietus ūdens kanalizācijas izbūvei ciematā Ziedonis - 154 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Starp Ķekavas novadu un Rail Baltica pārstāvjiem izveidojusies «konstruktīva sadarbība»

Lelde Petrāne, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Ķekavas novada pašvaldību, jaunā dzelzceļa Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju šobrīd ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā tiek domāts par adekvātām kompensācijām iedzīvotājiem un tiek plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus, liecina medijiem izplatītā informācija.

Tāpat sarunu gaitā jau tiek diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. Augstākminēto lietu trūkums sākotnēji bija galvenie pašvaldības iebildumi dzelzceļa būvniecībai Ķekavas novadā.

«Novada dome vēlas sasniegt rezultātu, kas Rail Baltica darbības rezultātā būtu ar pievienotu vērtību novada ekonomiskajai darbībai un iedzīvotāju ierastajai ikdienai. Šobrīd sarunas ir devušas pozitīvu rezultātu, jo būtiskajos jautājumos ir panākti risinājumi, kuri varētu apmierināt novada un iedzīvotāju vēlmes. Viens no būtiskiem pozitīviem pagriezieniem ir panāktā virzība par taisnīgas atlīdzības un kompensācijas izmaksāšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši vai netieši skartu dzelzceļa trasi. Tāpat būtiska ir panāktā vienošanās par to, lai dzelzceļa trase skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumus,» skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina Ķekavas novada pašvaldības budžetu 37 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada dome 8. februārī vienbalsīgi apstiprināja Ķekavas novada pašvaldības budžetu 2016. gadam 37,3 miljonueiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palielinājums vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā saistīts ar saņemto kredītu Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai un ielu rekonstrukcijai, informē pašvaldība.

2016. gadā plānoti ieņēmumi – 28,2 milj. eiro, izdevumi – 37,3 milj. eiro un aizņēmumi - 6,3 milj. eiro (Ķekavas sākumskolas 3. kārtai, Rāmavas ielas (Rāmavā) un Skolas ielas (Baložos) rekonstrukcijai un Pliederu ielas (Ķekavā) ietves izbūvei.

Ņemot vērā likuma izmaiņas, šogad pašvaldībai par 80% ir palielinājušās izmaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, proti, šogad Ķekavas novadam jāmaksā citām pašvaldībām 3,8 milj. eiro. Pērn tie bija 2,1 milj. eiro.

Budžeta nepietiekamie ieņēmumi lielā mērā iespaido pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un infrastruktūras attīstību, jo pamatā visi līdzekļi jānovirza iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai. Taču arī šajā situācijā šogad plānoti lieli kapitālieguldījumi - Ķekavas sākumskolas celtniecības darbiem ieplānoti līdzekļi 6,4 milj. eiro apmērā, ielu un ceļu rekonstrukcijai – 2,4 milj. eiro, ielu apgaismojuma uzturēšanai un rekonstrukcijai – 385 000 eiro, pašvaldības īpašumā esošo ēku remontdarbiem - 395 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķekavas novada pašvaldības aģentūrā nelietderīgi šķērdēti līdzekļi; pārkāpumi iespējami arī iepirkumos

Dienas Bizness, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras (ĶNKA) direktora Artūra Ancāna darbībā atklāti būtiski pārkāpumi, informējot par iekšējās revīzijas rezultātiem, norāda Ķekavas novada domes pārstāvji.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka ĶNKA vadītājs nelietderīgi izšķērdējis budžeta līdzekļus un pārkāpis Darba likumu. Tādējādi viņš ir zaudējis darba devēja uzticību, norāda Ķekavas novada domes pārstāvji. Pilns zaudējumu aprēķins gan būs zināms pēc finanšu revīzijas pabeigšanas, un tad arī tiks lemts par zaudējumu piedziņu no vainīgajām personām.

Kā ĶNKA vadītāja pārkāpumus Ķekavas novada dome min to, ka ĶNKA nav izstrādājusi 2013. gada plānu, kā rezultātā bijis iespējams nekontrolēti izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus. Tāpat nav ievērotas likuma prasības, kas noteiktas iepirkumu likumā, tādējādi radot bažas, ka aģentūras izsludinātajā iepirkumā izvēlētā kompānija piedāvājusi saimnieciski izdevīgāko variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts Diena.

Smalka dzīve vismaz pēdējos divus gadus baudīta Ķekavas novada pašvaldībā. To apliecina nupat publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums. Revidenti norāda, ka Ķekavas domē dokumentācija ir ļoti nesakārtota - nav ne vajadzīgo atskaišu, ne dokumentu par tērēto naudu. Pilnīga neskaidrība jau tagad ir par nelikumīgi iztērētiem 52 tūkstošiem latu, un tiek pieļauts, ka nelietderīgi notriekts vēl krietni vairāk nekā miljons, norāda laikraksts.

Pašvaldības mājaslapā sniegta informācija, ka darbs pie nepilnību novēršanas sākts. «Valsts kontroles pārbaudes periods bija 2012. un 2013. gads, kas ietver tikai sešu mēnešu jaunā sasaukuma darbības laiku, bet lielāko - pusotra gadu - iepriekšējā domes sasaukuma darbības laiku,» kā attaisnojumu pašreizējam Ķekavas vadītājam Valtam Varikam (Vidzemes partija) pauž publikācija. Dienai ar viņu sazināties gan nav izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts ar foto - Jaunā vara Ķekavā varot apturēt iesāktos projektus

Dienas Bizness, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novads ir turīgāko pašvaldību pirmajā desmitniekā, un interese iegūt varu politiskajiem spēkiem Ķekavā ir bijusi jau pirms novada izveidošanas. Arī šajās vēlēšanās par vietām domē cīnījās 13 partijas, no kurām domē iekļuva astoņas. Šī ir viena no 38 pašvaldībām, kur pēc vēlēšanām mainījās vadība, un Roberta Jurķa (Vienotība) vietā tagad to vada Valts Variks (Vidzemes partija), norāda laikraksts Diena.

Varas maiņa esot atstājusi savu iespaidu. Jaunā domes vadība apšaubot iepriekšējā sasaukumā iesākto projektu atbilstību iedzīvotāju interesēm un sākusi tos pārvērtēt.

Kā vēsta laikraksts, SIA Baložu komunālā saimniecība realizē astoņus projektus, kas tiek īstenoti par ES fondu naudu. Vērienīgākie plāni saistīti ar šķeldas katlumājas izbūvi, kas plānota par kopējo summu 3,1 miljons latu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. No šī avota esot piešķirta nauda arī Ūdenssaimniecības attīstības projektam. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu SIA Baložu komunālā saimniecība plānojot modernizēt siltumtīklus Baložu pilsētā. Tāpat uzņēmums uzsācis vairāku māju siltināšanu, kur arī darbi apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206 miljoni eiro

LETA, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā noteikumu projektā.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas.

Saskaņā ar 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 206,71 miljona eiro apmērā. Šo summu veido valsts budžeta dotācija 87,92 miljonu eiro apmērā un pašvaldību iemaksas 118,79 miljonu eiro apmērā.

Vislielāko iemaksu - 86,9 miljonu eiro apmērā - veiks Rīgas pašvaldība, kam ar 11,3 miljoniem eiro seko Jūrmalas pašvaldība. Mārupes novads iemaksās - 5,48 miljonus eiro, Garkalnes novads - 3,5 miljonus eiro, Ķekavas novads - 2,8 miljonus eiro, Carnikavas novads - 2,17 miljonus eiro, Babītes novads - 2,07 miljonus eiro, Stopiņu novads - 1,14 miljonus eiro, Ikšķiles novads - 1,09 miljonus eiro, Ādažu novads - 928 816 eiro, Saulkrastu novads - 680 747 eiro, bet Ventspils pašvaldība - 481 299 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus, veidojot komiteju sastāvus Ķekavas novada domē, kuras priekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «Ja Ķekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.des aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija (VARAM) konstatējusi būtiskuslikuma pārkāpumus, veidojot komitejusastāvus Ķekavas novada domē, kuraspriekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «JaĶekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvoaktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pieaug pašmāju mazumtirgotāja Elvi apgrozījums, pirkumu un veikalu skaits

Lelde Petrāne, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā Getliņi pieaugs par 13%

Žanete Hāka, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunu SIA Getliņi EKO sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu.

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā Getliņi būs 15,54 eiro par tonnu, kas ir par 13% lielāks nekā spēkā esošais tarifs bez dabas resursu nodokļa (DRN).

Apstiprinātajā tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un DRN. Jaunais tarifs attiecas uz tiem komersantiem un individuālajiem atkritumu piegādātājiem, kas nodod sadzīves atkritumus apglabāšanai poligonā Getliņi.

Pirms tarifa apstiprināšanas Regulators izvērtēja SIA Getliņi EKO iesniegto informāciju un tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatotību. Sākotnēji komersanta iesniegtais tarifa projekts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai poligonā Getliņi paredzēja 18,87 eiro par tonnu. Izskatīšanas procesā tika precizētas tarifu veidojošās izmaksas, pārstrādāts izdevumu un ieņēmumu attiecināšanas modelis, kā rezultātā tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, samazinājās par 3,33 eiro par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Durbes novada priekšsēdis: šeit dzīve kā kūrortā

Dienas Bizness, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Durbes novada priekšsēdis Jānis Ruško uz Durbi pārcēlās pirms diviem gadiem, bet uzskata, ka tur ir dzīve kā kūrortā un ka tie, kas grib strādāt, šeit ir turīgi cilvēki, raksta laikraksts Diena.

Iepriekš Durbes novadu vadīja bijušais Saeimas deputāts un kādreizējais reģionālās attīstības ministrs un pašreizējais z/s Mazpoļi saimnieks Andrejs Radzevičs, kurš turpmāk pildīs novada domnieka pienākumus. Savukārt pašreizējais pilsētas mērs J. Ruško uz pastāvīgu dzīvi Durbē pārvācies pirms diviem gadiem uz sievas dzimtas mājām.

J. Ruško, jautāts par to, vai viņu nebaida grūtības, ko var sagādāt spēcīgā opozīcija, norāda: «Nu un? Kas par to, ka viņš [A. Radzevičs] ir bijis ministrs. Šeit nav nekāda politika. Te ir tikai saimnieciski jautājumi.»

Durbes centrā ir ne tikai pabeigts ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekts, bet renovētas arī vairākas ēkas, raksta Diena. Novada dome plāno turpināt savest kārtībā dzīvojamo fondu, lai piedāvātu dzīvokļus liepājniekiem, jo «Liepāja tuvu, laba satiksme, ezers, skola un arī bērnudārzu paplašināsim,» tā J. Ruško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%).

Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi.

"Mobilā interneta ievērojamo patēriņa kāpumu reģionos var skaidrot ar iedzīvotāju pārcelšanos no Rīgas uz vasaras un lauku mājām Latvijas reģionos, kā arī strādāšanu un mācībām attālināti pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Tik straujš pieaugums kā šobrīd reģionos ir novērojams tikai vasarā, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas atvaļinājumos, kurus pavada ārpus galvaspilsētas," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Šobrīd vidēji uz vienu iedzīvotāju visvairāk mobilo internetu lieto Carnikavas novadā, kur iedzīvotāji vidēji mēnesī patērē 21,7 GB, kam seko Babītes novads (21,2 GB), Stopiņu novads (20 GB), Rucavas novads (18,4 GB) un Garkalnes novads (18,3 GB).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latviju popularizēs Nīderlandē

Lelde Petrāne, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence atkritumu apsaimniekošanas biznesā ir asa; līdzās tirgus līderiem reģionos darbojas gan salīdzinoši nelielāki uzņēmumi, gan kompānijas, kuras kontrolē pašvaldības, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kopš pavasara sadzīves atkritumu apsaimniekotāju/apsaimniekotājus pieciem gadiem cenšas izvēlēties Ķekavas novada dome. Lai gan sākotnēji cerēts, ka jau aprīļa otrajā pusē komersantu piedāvājumi būs iesniegti un pašvaldības ierēdņi varēs ķerties pie to vērtēšanas, rezultāta nav joprojām – septiņreiz veikti grozījumi nolikumā, arvien pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, iesniegtas deviņas sūdzības, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Nemierā ar konkursu ir četras kompānijas – SIA Clean R, SIA Vides pakalpojumu grupa, SIA Ragn-Sells un SIA Ķilupe. Jāpiebilst, ka Vides pakalpojumu grupa jau līdz šim nodrošina atkritumu apsaimniekošanu Ķekavas pagastā, Ragn-Sells – Baložos, bet Daugmales pagastā darbojas ar Ķilupi saistītā Ogres kompānija Marss, liecina pašvaldības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas norisinājās 15 Latvijas pašvaldībās laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim. Atšķirībā no pavasarī notikušajām trases apspriedēm, kad no 15 pašvaldībām, kuras tā šķērso, pozitīva attieksme bija 10 pašvaldībām, tagad projektu atbalsta visas 15 pašvaldības, informē projekta attīstītāji.

Ir būtiski mainījusies attieksme un to apliecina trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie ap 600 priekšlikumi, rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām, norāda trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Laikā no aprīļa līdz novembrim, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, izveidots precizēts trases novietojums. No 300 metru platās aptuvenās joslas precizēts 60 metru plats trases koridors. Tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, 130 individuālajās konsultācijās „uz vietas”, precizēts trases novietojums, atbilstoši situācijai dabā, konkrēto īpašnieku vēlmēm un tehniskajām iespējām. Kopumā sniegtas ap 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Notikusi reāla iedzīvotāju līdzdalība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pamest mājas Rail Baltica dēļ

Dienas Bizness, 11.03.2015

Sabiedriskā apspriešana par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar publisko apspriešanu Garkalnē šodien pēcpusdienā noslēgsies apmēram divas nedēļas ilgušās Rail Baltica trašu apspriedes, kas tika organizētas 16 novados. Projektētāji sola ņemt vērā visus iedzīvotāju iebildumus, un septembrī trašu varianti tiks nodoti atkārtotai publiskai apspriešanai, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kaut gan atsevišķās reizēs projekta pārstāvjiem izdevās pārliecināt vietējos iedzīvotājus, lielākoties apspriežu telpās valdīja nokaitēta gaisotne, un viņi tā arī palika nesaprasti. Rail Baltica koridoru apspriedes pulcēja daudz vietējo iedzīvotāju – sākot no apmēram 60 cilvēkiem Olainē, beidzot ar vairākiem simtiem Mārupē. Lielajā emociju gūzmā izskanēja arī virkne argumentētu bažu.

Sējā nebija neviena iedzīvotāja, kas projektu atbalstītu. Valdīja neizpratne par to, kurus īpašumus īsti trase skars, cilvēki neguva atbildes arī saistībā ar kompensācijām gadījumā, ja līnija ies gar viņu māju. Sējas novada iedzīvotājs Vilmārs Riekstiņš Dienai pauž sarūgtinājumu par apspriedes formu, viņam licies, ka projekta pārstāvji ieradušies tikai ķeksīša pēc un necenšas ieklausīties sabiedrības bažās. Trase ies pāri Vilmāra dzimtas mājām, kas būvēta pašu rokām. Viņš norāda, ka šajā gadījumā zaudējumu nespēs kompensēt nekāda nauda: «Tā varētu runāt par dzīvokli Rīgā, kuru var nomainīt, bet šeit tas ir kaut kas daudz vairāk.» Vīrietis tomēr vēl cer, ka atbildīgās personas to sapratīs. Viņš piebilst, ka neapmierinātība būtu mazāka, ja projektētāji iepriekš būtu atbraukuši un ar katru iedzīvotāju, kuru mājas dzelzceļš skars, aprunātos individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai būs pieejami 75 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā – SIA RB Real Estate

Dienas Bizness, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā ierakstīts 251 jauns subjekts, kas ir par 10 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas. Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 24 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 235 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 21 biedrība.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 576 subjekti, kas ir par 39 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA RB Real Estate ar 33,8 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Andromedas gatve 7 – 81. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Beate Šņuka.

Otrs lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Z Capital ar 10 tūkstošiem eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 16 – 12, bet vienīgais valdes loceklis – Andrejs Zadornovs.

Trešais lielākais aizvadītajā nedēļā reģistrētais uzņēmums bija SIA Kravauto ar 9000 eiro pamatkapitālu.Kompānijas juridiskā adrese ir Ķekavas novads, Baloži, Skolas iela 5 – 30. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Sergejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru