Plastiskie ķirurgi ar bažām gaida rudeni, kad kļūs skaidrs, vai ekonomikas attīstības atslābums ietekmēs arī šo nozari.

Strādā privātajā sfērā

Estētisko medicīnu un stomatoloģiju veselības aprūpes uzņēmumu pārstāvji min starp rentablākajām veselības aprūpes nozarēm. Tāpat šīs ir starp tām jomām, kurās pēc nozares pārstāvju sacītā ir lielākais «medicīnas tūristu» īpatsvars. Plastiskā ķirurģija apvieno gan kosmētisko, gan pēc­traumu rekonstruktīvo, gan rokas ķirurģiju. Gandrīz visi plastiskie ķirurgi Latvijā strādā privātos uzņēmumos, viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir VSIA Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, kas piedāvā arī kosmētiskās ķirurģijas pakalpojumus. Kopumā valstī ir 23 plastiskie ķirurgi, tomēr ne visi no viņiem šobrīd strādā savā profesijā. Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā sertificēti ir 17 plastiskie ķirurgi, informē Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas (LPĶA) prezidents Pēteris Laucis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrā (LPMC) nedēļas nogalē nogādāts šīs sezonas pirmais pacients, kas traumu guvis spridzinot petardes, Db.lv informēja Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra pārstāve Lita Bernarde.

Nedēļas nogalē LPMC tika nogādāts 24 gadus vecs puisis no Rīgas, kuram aizdedzinot no pagājušā gada rūpīgi glabātu petardi, tā uzsprāga rokā. Rezultāts – norautas labās rokas trīs pirkstu nagu falangas.

LPMC plastikas ķirurgi atgādina – petardes un raķetes – lielas vai mazas, var nodarīt neaprakstāmu kaitējumu veselībai, ja tiek lietotas neuzmanīgi. Taču LPMC pieredze liecina, ka arī uzmanīgi lietotāji var iegūt traumas. Diemžēl plastikas ķirurgi nevar ietekmēt šo bīstamo priekšmetu tirdzniecību, bet var tikai atgādināt lietas, kuras ievērojot var sevi un savus mīļos pasargāt no nelaimes svētkos.

Jūsu drošībai:

-Tāpat kā auto vadīšanai, arī petaržu lietošanai jānotiek skaidrā prātā – neļaujiet draugiem spridzināt petardes reibumā un nespridziniet paši!

Krūšu samazināšana vīriešiem Lielbritānijā bijusi visātrāk augošā kosmētiskās ķirurģijas nozares daļa jau otro gadu pēc kārtas, ziņo BBC.

Tā pagājušajā gadā pieaugusi par 80%, liecina British Association of Aesthetic Plastic Surgeons (Baaps) dati.

Kā norāda ķirurgi, daļēji šajā tendencē vainojams vīriešu žurnālu radītais spiediens.

Arī kopumā kosmētiskās ķirurģijas nozare ir izvairījusies no recesijas, jo vērojams gan sievietēm, gan vīriešiem veikto procedūtu skaita pieaugums.

Taču vispārsteidzošākais pieaugums bijis vērojams procedūrās, kas veiktas vīriešiem. Pērn ķirurgi veikuši 581 krūšu samazināšanas operāciju vīriešiem. Salīdzinājumam - iepriekšējā gadā tika veiktas 323 šādas operācijas. Kāds ķirurgs BBC stāstījis, ka pie šīs tendences, viņaprāt, vainojami vīriešu žurnāli, taču daudzos gadījumos vīrieši no operācijas varētu izvairīties, vienkārši mainot dzīvesveidu.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Vakar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti veikuši unikālu operāciju pleiras ļaundabīga audzēja ārstēšanai jeb ekstrapleirālu pulmonektomiju ar perikarda un diafragmas rezekciju, informēja slimnīcas pārstāve Ieva Stibe.

I. Stibe skaidroja, ka Stradiņa slimnīcā šī operācija tika veikta pirmo reizi, savukārt Latvijā kopumā šī ir otrā operācija. Pirmo reizi Latvijā tā tika veikta pirms vairākiem gadiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā.

Stradiņa slimnīcas plaušu ķirurgs Ainis Pirtnieks pastāstīja, ka pacientei, kurai veikta operācija, audzējs progresējis divu gadu laikā, viņa bija saņēmusi arī ķīmijterapiju, tomēr sekmīgai ārstēšanai bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Paciente, kas ir aktīvā darbspējīgā vecumā, patlaban jūtas adekvāti pēcoperācijas periodam.

Operācijas laikā diafragma un perikards jeb sirds somiņa tika atdalīti un aizvietoti ar speciāliem implantiem.

Savulaik uzsāktā mūzikas industrijas cīņa par to, lai no zināmas naudas summas šķirtos katrs, kam ienācis prātā ārpus savas mājvietas klausīties skaņdarbus, kļūst arvien interesantāka un principā var teikt, ka tā palielina apgriezienus.

Proti, tā vien izskatās, ka ir atsevišķas nozares, kam tā dēvētie autortiesību aizstāvji ir gatavi piekāpties, turklāt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Šajā gadījumā runa ir par iespēju, ka organizācija AKKA/LAA, respektējot starptautisko praksi, varētu samierināties, ka maksa par mūzikas atskaņošanu netiktu prasīta no zobārstniecības kabinetiem.

Visu cieņu starptautiskajam zobārstu lobijam, kam acīm redzami ir izdevies pierādīt - brīdī, kad cilvēkam zobs sāp tā, ka gribas rāpties pa sienām, viņš nemēģina noskaidrot, kurā no pilsētas zobārstniecībām gan varētu tikt atskaņotas, piemēram, Nikolaja Puzikova izpildītās dziesmas. Protams, absurds ir pats fakts, ka no jebkura uzņēmuma ir vēlme piedzīt naudu par to, ka tas savās telpās atskaņo mūziku, par kuras ierakstu reiz jau ir samaksāts. Taču, ja jau reiz ir sākusies dalīšana nozarēs, izskatās, ka perspektīvā mums šajā jomā būs iespēja dzirdēt vēl ne mazums jaunumu. Redz, gadījums ar zobārstiem var kalpot kā precedents, uz kuru balstoties, sev līdzīgus nosacījumus var mēģināt panākt arī citās sfērās strādājoši uzņēmēji, un, taisnību sakot, pareizi darīs. Piemēram, ar ko gan zobārstniecības kabineti ir privileģētāki par tiem, kuros strādā ginekologi, psihiatri vai ķirurgi? Var iet vēl tālāk un pamatoti jautāt - kāpēc gan zobārsts kabinetā drīkst klausīties savu iecienīto mūziku, bet mežā strādājoša harvestera operators savā kabīnē - ne? Par zobārstiem vēl var teikt, ka viņi tādējādi mēģina izklaidēt jau tāpat ne īpaši laimīgos pacientus, bet harvestera vadītājs? Nu, nesāks taču neviens apgalvot, ka priedes var apstrādāt labāk, ja fonā skan - še, kur līgo priežu meži...

Veselības aprūpes IT risinājumu nodrošinātājs DATAMED, noslēdzis vienošanos ar Francijas uzņēmumu GLEAMER par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu radioloģijā visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Minētā tehnoloģija nodrošina precīzāku medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un ievērojami samazina cilvēciskās kļūdas riskus, nosakot diagnozi.

Ieviestais risinājums BoneView ir medicīniska ierīce, kas paredzēta asistēšanai radiologiem un neatliekamās palīdzības ārstiem, interpretējot traumu rentgena attēlus, izmantojot MI tehnoloģiju. Risinājums tiek integrēts esošajos diagnostikas procesos un darbojas kā sekundārā pārbaude, lai izvairītos no kļūdām diagnostikā un rādījumu prioritizēšanā. Šobrīd jau notiek tehnoloģijas ieviešana Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā, nodrošinot MI asistēšanu kaulu traumu rentgenu analīzē.

"Šī ir pirmā tāda veida ierīce Latvijā, un šobrīd globālajā veselības aprūpes tirgū šādu, kvalitatīvu risinājumu ir maz, lielākoties pieejamās tehnoloģijas vai nu nav sertificētas kā medicīnas ierīces, vai ir orientētas uz kādu specifisku kaulu vai lūzumu grupu. Noslēdzot partnerību, mēs ceram saviem klientiem radīt milzīgu ietaupījumu laika, naudas un resursu izpratnē. Nav noslēpums, ka radiologi, traumatologi un ķirurgi strādā virsstundas, un pieprasījums pēc šiem speciālistiem slimnīcās ir lielāks par piedāvājumu. Mēs arī zinām, ka pacienti ar sāpēm nevar gaidīt garās rindās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās. GLEAMER BoneView ir šīs problēmas risinājums un var paātrināt pašreizējos procesus un palīdzēt ārstiem ne tikai daudz precīzāk diagnosticēt pacientus, bet arī izdarīt to ātrāk," komentē Kaspars Grosu, DATAMED klientu attiecību daļas vadītājs

Ottendorfas Lauvu klubs no Vācijas uzdāvinājis Alūksnes slimnīcai 3000 eiro lielu naudas dāvinājumu, kuru slimnīca varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Arī iepriekš slimnīca saņēmusi atbalstu no šī Lauvu kluba, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Pirmo reizi mēs te bijām 1999.gadā. Savā klubā mēs domājām, ka būtu kādam jāpalīdz, bet nezinājām kā un kur to darīt. Tad, kad vēl biju mazs bērns, man kartē bija iezīmētas trīs vietas, kurās kādreiz dzīvē gribētu nonākt – Igaunija, Latvija un Lietuva. Ilgu laiku to nebija iespējams izdarīt mums visiem zināmu iemeslu dēļ, bet 1996.gadā, kad biju kluba prezidents, tad teicu, ka man beidzot ir iemesls atbraukt uz kādu no šīm vietām un izdarīt kaut ko labu. Latvija bija tikko izcīnījusi brīvību un problēmu pietika, lai uzbūvētu visu to, ko tagad redzam. Tajā laikā Latvijā bija četri Lauvu klubi – divi Rīgā, Liepājā un Alūksnē. Tā kā mūsu pilsēta ir tikpat liela kā Alūksne, tad mēs nolēmām, ka Alūksne varētu būt tā vieta, kur mēģināsim nokļūt un palīdzēt. Aizbraucām uz pilsētās domi un toreizējais pilsētas mērs Ventis Mikuda mūs atveda uz slimnīcu. Mēs redzējām, ka te ir ļoti daudz izdarīts, bet arī mēs varam palīdzēt. Kopumā te esam bijuši četras reizes. Redzam, ka jums ir tikusi diezgan liela nauda no Eiropas fondiem un iespējams jums mūsu naudu nemaz nevajag, bet mēs esam savākuši 3000 eiro, lai tomēr izpildītu savu vēlmi palīdzēt,» paudis dāvinājuma iniciators Hermanns Gerkens, raksta Staburags.

ASV ķirurgi ir veiksmīgi pārstādījuši ģenētiski modificētas cūkas sirdi 57 gadus vecam vīrietim, kas ir pirmā šāda veida operācija un kādreiz varētu atrisināt ziedotu orgānu hroniskā trūkuma problēmu.

Mērilendas Universitātes Medicīnas skola pirmdien savā paziņojumā informēja, ka šī procedūra notikusi piektdien, un nosauca to par vēsturisku.

Lai gan pacienta prognoze ne tuvu nav droša, šī procedūra ir svarīgs pavērsiens dzīvnieku orgānu transplantācijā cilvēkiem.

Pacients Deivids Benets bija atzīts par nepiemērotu cilvēka orgānu pārstādīšanai. Šāds lēmums bieži tiek pieņemts, ja potenciālajam saņēmējam ir ļoti slikta veselība.

Pacients tagad atveseļojas, bet tiek uzmanīgi novērots, lai noskaidrotu, kā jaunais orgāns darbojas.

"Bija jāizvēlas starp nāvi un šo transplantāciju. Es gribu dzīvot. Es zinu, ka tas ir šāviens tumsā, bet tā ir mana pēdējā izvēle," dienu pirms operācijas sacīja Benets, kurš ir Mērilendas štata iedzīvotājs.

Par veselības aprūpi Jūrmalā gādā SIA "Jūrmalas slimnīca", kas ir lokāla daudzprofilu slimnīca un vienīgā pilsētā, kurā diennakts režīmā strādā uzņemšanas nodaļa ar traumpunktu, diagnostiskie dienesti - radioloģijas nodaļa un laboratorija, kā arī dežūrējošie ārsti - speciālisti nodaļās.

Savu darbu tā uzsāka pirms vairāk nekā 50 gadiem un līdz šī gada 8.jūnijam darbojās ar nosaukumu "Bulduru slimnīca".

"Lai nodrošinātu slimnīcas pakalpojumu atbilstību visaugstākajām kvalitātes prasībām, SIA "Jūrmalas slimnīca" plānveidīgi veic slimnīcas rekonstrukcijas darbus. Šomēnes plānots pabeigt Jūrmalas slimnīcas ķirurģijas korpusa rekonstrukcijas darbus," stāsta SIA "Jūrmalas slimnīca" tirgzinības direktors Valdis Beķeris.

Ķirurģijas korpusa rekonstrukcija izmaksāja gandrīz 1 miljonu 310 tūkstošus latu, ko finansē Jūrmalas pilsētas dome kā "Jūrmalas slimnīcas" kapitāldaļu turētājs.

Jau septembrī pēc rekonstrukcijas un jauno telpu iekārtošanas šajā korpusā tiks izvietoti ambulatoro konsultāciju kabineti, ģimenes ārstu kabineti, dienas stacionārs, pacientu uzņemšanas nodaļa, neatliekamās palīdzības nodaļa ar 20 gultām, intensīvās terapijas gultas un divas operāciju zāles neatliekamo operāciju veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēmā ir daudz lietu, kuras nepieciešams uzlabot, tomēr nav šaubu, ka sistēma kopumā ir mūsdienīga – slimnīcās strādā augsti kvalificēti speciālisti un tās ir nodrošinātas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Vienlaikus, apzinoties Latvijas demogrāfisko situāciju, uzskatu, ka tālāka mūsu valsts medicīnas sistēmas attīstība iespējama tikai tad, ja ievērojami tiks attīstīts medicīnas eksports. Turklāt vēl labākus rezultātus pakalpojumu nodrošināšanā ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu iedzīvotājiem iespējams panākt, cieši sadarbojoties valsts un privātajam sektoram.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā jau tagad strādā vieni no labākajiem ārstiem pasaulē. Rīgas Stradiņa universitātes izglītības kvalitātes augstais standarts, kā arī tradīcijas ik gadu nodrošina jauno speciālistu skaita pieaugumu. Līdzīgi kā lidmašīnu piloti, arī kvalificēti ārsti ir pieprasīti visā pasaulē. Latvijas ķirurgi, anesteziologi un citi speciālisti pašlaik strādā labākajās pasaules slimnīcās. Svarīgi ir panākt, lai šie speciālisti savu nākotni un profesionālo izaugsmi saistītu ar Latviju, nevis savas zināšanas aizvestu uz citu valstu slimnīcām. Tas ļautu Latvijā nodrošināt speciālistiem Eiropas līmeņa atalgojumu, savukārt valsts un privātajām slimnīcām – veselīgu konkurētspēju un ienākumu pieaugumu.

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Trešdien, 6.februārī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi – otorinolaringologi pirmo reizi Latvijā veiks implantācijas operāciju. Operācijas laikā galvaskausa kaulā ievietos nelielu digitālu ierīci, pateicoties kurai tiks atjaunota dzirde bērniem ar dažāda veida un pakāpes dzirdes zudumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar kaulu saistīts skaņas procesors BAHA ( ražots Zviedrijā ) ir savienots ar titāna implantu, kuru nelielas operācijas laikā ievieto pacienta galvaskausa kaulā. Pateicoties šai ierīcei, skaņa tiek vadīta caur kaulu, atjaunojot bērna dzirdi. Titāna implants pēc operācijas ieaug kaulā, ir drošs un tādēļ darbojas ilglaicīgi.

Pacientiem dzirdes procesors ir viegli lietojams, regulējams un kopjams. Atkarībā no vides, kurā atrodas cilvēks ir iespējams regulēt gan skaņas stiprumu, gan veidu. Galvenais ieguvums ir pilnvērtīga dzīves kvalitāte un komforts, jo pacients atgūs dzirdi atbilstoši veselam cilvēkam. Tā ir pilnīgi jaunas tehnoloģijas apguve un ieviešana Latvijā, kas paredzēta gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Rīgas zaļākajā biroju kompleksā “Verde” tiks izveidota “Veselības centrs 4” jaunākā filiāle – “premium” klases estētikas un veselības klīnika.

Tās galvenā iezīme būs moderni vēnu ārstniecības un estētiskās medicīnas risinājumi, inovatīva vielmaiņas diagnostika, kā arī efektīvākās metodes dažādu kosmētisko problēmu risināšanai. Kopējās investīcijas jaunajā filiālē ir tuvu vienam miljonam eiro, un lielākā daļa jeb 750 tūkstoši eiro tiks ieguldīti klīnikas aprīkošanā ar augstvērtīgas terapeitiskās un estētiskās medicīnas tehnoloģijām.

Jaunā “Veselības centrs 4” filiāle būs 370 m2 plaša un atradīsies “Verde” A ēkas 5. stāvā.

"Augstākā līmeņa pakalpojumi ir neatņemama A-klases biroju sastāvdaļa. Tāpēc patiesi lepojamies, ka par mūsu pirmo nomnieku pakalpojumu kategorijā ir kļuvis tieši “Veselības centrs 4”. Šī darījuma rezultātā “Verde” pirmā ēka ir iznomāta jau par 80%. Plānojam, ka klīnika savas durvis atvērs jau 2023. gada pavasarī," saka Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Kāda ir sajūta, dodot cilvēkam jaunu sirdi, līdz ar to - iespēju dzīvot? Uzlikt uz papīra to nevar, bet kardioķirurgam Gundaram Katlapam šī sajūta ir labi pazīstama. Viņš ir Virdžīnijas Valsts universitātes (VCU) Medicīnas centra sirds un plaušu transplantācijas programmas direktors un nodarbojas ne tikai ar dzīvu orgānu pārstādīšanu, bet arī mākslīgās sirds implantēšanu.

Piedzimt no jauna

Šī ierīce tomēr vēl nespēj pilnībā aizstāt dzīvu sirdi un parasti paliek pacienta krūšu kurvī, kamēr tiek atrasts sirds donors. Dažkārt pēc sirds nākas lidot pat 1000 kilometru un nereti pašam veikt gan sirds izņemšanas, gan pārstādīšanas operāciju.

Pagājušā gada laikā Gundars Katlaps ir izdarījis 12 sirds transplantācijas, un visas no tām ir bijušas sekmīgas. Apmeklējot VCU slimnīcu Ričmondā, iepazīstamies ar vienu no daktera Katlapa pacientēm. Tvailai ir 27 gadi, un pirms 10 dienām veikta sirds transplantācija, bet tagad viņa jau ir gatava doties mājās. Tvailai neārstējama sirds mazspēja attīstījās grūtniecības laikā, un viņa nomirtu pāris nedēļās, ja nesaņemtu jaunu sirdi, skaidro ārsts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Vērtējot datus par nodarbinātības situāciju valstī, redzams, ka bezdarbnieku skaita palielināšanās vai samazināšanās ziņā būtiski lēcieni pēdējos mēnešos nav novēroti, savukārt tendences par brīvajām darba vietām kopš decembra uzrāda samazinājumu par 28%. Minētajiem skaitļiem vajadzētu pievērst uzmanību, jo tie nozīmē, ka ne visi uzņēmumi šodienas apstākļos ir spējīgi efektīvi attīstīties un izdzīvot. Daudzi uzņēmumi Latvijā samazina štata vietu skaitu, turklāt vairākos lielos ražošanas uzņēmumos reģionos valda nenoteiktība attiecībā uz to darbinieku likteni nākotnē. Kaut arī grūti prognozēt gaidāmās tendences, varu izteikt minējumu, ka uz gada beigām bezdarba līmenis Latvijā varētu palielināties.

Tajā pašā laikā redzams, ka uzņēmumi rūpīgāk izvērtē savu efektivitāti, pievērš uzmanību tehnoloģiju attīstībai, šādi aizstājot kvantitatīvo nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka ar nelielu skaitu izglītotu speciālistu. Līdz ar to samazinās mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars uzņēmumos. Dati liecina, ka valstī ir liels pieprasījums pēc zinošiem un profesionāliem strādniekiem un amatniekiem. Jāatzīmē, protams, ka nevar runāt par gada tendenci pēc dažiem pirmajiem mēnešiem. Ir vērojams joprojām pieaugošais medicīnas darbinieku trūkums. Ja iepriekš tas bija aktuāli galvenokārt sanitāru un medicīnas māsu vidū, tad pašlaik ir nepieciešami tieši ārsti - pediatri, ķirurgi, infektologi. Valstī ir nepieciešami 215 dažādu specialitāšu ārsti, kas ir skaitlis, kuram būtu jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Šos speciālistus nevar sagatavot pāris gadu laikā, bet, lai novērstu pašreizējo iztrūkumu, ir jābūt ilgtermiņa pieejai. Citā jomā raugoties, mūsu veiktajā aptaujā par uzņēmumiem nekavējoties nepieciešamajiem darbiniekiem visbiežāk tika minēti mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, kuriem nepieciešama salīdzinoši neliela sagatavošana.