Vērtējot datus par nodarbinātības situāciju valstī, redzams, ka bezdarbnieku skaita palielināšanās vai samazināšanās ziņā būtiski lēcieni pēdējos mēnešos nav novēroti, savukārt tendences par brīvajām darba vietām kopš decembra uzrāda samazinājumu par 28%. Minētajiem skaitļiem vajadzētu pievērst uzmanību, jo tie nozīmē, ka ne visi uzņēmumi šodienas apstākļos ir spējīgi efektīvi attīstīties un izdzīvot. Daudzi uzņēmumi Latvijā samazina štata vietu skaitu, turklāt vairākos lielos ražošanas uzņēmumos reģionos valda nenoteiktība attiecībā uz to darbinieku likteni nākotnē. Kaut arī grūti prognozēt gaidāmās tendences, varu izteikt minējumu, ka uz gada beigām bezdarba līmenis Latvijā varētu palielināties.
Tajā pašā laikā redzams, ka uzņēmumi rūpīgāk izvērtē savu efektivitāti, pievērš uzmanību tehnoloģiju attīstībai, šādi aizstājot kvantitatīvo nepieciešamību pēc mazkvalificēta darbaspēka ar nelielu skaitu izglītotu speciālistu. Līdz ar to samazinās mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars uzņēmumos. Dati liecina, ka valstī ir liels pieprasījums pēc zinošiem un profesionāliem strādniekiem un amatniekiem. Jāatzīmē, protams, ka nevar runāt par gada tendenci pēc dažiem pirmajiem mēnešiem. Ir vērojams joprojām pieaugošais medicīnas darbinieku trūkums. Ja iepriekš tas bija aktuāli galvenokārt sanitāru un medicīnas māsu vidū, tad pašlaik ir nepieciešami tieši ārsti - pediatri, ķirurgi, infektologi. Valstī ir nepieciešami 215 dažādu specialitāšu ārsti, kas ir skaitlis, kuram būtu jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. Šos speciālistus nevar sagatavot pāris gadu laikā, bet, lai novērstu pašreizējo iztrūkumu, ir jābūt ilgtermiņa pieejai. Citā jomā raugoties, mūsu veiktajā aptaujā par uzņēmumiem nekavējoties nepieciešamajiem darbiniekiem visbiežāk tika minēti mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, kuriem nepieciešama salīdzinoši neliela sagatavošana.
Pašlaik dati liecina, ka ar nodarbinātības problēmām saskaras būvniecības nozarē strādājošie. Joprojām, izvērtējot pieprasījumu pēc nepieciešamām profesijām, redzam, ka ar būvdarbiem saistītās jomās vajadzība pēc darbiniekiem ir liela. NVA rīcībā esošie statistikas dati neliecina, ka celtniecībā strādājošie saskaras ar nodarbinātības trūkumu, valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem mazinoties. Par to liecina kredītiestāžu sniegtā informācija, ka šie cilvēki nevar norēķināties par izsniegto aizdevumu. Ja mēs skatāmies tikai uz nodarbinātības statistiskajiem datiem, izmaiņas nav tik būtiskas, kā liktos pēc publiskajā telpā izskanējušajām ziņām.
Ņemot vērā, ka tuvojas brīdis, kad jaunieši gatavojas absolvēt vidējās izglītības mācību iestādes, viņiem ieteiktu rūpīgi pārdomāt savu profesijas izvēli. Pašreizējie dati liecina par nopietnu iztrūkumu medicīnas jomā, kas to var padarīt par perspektīvu profesiju nākotnē. Tāpat ieteiktu jauniešiem pievērsties informāciju tehnoloģiju jomai un inženierzinātnēm, arī ceļu būves sfērā speciālisti ir ļoti nepieciešami. Šīs ir tās nozares, kurās arī turpmāk prognozējams darbinieku trūkums, līdz ar to kvalificēti profesionāļi vienmēr būs nepieciešami. Tomēr jāatzīst, ka ne visur profesionālā izglītība tiek nodrošināta pietiekoši augstā līmenī, un dažreiz pēc šīm mācībām audzēkņi netiek sagatavoti atbilstoši darba devēju prasībām. Būtībā sanāk, ka šajos gadījumos valsts par profesionālo un arodskolu audzēkņiem maksā divas reizes. Pirmo, kad tiek apmaksāta viņu izglītība profesionālajās mācību iestādēs, otro – kad šie jaunieši, nevarot atrast darbu nepietiekamās profesionālās sagatavotības dēļ, tiek apmācīti darba devēju vai mūsu nodrošinātajos kursos. Tas nozīmē – ja skolas savu funkciju spētu izpildīt jau ar pirmo reizi, būtu iespējams novērst papildu līdzekļu tēriņus. Tieši tāpēc esam uzsākuši programmu, kuras ietvaros tiek īstenota personas apmācība pie darba devēja. Tas, uz ko mēs vēlētos likt akcentu šajā gadījumā, – censties maksimāli ātri cilvēku atgriezt vai iekļaut darba tirgū. Izvirzītais mērķis būtu trīs līdz četru mēnešu laikā. Ja cilvēkam ir nepieciešamas papildu prasmes, viņam tās vajadzētu iegūt un strauji atgriezties darba tirgū.
Liels izaicinājums nodarbinātības aģentūrai – īstenot nodarbināto apmācības programmas, preventīvo darbu ar darbiniekiem, lai viņi neizkristu no darba tirgus kvalifikācijas nepilnību dēļ. Tas ir ieguvums gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, un arī valstij ir izdevīgi, ka nepalielinās bezdarbnieku rindas. Tāpat jāpiemin, ka diemžēl daļa bezdarbnieku nemaz nevēlas vai nespēj atgriezties darba tirgū, kam par iemeslu var būt dažādi subjektīvi faktori. Bieži vien viņiem nav motivācijas to darīt. Šādu cilvēku iesaistīšana darba tirgū prasa daudz lielākus līdzekļus, jo ir ne tikai jāiegulda nauda viņu apmācībā, bet arī ārstēšanā un motivācijas radīšanā, un ar to jau ir jāstrādā speciālistiem.
Daļa darba spējīgo iedzīvotāju ir aizbraukuši strādāt uz citām valstīm , nereti tie ir cilvēki ar augstāko izglītību. Ja mēs vēlamies, lai viņi atgrieztos, ir jārada priekšnosacījumi viņu interesei atgriezties. Turklāt jāatceras, ka, nereti šie cilvēki vairākus gadus ir pildījuši mazkvalificētu darbu. Atgriežoties Latvijā, viņiem vairs nav iepriekšējās kompetences un zināšanu jomā, kurā viņi ir strādājuši līdz aizbraukšanai. Tas savukārt nozīmē, ka arī viņiem ir nepieciešama pārkvalifikācija, jo trīs gadi ir tas periods, kurā lielā mērā zūd iepriekš apgūtās iemaņas.
