Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs 

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Žanete Hāka, 15.1.2020

Foto: pixabay

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

2019. gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta četrām tēmām, kas investoru ieskatā pašlaik ir īpaši būtiskas, lai Latvija spētu konkurēt investīciju piesaistē, proti, finanšu sektora stabilitātei, nodokļu sistēmas attīstībai, augstākās izglītības kvalitātei un darbaspēka produktivitātei.

Sasniegto progresu gada laikā attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā investori ir novērtējuši ar 3,2 punktiem 5 punktu skalā. Iepriekšējais gads finanšu sektorā ir pagājis sistēmas "kapitālā remonta" zīmē un, lai arī investori to vērtē atzinīgi, tomēr skaidrība par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no nokļūšanas pelēkajā sarakstā, būs tikai februārī. Tas ir būtisks risks, ko vērtē uzņēmēji pie katra investīciju lēmuma. Vienlaikus, jaunās banku prasības uzņēmumiem ir radījušas grūtības un papildus slogu. Banku sektorā tiek uzstādītas augstas prasības klientiem, un ne visiem uzņēmumiem ir zināšanas un rīki, kā tās izpildīt.

Ārvalstu investoru vidējais vērtējums 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai ir ieguvis atzīmi “3,1”, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja. Investori norāda, ka jāvirzās uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu. Vairums investoru jo īpaši uzsvēra nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai kā ļoti pozitīvu uzlabojumu, un atsevišķos gadījumos investori atzinīgi novērtējuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba. Tomēr pirms uzsākt diskusiju par 2021. gada nodokļu reformas saturu, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka būtu jāveic visaptverošs iepriekšējās reformas rezultātu izvērtējums.

Izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā 2019. gadā investoru skatījumā sasniegusi vērtējumu "2,7", kas ir samērā ievērojams kritums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad vērtējums bija "3,0". Latvijai kā valstij ar aizvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu ir īpaši svarīgi rūpēties par kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, jo bez tās nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Investori rosina turpināt uzsāktās pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijā, kā arī pievērst uzmanību finansējuma apjomam.

Darbaspēka produktivitātes līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir sasniedzis visaugstāko novērtējumu – 3,4 punktus 5 punktu skalā, kur 5 norāda uz augstu konkurētspēju. Tomēr investori norāda, ka produktivitāte joprojām ir izaicinājums gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Redzot, ka nav iespējams atrast pietiekami daudz darbinieku, uzņēmēji aktīvi investē jaunās ražošanas tehnoloģijās, automatizācijas un digitalizācijas risinājumos, lai daļēji mazinātu vajadzību pēc papildus darbiniekiem. Investori uzskata, ka arī valsts pārvaldē ir daudz iespēju mazināt birokrātijas apjomus, efektivizēt procesus, attīstīt e-pakalpojumus. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitāti.

Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri prasa tūlītēju rīcību no politikas veidotāju puses. Tie ir darbaspēka pieejamības, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes, uzņēmējdarbības vides prognozējamības, kā arī godīgas konkurences, ēnu ekonomikas jautājumi, un skaidras vīzijas noteikšana valsts attīstībai. Darbaspēka pieejamība iepriekšējā gada laikā turpināja pasliktināties un, samazinoties brīvajam darba roku skaitam valsts iekšienē, nav tikuši izveidoti jauni mehānismi darbaspēka piesaistei no ārpuses. Lai arī uzņēmēji aktīvi iegulda savas produktivitātes uzlabošanā, tomēr tas tikai daļēji risina šo problēmu. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo Latvijai nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu mūsu stiprās puses.

Iepriekšējā gada laikā ir uzlabojies investoru novērtējums politiķu veikumam, vērtējumam palielinoties no "2,9" līdz "3,1", kas ir pozitīvs novērtējums Ministru prezidenta un jaunā Valsts prezidenta darbam un iniciatīvām.

Tevi varētu interesēt

Būtiskākie temati, kas piektdien, 25.septembrī tiks pārrunāti 19.valdības un Ārvalstu investoru...

Norvēģu investoriem piederošā SIA Rixport 2006. gadā iesaistījusies daudzmiljonu biznesa...

Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no valsts ar izteikti negatīvu tēlu ir...

Biznesa paplašināšanai labākā pilsēta Eiropā kompānijām pašlaik ir Maskava,...

Nepalaid garām

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši...

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina...

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma...

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība...

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas...

Ieilgušais ārkārtīgi zemo procentu likmju periods turpina ietekmēt Eiropas banku ienākumus, un...

Latvijas Krievu savienībai otro gadu nav konta Latvijas bankās, un tā atvēršana tiek...

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu...

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam...