Jaunākais izdevums

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, pirmdien pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par vienu kandidātu un viņš neredz nevienu iemeslu, kādēļ šim pretendentam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsts.

Partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš apliecināja, ka partija nevirzīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet gan būs viens visu koalīcijas frakciju virzīts pretendents.

Kaimiņš norādīja, ka viņš, kā arī vairāki «KPV LV» frakcijas deputāti atbalstīts Levitu, bet kopumā atsevišķiem deputātiem iespējams arī citādāks balsojums.

Koalīcijas vairākums - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.

«Jaunā Vienotība» bija paziņojusi, ka nolēmusi nevirzīt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, lai šādi palīdzēt vienoties par vienu pretendentu, tomēr partija iepriekš nebija skaidri paudusi, ka atbalstīs Levitu.

Savukārt partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas lēmums jautājumā par Valsts prezidenta amata kandidātu paziņots šodien koalīcijas sanāksmē. «KPV LV» šajā jautājumā uzklausīja tiesībsargu Juri Jansonu, stomatoloģi Alēnu Butkēviču un Levitu.

Saeimas opozīcijas partijas Valsts prezidenta amatam varētu izvirzīt savu kandidātu vai kandidātus, bet konkrētus pretendentus pārsvarā vēl nenosauc. Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija varētu Valsts prezidenta amatam atkārtoti virzīt Raimondu Vējoni, kurš ir nācis tieši no šīs partijas rindām.

Pats Vējonis, kura iespējas tikt pārvēlētam pašlaik izskatās necilas, joprojām neatklāj, vai atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks pavasara otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rinkēviča ievēlēšanai par prezidentu JV meklē atbalstu pie Lemberga

LETA, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) pēc "Apvienotā saraksta" (AS) lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi.

Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" vai Nacionālo apvienību (NA), Siliņa atbildēja: "Es gaidu viņu lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu mēs viņiem varētu piedāvāt. Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas."

Respektējot AS lūgumu līdz trešdienai partiju apvienības iekšienē pārrunāt valdības veidošanas jautājumus, oficiālas sarunas starp partijām otrdien nenotiks, reizē turpināsies neformālas konsultācijas, norādīja Siliņa, piebilstot, ka "ir cieņpilni" pēc AS lūguma sagaidīt viņu lēmumus. Vienlaikus politiķe cer, ka trešdien, 30.augustā, tikšanās laikā varēs informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par nākamās koalīcijas sastāvu, taču to ietekmēšot AS izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņas strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.

Kopš 2023.gada viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Pinto bijusi arī departamenta direktore Tiesībsarga birojā un pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā - Eiropas Starpuniversitāšu centrā-Eiropas maģistrantūrā. Papildinājusi zināšanas Londonas Ekonomikas augstskolā un Luksemburgas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Balsojumā par prezidentu nederīgas bija Čakšas un Kučinska vēlēšanu zīmes

LETA, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par Valsts prezidentu nederīgas bija deputātes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) un parlamentārieša, bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) vēlēšanu zīmes.

Par līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.

Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.

Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti - «Saskaņas» parlamentārieši, Aldis Gobzems un iekšējie «KPV LV» opozicionāri - Linda Liepiņa, Karina Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.

Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Kā ziņots, Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Noslēdzoties debatēm, deputāti devušies balsot par Valsts prezidenta kandidātiem

LETA, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Saeimas debatēm, parlamentārieši devušies balsot par Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Deputāti dodas uz balsošanas zāli un aizpilda vēlēšanu zīmes. Pirms balsojuma deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) skaidroja parlamentāriešiem balsojuma kārtību.

Parlamentārieši saņems vēlēšanu zīmi ar trīs kandidātu uzvārdiem - Egilu Levitu, Didzi Šmitu (KPV LV) un Juri Jansonu. Pretī katram vārdam deputāti varēs atzīmēt, vai atbalsta konkrētu deputātu vai arī ir pret.

Kols norādīja, ka iepriekšējā pieredze liecina, ka deputāti mēdz nepareizi aizpildīt vēlēšanu zīmes, tāpēc ir sagatavots arī vizuāls materiāls. Tāpat deputāti varot arī uzdot jautājumus, ja viņiem kādas neskaidrības.

Pēc balsošanas balsu skaitīšanas komisija apkopos rezultātus, ko vēlāk arī paziņos no tribīnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits pateicas Latvijas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai

LETA, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits pateicas Latvijas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā.

"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā - kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks," uzrunā, noslēdzot prezidentūru, saka Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas, viņš akcentē.

"Es iestājos par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs," turpina Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No jaunās koalīcijas 16 amatiem puse tiks JV, pieci - ZZS, bet trīs - Progresīvajiem

LETA, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Viņš pastāstīja, ka partijas valde īsi pirms raidījuma sākuma vienbalsīgi lēma par atbalstu Indriksonei ekonomikas ministra amatam, virzot viņas kandidatūru izvērtēšanai koalīcijā.

Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas...

Indriksone šim amatam partijā izvēlēta, lai nodrošinātu ministrijā iesākto darbu pēctecību. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tikšot aicināts "stāvēt pietiekami tuvu klāt" turpmākajiem darbiem, pauda Dzintars, gan neatklājot, vai Vitenbergs varētu tikt virzīts EM parlamentārā sekretāra amatam.

NA vēl šorīt atkārtoti aicināja premjeru Krišjāni Kariņu (JV) atteikties no ieceres prasīt Vitenberga demisiju, taču Kariņš savu viedokli un lēmumu nemainīja. NA līderis Dzintars vērtēja, ka Kariņa iecere atbrīvot ministru no amata ir netaisnīga un kaitīga, un uzsvēra, ka ministrs "darbu darījis godam" īpaši sarežģītos, vairāku krīžu apstākļos.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdošajā koalīcijā ietilpstošā NA pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā nedēļas sākumā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Golubeva šonedēļ paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpjas no amata. Savukārt Ministru prezidents Kariņš NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Vitenbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad savus ministru amata kandidātus otrdien paziņoja arī partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS), oficiāli kļuvis zināms Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības iespējamais sastāvs.

Topošajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones kandidatūru, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 7.jūlijā, ir pieņēmis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Līdz jauna ārlietu ministra apstiprināšanai Saeimā ministra amata pienākumus no sestdienas, 8.jūlija, uzņemsies Ministru prezidents.

Par lēmumu ir informēts Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (NA).

Rinkēvičs pildīja ārlietu ministra pienākumus kopš 2011.gada 25.oktobra. 2023.gada 31.maijā Saeima viņu ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība" un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomainīs Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru