Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

«Ja par politisko briedumu uzskata to, ka Liepājas partija ir bijusi ilgi pie varas, tad varu piekrist, ka mums šādas pieredzes nav,» situāciju komentē J.Vilnītis. Viņš apgalvo, ka nekādi ultimāti vai sarkanās līnijas nav izvirzītas, izņemot to, ka Uldis Sesks vairs nevar būt domes priekšsēdētājs. RP [pat bijusi ar mieru atsaukt sava līdera kandidatūru, ja mēra krēslā sēstos līdzšinējais U.Seska vietnieks Gunārs Ansiņš. «Mēs solījām pārmaiņas, un tās iespējamas tikai tad, ja ir līdzvērtīgi partneri. Liepājas partija grib visur būt noteicēja, nepieļaujot, ka citas partijas var būt līdzvērtīgas,» tā J.Vilnītis. Viņš arī atgādināja, ka tieši pirms vēlēšanām vietējā laikrakstā Kurzemes Vārds publicēts bijušā Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa viedoklis, kurā viņš brīdināja vēlētājus neuzticēties Reformu partijai, jo tā noteikti veidošot koalīciju ar Saskaņas centru. Db.lv jau vēstīja, ka RP līderis Liepājā Jānis Vilnītis kā nosacījumu koalīcijai izvirzīja Ulda Seska atkāpšanos no mēra amata, atvēlot to jebkuram citam Liepājas partijas pārstāvim.

Savukārt SC līderis Jurijs Hadarovičs norāda, ka pēc vairākiem gadiem opozīcijā pienācis laiks sevi parādīt aktīvā darbībā. No iespējas veidot koalīciju arī ar otru Liepājas domē iekļuvušo politisko spēku – Reformu partiju - SC atteicies, jo priekšroka tika dota Liepājas partijai, kas gan skaitliski, gan arī kompetences ziņā nozīmē satbilāku koalīcijas modeli. J.Hadarovičs atsaucas arī uz Reformu partijas zemo uzticības reitingu Latvijā kopumā. Līdzīgas trauslas koalīcijas, viņš norāda, ir bijušas gan Daugavpilī, gan Jūrmalā, bet tas, viņaprāt, noved tikai pie pastāvīgām ķildām un karošanas savā starpā. Liepājas partijas un Saskaņas centra pārstāvju tikšanās laikā analizēta abu partiju programma darbam Liepājas domē, kā arī rasti kompromisa risinājumi sākotnēji strīdīgiem jautājumiem kā, piemēram, bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšana un speciālu piemaksu ieviešana pedagogiem. Partijas vienojušās par pirmajiem praktiskajiem soļiem, lai nodrošinātu bezmaksas sabiedrisko transportu sākotnēji atsevišķām pasažieru kategorijām, piemēram, pirmo klašu skolēniem un pensionāriem, kas vecāki par 80 gadiem. Tāpat partijas vienojušās tuvākajā laikā uzlabot sabiedriskā transporta kustību ar mazas ietilpības autobusiem, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem bez pārsēšanās nokļūt no Karostas līdz Dienvidrietumu mikrorajonam. Plānots arī ieviest veselības apdrošināšanu pedagogiem, uzcelt koncertzāli Lielais dzintars, īstenot mikrorajonu labiekārtošanas programmu, veicināt tūrismu, izveidojot atrakciju ielu kā Palangā, kā arī atjaunot kurortoloģijas tradīcijas, strādāt pie jaunu darba vietu radīšanas, investīciju piesaistes un turpināt infrastruktūras sakārtošanu. Sarunās abas partijas paudušas arī kopīgu nostāju visiem spēkiem veicināt uzņēmuma Liepājas metalurgs darbības atjaunošanu.

Saskaņas centra pārstāvji arī pauduši atbalstu līdzšinējā Liepājas mēra Ulda Seska kandidatūrai Liepājas domes priekšsēdētāja amatam, savukārt Saskaņas centra pārstāvis Jurijs Hadarovičs nākamajā domes sēdē tiks izvirzīts apstiprināšanai priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Jau vēstīts, ka 1.jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Liepājas domē ievēlēti trīs politiskie spēki, no kuriem lielāko balsu skaitu saņēmusi Liepājas partija, iegūstot 7 no 15 deputātu vietām. Tāpat šajā sasaukumā iekļuvusi Reformu partija ar 5 deputātu vietām un Saskaņas centrs ar 3 deputātu vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parakstīts līgums par koalīcijas izveidi Liepājas domē

Vēsma Lēvalde, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais KNAB šefs Vilnītis izmēģinās roku detektīvpakalpojumu biznesā

Nozare.lv, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis iegādājies pusi no SIA Information Agency un gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, stāsta Vilnītis.

Kā skaidroja Vilnītis, uzņēmumā Information Agency, kas sniedz juridiskos un dažādus ar drošību saistītus pakalpojumus, viņš iepriekš kā darbinieks jau strādājis 8 mēnešus, bet kopš 10.marta reģistrēts kā valdes priekšsēdētājs un 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks.

Vilnītis gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, kā arī izvēršot sadarbību ar ārvalstu kompānijām, kuras vēlas ienākt Latvijā.

SIA Information Agency jau sākusi sadarbību ar Lielbritānijas uzņēmumiem.

Vilnītis uzsvēra, ka ir pilnībā nodevies uzņēmējdarbībai un valsts institūcijās nekad vairs nestrādāšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs draud ar tiesu darbiem, ja pilsētu apvienos ar citām pašvaldībām

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Krievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās uz rietumiem

LETA, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis plāno atstāt Liepājas papīra prezidenta amatu

LETA, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs: VARAM izstrādātā Liepājas reģiona analīze veikta ļoti pavirši

LETA, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, iespējams, aizturējusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica nekomentēja, vai ENAP aizturējusi Vilnīti.

«VP ikdienas veic virkni dažādu izmeklējošu darbību un arī aiztur dažādas personas. Nevaram sniegt nekādus plašākus komentārus par jūsu rīcībā esošo informāciju attiecībā pret konkrētu personu iespējamiem likumpārkāpumiem. Par policijas rīcībā esošajām izmeklēšanām VP informēs sabiedrību, tiklīdz tas būs iespējams un netraucēs attiecīgās izmeklēšanas gaitai,» norādīja VP.

Vilnītis pirmdien telefoniski nav sasniedzams, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Papildināta - Bijušais KNAB priekšnieks iesaistīts lietā par iespējamu naudas atmazgāšanu

LETA, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka 3.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs - 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas - personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zemniekiem atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdus lauksaimniecībā

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais KNAB šefs: Strīķe savulaik ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru Dombrovska valdībā

Dienas Bizness, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņa ir politiska ieliktene, intrigante un mele,» prasīts raksturot savas toreizējās darba attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi žurnālam Playboy norāda bijušais biroja šefs Normunds Vilnītis, kurš cita starpā atklāj arī, ka savulaik Strīķe ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru bijušā premjera Valda Dombrovska valdībā.

Turpinājumā fragments no Playboy intervijas ar bijušo KNAB šefu:

«PLAYBOY: Bet sākumā jums taču bija labas attiecības, aculiecinieki stāsta, ka regulāri gājāt kopā pusdienās.

VILNĪTIS: Tas bija sākums. Tieši šie kopīgie gājieni uz kafejnīcu man arī pirmo reizi lika aizdomāties par to, ka varbūt šis te Žannas d’Arkas tēls ir tikai tēls. Tāds smieklīgs piemērs: ir kompleksās pusdienas, kurās ietilpst zupa, otrais ēdiens un kefīrs; mēs ejam, runājamies un seko darbības – kefīra vietā tiek paņemta tomātu sula, kas neietilpst kompleksajās pusdienās un maksā konkrētu summu, bet pie kases tiek izmests: tas ir sarkanais kefīrs, un nesamaksājot aiziets. Tie bija pirmie signāli, kas liecināja par cilvēka būtību un radīja jautājumus par to, kas tad ir šī cīnītāja starptautiskā mērogā? Nu, nav ne starptautiskā mēroga, ne cīnītājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atļausiet, neliela personiska atkāpe. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz pavērās iespēja ieskatīties politiskajā drāmā no kuluāru otras puses, bija viena lieta, kas izraisīja pilnīgu izbrīnu. Un nē - tas nebija, kā varētu likties, politiķu dekadentais dzīvestils, zaļām banknotēm piebāzti koferi, kokaīns uz apspriežu galdiem vai kādas citas ekstravaganzas. Nekā no tā visa, ko savā iztēlē politiskajai elitei piebur malā stāvoši vai komentāros mūždien sēdoši prāti. Realitātē viss bija tieši tikpat garlaicīgi un pelēcīgi kā jebkurā citā radošajā industrijā vai avīzes redakcijā, kur bija gadījies strādāt pirms tam, ja nu vienīgi drusku labāk apmaksāti. Izņemot vienu lietu. Paranoiskas bailes no izsekošanas.

Ikviens - sākot no sekretāres un beidzot ar listes pirmo numuru - bija pārliecināti, ka viņus nemitīgi noklausās. Ja ne noklausās, tad vismaz novēro. Un ja nenovēro, tad pilnīgi noteikti ziņo dažādās instancēs. Šī pārliecība bija tik dziļi iesēdusies, ka kļuvusi vienkārši par normu - traucējošu, bet neizbēgamu dzīves sastāvdaļu. Un līdzīgi kā cilvēks pielāgojas un vairs nemana kādu fizisku defektu, tā visi bija apraduši ar mūžīgās izspiegošanas atmosfēru. Neteikt neko svarīgu pa telefonu. Izmantot kodus un sadzīviskus šifrus. Svarīgākās sanākšanās izslēgt telefonu pavisam. Ja gribējās pajokot, varēja pēkšņi sākt runāt ar vienmēr klātesošo Jutu - un pārējie nedaudz skumji pasmējās, jo neviens nešaubījās, ka Juta, caur paslēptiem mikrofoniem un visādiem par ASV vēstniecības naudu pirktiem moderniem gadžetiem, tiešām bija visu-dzirdoša un visu-redzoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc divu desmitgažu valdīšanas Sesku Liepājas mēra amatā nomaina Vilnītis

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu

Nozare.lv, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki transporta izmešu problēmas risinājumu redz loģistikā

Jānis Goldbergs, 03.12.2021

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks neparedz būtiskas izmaiņas autoparkā tuvāko 10 gadu laikā: “Tie gaziki, kas savāc pienu no mazajām saimniecībām, ir aprīkoti ar gāzi. Domāju, ka cits risinājums nesekos".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta dienesta pārbaude saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, - LNT raidījumā 900 sekundes telefonintervijā sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Vilnītis kādā intervijā apgalvojis, ka laikā, kad viņš atradies KNAB vadībā, birojam bijusi informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska (V) valdības ministru. Informācija nodota viņa vietniecei Jutai Strīķei, taču viņa ar to neko neesot darījusi.

Vilnītis intervijā atklāti stāstījis, ka aiz Strīķes «interesēm stāvot kontrabanda, PVN atskaitīšana, naudas atmazgāšana, valsts pasūtījumi un būvniecība», turklāt Strīķe vienmēr visu kārtojusi, paziņojot, ka ar premjeru viss ir sarunāts.

Pēc Streļčenoka teiktā, iespējams, uz KNAB tiks izsaukts arī Vilnītis, lai precizētu šo informāciju.

Streļčenoks nevarot pateikt, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) turpināšot iepriekšējo premjeru sākto ceļu attiecībā uz KNAB, taču viņš no savas puses vēloties nodrošināt, lai KNAB strādā politiski neatkarīgi, nevis politiski likumpaklausīgi darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību budžeti var neizturēt nevienlīdzības mazināšanas ideju

Anita Kantāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem reformas mērķiem – nemazinās nevienlīdzību, pārliecināts Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis.

Ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem nebūs lielāks par 1 līdz 1, 5 % un nesasniegs iecerētos 125 miljonus eiro gadā. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, lai jaunajā administratīvajā teritorijā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus sociālos pabalstus, norāda J. Vilnītis.

Liepājas mērs kā piemēru min skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu no pašvaldības puses. Vairākos Lejaskurzemes novados pašvaldība sedz pusdienu izmaksas visiem audzēkņiem, Liepājā – tikai tiem, kuriem noteikumi to paredz. Jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes – kā šo jautājumu risināt jaunajā administratīvajā teritorijā?

Ēdināšanas izdevumu segšana visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem apvienotajā novadā veidotu Liepājas pilsētas budžetam neizpildāmu sadaļu. Savukārt lēmums neturpināt segt skolēnu pusdienu izdevumus pasliktinātu dzīves kvalitātes vidi novados, kuros deputāti iepriekš šādus noteikumus apstiprinājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkrētu lēmumu joprojām nav

Armanda Vilcāne, 21.05.2018

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas papīrs pārdevis ražotni Baltkrievijā

Vēsma Lēvalde, 11.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, informēja uzņēmuma preses dienests.

Vakar pēcpusdienā tikusi pabeigta piektdien iesāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies arī uzņēmuma kreditoru kluba pārstāvis, valsts pilnvarnieks Prudentia Advisor. Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas tiesiskās aizsardzības plānu saskaņot ar kreditoru kluba interesēm.

Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.

Tāpat plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā, bet Ledus halli nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru