Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

«Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2019. gadā kaņepes audzē aptuveni 950 ha platībā un par šādu darbu saņem arī platībmaksājumus, taču faktiski kopējo ar šo augu apsēto platību apmērs ir lielāks – ap 1500 ha, taču šo papildu 550–600 ha saimnieki nepretendē uz platībmaksājumiem. Taču jebkurā gadījumā šo platību īpatsvars no kopējās lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (divi milj. ha) ir mērāms procenta tūkstošdaļu līmenī,» stāsta G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka salīdzinājumā ar četrus piecus gadus senu pagātni pērn un šogad kaņepju lauku platība ir vairāk nekā dubultojusies. «Ja uz platībmaksājumiem pieteikto kaņepju lauku platība 2016. gadā bija ap 450 ha, tad pašreizējie 950 ha ir ļoti daudz, un pieaugums ir vairāk nekā 100% apmērā,» tā G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka 950 ha nav lielākais platību apmērs, kādā Latvijā tikušas audzētas kaņepes, jo ir bijis sava veida bums, kad šī kultūra audzēta vairāk nekā 1500 ha platībā, taču problēmas sagādājusi iegūtās produkcijas realizācija. Jāņem vērā, ka starpkaru Latvijā kaņepes kopumā tika audzētas aptuveni 400 ha platībā, bet padomju laikos tās bija tikai kādā atsevišķā dārzā kā viens vai varbūt divi stādi, bet ne vairāk. «Šobrīd viss notiek soli pa solim, nevis lēcienveidīgi, tāpēc arī par straujām pārmaiņām un ļoti lieliem kaņepju platību pieaugumiem īsti runāt nevar, kaut arī, kā rāda Igaunijas piemērs, šādam straujam attīstības scenārijam ir pamats,» uzsver G. Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Igaunijā kaņepju platības pieaugušas līdz 11 000 ha un, visticamāk, turpinās augt, jo ziemeļu kaimiņvalstī aktīvi strādā liels šīs produkcijas iepircējs no Kanādas. «Igaunijā normatīvie akti arī ir labvēlīgi kaņepju audzēšanai, Latvijā kaņepēm labvēlīgas izmaiņas psihotropo un narkotisko vielu aprites likumā spēkā būs no 2020. gada,» norāda G. Vilnītis. Viņš atzīst, ka ļoti īpatnēja situācija ir Lietuvā. Proti, dienvidu kaimiņvalstī normatīvie akti nebūt neesot ļoti draudzīgi kaņepēm, tomēr, neraugoties uz to, šī kultūra tiekot audzēta un pat izveidota kaņepju pārstrādes rūpnīca, kuru iegādājušies ārvalstu investori. «Minētais vedina domāt par to, ka Lietuvas valsts jau tuvākajā laikā normatīvu līmenī kļūs labvēlīga kaņepju audzēšanai un pārstrādei,» tā G. Vilnītis. Viņš atgādina, ka pirms vairākiem gadiem bijusi ne tikai ideja, bet pat izstrādāts projekts ka- ņepju pārstrādes ražotnei Talsu apkaimē, taču potenciālā kredīta devēja – banka – bijusi skeptiska par projektā ietvertajām optimistiskajām ekonomiskās atdeves prognozēm, kā rezultātā tas arī palicis tikai uz papīra. «Šīs idejas realizācijai bija pat piešķirts ES struktūrfondu atbalsts, tomēr ar to bija par maz naudas, lai iecere materializētos,» uz jautājumu par to, vai šāds kaņepju pārstrādes projekts nav ticis pieteikts ES struktūrfondu atbalstam, atbild G. Vilnītis. Viņš gan pieļauj, ka laika gaitā pie šīs ražotnes idejas varētu atgriezties.

Visu rakstu lasiet 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Kaņepes kultūras centra terasē tiks izvietots pirmais publiskais ledusskapis - "Kopienas skapis”, informē centra pārstāvji.

“"Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas “apmaiņas punktu” ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā,” skaidro iniciatīvas autori.

“"Kopienas skapis" būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī”,” teikts paziņojumā.

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad tām sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaudzis Latvijas Zemes fondam pārdotās lauksaimniecības zemes apjoms

Lelde Petrāne, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kotiņos uzmanības centrā – kaņepes

Ilze Žaime, 12.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Publicitātes

Zemnieku saimniecība "Kotiņi" gandrīz trīsdesmit gadu laikā no 14 hektāru lielas teritorijas izaugusi līdz 3000 hektāru plašai saimniecībai. Šogad uzmanības centrā ir kaņepes.

Norit nepārtraukts attīstības process, citādi biznesam labi neklātos, žurnālam "Dienas Bizness" atklāj zemnieku saimniecības pārstāvis Rolands Keišs.

Saimniecība šobrīd ir vienīgā Latvijā, kas pirms gada uzsāka audzēt vietējo – Venerandas Stramkales izloloto kaņepju šķirni "Pūriņa", kas esot izcili piemērota pārtikas produktu ražošanai. "Mums ir izveidots pilnīgs cikls – no grauda iesēšanas līdz pat šķīvim. Ar savu produktu varam pabarot arī tūristus," priecīgi teic R. Keišs.

"Ir divu veidu cilvēki – tie, kuri kļūst par pastāvīgajiem klientiem, nebaidās iebraukt pie mums ciemos un pirkt vietējo produkciju, un tie, kam pirmajā vietā ir cena," stāsta R. Keišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējumu, Viļānos, Latgalē atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Obelisk Farm kaņepju muzejā tiks piedāvātas ekskursijas, degustācijas, apmācības un darbnīcas. Kaņepju muzeja mērķauditorija būs apmeklētāji vecumā no 5 līdz 80 gadiem.

Kaņepju muzeja izveidošanai Viļānos Andris un viņa ģimene ieguldījuši savus personīgos līdzekļus, kā arī piesaistījuši pūļa līdzfinansējumu no «Gofundme» platformas. Projektam atsaucās ziedotāji no tādām valstīm kā Latvija, Igaunija, Vācija, Portugāle, Austrija un citas. Kopējās investīcijas muzeja izveidei ir aptuveni 1500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš septembra beigām darbību Kaņepes Kultūras centrā (KKC) uzsākusi kafejnīca Austra.

Līdzšinējās kafejnīcas telpas Kr.Barona ielā atstātas dažādu iemeslu dēļ, biznesa portālam Db.lv pastāstīja kafejnīcas «Austra» vadītāja Rūta Rietuma. Viņa norādīja, ka atrast kafejnīcai atbilstošas telpas nebija tik viegli kā licies, tāpēc priecājas, ka sekojis piedāvājums sadarboties ar KKC.

«Taisnības labad jāsaka, ka izvēle bija vairāk abpusēja, - jo mums gan atbilst «Austra» vērtības, gan mums - viņu,» komentēja KKC pārstāve Anna Luīze Pētersone.

KKC izveidota atvērtā tipa virtuve. «Pavāru izveidotais ēdināšanas uzņēmums ir par caurspīdīgumu. Katrs ziņkārīgais var aplūkot un parunāties par un ap to, ka pasniegto ēdienu no sākuma līdz galam pavāri pagatavo paši un uz vietas,» komentē A.L.Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru