Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Aizvadītajā nedēļā gandrīz visiem kokmateriālu sortimentiem iepirkuma cenas samazinājās, arī uzpircēju aktivitāte īpaši nemainījās un bija zema. Neliels uzpircēju intereses kāpums bija vērojams dažiem kokmateriālu sortimentiem, citiem tā palika aptuveni iepriekšējā.

Lielākais iepirkuma cenas pieaugums tradicionāli tika reģistrēts kokmateriālu sortimentiem, pēc kuriem pieprasījums ir mazs un izmaiņas pieprasījuma struktūrā (bez jau esošajiem uzpircējiem parādās jauns, kas savukārt piedāvā savu cenu, tādējādi stipri izmainot iepirkuma vidējo cenu, vai arī kāds no esošajiem uzpircējiem pārstāj publicēt iepirkuma cenas) rada iespaidīgas izmaiņas. Pagājšnedēļ, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, lielākais iepirkuma cenas kāpums tika reģistrēts ozola baļķiem (+26.67 Ls, līdz 95.00 Ls/kub.m), savukārt lielākais kritums - oša finierklučiem (-30.50 Ls, līdz 29.50 Ls/kub.m).

Pieprasītāko kokmateriālu sortimentu iepirkuma cenas pagājšnedēļ pēc pieauguma iepriekšējā nedēļā, samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāma gan egles un priedes zāģbaļķu, gan bērza un skujkoka papīrmalkas iepirkuma cenas. Cenas pieauga tikai apses, skujkoku baļķiem (attiecīgi par 0.38 Ls, līdz 13.00 Ls/kub.m un par 4.34 Ls, līdz Ls/kub.m), apses papīrmalkai un skujkoku taras klučiem (attiecīgi par 0.35 Ls, līdz 9.60 Ls/kub.m un par 0.50 Ls, līdz 14.00 Ls/kub.m).

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Apaļo kokmateriālu uzskaites likums»,norādīts Valsts kanceleja skomunikāciju departamenta informācijā. Nepietiekami reglamentētās kokmateriālu uzskaites, nepareizi uzrādītu koku izciršanas, eksporta, importa un tranzīta apjomu un kļūdaini norādītu kokmateriālu izcelsmes vietu dēļ Latvijā ik gadus netiek uzskaitīts ievērojams daudzums apaļo kokmateriālu. Līdz šim likumā nebija noteikts deleģējums piemērot kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un izslēdz no uzskaites, pielietošanu visiem kokmateriālu apritē iesaistītiem subjektiem. Spēkā esošie likumdošanas akti nenosaka atbildību par apaļo kokmateriālu uzskaites pārkāpumiem atbilstoši kaitējuma raksturam, kā arī neregulē precīzu konfiskācijai pakļauto kokmateriālu konfiskācijas kārtību. Likumprojekts nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un noņem no uzskaites, pielietošanu visām fiziskām un juridiskām personām un vienotu apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, sākot no ciršanas apliecinājuma saņemšanas brīža līdz tā nodošanai pirmajai pārstrādei jeb brīdim, kad apaļais kokmateriāls iegūst citu formu. Apaļo kokmateriālu uzskaite noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu apjomu, kā arī pārliecināties par noliktavā faktiski esošo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem,norādīts Valsts kanceleja skomunikāciju departamenta informācijā.Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, ārlietu, Ekonomikas, Vides ministriju, Valsts kanceleju, Valsts kontroli, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m, tādējādi sasniedzot jaunu absolūto rekordu. Iepriekšējā visu laiku augstākā iepirkuma cena, 22.81 Ls/kub.m tika uzstādīta pagājšgad novembrī.

Cenas pieaugumu var izskaidrot ar uzpircēju intereses kāpumu. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citiem sortimentiem - A klases priežu baļķu iepirkuma cena pieauga par 1.14 Ls, līdz 36.95 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 15 santīmiem, līdz 21.15 Ls/kub.m. Pieaugumu turpināja arī bērza finierkluču iepirkuma cenas - A klases sortimentu iepirka par 49.21 Ls/kub.m, kas ir par 2.99 Ls vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cenas pieauga par 21 santīmu, līdz 21.62 Ls/kub.m.

Septembra sākums tradicionāli ir iezīmējies ar uzpircēju aktivitātes pieaugumu. Pašreizējais pieprasījums atrodas apmēram pagājušā gada oktobra līmenī, līdz ar to arī cenas turas augstas.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas lielākajai daļai sortimentu pieauga. Daļai sortimetu cenas palika iepriekšējās, īpaši tas sakāms par cēlkoksnes (oša, ozola) sortimentiem.

No pieprasītākajiem kokmateriālu sortimentiem iepirkuma cenas kritums pagājšnedēļ tika fiksēts priežu baļķiem, kuru iepirkuma vidējā cena samazinājās par 52 santīmiem, līdz 24.69 Ls/kub.m. Iepirkuma cenas kritums tika fiksēts gan A klases priežu baļķiem, kuru iepirkuma vidējā cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 36.54 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes sortimentam - par 55 santīmiem, līdz 21.89 Ls/kub.m. Iepirkuma cenas kritums tika fiksēts arī priedes un egles sīkbaļķiem, kuru iepirkuma cena samazinājās attiecīgi par 1.54 Ls, līdz 16.81 Ls/kub.m un par 0.50 Ls, līdz 18.50 Ls/kub.m.

Lai gan uzpircēju interese par kokmateriāliem pagājšnedēļ būtisii nemainījās, lielākajai daļai pieprasītāko sortimentu cenas izmaiņa bija rakstām ar plusa zīmi, jo atsevišķi uzpircēji pārskatīja iepirkuma cenas. Egles baļķu iepirkuma vidējā cena palielinājās par 19 santīmiem, līdz 22.64 Ls/kub.m, pieauga arī A bērza finierkluču iepirkuma cenas (par 1.53 Ls, līdz 42.61 Ls/kub.m), zemākas kvalitātes finierklučus iepirka nedaudz - par 4 santīmiem zemāk (19.77 Ls/kub.m).

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas pēc nelielās korekcijas iepriekšējā nedēļā stabilizējās.

Lielāko iepirkuma cenas pieaugumu demonstrēja skujkoka baļķi. Jāatzīmē, ka zāģbaļķu segmentā šim sortimentam ir vērojams vislielākais iepirkuma cenas svārstīgums. Šeit gan ir jāpiebilst, ka uzpircēju interese par sortimentu gan ir visai liela, taču nenoturīga, turklāt pieprasītā kvalitāte dažādiem uzpircējiem atšķiras visai pamatīgi - sākot no bojātiem zemas kvalitātes baļķiem, kuru iepirkuma cena ir zema, līdz pat kvalitatīviem, taisniem un svaigi zāģētiem, kuriem iepirkuma cenas ir visai augstas.

Pieprasītākais sortimenta pagājšnedēļ bija priedes baļķi, kas jau visu šo gadu konkurē ar egles baļķiem. Sortimenta iepirkuma vidējā cena līdz ar intereses kāpumu arī pieauga par 1.88 Ls/kub.m, sasniedzot 24.43 Ls. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases baļķiem - par 17 santīmiem līdz 36.19 Ls/kub.m, gan arī zemākas kvalitātes priežu baļķiem, kuru iepirkuma cena pieauga vidēji par 59 santīmiem, sasniedzot 21.76 Ls/kub.m.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Aizvadītajā nedēļā bija vērojama kokmateriālu iepirkuma cenu samazināšanās. Iepirkuma cenu samazinājums skāra galvenokārt skujkoku sortimentus, savukārt lapkoku sortimenta iepirkuma cenas pārsvarā nemainījās vai pieauga.

Pagājšnedēļ turpinājās bērza finierkluču iepirkuma cenas pieaugums. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes sortimentam: A klases finierkluču iepirkuma cena pieauga par 3.61 Ls, sasniedzot 46.22 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga par 1.64 Ls, sasniedzot 21.41 Ls/kub.m. Domājams, ka bērza finierkluču iepirkuma cena savu pieauguma potenciālu vēl nav izsmēlusi, taču straujš cenas kāpums visticamāk, nav gaidāms. Visticamākais, A klases bērza finierkluču iepirkuma cenas līdz gada beigām turpinās svārstīties 40 - 50 Ls/kub.m diapazonā, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena tuvāko nedēļu laikā, visticamākais, samazināsies, taču līdz gada beigām, domājams, tā saglabāsies 19 - 21 Ls/kub.m robežās.

Aizvadītajā nedēļā kritumu turpināja bērza finierkluču iepirkuma cenas. Gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas samazinājās vidēji par attiecīgi 2.80 Ls, līdz 50.45 Ls/kub.m un par 84 santīmiem, līdz 22.42 Ls/kub.m.

Kopumā ņemot, uzpircēju interese par šo sortimentu īpaši nemainījās, tomēr cenu samazinājums, domājams, jāsaista gan ar pircēju vēlmi mazāk iepirkt A klases finierklučus, gar arī ar to, ka, iespējams, patlaban iepriekš noslēgtie piegāžu līgumi tiek pildīti pietiekoši un nav lielas nepieciešamības pēc papildu kokmateriālu resursiem. Nedaudz savādāka situācija ir vērojama mēneša beigās, kad iepirkuma cenas nedaudz pieaug, jo, beidzoties piegāžu līgumiem, reizumis ir nepieciešams iepirkt papildu resursus, lai izpildītu saistības.

Turpretī bērza baļķu iepirkuma cenas pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 2.12 Ls, līdz 20.79 Ls/kub.m. Iepirkuma cenu kāpumu sekmēja uzpircēju intereses kritums šajā segmentā.

Liepājas Muzejā līdz 11.jūnijam GINTA GABRĀNA personālizstāde ”Starix. Kā nokļūt TV?” līdz 25.jūnijam Rokdarbu izstāde no Liepājas muzeja krājuma „Latvietes mežģīnēs” 19.jūnijs - 30.jūnijs Liepājas Mākslas Vidusskolas diplomdarbu izstāde 19.maijs - 20.jūnijs GALERIJĀ KLINTS „Mo–Mozaīka” stikla mākslas izstāde Galerija atvērta: O.- St. 12.00 – 17.00 [email protected] 22.jūnijs - 16.jūlijs GALERIJĀ KLINTS Aldis Kļaviņš „Indija fotogrāfijās” [email protected] 8.jūnijs - 4.jūlijs LATVIEŠU BIEDRĪBAS NAMĀ Bērnu mākslas studijas "Alternatīva garlaicīgai videi" izstādes atklāšana. http://www.biedribasnams.lv 3.jūnijs - 2.jūlijs MĀKSLAS GALERIJĀ „MĀJA”, VECĀ OSTMALĀ 24 P, O – slēgts, T., C., P.-11.00-19.00, S., S.-11.00-16.00, 19.06.06.-25.06.06. galerija slēgta Paņevežas fotostudijas izstāde „Lieliskais piecnieks” 8.jūnijs - 26.jūnijs LAICĪGĀS MĀKSLAS GALERIJĀ K.MĀKSLA? Liepājā,Atmodas bulvārī 6 Galerija atvērta: katru dienu no 14.00 – 19.00 Kaspara Gobas izstāde „Čigāni Kurzemē”

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Aizvadītajā nedēļā A klases bērza finierkluču iepirkuma cena sasniedza jaunu iepirkuma cenas rekordu - Latvijā šo sortimentu pagājšnedēļ iepirka vidēji par 57.02 Ls/kub.m, kas ir par 7.67 Ls/kub.m vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Visticamākais, iepirkuma cenas pieaugumu sekmēja to uzpircēju aktivitātes, kas pārdevējus cenšas sameklēt ar privātsludinājumu starpniecību. Grūti pateikt, vai augstās cenas, kas tiek publicētas šādos sludinājumos ir pamatotas, jo nav zināmi citi uzpircēju izvirzītie noteikumi, piemēram, uzmērīšanas koeficients. Jebkurā gadījumā šīs firmas vai nu tiešām iepērk ļoti augsti kvalitatīvu sortimentu vai arī apzināti norāda augstāku iepirkuma cenu, cerībā piesaistīt vairāk piegādātāju. Jāpiebilst, ka uzpircēji, kas regulāri iepirkuma cenas publicē rajonu laikrakstos, reti kad piedāvā cenu, kas ir augstāka par 30 Ls/kub.m.

Pieaugot finierkluču iepirkuma cenai, kāpusi ir arī mazākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 68 santīmiem, līdz 23.65 Ls/kub.m. Jāpiebilst, ka līdz ar cenu ir augušas arī uzpircēju prasības, kas, iespējams, varētu liecināt par lielu piedāvājumu tieši šajā segmentā. Iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga arī bērza baļķiem (par 0.98 Ls, līdz 19.44 Ls/kub.m), taču jāatzīmē, ka uzpircēju interese par šo sortimentu ir ievērojami mazāka, nekā finierklučiem, tāpēc cenu svārstības šeit ir lielākas.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus noteikumus, kuri nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību. Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina (pavadzīme-rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes-rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Pavadzīmes-rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.Pavadzīmes-rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzī-mēm- rēķiniem noteiktajā kārtībā. Pavadzīmi-rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokma-teriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports. Kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antisep-tizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana. Kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi,,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Pavadzīmes-rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība", ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā turpināja lejupslīdi, kas bija sākusies jau iepriekšējā nedēļā. Iepirkuma cenas pieauga tikai melnalkšņa, priedes baļķiem, bērza un priedes papīrmalkai, kā arī skujkoka sīkbaļķiem, pārējiem sortimentiem tās vai nu nemainījās, vai arī bija rakstāmas ar mīnusa zīmi.

Cenas izteiksmē lielāko kāpumu pagājšnedēļ piedzīvoja priedes baļķu iepirkuma cena, kas palielinājās par 1.48 Ls, līdz 22.70 Ls/kub.m. Jāatzīmē, ka nu jau trešo nedēļu pēc kārtas palielinās A klases priedes baļķu iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 72 santīmiem, līdz 37.52 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes kokmateriālu iepirkuma cena, gluži pretēji, samazinās (par 1.79 Ls, līdz 18.22 Ls/kub.m).

Lielākie cenas kritumi pagājušajā nedēļā bija vērojami šķirotiem skujkoku sīkbaļķiem - iepirkuma vidējā cena samazinājās gan egles, gan priedes sīkbaļķiem, kuru iepirkuma vidējās cenas samazinājās par attiecīgi 4.74 Ls, līdz 15.92 Ls/kub.m un 5.37 Ls, līdz 14.95 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenu kritumu izraisīja pārmaiņas iepirkuma struktūrā - palielinājās to firmu īpatsvars, kas piedāvāja pirkt koksni par zemāku cenu.

Problēmas būvniecības materiālu, kā metāla un izolācijas pieejamībā, pieaugošās transporta izmaksas un inflācija ir samazinājušas pieprasījumu un resno skujkoku zāģbaļķu vidējo cenu Latvijā par gandrīz 3 % šī gada jūnijā. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc malkas jūnijā paaugstina lapu koku malkas cenas par 8 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Jūnijā tika veiktas izmaiņas koku ciršanas noteikumos Latvijā. Jaunā kārtība paredz to, ka tiek samazināti koku caurmēri (diametrs), kuru sasniedzot mežaudze apsaimniekošanas cikla ietvaros tiek novākta meža ražas atjaunošanas cirtē. Turklāt, kas ir svarīgi, tiek samazināta birokrātija – visām bonitātēm tiek noteikts viens caurmērs. Izmaiņas ir paredzētas arī meža atjaunošanas noteikumos. Tas nozīmē, ka meža īpašniekam būs lielāka atbildība atjaunot mežu.

Atjaunot varēs tikai ar sertificētu un vērtīgu stādāmo materiālu, kas nākotnē nesīs būtisku labumu tautsaimniecībā. Augs meža īpašumu vērtība, un mežsaimniekam būs nedaudz ātrāks apsaimniekošanas cikls, jo meža īpašuma vērtība šodien ir nākotnē iegūstamais diskontēts uz šodienu.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas, pretēji gaidītajam, samazinājās. Kokmateriālu iepirkšanu uz laiku pārtrauca atsevišķi uzpircēji, daļa no atlikušajiem pārtrauca atsevišķu sortimentu iepirkšanu.

Jāatzīmē, ka sulu laiks, kas palēnām tuvojas savai izskaņai, domājams, vēl kādu laiku atstās ietekmi uz kopējo tirgus aktivitāti, kas izpaudīsies kā uzpircēju aktivitātes panīkums, kas, neapšaubāmi, ietekmēs arī iepirkuma cenu stabilitāti - spilgts piemērs minētajam faktoram ir oša finierkluču cenas, kas pagājšnedēļ it kā uzrādīja fantastisku kāpumu, palielinoties par 30.50 Ls, līdz 60 Ls/kub.m. Taču, aplūkojot iepirkuma struktūru, jāsecina, ka šo kokmateriālu sortimentu pieprasa tikai viens uzpircējs, kas tad arī patlaban noteica iepirkuma cenu tirgū.

Līdz ar straujo uzpircēju aktivitātes kritumu, ir samazinājušās arī iepirkuma cenas. No pieprasītākajiem sortimentiem stabilas iepirkuma cenas saglabājās vienīgi priežu baļķiem, kuru iepirkuma cenas paagājšnedēļ uzrādīja pieaugumu, palielinoties vidēji par 17 santīmiem, līdz 20.90 Ls/kub.m. A klases priedes zāģbaļķiem iepirkuma cenas palielinājās par 55 santīmiem, līdz 36.83 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes priežu baļķus iepirka vidēji par 16 santīmiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, iepirkuma cena sasniedzot 19.22 Ls/kub.m.

No 28.maija līdz 11.jūnijam Latvijā tiks atzīmēts kārtējās vasaras sezonas sākums, labākajās peldvietās paceļot pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikātu – Zilā Karoga balvu. Šogad karogs uzvīsies 11 peldvietās un 3 jahtu ostās.

Zilā Karoga sezonas atklāšanas pasākumi sāksies 28.maijā Agragciema kempinga peldvietā un noslēgsies 11. Jūnijā, kad starptautiskās regates Baltic Open Regatta ietvaros.

Zilais Karogs tiek pasniegts peldvietām un jahtu ostām par augstu vides kvalitātes un apsaimniekošanas līmeni. Lai iegūtu ZK balvu, peldvietām un jahtu ostām ir jāatbilst attiecīgi 29 un 22 kritērijiem vides informācijas, ūdens kvalitātes, apsaimniekošanas kvalitātes, servisa un drošības jomās. Pasaulē šogad piešķirti vairāk kā 3200 ZK. Latvija ar četrpadsmit šogad iegūtajiem Zilā Karoga apbalvojumiem apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis.

Zilā Karoga atklāšanas pasākumu kalendārais plāns:

No 2. līdz 8. jūnijamPirmdiena, 2. jūnijs 13:00 akvaparka “Ventspils” 2. kārtas atklāšana 16:00 Jūrkalnē notiks Ventspils Tūrisma informācijas centra rīkota darba tikšanās par velobraucienu „No pilsētas uz pilsētu” (Ventspils – Jūrkalne – Pāvilosta – Liepāja – Palanga – Klaipēda) Šajā nedēļā muzejos skatāmas šādas izstādes: * Livonijas ordeņa pilī - pastāvīgās ekspozīcijas trīs jaunās zāles: Ventspils novads no vissenākajiem laikiem līdz 9.gs., Ventspils novads no 10.gs. līdz 19.gs., Tirdzniecība un amatniecība Ventspils novadā no 14.gs. līdz 19.gs. Papildināta digitālā ekspozīcija “Dzīvā vēsture”; - Spoku pagrabs (Tēlu galerija) pils tornī; - Izstāde “Saktas un Sagšas” * Piejūras brīvdabas muzejā - Izstāde “Minerāli dabā un rotaslietās” (no Latvijas Dabas muzeja krājuma) - Muzeja krājuma izstāde “Mirklis muzejā” - Lietišķās mākslas izstāde “Tekstils un Stikls. Māsas” Elīna un Marta Ģibietes * H. Dorbes muzejs slēgts Visu nedēļu Galvenajā bibliotēkā (Akmeņu ielā 2) skatāmas izstādes: * P. Sidara darbu izstāde “Ceļojuma piezīmes 2002. Kaislības gada garumā” * “Mākslinieks Pēteris Sidars: māksla, sapņu, kaislības” * “Viss ir ziedi... 2003. gada absolventiem * “Literārās pasakas” * A. Apsītes darbu izstāde “Mājas darbi” Visu nedēļu Pārventas bibliotēkā skatāmas izstādes: * "Imants Ziedonis- spilgta mūsu laikmeta personība" * "Būt vai nebūt? Latvija Eiropas Savienībā" Visu nedēļu Galvenajā bibliotēkā, Pārventas bibliotēkā un Bērnu bibliotēkā akcija "Pogas nāk!" sadarbībā ar mūzikas un mākslas festivālu “Bildes 2003” ? Visu nedēļu Galvenajā bibliotēkā un Pārventas bibliotēkā sabiedrības informēšanas pasākumi par Eiropas Savienību projekta "Vai šķērsosim ielu vārdā ES?" ietvaros. Minireferendums Otrdiena, 3. jūnijs 9:00 Olimpiskā centra “Ventspils” sanāksmju telpā notiks Sporta komisijas sēde Trešdiena, 4. jūnijs 19:00 Kultūras centra Lielajā zāle Ventspils teātra pirmizrāde R. Blaumanis “Ugunī” 19:30 Ventspils TV tiešraidē – saruna ar domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu Ceturtdiena, 5. jūnijs 10:00 H. Dorbes muzejā sanāksme par H. Dorbes muzeja ēkas nākotnes pielietojumu ar visu interesentu piedalīšanos 11:00 Gāliņciema bibliotēkas atklāšanas svētki 17:00 domē notiks a/s ”Kālija parks” vides aizsardzības licences pieteikuma papildinājuma sakarā ar kraušanas tehnikas apkopes punkta izbūvi sabiedriskā apspriešana No 5. līdz 7. jūnijam Ventspils Augstskolā notiks Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes Mūsdienu valodu un starpkultūru komunikāciju katedras rīkota starptautiska konference „Valoda starpkultūru komunikācijā” Piektdiena, 6. jūnijs 15:00 domē notiks Ministru Kabineta rīkojuma izrakstu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā izsniegšana jaunajiem Latvijas pilsoņiem Sestdiena, 7. jūnijs 10:00 pie Akvaparka “Ventspils” Olimpiskā skrējēju diena 12:00 Ventspils pludmalē un Jahtu ostā Zilo karogu pacelšanas svētki 12:00 skeitparkā Olimpiskā centra ”Ventspils” kausa izcīņa skeitbordā I kārtas sacensības 12:00 airēšanas bāzē ”Dampeļos” Sporta skolas ”Spars” atklātās meistarsacīkstes smaiļošanā un kanoe airēšanā 22:00 Reņķa dārzā Zilā karoga un zaļās sezonas atklāšanas zaļumballe (grupa “Kaimiņi” un Igo ar pavadošo grupu) Svētdiena, 8. jūnijs 12:00 Bērnu pilsētiņā Pēcpusdiena bērniem “Es – pilsētā” (Ventspils Mākslas skola) 12:00 basketbola hallē Ventspils pilsētas atklātais čempionāts džudo cīņā 17:00 bērnu namā “Selga” Vasarsvētku ballīte Avots: Ventspils pilsētas dome

Aizvadītā nedēļa nāca ar nelielu pārsteigumu. Neskatoties uz to, ka uzpircēju aktivitāte nedēļas laikā nedaudz samazinājās, daudzi kokmateriālu uzpircēji palielināja iepirkuma cenas, kas bija par iemeslu iepirkuma vidējo cenu pieaugumam. Par zāģbaļķu iepirkuma cenu palielināšanu ar laikrakstu starpniecību atsevišķi lieli uzpircēji, kas iepirkuma cenas palielināja par apmēram 2 Ls/kub.m, tādējādi, iespējams, cerot piesaistīt papildu piegādātājus. Šādas aktivitātes iespaidoja arī zāģbaļķu iepirkuma cenas, kas piedzīvoja visai straujas izmaiņas.

Egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 1.13 Ls, sasniedzot 22.74 Ls/kub.m, tādējādi uzstādot jaunu rekordu šogad (iepriekš augstākā iepirkuma cena - 22.72 Ls/kub.m šogad tika reģistrēta februārī). Jāpiebilst, ka pēc šādiem kāpumiem parasti seko cenas lejupslīde. Jāatzīmē, ka egles baļķu cena ar īsu pārtraukumu pieaug jau piekto nedēļu pēc kārtas un, domājams, cena drīzumā piedzīvos kritumu. Maz ticams, ka cena spēs izlauzties cauri 22.80 Ls/kub.m atzīmei - pēdējo divu gadu laikā tas tā arī nav izdevies, taču šādu iespēju izslēgt nevar.

Interesantas tendences bija vērojamas priedes baļķiem. Lai gan iepirkuma cenas kāpa gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes baļķiem, iepirkuma vidējā cena samazinājās par 44 santīmiem. Šādas svārstības šim sortimentam ir vērojamas laiku pa laikam. Izskaidrojums ir vienkāršs - pieaug pieprasījums pēc zemākas kvalitātes sortimenta, vienlaikus samazinoties pieprasījumam pēc kvalitatīvākiem baļķiem, un iepirkuma vidējā cena iet uz leju.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas lielākajai daļai koksnes sortimentu iepirkuma cenas samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāmas populārāko sortimentu - egles, priedes baļķu iepirkuma cenas, cenas pieauga sīkbaļķiem un taras klučiem.

Iepirkuma cenas kritums egles baļķiem bija neliels - cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 22.22 Ls/kub.m. Daudzi uzpircēji, acīmredzot pieaugošā piedāvājuma dēļ samazināja sortimenta iepirkuma par apmēram 1 - 2 Ls/kub.m, kas atspoguļojās arī iepirkuma vidējā cenā. Kritās arī priedes baļķu iepirkuma cenas - A klases priedes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 93 santīmiem, līdz 36.02 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes priedes baļķu iepirkuma cena palika aptuveni iepriekšējā - pieauga par 2 santīmiem, līdz 21.17 Ls/kub.m.

Arvien lielāku popularitāti gūst mazāku dimensiju kokmateriāli - baļķi, sīkbaļķi. Pieprasījums pēc šiem kokmateriāliem ir palielinājies, augušas ir arī iepirkuma cenas, piemēram gada sākumā skujkoku sīkbaļķu iepirkuma cena svārstījās ap 15.50 Ls/kub.m, patlaban svārstās ap 16.20 Ls/kub.m. Pieaudzis ir arī uzpircēju skaits, kas iepērk šos sortimentus, kas, domājams, ietekmēja arī iepirkuma cenas. Apses sīkbaļķus iepirka vidēji par 11.50 Ls/kub.m, skujkoka - par 16.44 Ls/kub.m, egles sīkbaļķus - par 18.90 Ls/kub.m, priedes un lapkoka - par attiecīgi 16.59 Ls/kub.m un 8.00 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma vidējās cenas Latvijā pēc samazināšanās iepriekšējās nedēļās stabilizējās aptuveni iepriekšējās nedēļas robežās vai arī nedēļu noslēdza ar nelielu pieaugumu. Uzpircēju aktivitāte, kas stipri ietekmē atsevišķu sortimentu iepirkuma cenas, palika aptuveni iepriekšējā.

Ievērojamākais iepirkuma cenas kritums pagājšnedēļ bija vērojams papīrmalkai - cenas kritums bija tikpat kā visiem sortimentiem - bērza papīrmalkai iepirkuma cenas samazinājās par 38 santīmiem, līdz 10.58 Ls/kub.m, egles papīrmalkas iepirkuma vidējā cena samazinājās par 64 santīmiem, līdz 9.79 Ls/kub.m, bet priedes un nešķirotas skujkoku papīrmalkas iepirkuma vidējās cenas samazinājās attiecīgi par 0.58 Ls, līdz 9.48 Ls/kub.m un par 0.53 Ls, līdz 8.85 Ls/kub.m.

Pagājušajā nedēļā kritumu turpināja arī A klases sortimentu iepirkuma cenas. Bērza finierkluču iepirkuma cenas samazinājās par 74 santīmiem, pirmo reizi šogad nokrītoties zem 30 Ls atzīmes, sasniedzot 29.70 Ls/kub.m. Savukārt priežu baļķu iepirkuma cena samazinājās par 5.59 Ls, līdz 30.54 Ls/kub.m.

2007.gadā meža atjaunošanas vidējās izmaksas atkarībā no to zemes kvalitātes grupas bija no 88 līdz 105 Ls uz ha. Savukārt meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji svārstījās no 49 līdz 62 Ls uz ha, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējās viena kubikmetra koksnes izmaksas galvenajā cirtē bija 3.85 Ls, bet starpcirtē - 4.04 Ls. Galvenajā cirtē 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, kokmateriālu sagatavošanas vidējās izmaksas ir pieaugušas par 25%, kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam - par 24%, kokmateriālu transportēšanas uz iepirkšanas punktu - par 27%. Mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē ir palielinājušās saistībā ar vispārēju energoresursu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Savukārt starpcirtē vidējās izmaksas aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu kokmateriālu sagatavošanā palielinājušās par 3%, kokmateriālu pievešanā no cirsmas līdz meža malai - par 3% un kokmateriālu transportēšanā uz iepirkšanas punktu - par 10%.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.