Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Gadījumā, ja Latvijas Radio (LR) negūs papildus lidzekļus, finanšu problēmu atrisināšanai būs jāstabilizē naudas plūsma, ko var panākt veicot štatu atlaišanu un samazinot darbinieku algas. Tā raksta laikraksts Diena.

Radio vadītājs Dzintris Kolāts skaidro, ka ar patlaban LR ienākošajām dotācijām pietiek tikai 300 darbinieku algām un daļēji arī nodokļu maksāšanai. No reklāmas ieņēmumiem radio sedz neatliekamos tēriņus, ieskaitot maksu par elektrību, telefonsarunām un benzīnu. "Citi maksājumi nevar tikt veikti, jo ar 225 tūkstošu latu dotāciju mēnesī pietiek tikai algām, tādēļ turpina augt parāds," uzsver Dz. Kolāts.

Viņaprāt, radio vispirms jāstabilizē naudas plūsma. Lai to panāktu, LR nāksies veikt štatu atlaišanu, samazināt darbinieku algas. Jau zināms, cik daudz radio darbinieku zaudēs darbu, tomēr Dz.Kolāts to vēl neatklāj.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Latvijas Radio (LR) finansiālais stāvoklis ir katastrofāls un jau nākamajā nedēļā radio var apklust, un jau drīzumā tiks paziņots konts un tālrunis ziedojumiem LR. Tā norādījis LR vadītāja pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts.

Lielākā daļa radio programmu turpinās skanēt, taču ir "iespējami klusumi", kuriem ir reāls pamats, sacīja Dz. Kolāts.

LR raidījumā Krustpunktā Dz. Kolāts atzina, ka vairāki radio darbinieki izteikuši gatavību strādāt par velti, lai tikai tas turpinātu skanēt. Tomēr viņš to dēvē par izmisuma soli, tāpēc pieļauj iespēju, ka "radio var kādu brīdi neskanēt".

Kolāts sarunā arī norādīja, ka LR kanālu likvidācija nav atbalstāma finansiālo problēmu risināšanai. Tāpat viņš noliedz iespēju LR kļūt par komercradio un palielināt atļaujamo reklāmas laiku ēterā.

"Principā esam nonākuši līdz tam, lai saņemtu ziedojumus," sacīja LR vadītāja vietas izpildītājs, norādot, ka drīzumā tiks paziņots konts un ziedojumu tālrunis.

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Līdz š.g. 31.jūlijam Latvijas Radio ir segti pagājušā gada kreditoru parādi par Ls 907 315 jeb 86% no 2008.gada īstermiņa kreditoru parādiem, Db informē Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.

Savukārt, operatīvā situācija š.g.26.augustā bija šāda: atliktie un saskaņotie maksājumi piegādātājiem – Ls 283 318,08; atliktie un saskaņotie nodokļu maksājumi – Ls 63 780,00, maksājumi, kuri par dažām dienām pārsniedz formālo termiņu – Ls 3 763,81. «Piezīmējams arī, ka no formālā viedokļa samaksas termiņa kavējums pat par vienu dienu tiek uzskatīts par parādu, ko gan uzņēmējdarbībā neuzskata par bīstamu situāciju.

Praksē par šaubīgiem tiek uzskatīti parādi, kuru apmaksas termiņš ir lielāks par 120 (pēc citiem datiem – 180) dienām. Informējam, ka Latvijas Radio ir viens parāds, kura termiņš ir ilgāks par 120 dienām. Tas ir 1309 Šveices franku jeb Ls 591, 54 Eiropas raidorganizāciju apvienībai (EBU). Šī nauda tiks nomaksāta tuvāko divu nedēļu laikā,» tā D. Kolāts.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Iecere nodot koncesijā Latvijas Radio 2 ir guvusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu.

Tuvākajā laikā izskatīšanai Saeimā plānots virzīt Nacionālās televīzijas un radio padomes iniciētus Radio un televīzijas likuma grozījumus, kas ļaus padomei pieņemt lēmumu par sabiedriskai raidorganizācijai piešķirtās apraides atļaujas nodošanu citai personai – šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai Latvijas Radio 2 varētu nodot koncesijā.

A/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvičs intervijā Db šonedēļ pauda, ka viņa vadītā a/s jau iesniegusi Nacionālajai televīzijas un radio padomei oficiālu apliecinājumu, ka Radio SWH būtu gatavs pārņemt koncesijā Latvijas Radio 2.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Vairāk nekā 800 tūkstoši latu - tik lielu parāda summu ir uzkrājis valstij piederošais Latvijas Radio (LR). Redzot, cik lielas finansiālās problēmas ir vienai otrai citai nozarei, šī summa varbūt varētu nešķist īpaši liela, tomēr daži būtiski jautājumi šeit tomēr rodas.

It īpaši jau tāpēc, ka gadījumā, ja tik lielas īstermiņa parādsaistības būtu privātās rokās esošai radio stacijai, visai droši varētu runāt par tās gaidāmo bankrotu.

Vispirms jau nav skaidrs, kāpēc troksnis par lielajiem parādiem tika sacelts tikai tagad, kad, kā mēdz teikt, ūdens smeļas mutē? LR tomēr visu laiku ir bijis vadītājs, un tam ir bijusi arī valde. Interesants gan ir nesen izskanējušais apgalvojums, ka LR valde par finanšu lietām neatbildot - šajā kontekstā būtu interesanti zināt, ko tā vispār ir darījusi, un par ko atbild.

Tāpat Latvijā darbojas arī raidorganizāciju uzraugošā institūcija Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP). Sanāk, ka NRTP vai nu vispār nav likusies ne zinis par tādu LR, vai arī apzināti ir ļāvusi iet uz grunti spēcīgam medijam ar plašu apraidi, lai īsi pirms gaidāmajām vēlēšanām par tās šefu mēģinātu iecelt rūdītu partijnieku Edvīnu Inkēnu. Tiesa, šajā jomā NRTP nekas prātīgs nav sanācis, ņemot vērā, ka teju pa durvju spraugu pēdējā brīdī atgriezās, lai strādātu kādreizējais šā radio boss Dzintris Kolāts. Viņa dzīvē tas nenoliedzami ir interesants pavērsiens, vispirms Kolāts radio ēterā aizkapa balsī lika saprast, ka radio sirds apstāsies, ja valdība tam apgriezīs finansējumu, bet tagad pašam vien jāmetas šo organizāciju elpināt.

Latvijas Radio darbības nodrošināšanai šajā gadā nepieciešami vēl 1.2 – 1.6 miljoni latu, neskaitot parādu saistības.

To pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas ekspertiem paziņoja Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts. Viņš arī atvainojās visiem klausītājiem par sagādātajām neērtībām, 2. februārī stundas garumā nedzirdot nevienu no Latvijas Radio programmām. Dz.Kolāts norādīja — ja netiks atrisināts finanšu piešķiršanas jautājums, tad šādi klusumi ēterā var kļūt par ikdienas parādību. Viņš arī darīja zināmu, ka sācis darboties Latvijas Radio ziedojumu konts, savukārt no 3.februāra plkst. 10.00 sāks darboties arī ziedojumu tālrunis. Ziedotāji varēs izvēlēties, kurai no Latvijas Radio programmām ziedot, tāpat naudu varēs ziedot Radioteātrim un Radio korim. Zvanot pa ziedojumu tālruni, būs iespēja ziedot vienu latu.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) pieļauj, ka uz bankrota sliekšņa esošais Latvijas Radio būtu jāapvieno ar Latvijas Televīziju, savukārt radio ēka Vecrīgā būtu jāpārdod, raksta Diena.

Tiekoties ar Latvijas Radio ģenerāldirektora vietas izpildītāju Dzintri Kolātu, Šlesers jautājis, vai nākotnē iespējama Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saplūdināšana. Kolāts sarunas laikā atzinis, ka nākotnē tas varot notikt, taču ministrs šo procesu gribējis ātrāk.

Ministrs, kurš jau iepriekš interesējies par LR ēku, arī Kolātam apjautājies par radio ēkas Vecrīgā pārdošanu, taču politiķi radio neuzspiedīšot savu plānu, solījis satiksmes ministrs.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Db iztaujā a/s Radio SWH valdes priekšsēdētāju Jāni Šipkēvicu par uzņēmuma vēlmi iegūt tiesības koncesijas ceļā saimniekot daļā Latvijas Radio.

Jau ilgāku laiku publiskajā telpā tiek spriests par to, ka Radio SWH ir vēlme saimniekot Latvijas Radio2 Kāda ir situācija šajā jomā?

Kāpēc nolēmāt spert šādu soli attiecībā uz Latvijas Radio?

Teikšu kā ir - bizness tur nav liels. Latvijas Radio ir piemērs tam, ka nesaimnieciski var vadīt tik lielu kuģi ar piecām stacijām, ieskaitot programmas, kas vispār būtu jāorganizē koledžu radio līmenī. Man nav skaidrs, kā visu var nolaist tik tālu, ka vienā brīdī pēkšņi atklājas - ziniet, mums ir miljonu liels parāds. Nu kur vēl pasaulē radio īpašnieks, šajā gadījumā - valsts, kaut ko tādu pieļautu?!