Jaunākais izdevums

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Lielās zāles labskanīgumam tajā tiks uzstādīta Vācijas uzņēmuma “MüllerBBM Group“ ražota aktīvās akustikas sistēma “Vivace”, kas nodrošinās kvalitatīvu akustisko skanējumu. Pārbūvi līdz 2023.gada vasarai realizēs būvkompānija AS “UPB”.

“Kongresu nams vairs nepilda tās funkcijas, kuras tam bija paredzēts veikt, kad to uzcēla 1982.gadā,” saka “Rīgas Kongresu nams” vadītāja Māra Liepiņa, “ēkā kopš uzbūvēšanas nav ticis veikts kapitālais remonts, tāpēc, atjaunojot ēku, vispirms parūpēsimies par tās galveno kodolu – Lielo zāli.” Pēc pārbūves, Lielā zāle spēs uzņemt līdz 1283 skatītājiem, saglabājot Rīgā lielākās publisko pasākumu norišu vietas statusu.

“Zīmola maiņa iezīmē jaunu sākumu gan ēkai, gan parkam un tās apkārtnei, kā arī Rīgai kā kvalitatīvam kultūras tūrisma galamērķim. Kronvalda koncertzālē vēlamies redzēt gan spilgtus pasaules un Eiropas līmeņa māksliniekus, gan pašmāju zvaigznes, tādejādi piedāvājuma un skanējuma kvalitātes ziņā nostājoties blakus pēc izmēriem līdzīgām koncertzālēm Dānijā, Somijā, Holandē un Vācijā. Biznesa plāns ir veidots tā, lai jau pirmajā pilnajā koncertzāles darbības gadā ieņēmumi no pasākumiem tiktu ievērojami palielināti un tā spētu nest peļņu. Vēlos izteikt pateicību visiem iesaistītajiem speciālistiem par ieguldīto darbu, Rīgas domei un tās vadībai par izpratni šāda ilgi iecerēta un lolota projekta attīstībā,” komentē SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Kronvalda koncertzāles jaunā zīmola autori ir dizaina studija “Overpriced”. Tās vadītājs Aigars Mamis stāsta, ka Kronvalda koncertzāle iegūst savu nosaukumu, pateicoties tās atrašanās vietai, jo tā ir neatņemama Rīgas Kronvalda parka sastāvdaļa. Nosaukums palīdzēs jebkuram Rīgas pazinējam atjaunoto koncertzāli viegli atrast, sasaistot to ar līdzās esošo parku. Papildus tam koncertzāle iegūst savu nosaukumu, godinot Ati Kronvaldu un viņa lielo devumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā. Kronvalda koncertzāle kļūs par telpu, kurā Latvijas kultūra tiks kopta un pasaules kultūra baudīta. Atis Kronvalds bija patiess vizionārs, kurš stiprināja un iedvesmoja visus apkārtējos cilvēkus. Kronvalda koncertzāle turpinās rūpēties par to, lai katram Rīgas iedzīvotājam un viesim būtu pieeja augstas kvalitātes kultūras notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemj par labu Rīgas Kongresu namam kā koncertzāles novietnei

Db.lv,02.02.2022

Iepriekš vēstīts, ka Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksmē 2.februārī koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.

“Akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte manā kultūras ministra amatā, tā realizācija ir ierakstīta arī šīs valdības deklarācijā. Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli 

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt...

Koalīciju veidojošās politiskās partijas darbam Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības padomē katra deleģē divus pārstāvjus. 2. februāra sēdē Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK pārstāvēja partijas priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis Imants Parādnieks un kultūras ministrs Nauris Puntulis, partiju “Jaunā Vienotība” - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ints Dālderis, Apvienību Attīstībai /Par! Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Saeimas deputāte Inese Voika, Jauno Konservatīvo partiju – labklājības ministrs Gatis Eglītis un Saeimas deputāte Evita Zālīte Grosa.

Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols 

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā...

Kultūras ministrija Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas lēmumu un ziņojumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtējumu Rīgā virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekts tiek attīstīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai minēto uzdevumu - „Uzsākt nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu,” kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdes protokollēmumā doto uzdevumu nacionālās koncertzāles projekta turpmākai īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta - Lielās ģildes nams Rīgā - slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības.

Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbi notiks pēc “Projektē un būvē” principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi – Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.

“VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi,” norāda J.Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru