Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Liepājas pilsētas prokuratūra 2009. gada 27. februārī ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu Liepājas cukurfabrikas darbinieku sapulces protokola viltošanu. Līdz ar to izsludināts pārtraukums civilprocesā par Liepājas cukurfabrikas darbinieku prasību pret a/s Liepājas cukurfabrika.

Liepājas tiesa 3. martā izlēma pārtraukt līdz 13. martam civilprocesu, kurā 82 Liepājas cukurfabrikas darbinieki vērsās pret a/s Liepājas cukurfabrika par vairāk nekā 65 tūkstošu latu darba samaksas piedziņu saistībā ar Liepājas cukurfabrikas restrukturizācijas plānu. No prasības atteicies viens darbinieks.

Db jau rakstījis, ka darbinieki vērsās tiesā, uzskatot, ka nav pilnībā izpildīts sociālais plāns, kas pēc darbinieku, arodbiedrības un cukurfabrikas savstarpējās vienošanās tika noslēgts restrukturizācijas plāna ietvaros. Prasībā bija lūgts tiesu uzlikt apgrūtinājumu Liepājas cukurfabrikas nekustamajam īpašumam Liepājā, Grīzpupes ielā 2, kā arī pieaicināt par lieciniekiem bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, Lauku atbalsta dienesta direktoru Andi Rukmani un Liepājas Arodbiedrību centra vadītaju Jāni Neimani.

Latvijā joprojām saglabājas visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma, liecina publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma SUN 2017. gada rezultāti.

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ sasniedz aptuveni 59 milj. eiro.

Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms ir samazinājies par 1,5%, Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 20% no kopējā patēriņa apjoma. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 11,3 % un 17,8%.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,28 miljardi vienību, kas ir par 6,6% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas viedo 21,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,48 miljardi cigarešu. No šī apjoma 71,3% bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7,7% viltotās cigaretes, savukārt 21% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Liepājas tiesa atstājusi bez virzības Liepājas cukurfabrikas darbinieku prasību līdz 3. oktobrim trūkumu novēršanai, Db informēja Liepājas tiesas priekšsēdētāja palīdze Velta Lūka.

Db jau rakstīja (11.08.2008), ka 82 Liepājas cukurfabrikas darbinieki vērsušies tiesā ar prasību pret Liepājas cukurfabrikas vadību par saistību tiesību nepildīšanu un samazinātām sociālajām garantijām. Šodien, 28. augustā, cukurfabrikas darbiniekiem paredzēta sapulce, kurā lems par turpmāko rīcību. "Iespējams, sekos blakussūdzība par tiesneses rīcību," Db sacīja Liepājas Arodbiedrību centra vadītājs Jānis Neimanis.

Saskaņā ar likumu tiesai bijis jāpieņem lēmums līdz 13. augustam, tomēr vēl 26. augustā cukurfabrikas arodbiedrības pilnvarotais pārstāvis nav varējis saņemt nekādu dokumentu, ierodoties tiesā. Liepājas cukurfabrikas restrukturizācija sākās 2007. gadā, kad martā atlaida pirmos 94 strādniekus. Pašreiz turpinās cukurfabrikas ēku nojaukšana.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Iespējams, kontrabandas realizētājiem bija valsts jumts ar palamu Sportists, šodien, 18.janvārī, vēsta laikaraksts Diena.

"Diezgan nemanāmi jau vairākus mēnešus Rīgas apgabaltiesa izskata vērienīgu degvielas kontrabandas lietu, kurā apsūdzēts arī miljonārs un viens no lielākajiem naftas biznesmeņiem Vladimirs Oderovs. Prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, noziedzīgā grupa legalizējusi vairāk nekā miljonu latu. Šajā lietā kopumā apsūdzētas desmit personas, taču viņu vidū nav nevienas valsts amatpersonas. Tiesā izskanējusī informācija gan liecina par ko citu: iespējams, kontrabandas realizētājiem bija valsts jumts ar palamu Sportists," skaidro Diena.

Laikraksts informē, ka izmeklēšanā nenoskaidrota persona - tā lietas dokumentos nosaukts cilvēks, kurš ir patiesais kontrabandas shēmas autors. No prokurora nolasītās apsūdzības tiesā izriet, ka tieši šī nezināmā persona 2004.gada sākumā Hotel de Rome kafejnīcā V.Vasiļjevam piedāvāja realizēt kontrabandas shēmu. Nezināmā persona X tikšanās laikā V.Vasiļjevam paziņoja, ka viņš ir pieķerts nelegālās darbībās un tādēļ personai X jāsamaksā 300 000 latu. V.Vasiļjevs šādu summu nevarēja atdot, tādēļ nezināmā persona piedāvājusi to atpelnīt, realizējot kontrabandas shēmu. Lai to izdarītu, V.Vasiļjevam bija jāsazinās ar firmas OVI vadītāju V.Oderovu un viss jānorunā precīzāk. Vēlāk jau V.Vasiļjevs un V.Oderovs tikās gan firmas OVI ofisā Tvaika ielā, gan citās vietās Rīgā.

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas augsts – sasniedzot 25,2% no kopējā tirgus apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Tas nozīmē, ka faktiski katra ceturtā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 70 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – Lietuvā šā gada trešo ceturksnī cigarešu kontrabandas apjoms bija 19,8%.

Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 52%, seko Ogre ar 45,9%, Ludza ar 36,3% un Salaspils ar 36,2%.Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 3,2%.

Rīgā kontrabandas cigaretes veido 23,0% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Ventspilī – 9%, Siguldā – 4% un Saldū – attiecīgi 2%.

Kontrabandas cigaretes šā gada 2. ceturksnī Latvijā ieņem 23,8% tirgus, liecina jaunākais AC Nielsen Tukšo cigarešu paciņu pētījums.

Pārsteidzošas izmaiņas notikušas Latvijas pilsētās. Straujš kontrabandas īpatsvara kāpums – par 17,4 procentpunktiem, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2015. gadā, konstatēts Cēsīs. Cēsis ar teju 35% kontrabandas cigarešu pašreiz ir pirmajā vietā Latvijā, savukārt līdzšinējās līderpilsētas pierobežā (Daugavpils, Līvāni, Ludza, Ventspils) TOPā ievērojami noslīdējušas uz leju.

Joprojām vairāk nekā divas trešdaļas – 68,9%, kontrabandas cigarešu ievestas no Baltkrievijas, kur cigaretes maksā 4,5 reizes mazāk nekā Latvijā. Ja šis apjoms būtu realizēts Latvijā legāli, valsts ieņēmumi papildinātos par 41,6 miljoniem eiro. Otra populārākā kontrabandas ceļā ievesto cigarešu izcelsmes valsts ar 15,3% ir Krievija. Savukārt 8,4% no kontrabandas cigaretēm bijušas nezināmas izcelsmes viltojumi.

Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču tirdzniecība Latvijā nav nekas nosodāms, turklāt pēdējā gada laikā trešdaļa (34%) iedzīvotāju ir pirkuši kādu no kontrabandas precēm, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Kontrabandas tabaku ir iegādājušies 27% iedzīvotāju, kontrabandas alkoholu - 15% un kontrabandas degvielu arī 15% iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā lielākais vairums jeb 69% iedzīvotāju valsts institūciju cīņu ar kontrabandu ir novērtējuši kā nesekmīgu, savukārt 16% to ir novērtējuši kā sekmīgu, bet 15% nav snieguši konkrētu vērtējumu.

Nedaudz mazāk nekā puse jeb 46% iedzīvotāju domā, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu pret dažādu kontrabandas preču tirdzniecību, kas nozīmē, ka kontrabandas preces būtu mazāk pieejamas un kļūtu dārgākas.

23% iedzīvotāju atzīst, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies nevienu no minētajām kontrabandas precēm, taču viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri to ir darījuši. Savukārt 41% iedzīvotāju norāda, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies šādas preces, kā arī viņiem nav pazīstami cilvēki, kuri būtu tās pirkuši. Kontrabandas tabaku, alkoholu vai degvielu biežāk iegādājas vīrieši, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.

Jelgavas Cukura izplatītājs A/S Nordic Sugar saņēmis oficiālu audita slēdzienu no Latvijas Pārtikas un Veterinārā Dienesta, kas liecina, ka Jelgavas Cukurs ir Latvijā ražots produkts.

Auditori secinājuši, ka Latvijas cukura iepakošana Kedaiņu rūpnīcā 1 kg iepakojumos ir pilnībā caurskatāma un izsekojama, un cukura izcelsme ir pierādīta. «Informācija uz iepakojuma par Latviju kā produkta izcelsmes valsti ir likumīga un patiesa,» teikts PVD atzinumā, secinot, ka Jelgavas Cukurs patiešām ir Latvijā ražots produkts.

Kā informē pats cukura izplatītājs, a/s Nordic Sugar, kas pārņēma atlikušos Jelgavas Cukura krājumus no Jelgavas Cukurfabrikas, pērnā gada augustā pieņēma lēmumu atbilstoši patērētāju pieprasījumam pārfasēt Jelgavas Cukura 50 kg maisus mazumtirdzniecībai piemērotos iepakojumos. Tā tā Latvijā uz to laiku vairs nebija piemērotu fasēšanas iekārtu, šis darbs tika veikts Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kas atrodas Latvijai vistuvāk. «Š.g. 5. februārī PVD veica neplānotu pārbaudi Jelgavas cukura noliktavā, kuru izplatītāja uzdevumā pārvalda SIA DHL Latvia,» teikts PVD atzinumā. 13. martā līdzīga pārbaude tika veikta AB Danisco Kedaiņu rūpnīcā Lietuvā, kur notiek Jelgavas Cukura pārfasēšana no 50 kilogramu maisiem uz 1 kg iepakojumiem. 13. maijā Jelgavā notika atkārtota pārbaude. Audita rezultāti apliecināja, ka oriģinālā Latvijas cukura pārpakošanas process ir pilnībā nodrošināts, izsekojams un pierādīts. Tādējādi Pārtikas un Veterinārais Dienests apliecina, ka Jelgavas Cukura izcelsme, kas norādīta uz iepakojuma, ir korekta un patiesa.

Turpmāk tirgū zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker.

Jāatgādina, ka dāņi par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas. Apvienošanās tika atļauta, nosakot saistošus noteikumus, kas paredz - maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem, lai neveidotos viena komersanta monopolsituācija. Lai notiktu apvienošanās, dāņu kompānijai mēnesi pirms cukura izplatīšanas mazumtirdzniecībā Latvijas tirgū uzsākšanas jāorganizē reklāmas kampaņas laikrakstos un lielveikalos ar mērķi informēt patērētājus par to, ka turpmāk Jelgavas cukuru ražos dāņu kompānija. Kā otrs saistošais noteikums tika noteikts kombinētās preču zīmes izplatīšana safasētos iepakojumos, uz kuras jānorāda informācija par produkta izcelsmi, lai produkta patērētājam būtu pieejama visa informācija par produkta izcelsmi un ražotāju.

Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas nemainīgi augsts - sasniedzot 30,5% no kopējā tirgus apjoma, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Līdz ar to katra trešā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 100 miljoniem eiro, norāda pētnieki. Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 70,3%, kam seko Kuldīga ar 50% un Krāslava ar 42,3%.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 0,6%. Rīgā kontrabandas cigaretes veido 27,8% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Dobelē - 17%, Jūrmalā - 16,4% un Cēsīs - 12,8%.

96,5% no kontrabandas cigaretēm valstī ir ieplūdušas no Krievijas un Baltkrievijas.

Lai sakārtotu mazus mājokļus, SIA Kaktumaiss īpašniece Ieva Zālamane kā risinājumu piedāvā maisus, kur salikt visu lieko .

Kaktumaiss ir maisi mantu glabāšanai. Tie paredzēti to mantu glabāšanai, kas mājās ir izmētātas, kam nav vietas. Maisi ir daudzfunkcionāli, uzskata Ieva. Tos var izmantot bērnu mantu, tīrās veļas, pledu un citu mantu organizēšanai. «Līdzīgi kā kastei, maisa izmantošanas veids ir neierobežots – atkarībā no katra fantāzijas,» viņa saka. Kāda pircēja to pat izmanto kā puķupodu. Materiāls ir izturīgs, tas ir vairākās kārtās, bet pa vidu ir plēve, tāpēc arī uzlieta kafija īpaši nekaitēs. Ievai pašai tie šķiet noderīgi bērnu mantu organizēšanai un savākšanai pēc rotaļām, kā arī izmazgāto drēbju glabāšanai pirms gludināšanas. «Kā es vispār nonācu līdz idejai – man nebija, kur likt drēbītes bēbītim, tā tas arī sākās,» Ieva atklāj. Kaktumaiss ir viņas šīs vasaras projekts, kas radies Jāņu laikā. «Ideja atnāca līdz ar bērna piedzimšanu,» viņa saka.