Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja Igaunijas Viasat un SIA TV3 Latvia sūdzības par spriedumu, ar kuru kā tiesisks atzīts abām kompānijām noteiktais Konkurences padomes (KP) sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

KP ar 2009.gada 18.jūnija lēmumu kompānijai Viasat piemēroja naudassodu - 47 400 latus, bet TV3 Latvia tika piemērots 40 000 latu sods. Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 17.decembrī noraidīja Viasat un TV3 Latvia sūdzības, tādējādi atzīstot KP lēmumu par pamatotu. Kompānijas šo spriedumu apstrīdēja Senātā.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts šodien apstrīdēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet Viasat un TV3 Latvia kasācijas sūdzības noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, lietu pret Viasat un TV3 Latvia KP ierosināja pēc Lattelecom iesnieguma.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

Pēc SIA Lattelecom iesnieguma par iespējamiem pārkāpumiem SIA TV3 Latvia darbībās, izvērtējot tirgus situāciju, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka šobrīd kaitējums konkurencei nav konstatējams, un nolēmusi neierosināt izpētes lietu.

Kā norāda KP pārstāvji, abu minēto uzņēmumu tirgus vara ir samērojama un konkurences uzraugu iejaukšanās to darījuma sarunās šobrīd būtu nepamatota.

Šī gada martā KP saņēma vairākus SIA Lattelecom iesniegumus, kuros uzņēmums lūdza izvērtēt SIA TV3 Latvia rīcību, nosakot augstāku cenu par savas programmas TV3 retranslācijas tiesībām interaktīvajā televīzijā, kā arī pagarinot līguma slēgšanas termiņu SIA Baltcom TV, bet atsakot šādu iespēju SIA Lattelecom.

Savā lēmumā KP norāda – lai arī kanāla TV3 īpašnieka, koncerna Modern Times Group Broadcasting AB, kopējā tirgus vara attiecībā pret maksas televīziju operatoriem ir ievērojama, SIA Lattelecom ir ļoti spēcīgs darījumu partneris, kam SIA TV3 Latvia nevar uzspiest sev vēlamu cenu. Iepriekšējā līguma darbības laikā SIA Lattelecom bija vislielākais SIA TV3 Latvia veidoto programmu pircējs, tomēr, SIA Lattelecom nepiekrītot programmu veidotāja izvirzītajiem nosacījumiem, interaktīvās televīzijas abonentiem, kuriem ir pieejams arī internets, saglabājas iespēja noskatīties lielu daļu TV3 programmas raidījumu, bez maksas izmantojot TVPlay.

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

Latvijas Televīzijai (LTV) būs trešais kanāls - paralēli LTV1 un LTV7 tiek veidots kanāls LTV3, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā pastāstīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Jaunais kanāls būs pieejams kā interneta platforma. Kots stāstīja, ka patlaban kanāls, kas būs pieejams internetā un domāts ārvalstīs dzīvojošajiem, tiek testēts sadarbībā ar sakaru operatoru Lattelecom. Paredzams, ka plašākai sabiedrībai LTV3 tiks piedāvāts pēc 2-3 mēnešiem.

Komentējot LTV pieejamību internetā ārpus Latvijas dzīvojošajiem, Kots skaidroja, ka to apgrūtina dažādi ar autortiesībām saistīti jautājumi. Tāpēc notiekot darbs pie jaunā kanāla - LTV3.

Iepriekš starptautiskā mediju koncerna Modern Times Group (MTG) direktors Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš sacīja, ka telekompānijas LNT un TV3 raidījumus varētu piedāvāt par maksu internetā skatīties ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem.

Latvijas Televīzijai trūkst stratēģiskas vadības, nav saskatīts īsts attīstības virzības mērķis un kopaina, atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka LTV ir skatīšanās un lūkošanās apkārt pēc mērķiem, kaut arī no malas esot pietiekami skaidrs, kādiem tiem vajadzētu būt. Viņš norādīja, ka ir paradokss, ka neredz stratēģisko bildi kopumā. Galvenais būtu virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, un katram pārmaiņu solim jātiek spertam šajā virzienā.

A. Dimants noliedza, ka LTV pašreizējais vadītājs Edgars Kots būtu tiešā veidā padzīts. NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka E. Kots lēmumu par aiziešanu pieņēmis pats, lai gan viņam bijusi iespēja nostrādāt atvēlētajā termiņā pilnu laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Jauno darba vietu saistībā ar konfidencialitātes norunu E. Kots nevarēja atklāt.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Lai kāpinātu reitingus, TV kanāli TV3 un LNT par to pašu naudu jaunajā sezonā sola saražot vairāk vietējo saturu. 2010.gadā LNT un TV3 sīvā konkurencē cīnījās par saviem reitingiem, proti, kurš būs skatītākais TV kanāls Latvijā, bet šogad vadošais kanāls Latvijā, pēc skatītāju skaita un atbilstoši TNS datiem, ir TV3.

TNS dati liecina, ka augustā 11,9% skatītāju priekšroku deva TV3, kam ar 9,8% seko PBK, 9,6% artava no kopīgā TV skatīšanās pīrāga bija LTV1. Ceturtais skatītākais TV kanāls Latvijā augustā bija LNT ar 8,7% skatītāju īpatsvaru, bet 8,2% piederēja LTV7.

Ierasti, ka vasarā kanālu reitingi ir zemāki, DB sacīja Modern Times Group (MTG) TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena, sagaidot, ka jaunās sezonas pašmāju ražotie raidījumi dos pieaugumu gan TV3, gan LNT reitingos. Konkrēts izmaksu apmērs, ko plānots ieguldīt jaunās sezonas pašmāju satura ražošanā, netiek atklāts, bet MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš DB paskaidroja, ka koncerns mēģinās par to pašu naudu saražot vairāk vietējā satura nekā pērn.

Modern Times Group (MTG) paziņojums, ka TV3 un LNT grupas apvienošanās neietekmēs televīzijas tirgu Latvijā un neļaus uzņēmumam ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, ir aizbildinājumi atbildīgajām institūcijām uzmanības novēršanai, uzskata telekomunikāciju kompānija Lattelecom.

Lattelecom norāda, ka MTG grupas uzņēmumi iepriekš bijuši sodīti par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu un pieļauj, ka tāpēc pastāv augsts risks, ka tie šādu rīcību varētu atkārtot.

«Ja uzņēmums reiz šādi jau ir rīkojies un Konkurences padome par to šo uzņēmumu ir sodījusi, kas liek domāt, ka vēl vairāk nostiprinoties šī komersanta dominējošajam stāvoklim, šāda prakse netiks atkārtota?» jautā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom atgādina, ka 2009. gadā Konkurences padome sodīja MTG grupas uzņēmumus TV3 un Viasat par ļaunprātīgas dominējošā stāvokļa izmantošanas aizlieguma pārkāpumu. Toreiz situācijas pamatā bijis fakts, ka Lattelecom tikusi liegta iespēja atsevišķi saņemt kanālu TV3. Lattelecom norāda, ka SIA TV3 Latvia un Viasat uzspieda savus noteikumus, piedāvājot TV3 tikai komplektā ar citiem sava koncerna kanāliem.

«Pašreiz LNT un TV3 visiem kabeļtelevīzijas skatītājiem tiek nodrošināti bez maksas: tas nozīmē – mēs neprasām samaksu par šiem kanāliem no abonentiem. Savukārt tehniskās izmaksas, lai šos kanālus uztvertu un nodrošinātu saviem abonentiem pilnībā, sedzam paši. Atceļot must carry TV3 un LNT kļūs par maksas kanāliem un klientiem, kuriem līdz šim par šiem kanāliem maksa bija 0,00 Ls, būs jārēķinās ar maksas pieaugumu vismaz 0,20 Ls mēnesī,» DB skaidroja IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš iepriekš DB norādīja, ka cena par kanālu varētu būt 10-15 eiro centu robežās atkarībā no kanālu popularitātes.

Kabeļtelevīzijas operatori iepriekš ir izteikušies, ka maksa, ko nosauc TV kanāla īpašnieks, gala patērētājam nozīmētu divas reizes lielāku maksājumu, jo jāņem vērā izmaksas operatora pusē. Pieņemot to, ka maksa par TV3 varētu būt 15 eiro centi, bet maksa par LNT – 10 eiro centi, tas nozīmētu, ka operatoriem par TV3 un LNT būs jāmaksā 25 eiro centi, bet gala maksājums klientiem, ja operators neveic izmaiņas TV kanālu skaitā vai savā izmaksu pozīcijās, varētu pieaugt par 50 eiro centiem jeb 0,35 Ls.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē.

Tā norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, komentējot Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) pausto, ka, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atcelt must carry principu, TV3 un LNT sešu līdz 12 mēnešu laikā atstās bezmaksas ētera apraidi.

Bezmaksas apraidi skatītājam visā Latvijā finansē pats televīzijas kanāls no reklāmdevēju naudas. Maksas televīziju, uz kuru attiecas must carry princips, finansē skatītājs ar savu ikmēneša abonēšanas maksu, skaidro K. Ozoliņš. Vienlaikus norādot, ka jautājums ir par to, vai nacionālās komerctelevīzijas spēj būt rentabli uzņēmumi ilgtermiņā, ražojot nacionālo saturu, un tas ir atkarīgs, nevis no viena must carry principa saglabāšanas vai atcelšanas, bet virknes faktoru, tai skaitā no valsts politikas elektronisko mediju attīstības jomā.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.