Finanses

Krājbankas administrators atlīdzībā saņēmis 236,7 tūkstošus latu

Žanete Hāka, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Aprīlī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators atlīdzībās saņēmis 236,7 tūkstošus latu, liecina bankas darbības pārskats.

Tas ir par 73% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, kad administratora atlīdzība sasniedza 135,63 tūkstošus latu. Tādējādi kopumā šā gada četros mēnešos atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 595 tūkstoši latu.

Kopā maksātnespējas procesa izdevumi pagājušajā mēnesī bija 807 tūkstoši latu, kas ir par 24,5% vairāk nekā martā. Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā sasnieguši 361 tūkstoti latu, savukārt darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti aprīlī bijuši 193 tūkstošu latu apmērā.

Kā iepriekš portālam db.lv skaidroja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis, administratora atlīdzības apmērs katru mēnesi atšķiras, jo tas tiek aprēķināts no tā, cik daudz līdzekļu konkrētajā mēnesī administratoram ir izdevies atgūt. Ja attiecīgajā mēnesī administrators ir atguvis mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā mēnesī, arī viņa atlīdzība ir mazāka. Taču jāatzīmē, ka pastāv arī virkne izņēmumu, kad par līdzekļu atgūšanu atlīdzība nemaz netiek aprēķināta.

Viņš atgādināja, ka administratora atlīdzība nav peļņa, jo no saņemtās atlīdzības, ko apstiprina tiesa, administratoram pašam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu, piemēram, tiesvedības Latvijā un ārvalstīs. Turklāt administrators nestrādā viens - tā komandā ir 30 speciālisti, kas strādā uz pilnu slodzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka (Krājbankas) administrators ir pārdevis aptuveni 400 nekustamo īpašumu, bet vēl ap 40 palikuši nepārdoti, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Viņa atzina, ka starp vēl nepārdotajiem īpašumiem vienīgais tiešām vērtīgais īpašums ir kāda villa Jūrmalā, taču tai ir policijas nodrošinājums, jo atzīts, ka īpašums ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta. Pārējie vēl pārdodamie nekustamie īpašumi droši vien nonāks otrajā un trešajā izsolē, prognozēja KPMG Baltics pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tie īpašumi, kas bija viegli pārdodami, ir jau veiksmīgi pārdoti. Tagad palikuši sarežģīti gadījumi.

Novērots, ka pirmajās izsolēs nepērk labos īpašumus ar labajiem vērtējumiem. Taču Krājbanka nav vienīgā kredītiestāde, kurai ir sliktie kredīti un kas tirgo īpašumus, tādējādi tirgū piedāvājums ir liels, skaidroja Petrauska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus iegādājies Baltics Credit Solutions

Žanete Hāka, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics pārdevis peļņu nesošo un peļņu nenesošo korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus Nīderlandes holdinga Stichting Galaxy Finance meitas uzņēmumam Latvijā Baltics Credit Solutions Latvia.

Kā informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, finansējumu kredītu portfeļu iegādei nodrošināja Deutsche Bank AG grupa, kuras pārstāvji darbosies arī uzņēmuma Baltics Credit Solutions Latvia valdē. Pārdoto kredītportfeļu kopējais klientu skaits bija 3183, no kuriem lielākā daļa bija privātpersonas. Darījumu ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar šo darījumu ir noslēdzies piecu Krājbankas kredītu portfeļu pārdošanas process, kas tika uzsākts pēc Krājbankas likvidācijas procesa uzsākšanas pagājušā gada pavasarī.

Kompānijai Baltics Credit Solutions Latvia pārdotie kredītu portfeļi ietvēra peļņu nesošos un peļņu nenesošos hipotekāros un korporatīvos kredītus, studentu kredītus, kā arī patēriņa kredītus, kredītkaršu un overdraftu atlikumus tiem aizņēmējiem, kuri bija ņēmuši hipotekāros un korporatīvos kredītus. Krājbankas patēriņa kredītu portfeli iepriekš jau iegādājās Norvēģijas uzņēmuma AS B2Holding meitas kompānija B2Kapital, un tas tika nodots apkalpošanai jaunajam īpašniekam 2. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Andris Ārgalis: Krājbankas krahā vainīgos drīzāk redzēsim Jaunajā vilnī, nevis cietumā

Bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un <i>Latvijas krājbankas</i> kreditors Andris Ārgalis, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka Latvijas krājbankas krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka «lielās zivis» patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa.

Ar terminu «lielās zivis» es domāju, piemēram, bijušo Latvijas krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala.

Pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Vladimiram Antonovam piederošā Lietuvas Snoras banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Vēl vairāk, īsi pirms Latvijas krājbankas kraha atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji mierināja noguldītājus, ka viss būs labi, un es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators septembrī atguvis 1,28 miljonus eiro

Žanete Hāka, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics atguvis aktīvus 1,28 miljonu eiro vērtībā, liecina bankas pārskats laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Augustā tika atgūti aktīvi 892,9 tūkstošu eiro vērtībā.

Nauda no atgūtajiem kredītiem sasniedza 872,8 tūkstošus eiro, bet no kustamās mantas pārdošanas atgūti 68 tūkstoši eiro.

No nekustamo īpašumu pārdošanas administrators atguvis 339 tūkstošus eiro, salīdzinot ar 148 tūkstošiem eiro iepriekšējā mēnesī.

No meitas uzņēmumu pārdošanas līdzekļi nav iekasēti.

Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt Latvijas Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AirBaltic izpērk Krājbankas meitasuzņēmuma prasījuma tiesības pret lidsabiedrību

Žanete Hāka, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators vienojušies ar Air Baltic Corporation (ABC) par Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošo prasījumu tiesību pret ABC atpirkšanu.

Noslēgtā vienošanās ir kompleksa, un tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka ABC atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī vienošanās nozīmē, ka Latvijas Krājbanka un banka Snoras iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau ir uzsācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KPMG Baltics noliedz lēmumu pieņemšanu Krājbankas lietā uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata

Ieva Mārtiņa, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Līdz šim no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas iestāšanās brīža kredītiestādes maksātnespējas administrators KPMG Baltics atguvis līdzekļus aptuveni 226,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 56,7 miljoni eiro saņemti pagājušajā gadā, liecina administratora dati. Tomēr tā ir tikai mazākā daļa no summas, kas vēl jāatgūst. Patlaban vēl atlikuši prasījumi 510 miljonu eiro apmērā, no kuriem 247 miljoni eiro vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam, stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, pagaidām nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas. Šobrīd administrators faktiski ieiet tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par LKB Līzinga iegādi interesējas ārvalstu pretendents

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir palicis tikai viens pretendents no ārvalstīm, kurš ir izteicis savu piedāvājumu iegādāties LKB Līzings ar dažādiem nosacījumiem, informē Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Administrators patlaban veic neatkarīgu portfeļa novērtēšanu, pirms tiks lemts par izteiktā piedāvājuma atbilstību. Lēmumu par pārdošanu varētu pieņemt tuvākajā laikā.

Abi vietējie pretendenti, kas izrādīja interesi, veica padziļinātu uzņēmuma analīzi (due diligence), bet nonāca pie secinājuma, ka pārdodamais aktīvs šobrīd kopumā nav interesants.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 1,189 miljoni eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

No šīs summas 952 291 eiro ir izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā, 172 471 eiro - darbiniekiem izmaksājamās darba algas un atlaišanas pabalsti, 44 648 eiro - administratora un administratora palīga atlīdzība, 19 812 eiro - izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos, septiņi eiro - izdevumi izsoļu organizēšanai.

Janvārī maksātnespējas procesa izdevumi bija 703 898 eiro, februārī - 803 226 eiro, martā - 1,024 miljoni eiro, aprīlī - 845 099 eiro, maijā - 886 346 eiro, jūnijā - 1,2 miljoni eiro, jūlijā - 1,819 miljoni eiro.

Pārskatā arī teikts, ka KPMG Baltics augustā atguvis līdzekļus 892 950 eiro apmērā. Nauda no atgūtajiem kredītiem ir 732 270 eiro, nauda no nekustamo īpašumu pārdošanas - 148 332 eiro, nauda no kustamās mantas pārdošanas - 12 348 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noguldījumu garantiju fondam pārskaitīta gandrīz puse no Krājbankas saistībām

Žanete Hāka, 31.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 10 miljonus eiro, informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī gada pirmajos mēnešos administrators NGF ir pārskaitījis 25 miljonus eiro, bet kopumā tam ir pārskaitīti jau gandrīz 203 miljoni eiro.

Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 267 miljoni eiro.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (arī noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators Noguldījumu garantiju fondam pārskaitījis 223 miljonus eiro

Žanete Hāka, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 10 miljonus eiro, informē KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī gada laikā administrators NGF ir pārskaitījis 45 miljonus eiro, bet kopumā tam ir pārskaitīti jau aptuveni 223 miljoni eiro.

Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas nepilnu divu gadu laikā ir pakāpeniski sarukušas līdz 247 miljoni eiro.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators Noguldījumu garantiju fondam pārskaitījis 15 miljonus eiro

Žanete Hāka, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus eiro, informē KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēdējo divu mēnešu laikā administrators NGF pārskaitījis vairāk nekā 36 miljonus eiro, bet kopumā NGF, kas ir bankas lielākais kreditors, pārskaitīti jau gandrīz 193 miljonus eiro.

Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 478 miljoni eiro, kas tagad sarukušas līdz 285 miljoniem eiro.

Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka biroja aprīkojumu un biroja tehniku, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tajā pārdos Krājbankai piederošās kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 38. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no biroja aprīkojuma un biroja tehnikas, kopā 159 vienībām.

Kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 16,8 tūkstoši latu.

Izsole notiks 21.decembrī plkst.11 Krājbankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, 2.stāvā. Visām personām, kurām uz izsolāmo objektu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai. Pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās Krājbankas AS Citadele banka norēķinu kontā pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no kustamās mantas lietu kopības novērtējuma - 1683 latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG atgūto naudu joprojām pārskaita Valsts kasei, kas aizdeva naudu Noguldījumu garantiju fondam, lai tas likumā noteiktā kārtībā varētu veikt izmaksas Krājbankas noguldītājiem, tāpēc šobrīd Noguldījumu garantiju fonda kontā patlaban «ir nulle».

LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Krājbankas administrators no izsolēs realizētajiem aktīviem un kredītiem līdz šim ir atguvis aptuveni 50 miljonus latu. Tas savukārt ļāvis veikt atmaksu lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam kopumā 100 milj. latu apmērā. Šo summu galvenokārt veido nauda no atgūtajiem kredītiem, izsolēs realizētajiem aktīviem, Krājbankai piederošajiem līdzekļiem, kas atradās citu banku kontos, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics pārdevis daļu bankas kredītu portfeļa Norvēģijas kompānijas AS B2Holding meitas uzņēmumam Latvijā SIA B2Kapital, informēja administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pārdotais kredītu portfelis ietvēra lielāko daļu Latvijas Krājbankas izsniegto patēriņa kredītu, kredītkaršu un overdraftu atlikumu. Šo darījumu ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Kredītu portfeļa tīrā bilances vērtība 2012. gada septembrī bija 8,3 milj. latu, bet tā tiks precizēta portfeļa nodošanas brīdī.

Visu klientu parādsaistību līgumiskie noteikumi paliek spēkā un netiek mainīti, tādēļ Latvijas Krājbankas bijušajiem klientiem nebūs jādodas uz banku vai B2Kapital biroju, lai pārslēgtu līgumus ar jaunajiem īpašniekiem.

Iegādātā kredītportfeļa pilnīgu nodošanu B2Kapital ir plānots pabeigt tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz īpaša paziņojuma saņemšanai, klientiem maksājumus jāturpina veikt pašreizējā Latvijas Krājbankas kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam aptuveni 243 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG.

Kopumā NGF jau ir pārskaitīti aptuveni 243 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 228 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 255 milj. eiro apmērā, bet šī gada pirmajos divos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 1 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam vēl piecus miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Tādējādi šogad NGF ir pārskaitīti jau 10 milj. eiro, bet visa maksātnespējas procesa laikā NGF - aptuveni 248 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 223 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 260 milj. eiro apmērā, bet šī gada deviņos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 4,9 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

«Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi,» norāda O.Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skatīs lietu par 15 miljonu eiro piedzīšanu no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst. 10 skatīs apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ar kuru no bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem solidāri tika piedzīti 15 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

«Latvijas krājbankas» administrators «KPMG Baltics» prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015. gadā.

Kā ziņots, 2011. gada nogalē «Latvijas krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa «Latvijas krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu «Latvijas krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru