Viedokļi

Andris Ārgalis: Krājbankas krahā vainīgos drīzāk redzēsim Jaunajā vilnī, nevis cietumā

Bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un <i>Latvijas krājbankas</i> kreditors Andris Ārgalis, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka Latvijas krājbankas krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka «lielās zivis» patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa.

Ar terminu «lielās zivis» es domāju, piemēram, bijušo Latvijas krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala.

Pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Vladimiram Antonovam piederošā Lietuvas Snoras banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Vēl vairāk, īsi pirms Latvijas krājbankas kraha atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji mierināja noguldītājus, ka viss būs labi, un es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju.

Jau tad, kad Lietuvas valdība bija pārņēmusi Snoras, bet Latvija ļāvusi Latvijas krājbankai bankrotēt, sapratu, ka savu naudu vairs neatgūšu, lai gan tad atkal publiskajā telpā bija dzirdams, ka noguldītājiem naudu atdos. Iespējams, tas tā arī notiktu, ja darbotos godprātīgs maksātnespējas administrators. Taču par SIA KPMG Baltics man ir ļoti lielas šaubas. Ne velti jau 2012. gada sākumā vērsos Rīgas Apgabaltiesā, pieprasot administratora atcelšanu. Iemesls šādam lēmumam ir kā uz delnas – šis pats uzņēmums Latvijas krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu konsultēja jau no 2006. gada. Palīdzēja iegādāties vairākas bankas Krievijā, un pieņemu, ka ar KPMG svētību notikusi arī Latvijas krājbankas pirkšana.

Manus argumentus toreiz tiesa neņēma vērā, lai gan Kredītiestāžu likums skaidri nosaka, ka par maksātnespējas administratoru nevar iecelt personu, kas uzskatāma par ieinteresētu attiecībā uz administrējamo iestādi, vai ir ar to saistīta. Rīgas apgabaltiesa 2012. gadā paziņoja lēmumu, ka administratoru atcelt nav pamata. Lai gan ikviens, kuram nav slinkums var pameklēt internetā atslēgvārdus KPMG un Antonovs un atradīs dokumentus, kuros saistība ir redzama pat ar neapbruņotu aci. Turklāt ne tikai KPMG saikne ar krievu izcelsmes biznesmeni, bet arī viņam piederošajiem uzņēmumiem SAAB un nu jau Lietuvas valdības pārņemto Snoras banku. Tieši bankas līdzīpašnieka Antonova privātajos projektos, tostarp auto koncerna SAAB iegādē, pazuda no Latvijas Krājbankas pārskaitītie 100 miljoni latu, kuru iztrūkuma dēļ tika apturēta bankas darbība.

Fakti, ko pieminu, it kā jau sen ir zināmi bet, kā rādās, tie nekādi nav ietekmējuši administratora izvēli un citus būtiskus lēmumus, kas ir pieņemti par nu jau bankrotējušo Latvijas krājbanku. Tādēļ man, kā cilvēkam, kurš arī šajā bankā zaudējis naudu, ir maz ticams, ka atgūšu vairāk nekā valstī noteiktos 100 000 eiro. Esmu pārliecināts, ka ir pamats bažām, cik objektīva ir bijusi izmeklēšana un, vai patiešām uz apsūdzēto sola sēdēs visi cilvēki, kuri ir sekmējuši vai tiešā veidā izraisījuši ne tikai to, ka Latvijas krājbanka nonāk Vladimira Antonova kontrolē, bet arī pēcāk ignorējuši bankā esošās problēmas un visbeidzot iecēluši tādu maksātnespējas administratoru, kas, iespējams, atrodas interešu konfliktā. Mani arī nepārliecināja KPMG Baltics izplatītais paziņojums, ka uzņēmums esot veicis starptautisko interešu konflikta novēršanas procedūru, pirms sācies darbs pie Latvijas krājbankas bankrota.

Tāpēc es ar interesi gaidu nākamos paziņojumus no prokuratūras par to, kuri tad īsti būs tie cilvēki, kurus varētu vainot Latvijas krājbankas bankrotā, un vai viņi izcietīs arī reālu cietumsodu. Manas paaudzes cilvēkiem vēl spilgtā atmiņā ir Bankas Baltija bankrots un tā iznākums – daudzi pazaudēja iekrājumus, reāli vainīgo nav, un bijušais kredītiestādes vadītājs jau vairākus gadus ir redzams izklaidējamies Jaunajā vilnī, nevis cietumā. Tad kāpēc lai Krājbankas gadījumā kaut kas būtu citādāk? Pagaidām nekas par to neliecina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RTU par noguldījumiem Krājbankā saņems garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AirBaltic izpērk Krājbankas meitasuzņēmuma prasījuma tiesības pret lidsabiedrību

Žanete Hāka, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators vienojušies ar Air Baltic Corporation (ABC) par Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošo prasījumu tiesību pret ABC atpirkšanu.

Noslēgtā vienošanās ir kompleksa, un tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka ABC atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī vienošanās nozīmē, ka Latvijas Krājbanka un banka Snoras iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau ir uzsācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas sertifikātu kontus apkalpos Altum

Žanete Hāka, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum.

Līdz ar to likvidējamā AS Latvijas Krājbanka pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Personai, kura plāno veikt darbības ar Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 Altum filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt Altum, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums Altum ir bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RVR nākotnē plāno ražot vilcienus un piedāvās tos arī Pasažieru vilcienam

NOZARE.LV, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā divus gadus pēc LAS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas vēl aptuveni 100 tūkstoši bankas klientu nav izņēmuši valsts garantēto atlīdzību par kopējo summu vairāk nekā 5,75 miljoni latu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Naudu iespējams saņemt bankā Citadele.

Lai arī līdz šim LAS Latvijas Krājbanka klienti ir izņēmuši 98% no kopējās garantēto atlīdzību summas, tomēr vēl joprojām ir aptuveni 100 tūkstoši klientu, kas nav pieteikušies garantēto atlīdzību saņemšanai.

Dati uz 31. oktobri liecina, ka garantētās atlīdzības ir izmaksātas 120,6 tūkstošiem Krājbankas noguldītāju aptuveni 330,6 miljonu latu apmērā.

99,97 tūkstoši klientu jeb 45% noguldītāju vēl nav pieteikušies garantēto atlīdzību saņemšanai, no tiem 1% bankā palikuši līdzekļi virs 1000 latu kopā par aptuveni 3,7 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas administratoram vēl jāatgūst 510 miljoni eiro, līdzekļu atgūšanas process aizvien sarežģītāks , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Krājbankas maksātnespējas administrators atguvis un atdevis naudu valstij un lielākajai daļai klientu, taču atgūta aizvien pat nav puse no kopējās kreditoru prasījumu summas.

Līdz šim no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas iestāšanās brīža kredītiestādes maksātnespējas administrators KPMG Baltics atguvis līdzekļus aptuveni 226,9 miljonu eiro apmērā, no kuriem 56,7 miljoni eiro saņemti pagājušajā gadā, liecina administratora dati. Tomēr tā ir tikai mazākā daļa no summas, kas vēl jāatgūst. Patlaban vēl atlikuši prasījumi 510 miljonu eiro apmērā, no kuriem 247 miljoni eiro vēl jāatmaksā Noguldījumu garantiju fondam, stāsta KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis. Ņemot vērā, ka saglabājas būtiskas problēmas un neskaidrības, kas jārisina bankrota procedūras laikā, un pieņemot, ka lielākā daļa no tām visdrīzāk ir risināmas tiesas ceļā, pagaidām nav iespējams aplēst, kādas summas un kādos termiņos varētu tikt atgūtas. Šobrīd administrators faktiski ieiet tiesvedību fāzē, kur tikai tiesas ceļā ir iespējams atgūt līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas administrators izsolīs AS RAF-Avia daļas

Žanete Hāka, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme izsolē piedāvās AS RAF-Avia kustamās mantas lietu kopību, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Mantu kopība sastāv no SIA MG Zeme piederošajām 898,7 tūkstošiem AS RAF-Avia akcijām, kas ir 75% no uzņēmuma pamatkapitāla.

Tāpat tajā ietilpst SIA MG Zeme prasījuma tiesības pret AS RAF-Avia 145,95 tūkstošu eiro apmērā.

Mantu kopībā ietilpst arī SIA Atlantijas nami piederošās 59,9 tūkstoši AS RAF-Avia akcijas, kas ir 5% no pamatkapitāla un likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošās prasījuma tiesības pret RAF-Avia 4,24 miljonu eiro apmērā.

Izsoles sākumcena ir 3,1 miljons eiro. Izsole notiks 12. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK dod atļauju LKB Līzings pārejai SIA Dignum Capital īpašumā

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izskatot likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora SIA KPMG Baltics iesniegto uzņēmuma pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus, nolēma sniegt atļauju Latvijas Krājbanka meitas sabiedrības LKB Līzings pārejai SIA Dignum Capital īpašumā.

FKTK secina, ka, sniedzot uzņēmuma LKB Līzings pārejas priekšlikumu un kā attiecīgo darījuma partneri iesakot SIA Dignum Capital, bankas administrators ir ievērojis Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestādes bankrota procedūras pamatmērķi - gūt maksimālu ienākumu no kredītiestādes aktīvu, tai skaitā mantas, pārdošanas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas pilnīgāku kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Senāts dod zaļo gaismu jautājumam par Flika pieteikuma izskatīšanu

Elīna Pankovska, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Senāts izskatījis bijušā aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika blakus sūdzību par prasības pieteikumu nepieņemšanu saistībā ar airBaltic akciju pārdošanu un nolēmis lēmumu atcelt, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tas nozīmē, ka Rīgas apgabaltiesai būs vēlreiz jāskata jautājums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Jāatgādina, ka B. Fliks tiesā vērsās pret likvidējamo a/s Latvijas krājbanka un Satiksmes ministriju, jo tika pārkāpta vienošanās, ka līdz pagājušā gada beigām netiks veikti darījumi ar aviokompānijas akcijām. Proti Satiksmes ministrija izmantoja pirmpirkuma tiesības un nopirka 47,2% SIA Baltijas aviācijas sistēmas piederošās airBaltic akcijas, kas bija ieķīlātas Latvijas krājbankā. Kopējā darījuma summa bija 224,45 tūkst. Ls. Līdz ar šo darījumu par airBaltic lielāko īpašnieku kļuva Latvijas valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs Krājbankas prasījuma tiesības pret Rīgas Vagonbūves rūpnīcu

Žanete Hāka, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījumu tiesību pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa ir 9,6 miljoni latu, savukārt prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena ir 7,88 miljoni latu.

Izsole notiks 2013.gada 16.oktobrī plkst.13 Ganību dambī 17a.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru