Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

«Kredītiestāžu likums nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Tas nozīmē, ka ir tiesības iepazīties ar administratora dokumentāciju, kā arī saņemt skaidrojumus un nepieciešamo informāciju bankas maksātnespējas procesā. Kas attiecas uz Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesu, mēs katru mēnesi izskatām administratora sagatavotos darbības pārskatus, izvērtējot maksātnespējas procesa gaitu. Tāpat notiek tikšanās par aktuālajiem jautājumiem, tādā veidā nodrošinot pastāvīgu bankas likvidācijas procesa kontroli,» teikts FKTK atbildē. Tāpat tajā tiek apgalvots, ka «FKTK, veicot maksātnespējas procesa kontroli, nav deleģētas pilnvaras vērtēt kredītiestādes likvidācijas izmaksas apmēru». Juristi vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijas Krājbankas gadījumā FKTK ir ne tikai uzraugs, bet arī Noguldījumu garantiju fonda pārstāvis. Ja likums nav deleģējis tiesības vērtēt administratora izmaksas kā uzraugam, tad FKTK pienākums ir kontrolēt likvidācijas izmaksas kā kreditora pārstāvim.

Visu rakstu Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FM steidzamā kārtā rosinās samazināt bankas likvidatora atlīdzību

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora «komandas» pārstāvis liecina par noziedzīgu «organizētu grupu», pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā». Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par «miera periodu» izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp Vienotības deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, Vienotības, Latvijas Reģionu apvienības un Saskaņas balsojumā nepiedalījās.

Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK tiesā prasa LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ir pieņēmusi lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par LAS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, informē FKTK.

FKTK ir konstatējusi, ka LAS Trasta komercbanka administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, tāpēc FKTK vēršas tiesā, prasot LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par LAS Trasta komercbanka maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, kurš izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Galīgajam lasījumam virza strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

LETA, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Vienotības deputāti šo normu neatbalstīja, un koalīcijas deputāti apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar šo jautājumu. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) nebalsoja, jo negribot piedalīties koalīcijas partneru «savstarpējo attiecību kārtošanā».

Komisijas vairākuma atbalstītais ierosinājums nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi

Māris Ķirsons, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru