Bankas

Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Ņemot vērā šo, iespējams, ļoti rupjo normatīvo aktu neievērošanu Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā, grūti noticēt, ka to neviens nav redzējis, respektīvi, ka tas nav noticis bez zināma politiska akcepta. Vai jums ir indikācijas, ka šīs darbības varētu būt tikušas saskaņotas kaut kur citur?

Es ilgstoši nostrādāju Latvijas Krājbankas administratora vadībā. Visā darbības laikā, protams, ir bijuši signāli. Signāli no Unas Petrauskas, lai kā arī viņai to negribētos atzīt, kas ir centrālā persona Latvijas Krājbankas procesā. Centrālais lēmējs. Šie signāli ir nākuši tādā formā, ka «to liek darīt», «tie liek nodot prasījuma tiesības airBaltic». No valdības puses. Respektīvi, ka šī rīcība nav vienkārši administratora iniciatīva, vai iniciatīva, izvērtējot kaut kādus juridiskos aspektus, bet prasījumu tiesību nodošana ir tieši saistīta ar valdību, ar valdības nostāju un valdības vēlmi noturēt prasījuma tiesības pašā airBaltic. Šeit ir jārunā par ļoti lielu Satiksmes ministrijas iesaisti. Iespējams, arī tā laika Ministru Kabinetu.

Visu interviju Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FM steidzamā kārtā rosinās samazināt bankas likvidatora atlīdzību

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģenerālprokuroru rosina rūpīgāk izvērtēt FID rīkojumus

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos, atklātā vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda vairāki Latvijā ievērojami advokāti.

Turpinājumā advokātu atklātā vēstule:

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora amata pretendente ir zvērināta advokāte Vita Dika, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kurzemes rajona tiesā Liepājā pagaidām šī informācija nebija saņemta, attiecīgi tiesa nevarēja pateikt, kurā datumā varētu lemt par jaunā administratora apstiprināšanu amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien, 21.martā, atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no «KVV Liepājas metalurga» administratora amata. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīja Maksātnespējas administrācijai, kurai bija jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam.

Tāpat ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu. Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgus, kuru baro leģendāri stāsti un slavenību kults

Jānis Šķupelis, 29.11.2019

Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā trešdien atcēla maksātnespējas procesa administratora sertifikātu zaudējušo Guntaru Kori no maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs administratora amata, aģentūru LETA informēja tiesas pārstāve Velga Lūka.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.

Lēmumu par Kora atcelšanu tiesa nosūtīs Maksātnespējas administrācijai, kurai būs jāiesaka jauns kandidāts administratora amatam. Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, atkarīgs no Maksātnespējas administrācijas, taču parasti tas notiek vienas vai divu dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir nosūtījusi administrācijai lēmumu par administratora atcelšanu, iepriekš skaidroja Lūka.

Jau ziņots, ka Koris marta sākumā zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK tiesā prasa LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ir pieņēmusi lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par LAS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, informē FKTK.

FKTK ir konstatējusi, ka LAS Trasta komercbanka administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, tāpēc FKTK vēršas tiesā, prasot LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par LAS Trasta komercbanka maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, kurš izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Galīgajam lasījumam virza strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

LETA, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Vienotības deputāti šo normu neatbalstīja, un koalīcijas deputāti apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar šo jautājumu. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) nebalsoja, jo negribot piedalīties koalīcijas partneru «savstarpējo attiecību kārtošanā».

Komisijas vairākuma atbalstītais ierosinājums nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi

Māris Ķirsons, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp Vienotības deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, Vienotības, Latvijas Reģionu apvienības un Saskaņas balsojumā nepiedalījās.

Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada aprīļa par aplokšņu algu maksāšanu Latvijā ir ieviesta kriminālatbildība. Par aplokšņu algu izmaksu ierosināti astoņi kriminālprocesi.

Par aplokšņu algu izmaksu ierosināti astoņi kriminālprocesi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru