«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš
Fragments no intervijas:
Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?
Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.
Ņemot vērā šo, iespējams, ļoti rupjo normatīvo aktu neievērošanu Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā, grūti noticēt, ka to neviens nav redzējis, respektīvi, ka tas nav noticis bez zināma politiska akcepta. Vai jums ir indikācijas, ka šīs darbības varētu būt tikušas saskaņotas kaut kur citur?
Es ilgstoši nostrādāju Latvijas Krājbankas administratora vadībā. Visā darbības laikā, protams, ir bijuši signāli. Signāli no Unas Petrauskas, lai kā arī viņai to negribētos atzīt, kas ir centrālā persona Latvijas Krājbankas procesā. Centrālais lēmējs. Šie signāli ir nākuši tādā formā, ka «to liek darīt», «tie liek nodot prasījuma tiesības airBaltic». No valdības puses. Respektīvi, ka šī rīcība nav vienkārši administratora iniciatīva, vai iniciatīva, izvērtējot kaut kādus juridiskos aspektus, bet prasījumu tiesību nodošana ir tieši saistīta ar valdību, ar valdības nostāju un valdības vēlmi noturēt prasījuma tiesības pašā airBaltic. Šeit ir jārunā par ļoti lielu Satiksmes ministrijas iesaisti. Iespējams, arī tā laika Ministru Kabinetu.
Visu interviju Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
#2/2
Visu interviju «Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi» lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.
