Likumi

Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi

Māris Ķirsons, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Pērn MNA ir ierosinājusi un Disciplinārlietu komisija ir izskatījusi septiņas disciplinārlietas pret administratoriem.

Plašāk lasiet rakstā Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi otrdienas, 13. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz inflācijas slāpēšanas pasākumiem, ko īstenoja Eiropas Centrālā banka, paaugstinot procentlikmes un tādējādi apcērpot patēriņu, pērn Latvijā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir sarucis gan juridisko, gan arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits

To rāda Maksātnespējas kontroles dienesta dati. Proti, pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un tā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada skaitu, kad spēkā bija dažādi maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. 2023. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Efektivizēts maksātnespējas un kreditoru prasījumu atzīšanas process

Žanete Hāka, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā kreditoriem uzlikto ierobežojumu atcelšanu no 2020.gada 2.septembra iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, dati par ierosinātajām maksātnespējas procesa lietām šī gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada to pašu periodu liecina, ka maksātnespējas procesu skaits nav palielinājies, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

No 2.septembra ir atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šogad septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 9 lietām mazāk nekā pērnā gada septembrī, kad tika ierosinātas 54 lietas. Tai skaitā, pamatojoties uz kreditoru pieteikumiem, šī gada septembrī iesniegti 23 maksātnespējas procesa pieteikumi, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par trim mazāk nekā pērn. Attiecīgi no kopējā ierosināto maksātnespējas procesu skaita 2020.gada septembrī 22 maksātnespējas procesus pieteikuši paši parādnieki, iepretim 28 pieteikumiem, kas ir pašu parādnieku iesniegti 2019.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinājies juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits, kā arī būtiski pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta apkopotā informācija.

2023.gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā kopumā ir 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi. 2022.gadā ierosinātas 393 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, tā rezultātā pasludināti 302 juridiskās personas maksātnespējas procesi.

Salīdzinot ar 2021.gadu, ir vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita pieaugums, kas skaidrojams ar t.s. moratorija jeb aizlieguma kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu atcelšanu 2022.gada 1.septembrī un t.s. drošās ostas principa (pienākuma pašam parādniekam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu iesaldēšana) atcelšanu no 2022.gada 1.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad īstenos jaunu uzraudzības stratēģiju

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests ir izstrādājis maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības stratēģiju 2022.-2023.gadam, kurā analizēti riski, kas izriet no iestādes iepriekšējās darbības rezultātiem, tostarp biežāk konstatētajiem pārkāpumiem administratoru rīcībā, ārējās vides (Covid-19) un citiem faktoriem, kā arī atsevišķi vērtēti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu saistītie riski.

Kā informēja Maksātnespējas kontroles direktore Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte ir ekonomikā nozīmīgi maksātnespējas procesi un tiesiskās aizsardzības procesi, kuru uzraudzībai tiek veltīti pastiprināti iestādes resursi. Lai nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību 2022.-2023.gadā, dienests izvirzījis prioritātes, kas saistītas ar administratora savlaicīgu un vispusīgu parādnieka darījumu izvērtēšanu, savlaicīgi un pilnīgi sagatavotu informāciju par maksātnespējas procesa norisi, rīcību parādnieka mantas pārdošanas procesā un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (EMUS) datu kvalitāti”.

No 164 administratoriem 2021.gadā pārkāpumi konstatēti 32% administratoru darbībā, kas, salīdzinājumā ar 2020.gadu, ir palielinājies par 6%. Par normatīvo aktu pārkāpumiem amata darbība izbeigta četriem administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar notiekošo maksātnespējas jomā Saeimas opozīcijas deputāti prasa neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

«Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts Saeimas prezidijam, kas šo lēmumu izskatīšanai parlamentā nevar virzīt ātrāk kā piecu dienu un ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža,» uz jautājumu, kad var gaidīt šī lēmuma projekta izskatīšanu, atbild idejas autors, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš prognozē, ka šis lēmuma projekts varētu tikt izskatīts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē. «Prognozēju, ka bez tiem 16 Saeimas deputātiem, kuri parakstīja neuzticības izteikšanu pašreizējam tieslietu ministram, vēl vismaz tikpat par to iestāsies,» tā uz jautājumu, cik lielu parlamentāriešu atbalstu varētu gūt attiecīgais balsojums, atbild R. Mežeckis. Viņš piemetina, ka neapmierinātība ar notiekošo maksātnespējas jomā ir ne tikai opozīcijā, bet arī valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijās. Interesanti, ka «savs» Dz. Rasnača demisijas pieprasījums ir arī Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, kura savākusi 10 deputātu parakstus. Dz. Rasnačam tiek inkriminēta vāja maksātnespējas sistēmas uzraudzība, stratēģiska redzējuma neesamība ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Pamatojumā norādīts, ka maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Daļā no maksātnespējas procesiem valda citi likumi un kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Reizēm maksātnespējas procesos valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā krimināli sodāmām darbībām. Tādējādi arī uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri godīgi veic savu darbu, tiek mesta ēna, tā diskreditējot visu profesiju un iedragājot sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai kopumā. Savukārt, komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību aģentūrai LETA norādījis, ka «tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru