Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 25.04.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību maksātnespējas jautājumi ir skarti divos punktos. Proti, deklarācijas 179. punktā ir norādīts: «Turpināsim stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu īstenošanu.» Savukārt deklarācijas 188. punktā norādīts, ka tiks izvērtēti maksātnespējas procesa administratoru darbības finansējuma modeļi.

Patlaban maksātnespējas procesu regulējuma pilnveide notiek saskaņā ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 527. Jau šī plāna izpildes ietvaros pēdējie grozījumi Maksātnespējas likumā ir pieņemti 2018. gada 31. maijā un stājušies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Ir jāaktivizē otrās iespējas izmantošana. Ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka finansiālās grūtībās nonācis komersants varētu turpināt darbību, šī iespēja būtu jāizmanto.

Pavisam nesen, 2019. gada 18. februārī, tika publiskots Starptautiskā Valūtas fonda veiktais Latvijas maksātnespējas nozares novērtējums, kura rezultāti ir visumā pozitīvi, – līdzšinējais izvēlētais ceļš jomas sakārtošanā ir atzīts par pareizu. Iepazīstinot plašāku sabiedrību ar ārvalstu ekspertu sagatavotajā ziņojumā iekļautajām rekomendācijām, Tieslietu ministrijas pārstāvji iezīmēja turpmākās prioritātes maksātnespējas nozares attīstībā.

Ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda veikto Latvijas maksātnespējas nozares novērtējumu, Ministru kabinetam, galvenokārt Tieslietu ministrijai, ir aktīvi jāstrādā pie maksātnespējas procesa regulējuma pilnveides, lai atvieglotu un popularizētu tieši finansiālās problēmās nonākušu komersantu darbības turpināšanu vai pat atjaunošanu, izmantojot šim mērķim tiesiskās aizsardzības procesa sniegtās iespējas. Respektīvi, ir jāaktivizē otrās iespējas izmantošana. Ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka finansiālās grūtībās nonācis komersants varētu turpināt darbību, šī iespēja būtu jāizmanto.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina atzīst: «Līdz šim, domājot par to, kā sakārtot maksātnespējas jomu, esam koncentrējušies uz juridiskiem jautājumiem, mazāk analizējot ekonomiskos aspektus.»

Jāsecina, ka daudzi komersanti pat neapzinās tās plašās iespējas, kādas sniedz tiesiskās aizsardzības procesa institūts, piemēram, līgumsoda pieauguma apturēšana, daļēja procentu pieauguma apturēšana, nokavējuma naudas pieauguma apturēšana, nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana, spriedumu izpildes lietvedības apturēšana par naudas summu piedziņu, aizliegums nodrošinātajiem kreditoriem prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu, aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu u.c. Tomēr komersantu vidū diemžēl bieži vien valda uzskats, ka tiesiskā aizsardzība ir tas pats, kas maksātnespēja. Ir arī dzirdēti viedokļi, ka tiesiskās aizsardzības mehānisms visbiežāk tiekot izmantots negodprātīgiem mērķiem.

Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumā 2018. gada decembrī tika sagatavots pētnieku grupas ziņojums par tiesiskās aizsardzības procesa efektivitāti, kura mērķis ir identificēt problēmjautājumus tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskajā regulējumā, un tā piemērošanu praksē, kā arī sagatavot pamatotus priekšlikumus, kas ļautu novērst konstatētās problēmas un veicinātu tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu.

Kaut arī maksātnespējas nozares attīstība šobrīd nav iekļauta valdības prioritāšu sarakstā, tomēr, kā mēdz teikt, – bumba šobrīd ir Tieslietu ministrijas pusē! Nozarē iesaistītie ir gatavi aktīvi līdzdarboties, tomēr gaida Tieslietu ministrijas risinājumus, kā pilnveidot maksātnespējas procesa regulējumu tādā virzienā, lai pēc iespējas vairāk finansiālās problēmās nonākušu komersantu izvēlētos nevis bieži vien nokavētu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ar visām no tā izrietošajām sekām, bet gan pēc iespējas ātrāk atzītu maksātspējas problēmas un risinātu tās tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas satiksmes situācija ir uzlabojama, atrisinot pārvaldības krīzi

Valdis Siksnis, Callidus Capital vadošais partneris, 18.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pa burbuli aiziet vēl viena aviokompānija

LETA--AFP, 28.03.2019

«WOW Air» īpašnieks - Islandes uzņēmējs Skūli Mogensens

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Finansiālās grūtībās iekļuvusī Islandes zemo cenu lidsabiedrība «WOW Air» ceturtdien paziņoja, ka pārtraukusi reisus, un līdz ar to ir ietekmēti tūkstošiem cilvēku ceļojumu plāni.

«Visi «WOW Air» reisi ir atcelti. Pasažieriem tiek ieteikts pārbaudīt, vai ir pieejami citu aviokompāniju reisi,» teikts «WOW Air» paziņojumā, piebilstot, ka vēlāk varētu tikt publiskota informācija par aviokompānijām, kas piedāvātu «WOW Air» pasažieriem pārdot biļetes par pazeminātām jeb tā dēvētajām glābšanas cenām.

Pagājušas nedēļas beigās izjuka sarunas par «WOW Air» pārdošanu Islandes nacionālajai lidsabiedrībai «Icelandair».

2011.gadā dibinātā «WOW Air» izmantoja Islandes ģeogrāfisko stāvokli, piedāvājot lidojumus par zemām cenām starp Eiropu un Ziemeļameriku. Būtiska daļa tās pasažieru bija ārzemju tūristi.

Tomēr degvielas cenu kāpuma un pieaugošās konkurences dēļ «WOW Air» iekļuva finansiālās problēmās. Islandes laikraksts «Frettabladid» vēsta, ka lidsabiedrības glābšanai nepieciešami apmēram 37 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāvis Auškāps: par biznesu uz bankrota robežas un koučingu, kas mainīja dzīvi

Daiga Laukšteina, 29.03.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas Tev jāzina par jebkuru aizņēmumu? Biežāk uzdotie jautājumi

AS West Kredit, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maksātnespējas «infekcija» skar arvien mazāku skaitu

Māris Ķirsons, 29.07.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Okupācijas muzejs jāglābj no bankrota

LETA, 21.08.2019

Foto: IEVA ČĪKA/LETA

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sākas bīstamais septembris

Jānis Šķupelis, 02.09.2019

Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Rudens pirmā puse mēdz atnest finanšu aktīvu cenu sabrukumus un krīzes

Vasaras periods nu ir noslēdzies. Tas nozīmē, ka finanšu tirgi atgriezīsies aktīvāka ritma stadijā. Jāteic gan, ka septembris akcijām ir pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji šajā mēnesī sarukusi par 0,66%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītājs ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies par 1,13%.

Nepārprotama skaidrojuma tik nepārliecinošam akciju sniegumam septembrī nav. Dažkārt tiek klāstīts, ka šajā mēnesī daudzi atgriežas no tēriņiem bagātīgā atvaļinājuma un sāk piepildīt plānus par dažādu aktīvu izpārdošanu. Proti, tiek koriģēti ieguldījumu portfeļi pēc cenu ziņā svārstīgā un likviditātes ziņā pieticīgākā vasaras perioda. Iespējams, pārlasot finanšu jaunumus, pēc vasaras (kas finanšu tirgū drīzāk ir uzskatāms par pārziemošanas periodu) daudzi izjūt pastiprinātu stresu vai pat saķer galvu, kas palīdz velt pārdošanas sniega bumbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iespēja mantot pensiju 2.līmeni jau no 1.janvāra – kas par to jāzina?

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 05.11.2019

Foto: Swedbank

Jaunākais izdevums

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Plāns līdz brīdim, kad dabū pa seju

Jānis Šķupelis, 19.12.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru