Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Maksātspēja II paredz arī pastāvīgu regulējuma pārskatīšanu un pilnveidi. 2020. gadā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) veica pārskatīšanu un sagatavoja priekšlikumus papildinājumiem. Taču Eiropas apdrošinātāju nozare, ko pārstāv organizācija Insurance Europe, saredz vairākus riskus šajā piedāvājumā, un galvenais no tiem ir – nesagraut Eiropas apdrošinātāju globālo konkurētspēju ar nesamērīgi stingrām kapitāla prasībām. Riski ir jāvada, taču tas jādara prasmīgi un sabalansēti, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas nozares darbību salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem.

EIOPA gan sola, ka jaunie priekšlikumi vairos apdrošinātāju riska uzņemšanās kapacitāti, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc atveseļošanās pēc pandēmijas, un efektīvāk sekmēs ES izaugsmes un zaļās transformācijas programmu. Pašlaik EIOPA priekšlikumi tiek apspriesti trialoga procedūrā starp Eiropas Komisiju, Padomi un Parlamentu, tajā nozares viedokli aktīvi pārstāv Insurance Europe. Lai vai kāds būtu Maksātspējas II gala izmaiņu priekšlikums, ir skaidrs, ka tas attieksies uz ikvienu apdrošinātāju ES, tai skaitā uz visiem Latvijas apdrošinātājiem.

Transportlīdzekļu apdrošināšana – harmonizācija, jauni limiti un datu apmaiņa

Transportlīdzekļu apdrošināšanā Eiropas līmenī aktivitātes šobrīd ir vērstas divos virzienos – Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas pārskatīšana un jauns regulējums par piekļuvi automatizēto un savienoto automašīnu datiem. Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvā, kas regulē obligāto transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA), paredzētas vairākas izmaiņas, kas harmonizēs OCTA visā ES. Mērķis ir izveidot vienotu ES datu bāzi par OCTA apdrošināšanu, kas būs viegli pieejama pārrobežu darījumos un negadījumos, un kas daudz labāk aizsargās ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu veselību, dzīvību un īpašumu.

Tā, piemēram, tiek paredzēts uzlabot klientu prasību vēstures pārnesamību starp apdrošinātājiem un īpaši pārrobežu kontekstā, kā arī ieviest elektronisko numura zīmju skenēšanu, fiziski neapturot transportlīdzekli – tas būtu viegli īstenojams un efektīvs veids, kā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību cīnīties pret braukšanu ar neapdrošinātu transportlīdzekli. Tāpat tiek virzīti vienoti ES atlīdzību limiti – 6,07 miljoni eiro par miesas bojājumiem un 1,22 miljoni eiro par īpašuma bojājumiem. Tā kā Latvijas limiti šobrīd ir zemāki (attiecīgi 5,12 miljoni personai un 1,05 miljoni īpašumam), pēc direktīvas izmaiņām mums tie būs jāpalielina.

Daudz lielāki šķēpi tiek lauzti par datu pieejamību apdrošinātājiem savienoto un automatizēto transportlīdzekļu gadījumā. Šī ir jauna joma gan auto ražotājiem, gan patērētājiem, gan valsts institūcijām, tādēļ diskusijas ir plašas – gan par transportlīdzekļa un datu piederību, gan pieeju datiem, lai varētu lemt par atlīdzību izmaksu procesu. Pirmkārt, ir svarīgi precīzi definēt automatizētas braukšanas funkcijas, lai nodrošinātu, ka šie transportlīdzekļi ES tiek atbilstoši regulēti un klasificēti.

Savukārt apdrošinātājiem ir svarīga pieeja divu veidu datiem – no vienas puses, lai saprastu negadījuma apstākļus, ātri un efektīvi lemtu par atlīdzību izmaksu. No otras puses, apdrošinātājiem ir svarīgi analizēt braukšanas un tirgus datus, izprast riskus un piedāvāt patērētāju vajadzībām piemērotas polises ar atbilstošu risku segumu. Diskusijas turpinās, un automatizētie transportlīdzekļi arvien straujāk tuvojas ikdienas patēriņa tirgum.

Pensiju krāšanas produkts īpaši mobilajiem

Iespējams, ka no nākamā gada otrās puses finanšu nozare sāks klientiem piedāvāt jaunu pensijas krāšanas produktu Pan-Eiropas privāto pensiju produkts jeb PEPP. PEPP saviem klientiem būs tiesīgi piedāvāt apdrošinātāji, kredītiestādes, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, ieguldījumu sabiedrības un uzņēmumi un ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, proti, visas finanšu institūcijas, kas piedāvā ilgtermiņa uzkrāšanas pakalpojumu savu vecumdienu nodrošināšanai.

PEPP pamatideja ir radīt tādu pensijas krāšanas rīku, kas būtu viegli pārnesams starp dažādām finanšu institūcijām dažādās ES valstīs. Pakalpojums būs īpaši ērts un piemērots cilvēkiem, kas savas darba dzīves laikā ir mobili, strādā un veido uzkrājumus dažādās ES valstīs, un vecumdienas izvēlas pavadīt vēl kādā citā ES valstī. PEPP palīdzēs finanšu tirgus spēlētājiem ātri un efektīvi pārvietot uzkrājumu starp valstīm atbilstoši klienta kustībai un vajadzībām. Papildus ir paredzēts, ka PEPP būs lēts finanšu produkts, proti, ar zemu un limitētu komisijas maksu, kas padarīs to pievilcīgu un izdevīgu klientiem. Pašlaik EIOPA ir publicējusi PEPP publicēja normatīvos tehniskos standartus un ir ieviešanas periods. Tā kā arī Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši jaunā paaudze, kļūst arvien mobilāki, šim pakalpojumam ir iespējama perspektīva nākotne.

Šīs ir tikai četras no nozīmīgām ES līmeņa iniciatīvām apdrošināšanas jomā. Nemainīgi svarīgs jautājums, kas caurvij visu nozares darbību, ir ilgtspēja. 2019. gadā ir pieņemts ES Green Deal – Zaļais kurss. Tāpat notiek darbs pie Atjaunotas ilgtspējīgu finanšu stratēģijas, ES Klimata likuma un ES Pielāgošanās stratēģijas. Tā kā apdrošinātāji ir vieni no nozīmīgākajiem investoriem, Eiropas Zaļā kursa ietekme uz apdrošināšanas nozari lielākoties ir ilgtspējīgas finansēšanas virzīšanā – mērķis ir panākt būtisku ilgtspējīgu investīciju pieaugumu, radīt ilgtspējīgi pareizu vidi investoriem, atbalstīt ilgtspējīgu projektu administrēšanu. Latvija šajā ziņā iet stabili pareizā virzienā – Latvijas finanšu nozare nupat ir vienojusies par Ilgtspējas veicināšanas sadarbības memorandu, kas būs labs rīks, ieviešot ES ilgtspējas vadlīnijas ikdienas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvarot Covid-19 pandēmiju, 2022.gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā varētu augt par 7-10%, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 2021.gadā cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu nevajadzētu, taču arī liels kritums, visticamāk, nebūs.

"Līdz šim ekonomikas kritums apdrošināšanas rādītājos vēl īsti nav parādījies, tādēļ var prognozēt, ka ietekme būs jūtama 2021.gadā. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi mums būs ierobežojumi un cik dziļu iespaidu uz ekonomiku tie atstās. Tādēļ 2021.gads būs interesants un vienlaikus arī sarežģīts. Cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu šajā gadā es neiedrošinātos, bet es arī negribētu domāt, ka mēs redzēsim lielu kritumu," teica Abāšins.

Viņa pauda cerību, ka šā gada pirmajā ceturksnī arvien plašāk notiks vakcinēšana, līdz ar to ekonomika arvien vairāk atdzīvosies un atgriezīsies normālākā ritmā. Ja tā notiks, tad gadā kopumā apdrošināšanas tirgus varētu strādāt "pa nullēm" vai pat būs neliels pieaugums, salīdzinot ar 2020.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere ļaut iegādāties transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises vienam mēnesim palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu, pauda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

LTAB norādīja, ka šajā nedēļā Saeima plāno skatīt grozījumus OCTA likumā, kuros cita starpā iekļauta norma par 30 dienu OCTA polisēm transportlīdzekļiem ar vēsturiskā spēkrata statusu un iespēju visiem transportlīdzekļu īpašniekiem iegādāties OCTA polisi arī vienam mēnesim.

"Priekšlikumi par OCTA polises iegādes termiņa samazināšanu nav jauna ideja, un daudzu iepriekšējo gadu laikā apspriesta un noraidīta jau vairākkārt. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda - jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to šādi ierosinājumi ir pretrunīgi un nav balstīti uz faktu reālu izvērtējumu," minēja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz apdrošinātājiem pieteikto zaudējumu pieteikumu skaita samazinājumu 2020.gadā (par 10% salīdzinājumā ar 2019.gadu), pērn apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 55,84 miljonus eiro apmērā.

Pērn sasniegts arī vēsturiski lielākais vidējās OCTA atlīdzības apmērs - 1305 eiro.

2020.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits bija 40627, kas ir aptuveni par 10% mazāk nekā 2019.gadā.

"Negadījumu skaita samazinājums saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ekonomiskās aktivitātes krišanos, kas būtiski samazināja satiksmes intensitāti. LTAB statistika rāda, ka ievērojami samazinājies apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits gada pirmajos 6 mēnešos, savukārt gada otrajā pusē pieteikumu skaits ievērojami palielinājies," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka pērn Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaudzis līdz 1,13 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro

Jānis Goldbergs, Armanda Vilciņa, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumā nosakot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības saņemt, bet apdrošinātājiem - sniegt informāciju par apmaksātajiem medicīnas pakalpojumu čekiem, tiks novērsta iespēja, ka iedzīvotāji kā savus attaisnotos izdevumus var uzrādīt arī tādus medicīnisko pakalpojumu čekus, par ko jau patiesībā samaksājis apdrošinātājs. Tas ir, tiks novērsta iespēja, ka par vienu un to pašu čeku var saņemt dubultu atlīdzību - gan no apdrošinātāja, gan no valsts budžeta.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas tika pieņemti Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumu paketē 27.novembrī, nosaka pienākumu apdrošināšanas sabiedrībām pēc rakstiska pieprasījuma sniegt VID informāciju par fiziskajai personai saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu atlīdzināto un nesegto medicīnas un ārstniecības pakalpojuma daļu.

Minēto informāciju apdrošināšanas sabiedrībām VID pieprasīs tikai šaubu gadījumā, lai konstatētu deklarācijā iekļauto attaisnoto izdevumu pamatotību, tādējādi novēršot nepamatotu IIN atmaksu. Tas ļaus VID izslēgt no attaisnoto izdevumu summas čekus, par ko cilvēks jau ir saņēmis atmaksu no apdrošinātāja veselības apdrošināšanas līguma ietvaros, vai arī koriģēt summu, ja saņemta daļēja atmaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru