Jaunākais izdevums

Šovasar, 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi OCTA likumā, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi var iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi.

“Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, jau brīdināja, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka vien divus mēnešus pēc likuma izmaiņām, jaunā kārtība jau radījusi pirmās nopietnās problēmas aizmāršīgajiem autovadītājiem.

LTAB apkopojis statistiku par pirmajiem diviem mēnešiem kopš spēkā stājušās jaunās likuma normas. Viena mēneša OCTA polisi šajā laikā iegādājušies 28952 transportlīdzekļu īpašnieki, kas kopumā ir 8,84% no šajā laikā iegādāto polišu apjoma. Joprojām lielākais īpatsvars ir 3 mēnešu polisēm (43,27%) un 12 mēnešu polisēm (38,65%). Kopā šī gada jūlijā un augustā transportlīdzekļu īpašnieki iegādājušies 327479 OCTA polises.

LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Šī iemesla dēļ LTAB jau pauda bažas, ka, iespējams, palielināsies neapdrošināto transportlīdzekļu skaits.

“Jūlijā un augustā iegādāto viena mēneša OCTA polišu analīze liecina, ka to pircēji nākamo polisi iegādājas vidēji 2 dienas pēc iepriekšējās beigu termiņa. Lai arī šis nav kritiski liels kavēto dienu skaits, tomēr tas apliecina, ka mūsu paustās bažas ir pamatotas,” stāsta J.Abāšins.

LTAB valdes priekšsēdētājs tāpat norāda, ka problēmas ar savlaicīgu viena mēneša OCTA polises pagarināšanu jau radījušas pirmās nopietnās problēmas: “22.augustā Rīgā uz Vecmīlgrāvja tilta notika smags ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisīja persona, kas iepriekš iegādājusies mēneša polisi un savlaicīgi nebija to pagarinājusi. Negadījuma rezultātā viens no iesaistītajiem gājis bojā, bet otrs – ar ļoti nopietnām veselības problēmām ārstējas slimnīcā. Kopējā zaudējumu summa vēl nav aprēķināta, bet, ņemot vērā CSNg smagumu, kopējās izmaksas varētu sasniegt 100 000 eiro. Tā kā negadījuma izraisītājam nebija spēkā esošas OCTA, tad zaudējumi tiks kompensēti no OCTA Garantijas fonda. Faktiski – apzinīgie autovadītāji, kas caur apdrošinātājiem veido Garantijas fonda uzkrājumu, atkal būs spiesti segt zaudējumus, ko nodarījis aizmāršīgs vai neapzinīgs autoīpašnieks,” skaidro J.Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonda septembrī izmaksāta vēsturiski lielākā atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu - 250 625 eiro, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Atlīdzība izmaksāta par negadījumu, kas notika 2020.gada 20.maijā Rīgā, Latgales priekšpilsētā, kur neapdrošināts transportlīdzeklis, kuru vadīja persona alkohola reibumā, brauca pa Bultu ielu un, neapstājoties krustojumā ar galveno (Prūšu) ielu, taranēja pa to braucošo trolejbusu. Trolejbuss ietriecās daudzstāvu ēkā, kurai sienā izsita aptuveni divus kvadrātmetrus lielu caurumu.

Kopumā ceļu satiksmes negadījumā cieta septiņas personas, no kurām sešas tika nogādātas medicīnas iestādē, bet viena no hospitalizācijas atteicās.

LTAB atzīmē, ka negadījuma izraisītāju tiesa nolēma atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz sešiem gadiem. Savukārt negadījumā cietušie saņēma atlīdzības no OCTA Garantijas fonda gan par veselībai, gan mantai nodarītajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarei bažas rada transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonds, kurš šogad sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, paslīdot zem 15 miljonu eiro apjoma, kā dēļ automātiski dubultojās apdrošinātāju obligātie atskaitījumi Garantiju fondam, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka nozares ieskatā ar paaugstinātām iemaksām nevar labot to, kas ir sabojāts sistēmiski, jo Garantijas fondam kā vienīgajam Eiropā ir uzliktas neatbilstošas funkcijas, kas būtu jādara sociālam budžetam vai citiem valsts instrumentiem.

Bažas par Garantijas fonda nākotni rada arī 2021.gadā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva. Tā paredz, ka no 2023.gada Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības, kas radušās no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju darbības citās Eiropas valstīs to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jauna fonda finansēšanas modeļa, cerot arī uz valsts atbalstu šajā jautājumā.

Abāšins skaidroja, ka būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir arī ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" vietā. Kopējais saistību apmērs ir 5,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad rudenī, salīdzinot ar laiku pirms gada, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana pieaugusi par 20-25%, TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš gan piebilda, ka precīzu pieauguma apmēru nosaukt vai izmērīt ir grūti, taču to var apjaust, ņemot vērā vairākus faktorus, kas ietekmē apdrošināšanas nozari.

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos 

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību...

OCTA ietekmē tas, kas notiek inflācijas ietekmē notiek ar autoservisu izmaksām un rezerves daļu cenām. Tāpat gadu no gada aug arī vidējā apdrošināšans atlīdzība.

Lūgts komentēt, kā inflācija iespaidojusi apdrošināšanas nozari, Abāšins atzīmēja, ka OCTA nozarē inflācijas sekas esot redzamas vairāk nekā citos apdrošināšanas veidos.

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka pa autoceļiem Latvijā joprojām pārvietojas 1-2% autovadītāju, kuri nav iegādājušies OCTA apdrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus Latvijā pērn audzis par 9,5%

Db.lv, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru