Jaunākais izdevums

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Nupat publiski tika apspriesta ideja par viena kilometra ātruma pārsniegšanas kontroli. Pēc būtības stāsts ir par nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Vai tas kaut kā mainīs arī motivāciju apdrošināties laikā?

Pirmkārt, jāteic, ka tā ir tikai iecere. Tā bija ideja, kas parādījās Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā. Tālāk idejai būtu jānonāk pašā Ceļu satiksmes drošības padomē, kas klasiski sanāk divas reizes gadā. Ja nemaldos, drīzumā šāda padomes sēde notiks, un tur tad arī pateiks, vai domnīcā ģenerētā ideja bijusi laba vai tomēr ne visai. Tad sāk kustēties Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas birokrātiskā mašinērija, kas ierosina Administratīvo noteikumu grozījumus. Jautājums jau ir – vai vispār līdz šādiem noteikumiem mēs nonāksim, jo jebkurā posmā ideja var apstāties! Manuprāt, šādas izmaiņas apdrošināšanas jomā neko daudz nemaina, jo fotoradari jau tāpat kontrolē gan OCTA, gan tehnisko apskati. Proti, ātruma pārkāpumi nemazina vai nevairo citu pārkāpumu konstatēšanu, vismaz runājot par automātiskām ierīcēm. Runājot tieši par fotoradariem, būtu nedaudz jāpārdomā kārtība, kas pieļauj, ka kāds, kurš aizmirsis nopirkt OCTA, vienā dienā pamanās parādīties trīs fotoradariem un saņemt trīs atsevišķus sodus par vienu un to pašu pārkāpumu. Vai tas ir pareizi? Manuprāt, to vajadzētu apdomāt, jo mērķis jau ir panākt, lai cilvēks pilda likumu, nevis sodīt pēc iespējas vairāk reižu.

Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 06.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru