Atpūta

FOTO: Latvijas Bonsai parks ļauj aizbēgt no steidzīgās ikdienas

Ilze Žaime, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Parka teritorijā atrodas Japānas noskaņu iedvesmota ēka, kas tika uzbūvēta pēc pašu saimnieku skicēm. Ēkā atrodas tējnīca, muzejs un pirts. Taču šīs trīs telpas tiek izmantotas ļoti dažādi. Bonsai parks uzņem pie sevis ikvienu interesantu, taču tur notikuši arī lielāki pasākumi, piemēram, vecmeitu ballītes, kāzu fotosesijas un pašvaldības rīkoti pasākumi. Parku ir apmeklējušas skolēnu ekskursiju grupas un svētkus tur svinējuši arī vietējie bērnudārzi.

Tā ir dalīšanās ar mieru un iespēja apstāties.

Viena no viesiem piedāvātajām aktivitātēm ir iemīļotā Japānas tējas ceremonija. Tajā ļoti filigrāni un precīzi tiek atspoguļots viss tējas ceremonijas rituāla process. Ik pa laikam bonsai interesentiem tiek organizētas arī apmācības, kurās ar savām zināšanām dalās gan V. Valters, gan ik pa laikam tiek uzaicināti bonsai meistari no ārvalstīm. Tiek organizētas arī meistarklases, kas sniedz iespēju katram pašam izmēģināt miniatūro kociņu veidošanu.

Taču vēl joprojām parka saimnieki savu nodarbošanos sauc par hobiju, kurā viņi dalās ar līdzcilvēkiem. Lai to nosauktu par biznesu, ar mazāk kā 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir par maz. Arī iedzīvotāju maksātspēja ir iemesls, kas ierobežo attīstību. Ar savu hobiju Valteri vienkārši vēlas pavērt līdzcilvēkiem mazu daļiņu priekškara no pavisam citādākas pasaules. Tā ir dalīšanās ar mieru un iespēja apstāties.

Cilvēku ieinteresētība parka pastāvēšanas laika ir bijusi diezgan nemainīga. Viss esot atkarīgs no tā, cik daudz īpašnieki paši iesaistās un velta parkam laiku. I. Valtere stāsta: «Esam novērojuši, ka Latvijā ir ļoti daudz interesantu un gudru cilvēku. Pa šiem gadiem esmu saņēmusi daudz patīkamu emociju un atziņu. Katra saruna ar mūsu viesiem ir kā piedzīvojums.»

Saimniekus ar Japānu vieno daži kopīgi sadarbības projekti ar Japānas vēstniecību Latvijā. Gadu laikā ir iegūti japāņu draugi. Lai gan ne ļoti izplatīta, Japānas tematika Latvijā esot aktuāla konkrētā sabiedrības daļā. Latvijā šobrīd ir apmēram desmit cilvēki, kas aktīvi veido un rūpējas par saviem bonsai kociņiem. Arī Baltijas valstīs Valteri nav vienīgie, kas profesionāli nodarbojas ar bonsai veidošanu. Vēsturiski skatoties, bonsai māksla teritoriāli ir ļoti plaši izplatījusies, taču tā noteikti nekļūs par uz cilvēku masām balstītu aktivitāti.

I. Valtere uzskata, ka nav obligāti jāaizceļo līdz Japānai vai Ķīnai, lai iemīlētu bonsai. Pietiek ar to, ka nejauši dāvanā saņem bonsai kociņu. Arī bonsai parka viesi ne vienmēr zinot, kas slēpjas aiz šī nosaukuma. Nama māte ir novērojusi: «Viena no atziņām, ko viesi min pēc bonsai iepazīšanas, ir, ka, lai nodarbotos ar bonsai, ir nepieciešama liela pacietība. Un tas ir iemesls kādēļ daudzi no viņiem nav gatavi mēģināt veidot savu bonsai».

Bonsai parkā ir iespēja arī iegādāties kociņus un visu, kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar to veidošanu. Kociņi ir kā pamatmateriāls, ar ko interesenti var turpināt strādāt. Ļoti bieži tie kļūst par dāvanām. Lai papildinātu Bonsai parka kolekciju, daži no tiem ir atceļojuši arī no Japānas.

Lielākoties tieši tūristi veido parka apmeklētāju pamata auditoriju. «Galvenokārt tie ir mūsu mīļās Latvijas ļaudis, kuri vēlas piedzīvot ko jaunu un tādējādi atrod Bonsai parku,» apstiprina I. Valtere. Parkā ir viesojušies pat ciemiņi no Japānas, kuru uzņemšana gan sākotnēji radīja saimniekos satraukumu, taču galu galā izvērtās par neaizmirstamu piedzīvojumu. Taču I. Valtere atzīst, ka viņiem ir svarīgi parkā uzturēt harmoniju, tādēļ, lai gan par vairāk viesu būtu jāpriecājas, lielu burzmu saimnieki nevēlētos piedzīvot.

Ir notikusi arī sadarbība ar profesionāliem dārzu veidotājiem un interjera dizaineriem, tādējādi iedzīvinot bonsai skaistumu ne tikai pašu veidotajā parkā. Bonsai prasa ļoti lielu rūpību un uzmanību, kas arī ir iemesls tam, ka tikai maza daļiņa ir patiesi bonsai entuziasti.

Parku viesi apmeklē visu gadu, lai gan, protams, vasarā apmeklējumu intensitāte ir lielāka. Ziemā ir jārūpējas par telpu bonsai, kā arī nedrīkst aizmirst par «ieziemotajiem» āra bonsai kokiem. Tieši šogad parkā pirmo reizi norisināsies arī īpašs Ziemassvētku pasākums.

Saimniece I. Valtere atzīst: «Jā, mums ļoti patīk sapņot. Un mēs ļoti vēlamies sakopt šo mazo daļiņu Latvijas, kas mums ir uzticēta, lai tā spētu nest neizmērojamu labumu mūsu tautai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Strēlnieku ielā par 16 miljoniem eiro top «lidojošo koku māja»

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot nulles cikla būvdarbu pabeigšanu, Strēlnieku ielā topošā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta HOFT pamatos ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

HOFT projektu veido divas 7 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājas, kuras savieno pazemes autostāvvieta ar 23 auto novietnēm. Ēka, kas robežojas ar Strēlnieku ielu, ir arhitektūras piemineklis, uz kura piebūvēti divi papildus stāvi. Pagalmā esošā ēka ir pilnīgi jauna. Projektā kopumā ir 42 dzīvokļi platībā no 76 m2 līdz 232 m2.

Kompānijas R.EVOLUTION attīstītā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība tika uzsākta pērn decembrī, kopējais investīciju apjoms ir 16 miljoni eiro, bankas finansējums ir 8,9 miljoni eiro.

Pie projekta arhitektūras un koncepcijas īstenošanas strādā divas arhitektes – OPEN AD biroja vadītāja Zane Tetere-Šulce un Dita Lapiņa no biroja KROKS. «Mūsdienās lielpilsētu apzaļumošana ir jo sevišķi svarīga. Arhitekti un ainavu dizaineri projektē ne tikai parkus, skvērus, dārzus, bet arī izmanto alternatīvas iespējas: arhitektūras konstrukcijas uz jumtiem, balkoniem, terasēm, īpašiem balstiem. Šādi centieni atrod izpausmes vietas mūsdienu viesnīcu, biroju un dzīvojamo ēku arhitektūrā. HOFT projekts ir pārdomas par tēmu, kā mēs varam ne tikai saglabāt dabu lielpilsētā, bet arī vairot tās klātbūtni, izmantojot modernās tehnoloģijas,» stāsta Z. Tetere-Šulce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šobrīd "Have a Tree" ir iznomājis vairāk nekā 100 lielus krūmus un kokus, no kuriem lielākā daļa atrodas Tērbatas ielā, bet nākotnē plāno izplesties arī citās valstīs.

"Mērķtiecīgi visu komunikāciju "Facebook" un mājaslapā veidojam angļu valodā, jo mūsu mērķis ir kļūt par stabilu spēlētāju vismaz Ziemeļeiropas reģionā. Esam izpildījuši pirmos mājasdarbus un vienojušies ar nozīmīgākajiem partneriem prioritārajās valstīs. Veidojam partneru tīklu ar koku speciālistiem un kokaudzētavām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Nīderlandē, Krievijā un, atkarībā no tā, kur ir klients, pāris nedēļu laikā varam realizēt teju jebkuru projektu – gan ar 100, gan 2000 kokiem," saka Jānis Volberts, SIA "Have a Tree" izpilddirektors.

Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā "Have a Tree", ir koku noma pasākumiem un citām vajadzībām no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. "Mēs visā nomas periodā rūpējamies par kokiem, lai klientam, piemēram, pašvaldībai vai nekustamā īpašuma attīstītājam, nav jāraizējas par to, kurš izvēlēsies kvalitatīvu augsni un kokus, tos kops un laistīs, veidos vainagu. Mēs uzņemamies atbildību par visu. Citās situācijās, kad viens koku iestāda, cits laista un vēl kāds veic citas funkcijas, problēmu gadījumā notiek atbildības "futbolēšana". Šī ir laba iespēja juridiskām personām vai pašvaldībām. Es nesaku, ka visiem tagad obligāti jānomā koki, bet tā ir viena no iespējām, ko piedāvājam," saka J. Volberts.

Komentāri

Pievienot komentāru