Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2015.gada 26.oktobra spriedumu par spēkā neesošu tika atzīta vienošanās par pretējo prasījumu ieskaitu starp «Rego Trade» un tās bijušo vienīgo īpašnieci - SIA «Rego», bet no Uļmana, Budovska un Vapnes solidāri par labu «Rego Tarde» piedzīti 721 186,20 eiro. Tāpat tiesa atzinusi «Rego Tarde» tiesības vērst piedziņu uz pusi domājamo daļu no diviem nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, kas nostiprināti uz viena no valdes locekļiem sievas vārda.

Atbildētāji pērn oktobrī tiesā iesnieguši pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un lūguši lietu izskatīt no jauna, jo kādā citā civillietā, kurā arī administrators no viņiem cenšas piedzīt zaudējumus, atklājies, ka pastāv pierādījumi «Rego Trade» un «Rego» darījumu leģitimitātei un ka administratoram bija zināms par šo dokumentu eksistenci. Bijušie uzņēmuma vadītāji norāda, ka Bunkus maldinājis tiesu par «Rego Trade» dokumentu neesamību, tādējādi liedzot atbildētājiem iespēju pierādīt «Rego Trade» un «Rego» savstarpējo norēķinu pamatotību.

Šomēnes pieņemtajā lēmumā Augstākā tiesa secina, ka atbildētāji jau kopš lietas izskatīšanas sākuma ir norādījuši, ka pastāv attaisnojuma dokumenti, taču viņi nezina, pie kā tie atrodas, lai varētu tos izprasīt kā pierādījumus. Bunkus kā lietas dalībnieks uz to nav atbildējis ne pozitīvi, ne negatīvi, un šāda administratora rīcība tiesvedības gaitā, Augstākās tiesas ieskatā, nav pieļaujama.

Izrādījies, ka šie dokumenti visu šo laiku atradās Valsts policijā, kas tos bija izņēmusi pēc Bunkus iesnieguma ierosinātā kriminālprocesā pret «Rego Trade» amatpersonām.

Papildus Augstākā tiesa norāda, ja tiesvedības gaitā atklājas, ka administrators ir rīkojies pretēji likumīga un efektīva maksātnespējas procesa interesēm, kaitējot citiem lietas dalībniekiem, tiesai ir jāvērtē iespēja pieņemt blakus lēmumu par iespējamiem administratora pieļautiem pārkāpumiem.

Iespējams tieši šī Augstākās tiesas lēmuma dēļ Bunkus 29.maijā atsauca divas izsoles, kuras bija plānots rīkot 30.maijā un kurās bija paredzēts izsolīt maksātnespējīgā uzņēmumam prasījuma tiesības pret Budovski 192 055,50 eiro apmērā un pret Vapni 204 145,75 eiro apmērā.

Tāpat aģentūra LETA jau ziņoja, ka laika posmā kopš 2016.gada Maksātnespējas administrācija (MNA) saņēmusi piecas sūdzības par Bunka profesionālo darbību «Rego Trade» maksātnespējas procesā, taču visas šīs sūdzības tikušas noraidītas.

Savukārt 2017.gadā vienā no viņa vadītajiem maksātnespējas procesiem veikta pārbaude administratora prakses vietā, bet nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tāpat Bunkus nav bijis disciplināri sodīts, kā arī saistībā ar pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos viņam nav uzlikti administratīvie sodi.

Pērn Bunkus kā maksātnespējas administrators darbojies divos uzņēmumos - SIA «Uzvara-Birzgaļi» un «Rego Trade». «Uzvara-Birzgaļi» maksātnespējas process tika noslēgts šogad 15.martā, savukārt «Rego Trade» maksātnespējas process vēl aizvien nav noslēdzies.

Tāpat ziņots, ka 2017.gadā Bunkus par profesionālo advokāta darbību saņēma 1 476 877 eiro, kā arī viņš saņēma 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnīja 1 484 766 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija. Salīdzinājumam 2016.gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.

Atbilstoši ieņēmumiem būtiski pieauga arī Bunkus uzkrājumi «Luminor Bank» - ja 2016.gadā tur glabājās 88 269 eiro, tad pērn jau 1 505 011 eiro. Tāpat pērn nedaudz pieauga Bunkus izsniegto aizdevumu apmērs, kā arī samazinājās kopējais parādu apmērs.

Deklarācijā arī norādīts, ka Bunkum piederējuši pieci zemes īpašumi, kā arī divi zemes īpašumi kopīpašumā. Viņš deklarējis arī īpašumā esošu 2013.gada «Range Rover» automašīnu.

Zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Bunkus tika nošauts savā automašīnā «Range Rover» 30.maija rītā plkst.8.40, pie Meža kapiem, Aizsaules ielā 1, Rīgā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, notikusi Bunkus pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet nevar izslēgt arī citas versijas.

Slepkavībā tika izmantota furgona tipa automašīna ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas. Šai automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes.

Kā novēroja LETA, baltajai «Range Rover», pie kuras stūres bija Bunkus, cauršauts priekšējais stikls vadītāja pusē. Automašīna braukusi virzienā uz Brāļu kapiem, nobraukusi no ceļa labajā pusē, nolauzusi ceļa zīmi un ietriekusies kapu nožogojumā, to sabojājot.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116.panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus brālis: Katra diena bez progresa slepkavības izmeklēšanā mazina ticību rezultātam

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina 500 000 eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības pasūtītāju, īstenotāju un atbalstītāju izdošanu

Db.lv, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene šodien ir izsludinājusi 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju izdošanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus interneta sociālajos tīklos.

Izsludinot atlīdzību, M. Bunkus ģimene cerot veicināt M.Bunkus slepkavības izmeklēšanu un panākt, ka atrasti tiek ne tikai slepkavības izpildītāji, bet arī pilns tās pasūtītāju un atbalstītāju loks.

M.Bunkus ģimene lūdz sniegt jebkādu informāciju par M.Bunkus slepkavības pasūtītāju, izpildītāju un atbalstītāju identitāti, atrašanās vietu, to pārvietošanās maršrutu pirms un pēc 2018.gada 30.maija un jebkādu citu informāciju par pasūtītāju, izpildītāju, atbalstītāju un/vai to saistīto personu darbībām. Atlīdzība tiks izmaksāta no Bunkus tuvinieku līdzekļiem.

«Mārtiņa Bunkus slepkavība apliecina, ka ietekmīgas personas savas intereses Latvijā spēj brīvi realizēt ar brutālām un bandītiskām metodēm. Līdz šim brīdim nedz slepkavības izpildītāji, nedz pasūtītāji nav atrasti. Tāpēc mēs, Mārtiņa ģimene, vēlamies atbalstīt izmeklēšanu un izsludinām atlīdzību, turklāt darām to starptautiski – valstīs, kur, iespējams, atradās vai varētu atrasties nozieguma izpildītāji, pasūtītāji vai atbalstītāji,» informē Kristaps Bunkus, nogalinātā M. Bunkus brālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Administrators Bunkus pērn vairāk nekā septiņkāršojis savus ienākumus

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslepkavotā advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ienākumi 2017. gadā pieauguši vairāk nekā septiņas reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā pieejamā publiskā amatpersonas ienākumu deklarācija.

2017. gadā Bunkus par savu profesionālo advokāta darbību saņēmis 1 476 877 eiro, tāpat viņš saņēmis 3000 eiro no īpašuma pārdošanas un 4889 eiro kā ienākumus no saimnieciskās un komercdarbības. Kopumā Bunkus pērn nopelnījis 1 484 766 eiro. Salīdzinājumam 2016. gadā viņš kopumā deklarēja ienākumus 193 666 eiro apmērā.

Atbilstoši ieņēmumiem būtiski pieauguši arī Bunkus uzkrājumi «Luminor» bankā. Ja 2016. gadā tur glabājās 88 269 eiro, tad pērn jau 1 505 011 eiro. Tāpat pērn nedaudz pieaudzis Bunkus izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī samazinājies kopējais parādu apjoms.

Deklarācijā arī norādīts, ka Bunkum piederējuši pieci zemes īpašumi, kā arī divi zemes īpašumi kopīpašumā. Tāpat viņš deklarējis savā īpašumā 2013. gada «Range Rover» automašīnu. 2016. gadā Bunkus deklarācijā arī norādīja, ka viņam ir privātais pensiju fonds, taču pērnajā deklarācijā šāds pensiju fonds netika norādīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latkovskis: Administratora slepkavība nekavējoties jāpārrunā Nacionālās drošības padomē

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Visdrīzāk tā bija pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību.

Laikraksts Dienas Bizness atgādina skaļākos slepkavību gadījumus Latvijā:

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar notiekošo maksātnespējas jomā Saeimas opozīcijas deputāti prasa neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

«Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts Saeimas prezidijam, kas šo lēmumu izskatīšanai parlamentā nevar virzīt ātrāk kā piecu dienu un ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža,» uz jautājumu, kad var gaidīt šī lēmuma projekta izskatīšanu, atbild idejas autors, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš prognozē, ka šis lēmuma projekts varētu tikt izskatīts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē. «Prognozēju, ka bez tiem 16 Saeimas deputātiem, kuri parakstīja neuzticības izteikšanu pašreizējam tieslietu ministram, vēl vismaz tikpat par to iestāsies,» tā uz jautājumu, cik lielu parlamentāriešu atbalstu varētu gūt attiecīgais balsojums, atbild R. Mežeckis. Viņš piemetina, ka neapmierinātība ar notiekošo maksātnespējas jomā ir ne tikai opozīcijā, bet arī valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijās. Interesanti, ka «savs» Dz. Rasnača demisijas pieprasījums ir arī Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, kura savākusi 10 deputātu parakstus. Dz. Rasnačam tiek inkriminēta vāja maksātnespējas sistēmas uzraudzība, stratēģiska redzējuma neesamība ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Pamatojumā norādīts, ka maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Daļā no maksātnespējas procesiem valda citi likumi un kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Reizēm maksātnespējas procesos valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā krimināli sodāmām darbībām. Tādējādi arī uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri godīgi veic savu darbu, tiek mesta ēna, tā diskreditējot visu profesiju un iedragājot sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai kopumā. Savukārt, komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību aģentūrai LETA norādījis, ka «tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV vēlas, lai ABLV Bank likvidāciju kontrolētu FKTK

Db.lv, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV vēlas, lai «ABLV Bank» likvidāciju kontrolētu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), nevis pati banka. To pēc tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku Maršalu Bilingsliju neslēpa finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), trešdien vēstīja «LNT Dienas ziņas».

«Nav tik svarīgi, kā mēs saucam šo juridisko procesu, svarīgs ir īstenošanas veids, kur FKTK ir jāuzņemas atbildība un jāvada process - naudas pārbaude, tīrības pārbaude un arī spēja norēķināties ar klientiem vienlīdzīgi un atklāti,» sacīja finanšu ministre.

Tikmēr augstā ASV amatpersona negaidīti atklāja, ka viens no viņa vizītes iemesliem ir arī maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība. «Es teiktu, ka šai slepkavībai vajadzētu darīt bažīgus mūs visus. Un tā ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu šeit. Man ir saistība ar Latviju jau ilgstoši. Un ir svarīgi, ka mēs kopīgi būtu neiecietīgi pret šāda veida briesmīgām darbībām. Es zinu, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes ļoti rūpīgi to izmeklē, un ASV dos visu iespējamo atbalstu,» sacīja Bilingslijs. Vienlaikus viņš neprecizēja, vai Bunkus bijis kādā veidā saistīts ar ASV pusi. Tāpat ASV valdības pārstāvis atteicās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par bankas «ABLV Bank» likvidāciju un ASV interesēm šajā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Strīķes un Juraša ģimeņu mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru