Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem 

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

Māris Ķirsons, 2018. gada 27. augusts plkst. 9:08

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Kāpēc?

Lai kreditori varētu atgūt vairāk, tad par maksātnespējīgām pasludinātās personas nevar būt plikas un nabagas, no kurām nav iespējams neko piedzīt. Skaitļi ir dramatiski – 60–70% visu maksātnespējas procesu ir tā dēvētie tukšie, jo parādniekam nekā nav – ne mantas, ne naudas, bet ir milzīgi parādi. Jā, ir atsevišķas bankas un arī uzņēmumi, kuri ir maksātnespējīgi un kuriem ir manta, ko administrators var pārdot un kaut kādu daļu no kreditoru naudas atgūt, bet šādu subjektu ir ļoti maz. Turklāt daudziem, kuri formāli neskaitās tukši, bet ar mantu, tās apjoms ir vien dažu simtu eiro apmērā, no kura kreditoriem tik un tā nekas netiek. Pamatā maksātnespējas administrators saņem administrēšanā uzņēmumu, kurš nekādu saimniecisko darbību neveic jau vairākus gadus, tas vispirms ir «atbrīvots» no aktīviem, reālā valde aizstāta ar fiktīviem valdes locekļiem, kuru vienīgais uzdevums «būt» un, ja šādā stadijā to var noturēt trīs gadus, tad pašreizējie normatīvie akti neļauj vērsties pret reālajiem uzņēmuma izsaimniekotājiem. Savukārt vērsties ar tiesvedību pret tiem, kuri valdē «skaitījās», nav jēgas, jo piedzīt no viņiem tāpat nav ko. Līdzīga aina ir ar fiziskajām personām, kurām galu galā tāpat tiek veikta parādu dzēšanas procedūra, kuras rezultātā nereti šīs personas paliek pat bez jumta virs galvas un vēl ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu hipotekārā kredīta situācijā, bet kreditori tāpat neatgūst visu naudu. Un atkal vainīgs ir administrators, kaut arī no nabaga jau nav ko paņemt.

Visu interviju Tukša maksātnespējas muca tālu skan lasiet pirmdienas, 27.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 31. maijs plkst. 7:04

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā...

2018. gada 30. maijs plkst. 14:18

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien...

2018. gada 21. maijs plkst. 17:01

Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas...

2018. gada 09. marts plkst. 9:42

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta...

2018. gada 05. marts plkst. 10:20



Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, 
tādēļ...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

No šīs sadaļas
2018. gada 24. augusts plkst. 8:26

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien nedaudz kritās, tomēr investori pievērsa...

2018. gada 22. augusts plkst. 8:36

ASV biržu indeksi un divi no trim galvenajiem Eiropas biržu indeksiem otrdien...

2018. gada 21. augusts plkst. 7:01

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV...

2018. gada 20. augusts plkst. 15:13

Venecuēla spērusi kārtējo izmisuma soli, lai ekonomiku mēģinātu paglābt no sabrukuma, raksta...

2018. gada 17. augusts plkst. 16:44

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo vadībā un pārvaldībā veiktas izmaiņas - līdzšinējais...

2018. gada 17. augusts plkst. 16:01

Naftas cena piedzīvojusi kritumu jau septīto nedēļu pēc kārtas, kas ir ilgākais...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:52

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:19

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:04

Eiropas un ASV biržās ceturtdien kāpa akciju cenas, cerībām par gaidāmajām Savienoto...

2018. gada 16. augusts plkst. 15:08

Kriptovalūtas iegūšanai tiek lietotas speciālas skaitļošanas ierīces, kuras skaitļo liela...