Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Birgita Bonnesena

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Šogad kopš februāra mēneša intensīvai kampaņai masu medijos ir pakļauta visa lielā Swedbank. Filmas, raksti, pārraides, it kā autoostās atrasti dokumenti. Protams, Transparency International aktivitātes, kā šādos gadījumos pieņemts. Par naudas atmazgāšanu Krievijā aizmuguriski notiesātā «Kremļa kritiķa» Bila Braudera paziņojumi, kas tagad dod norādījumus jau Eiropas Savienības valstīm un lielajām bankām par to, kā ir jārīkojas pareizi. Tomēr, neskatoties uz acīmredzamo kampaņas raksturu informācijas pasniegšanas formā, tiek ziņots par faktiem, kam nevar nepievērst uzmanību. Tiek vēstīts par aizdomām, ka starp Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēm no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski esot notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa esot sasniegusi vismaz 3,8 miljardus eiro.

Tāpēc Zviedrijas policija 27. martā sarīko kratīšanu Swedbank galvenajā ēkā Stokholmā. Notiek izmeklēšana par iespējamu nelikumīgu informācijas sniegšanu akcionāriem, vēl pirms atklātībā nonāca ziņas par aizdomīgiem darījumiem ar Danske Bank. No mediju puses tiek apgalvots, ka Swedbank vadība varētu būt maldinājusi arī ASV finanšu uzraudzības iestādes. ASV vēstniecība Zviedrijā pieprasa tikšanos ar valsts finanšu nozares uzraugu, lai apspriestu aizdomas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas gadījumos. Zviedrijas finanšu tirgus ministrs pauž niknu sašutumu par to, kā Swedbank reaģējusi uz apsūdzībām par tās saistību ar naudas atmazgāšanu. Tomēr, neskatoties uz lielo sašutumu un dusmām, nevienam nenāk prātā pat apšaubīt, vai Swedbank varētu turpināt darbu, bet atlaistā bankas vadība, protams, saņems miljoniem lielas kompensācijas.

Naudas atmazgāšanas skandāli iet plašumā, un problēmas nav tikai Latvijas bankām, Danske Bank vai Swedbank. Prātam neaptveramu 4,5 miljardu eiro lielu naudas sodu par naudas atmazgāšanu un legalizāciju februāra beigās Francijas tiesā saņēma Šveices UBS. Martā pārmetumus par naudas atmazgāšanu saņēma arī Austrijas Raiffeisen Bank International. Savukārt par Kubas sankciju pārkāpumu 1,3 miljardu ASV sodu pagājušā gada beigās ir saņēmusi Francijas Societe Generale. Amerikāņu sodus ir saņēmusi vācu Deutsche Bank. Visas tās ir uzticamas, respektablas un tradīcijām bagātas Eiropas bankas.

Latvijai, kas neatkarību atguva pirms 28 gadiem, nav banku ar simtgadīgām tradīcijām kā Danske Bank, UBS vai Raiffeisen. Uzticama un klientu cienīta Latvijas banka bija ABLV Bank, kas atšķirībā no Eiropas bankām ir spiesta likvidēties. Jo Latvijā par pašu ienesīgāko ir kļuvis nevis bizness, bet maksātnespēja. Nekur nevar gūt tik ātru peļņu kā maksātnespējas procesā Latvijas gaumē, kurā akcionāri parasti tiek aplaupīti, bet maksātnespējas administratori kļūst bagāti. Maksātnespējas administratoru mafijai ir nauda, ko maksāt politiķiem. Tāpēc Eiropas valstīs domā, kā samaksāt sodus, novērst pārkāpumus un strādāt tālāk, savukārt Latvijā domā, kā ASV aktivitāti izmantot, lai bankas pēc iespējas ātrāk nodotu likvidācijai, kur to naudai tiek klāt maksātnespējas administratori, kas par šo pakalpojumu maksā politiķiem. «Tiesiskums» rullē – «vainīgos» likvidējam un vēl piesedzamies ar ASV karogu!

Komentāri

Pievienot komentāru