Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Ņemot vērā, ka nejaušības principa ievērošanu sistēma nodrošina automātiski, ir veiktas nepieciešamās darbības, lai identificētu, vai sistēma konkrēto variantu definējusi kā atbilstošu noteiktajam nejaušības principam, konkrētajā situācijā sistēmā notikusi kļūda vai notikusi ārēja prettiesiska iejaukšanās, norādīja Jansone.

Viņa arī skaidroja, ka, lai saņemtu individuālo kodu autorizācijai pretendentu sarakstā, administrators iesniedz MNA iesniegumu par individuālā koda piešķiršanu. Piešķirto individuālo kodu nedrīkst nodot un darīt zināmu trešajai personai. Reģistrējoties pretendentu sarakstā, administratoram kārtas numurs tiek piešķirts nejaušā secībā, to nodrošina sistēma automātiski. Jansone arī piebilda, ka administratora amata pretendentu saraksts tiek sajaukts biežāk nekā reizi gadā, proti, reizi ceturksnī. Rindas saraksts pēdējo reizi tika sajaukts šī gada 3.aprīlī, savukārt nākamā rindas sajaukšana attiecīgi plānota 2.jūlijā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA norādīja, ka «konkrētais gadījums ir jāpārbauda ļoti rūpīgi, lai tādi vairs neatkārtotos.»

Jau vēstīts, ka 30.maijā nogalinātais Bunkus pieteikumu maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanai iesniedzis 28.maijā plkst.17.32 un administratoru pretendentu rindā patlaban viņam ir numurs 171. Bunkus biroja darbiniece, maksātnespējas administratore Jekaterina Galuška pieteikumu iesniegusi par minūti vēlāk, un patlaban viņai rindā ir kārtas numurs 172, bet maksātnespējas administratore Linda Brambate pieteikumu iesniegusi plkst.17.35, un viņas kārtas numurs rindā patlaban ir 173, liecina dati MNA mājaslapā.

Kā ziņots, Bunkus pagājušā nedēļā, vadot automašīnu, tika nošauts pie Rīgas Meža kapiem. Viņa slepkavība pagaidām nav atklāta.

Pērn Bunkus kā maksātnespējas administrators darbojies divos uzņēmumos - SIA «Uzvara-Birzgaļi» un «Rego Trade». «Uzvara-Birzgaļi» maksātnespējas process tika noslēgts šogad 15.martā, savukārt «Rego Trade» maksātnespējas process vēl aizvien nav noslēdzies.

LETA jau ziņoja, ka laika posmā kopš 2016.gada MNA saņēmusi piecas sūdzības par Bunkus profesionālo darbību «Rego Trade» maksātnespējas procesā, taču visas šīs sūdzības tikušas noraidītas.

Savukārt 2017.gadā vienā no viņa vadītajiem maksātnespējas procesiem veikta pārbaude administratora prakses vietā, bet nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tāpat Bunkus nav bijis disciplināri sodīts, kā arī saistībā ar pienākumu veikšanu maksātnespējas procesos viņam nav uzlikti administratīvie sodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu jūnijā nav nokārtojuši deviņi maksātnespējas administratori

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Jāuzvar «nacionālā» maksātnespējas mafija

Sandris Točs, speciāli DB, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu

Dienas Bizness, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā – tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija (MNA) pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86 % gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā – MNA sagatavotie ziņojumi par pārbaudēm un to projekti ir negatīvu atzinumu vai ar iebildumiem.

MNA direktore I.Šteina akcentē, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu.

2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta parādnieka mantas pārdošana; administrators nevar pierādīt faktisko izmaksu pamatotību; MNA netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem maksātnespējas procesa lietas dokumentiem, netiek nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

MNA šogad segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 163,5 tūkstošu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Maksātnespējas reformas pirmie ziediņi

Māris Ķirsons, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesā Jūrmalā iesniegts pieteikums atzīt piena lopkopības uzņēmumu «Lādes piens» par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (iepriekš Maksātnespējas administrācija) publiskotā informācija.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies lauksaimniecības dzīvnieku barības ražotāja «LRS Mūsa».

Kompānijas maksātnespējas procesa administratora pretendente ir Jana Vilciņa.

Tiesā aģentūrai LETA pavēstīja, ka «Lādes piens» maksātnespējas pieteikums tiks skatīts 2.oktobrī, plkst.10.

Savukārt «Lādes piens» valdes loceklis Raivis Bunduls aģentūrai LETA sacīja, ka «LRS Mūsa» piegādājusi «Lādes pienam» kompānijas ieskatā nekvalitatīvu preci 7000 eiro vērtībā, par kuru «Lādes piens» negrasās maksāt, tajā pašā laikā «LRS Mūsa» ir pretējs uzskats. «Mums nav parādsaistību. Tā ir apzināta rīcība. (..) Latvijā maksātnespēju parasti izmanto ļaunprātīgos nolūkos, lai varētu piedzīt līdzekļus,» teica Bunduls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kritēriji nodokļu auditam joprojām ārpus likuma

Māris Ķirsons, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Small Planet Airlines sāk arī meitasuzņēmuma Polijā restrukturizāciju

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas pirms vairākām nedēļām sāka meitasuzņēmuma Vācijā restrukturizāciju, tagad sākusi arī meitasuzņēmuma Polijā restrukturizāciju.

«Small Planet Airlines» grupas vadītājs Vītauts Kaikaris norādījis, ka restrukturizācijas gaitā iecerēts samazināt lidmašīnu skaitu un piesaistīt investīcijas.

«Restrukturizācija Vācija ir veiksmīgi sākusies un kompānijā pašlaik tiek īstenotas pārmaiņas. Mēs ceram, ka spēsim izdarīt to pašu Polijā, kur restrukturizācijas nolūks ir samazināt kompānijas lidmašīnu floti un piesaistīt investīcijas,» teikts otrdien izplatītajā Kaikara paziņojumā.

Aizvadītajā vasarā «Small Planet Airlines» Polijas meitasuzņēmums veica reisus ar desmit lidmašīnām un pārvadāto pasažieru ziņā bija lielākā čārterreisu lidsabiedrība Polijā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka Polijas uzņēmums veiks plānotos čārterreisus samazinātā apmērā, par ko panākta vienošanās ar tūroperatoriem .

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaļākajās krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro

LETA, 19.02.2019

Pagājušā nedēļā SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru