Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Šā gada 20.-23.septembrī Daugavpilī, Kraujas ielā 2, notiks tirdzniecības tīkla "K-rauta" jaunā veikala grandiozi atvēršanas svētki.

Četru dienu garumā daugavpiliešiem būs iespēja piedalīties svētkos par godu veikala atvēršanai, kuru kulminācijas mirklis 20.septembra vakarā būs Daugavpilī vēl nebijusi mazākumsolīšana un uguņošana.

Mazākumsolīšanā varēs piedalīties visi veikala apmeklētāji, kuri būs iepirkušies virs Ls 50. Pieteikšanās izsolei ir vienkārša: pēc pirkuma veikšanas ar čeku jādodas uz veikala informācijas centru, kur tiks izsniegts izsoles dalības kupons, ar kuru 20.septembrī plkst.21:00 jāierodas veikala auto stāvlaukumā uz izsoli "Kurš sola mazāk?". Izsoles uzvarētājs būs tas dalībnieks, kurš nosauks vistuvāko zemāko summu tai, kāda noteikta izsoles priekšmetiem: "Fagor" ūdens boilerim, "Bosch" profesionālajam akumulatora skrūvgriezim, "Partner" elektriskajam zāģim, "Flymo" zaru smalcinātājam un putekļusūcējam. Visām izsoles precēm būs neticami zemas cenas! Tas, kura minējums būs tuvākais, varēs šo preci iegādāties par tādu cenu, kādu pats solījis. Tie, kuri būs solījuši zemāku cenu kā noteiktā, uz preces iegādi nevarēs pretendēs. Mazākumsolīšanas pasākumā plānots paziņot arī Daugavpils dalībnieku pāri telekompānijas LNT un "K-rauta" draugu šovam "Dubultremonts".

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču veikalu tīklu pārvaldošais uzņēmums Kesko Senukai, īstenojot 100 miljonus vērtu attīstības plānu, uzsācis K-rauta veikalu modernizāciju Latvijā. Šonedēļ Rīgā tika slēgts K-rauta tirdzniecības centrs Lucavsalā, kas turpmākos trīs mēnešus tiks rekonstruēts.

Kesko Senukai šā gada aprīlī pārņēma K-rauta veikalu tīkla pārvaldīšanu Baltijas valstīs no sava Skandināvijas akcionāra.

Lucavsalas K-rauta tiks pilnībā renovēta. Tajā būs jauns pārdošanas aprīkojums, interjers, divreiz plašāks sortiments. Veikals tiks atklāts decembra sākumā - pirms Ziemassvētku iepirkšanās «drudža», piedāvājot arī bērnu, mājdzīvnieku un mājas tehnikas preces, kas šobrīd K-rauta veikalos nav pieejamas. Pašreizējo 60 darbinieku vietā atjaunotajā veikalā plānots nodarbināt 120 cilvēkus. Kamēr norisināsies rekonstrukcijas darbi, esošie darbinieki tiks nosūtīti uz apmācībām, kurās apgūs uzņēmuma klientu apkalpošanas standartus.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Lai veicinātu Latvijas augstskolu studentu radošo izdomu un darboties prieku, veikalu tīkls K-rauta rīko konkursu Karaliskais koju remonts, aicinot studentus īstenot savas radošās idejas pagaidu dzīves telpas - kopmītņu istabiņas - labiekārtošanā, liecina veikalu tīkla sniegtā informācija medijiem.

Karaliskais koju remonts tiek rīkots Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Daugavpils augstskolas, Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, kuri tiek aicināti trīs nedēļu laikā - līdz šā gada 22.oktobrim - iesūtīt savu kopmītņu istabiņu foto attēlus, labiekārtošanas idejas aprakstus un skices. Adrese: AS RAUTAKESKO, Rīga, Rencēnu iela 21, LV 1073, ar norādi: konkursam Karaliskais koju remonts.

Konkursa uzvarētājus - interesantākos un radošākos risinājumus - izraudzīs K-rauta ekspertu žūrija. Balvā studenti saņems iespēju Ls 500 apmērā īstenot savas radošās ieceres, izmantojot veikalā K-rauta pieejamus materiālus un dizaina priekšmetus. Studentiem pašiem būs jāpiedalās kopmītnes istabas labiekārtošanas darbos, saņemot speciālistu konsultācijas interjera un remonta jautājumos.

Starp lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem pirmo vietu kārtējo reizi ieņem SIA Nelss, visstraujāk apgrozījums pieaudzis AS Rautakesko. Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas (LBTA) biedri pērn strādāja ar 519,43 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā 2005. gadā, kad kopējais asociācijas apgrozījums bija 426.69 milj. Ls. Arī šogad asociācijas izpilddirektors Dainis Olders prognozē, ka kopējais biedru apgrozījums varētu pieaugt par 25%. Pašlaik asociācija apvieno 41 biedru. Nevienam no lielākajiem 10 tirgotājiem aizvadītajā gadā apgrozījums nav krities.

Nemainīgi pirmais

Jau vairākus gadus pēc kārtas nemainīgi pirmo vietu ieņem SIA Nelss, kam apgrozījums pērn bija 85,9 milj. Ls, tomēr jāpiebilst, ka tas ir par abām nozarēm - kokmateriāliem un celtniecības materiāliem kopā. Kompānijas direktors Ēriks Laake-Červinskis stāstīja, ka Nelss abās nozarēs pērn kopā sasniedza peļņas atzīmi 3,2 milj. Ls pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. "2006. gadā Nelss nozares neto rezultāts bija pamanāmi labākais pēdējo četru gadu periodā," viņš piebilda.

K-rautas izrāvieni

Tirdzniecības uzņēmumam AS Rautakesko, kam pieder veikali K-rauta, pērn apgrozījums salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 64%, kas ir visstraujākais starp 10 lielākajiem tirgotājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis Db sacīja, ka arī šis gads būs veiksmīgs, jo janvārī un februārī uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 74%. Taču tas skaidrojams arī ar siltajiem laika apstākļiem šogad ziemas periodā. Pērn uzņēmums atvēra 2 jaunus veikalus Jelgavā un Liepājā, kā arī K-rauta tīklam uz franšīzes līguma pamata ir pievienojies būvmateriālu tirgotājs Cēsīs. Šogad iecerēts atklāt vēl divus veikalus - Tukumā un Daugavpilī, savukārt veikals Cēsīs tiks ievērojami paplašināts. Uzņēmuma plāni līdz 2010. gadam paredz, ka tiks izveidoti 21 K-rauta veikals un vēl 11 uz franšīzes līguma.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Noslēdzies pieteikumu iesūtīšanas termiņš un izvēlēti dalībnieki veikalu tīkla K-rauta rīkotajā konkursā Latvijas augstskolu studentiem Karaliskais koju remonts, informēja konkursa organizatori.

Kopumā konkursam iesūtīts 31 pieteikums ar ideju aprakstiem, skicēm un fotogrāfijām. Studenti bija radoši savu pieteikumu noformējumos un aprakstos, par ko patīkami pārsteigti bija arī K-rauta eksperti.

Karaliskais koju remonts tika rīkots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Daugavpils universitātes (DU), Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas (LPA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem. Visaktīvākie bija LLU studenti, no kuriem saņemti 12 pieteikumi. RTU studenti atsūtīja 10 pieteikumus, LPA – 4, DU – 3, LU – 2. Neviens pieteikums netika saņemts no LKA.

AS Rautakesko piederošais tirdzniecības tīkls K-rauta 2006. gadā ir sasniedzis 80% mazumtirdzniecības pieaugumu salīdzinot ar 2005. gadu. Savukārt tirdzniecības apjoms ar celtniecības uzņēmumiem ir pieaudzis par 70%, biznesa portālu Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Ieva Zlaugotne.

"Mūsu klienti ir novērtējuši AS Rautakesko investīcijas preču un pakalpojumu kvalitātē, ļaujot mums gada laikā pakāpties no trešās uz otro vietu Latvijas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumu tirgū. Šīs pozitīvās tendences ir sekmīgi realizētās tirdzniecības vadības stratēģijas likumsakarīgs rezultāts, balstoties uz kuru uzņēmums plāno nostiprināt un paturēt līderpozīciju būvmateriālu tirgū", sacīja AS Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis.

Šogad uzņēmums plāno atvērt jaunus K-rauta veikalus Tukumā un Daugavpilī, kā arī noslēgt franšīzes līgumus ar vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem Latvijas reģionos.

Līdzšinējā K-rauta zīmola veikala pārveidē par K Senukai Kārļa Ulmaņa gatvē investēs trīs miljonus eiro, informē AS Kesko Senukai Latvija.

Šis ir jau otrais K-Rauta veikals Latvijā, kurā noris rekonstrukcijas darbi. Esošajās telpās tiks veiktas vērienīgas izmaiņas, trīs mēnešu laikā ir plānots to modernizēt.

«Tīkls K-rauta ir uzkrājis pamatīgu pieredzi Latvijas tirgū, veiksmīgi darbojoties būvniecības segmentā un piedāvājot plašu klāstu gan nozares profesionāļiem, gan arī amatieriem. Mēs nenoliedzami vēlamies saglabāt līdera pozīcijas šajā segmentā, taču redzam lielu potenciālu veikala paplašināšanā arī ar citām mājsaimniecībā noderīgām precēm. Mēs uzskatām, ka jaunais tirdzniecības centra koncepts un plašais produktu klāsts piesaistīs ģimenes,» atzīmē ģenerāldirektors Arvīdas Šapola.

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Piektdien K-rauta veikalu īpašnieki AS Rautakesko un būvnieki SIA Ditton Būve būvlaukuma atklāšanas pasākumā paziņoja, ka veikals Daugavpilī tiks atklāts septembra sākumā.

Daugavpilī jau ir sākusies 70 darbinieku atlasīšana jaunajam veikalam, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Laura Akurātere.

K-rauta veikalu tīkla vadītāja Māra Špicberga: "Mēs uzskatām, ka Slinkums - tas ir čakls cilvēks, bet ar nepareizajiem instrumentiem. K-rauta jaunais veikals 12 500 kvadrātmetru platībā būs zāles pret Slinkumu."

2007. gadā AS Rautakesko mērķis ir kļūt par līderi starp visiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirgotājiem Latvijā. Straujie attīstības tempi jau tagad nodrošina otro vietu starp visiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirgotājiem Latvijā.

AS Rautakesko piederošais tirdzniecības tīkls K-rauta 2006. gadā ir sasniedzis 80% mazumtirdzniecības pieaugumu, salīdzinot ar 2005. gadu. Savukārt tirdzniecības apjoms ar celtniecības uzņēmumiem ir pieaudzis par 70 procentiem. Pēc uzņēmuma aprēķiniem kopējais būvmateriālu tirdzniecības tirgus 2006. gadā ir pieaudzis par aptuveni 18 %. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk kā 650 darbinieku.

30. oktobrī Rēzeknē tiks atklāts jauns tirdzniecības tīkla K – rauta veikals, kura platība ir ap 4000 kv. m. Veikals piedāvās vairāk nekā 20 000 preču vienību, kas Rēzeknes un apkārtnes iedzīvotājus nodrošinās ar nepieciešamajiem materiāliem un instrumentiem būvniecībai, mājas un interjera iekārtošanai, kā arī vairākus ar mājas labiekārtošanu saistītus pakalpojumus.

„Mums ir prieks, ka tagad arī Rēzeknes un tās rajona iedzīvotājiem un celtniecības uzņēmumiem būs ērti pieejams K - rauta veikals, kas nodrošinās kvalitatīvu iepirkšanos. Šis ir desmitais K - rauta veikals Latvijā. Esam lepni, ka mēs kā uzņēmums turamies pie ieņemtā kursa un turpinām attīstīties, neskatoties un šī brīža ekonomiskajiem sarežģījumiem valstī un pasaulē,” gandarīts par jauno veikalu ir a/s RAUTAKESKO valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns.

K - rauta būvniecības un projektēšanas darbus veica SIA Būvuzņēmums STATS.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kesko Senukai Latvija līdz šim ieguldījis vairāk nekā 9 miljonus eiro veikalu koncepta maiņai, informē uzņēmuma pārstāve Aīda Šmits.

Sākot ar pērnā gada decembri, ar pirmo atjaunoto K Senukai veikalu Rīgā, Lucavsalas ielā, 3, tika uzsākta Latvijas veikalu tīkla K-rauta modernizācija. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvo un par K Senukai veikaliem pārtop visi seši K-rauta veikali ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Madonā, Rēzeknē, kur līdz šī gada 1.decembrim norisinājās galvenie rekonstrukcijas posmi.

Kopējās investīcijas K Senukai zīmola attīstībā Latvijā bijušas 9,1 miljons eiro.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl piecus veikalus, viens no tiem tiks iekārtots Rīgas tirdzniecības centra Atrium Azur telpās, stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Kesko Senukai piektdien, 24.novembrī Daugavpilī atklāja jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 2,5 milj. eiro lielas investīcijas, informē kompānijā.

«Ar šī veikala atvēršanu vēlamies nākt pretī saviem klientiem, vienlaikus dodot savu pienesumu Daugavpils infrastruktūras izaugsmē un attīstībā, kas nodrošinās jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildu iespējas vietējiem piegādātājiem,» stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Ar jaunā veikala atvēršanu darbu uzsāk 52 profesionāli darbinieki.

Kā ziņots iepriekš, Kesko Senukai pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 101 veikals Baltijas valstīs.

Kesko Senukai no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzsākot K-rauta vadību Kesko Senukai plāno pakāpeniski īstenot visa tīkla modernizāciju. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu - Latvijā Kesko Senukai Latvia, Igaunijā Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā Kesko Senukai Lithuania.

Jau piekto gadu Latvijas būvmateriālu tirgotāju asociācija rīkoja konkursu Labākais būvmateriālu tirgotājs. Pirmo vietu apakšgrupā Lielie veikali saņēma K-Rauta, savukārt vairumtirdzniecības apakšgrupā - SIA Tapeks, biznesa portālu Db.lv informēja asociācijas izpilddirektors Dainis Olders.

Šī gada konkursā tika pieteikts konkursa vēsturē lielākais tirdzniecības objektu skaits - 19 tirdzniecības vietas.

Tika pārstāvēti visi Latvijas novadi - Kurzeme (Ventspils, Kuldīga, Liepāja), Zemgale (Jelgava), Latgale (Preiļi), Vidzeme (Valmiera, Sigulda), kā arī, protams, Rīga.

Konkurss tika organizēts 2 grupās: mazumtirgotāju grupa un vairumtirgotāju grupa.

Mazumtirdzniecības uzņēmumus (veikalus) apmeklēja žūrijas komisija, kurā bija pārstāvji no Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas, žurnāla Praktiskā Būvniecība un žurnāla BūvObjekts. Tika vērtēts preču klāsts, to kvalitāte, veikala iekārtojums, tirdzniecības noteikumu ievērošana, pircēju apkalpošanas kultūra. Veikalu atšķirīgās specifikas dēļ žūrijas komisija 13 pieteiktos veikalus iedalīja divās apakšgrupās - lielie veikali un veikali-saloni.

AS Rautakesko veikalu tīklā K-rauta pārtrauc dūmu detektora NEXA JB-C01 turpmāku tirdzniecību, jo tas neatbilst EN 50291-1 standarta prasībām.

Pašlaik visi NEXA JB-C01 dūmu detektori tiek izņemti no Igaunijas, Somijas un Latvijas tirgus. Tādēļ tirgotājs aicina pircējus, kuri laika periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada martam ir iegādājušies dūmu detektoru NEXA JB-C01, nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atdot tuvākajā K-rauta veikalā. Dūmu detektora pircēji saņems atlīdzību tā iegādes vērtībā. Pirkuma čeks nav nepieciešams.

Pārējie NEXA ražojumi esot droši lietošanai, un to kvalitāte atbilstot sertifikātiem un citām spēkā esošām kvalitātes prasībām.

Sīkāka informācija par produktu:

Nosaukums: dūmu detektors NEXA JB-C01, 13821

Latvijas iedzīvotāji pastiprināti iegādājas lauksaimniecības tehniku, secinājis būvmateriālu un dārza preču tirgotājs K-rauta.

Turklāt pircēji dodot priekšroku tirdzniecības akciju laikā iegādātām precēm, nevis pērk lētākos un zemākās kvalitātes ražojumus. «Jau tradicionāli pavasarī, iestājoties siltākam laikam, ievērojami pieaug dārza preču tirdzniecības apgrozījums. Šogad cilvēki ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un izvēlas ieguldīt naudu augstākas kvalitātes precēs, kas sniegs iespēju lietot tās ilgtermiņā. Tāpat izteiktāka kļuvusi tendence aizvien vairāk rūpēties gan par pašu audzētiem un ekoloģiski tīriem lauksaimniecības produktiem, gan pašiem pievērsties piemājas dārzu veidošanai un kopšanai,» saka K-rauta veikalu tīkla īpašnieka a/s Rautakesko Mārketinga komunikāciju vadītāja Ieva Zlaugotne.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.