Jaunākais izdevums

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Kipra ir Krievijas kompāniju iecienītākais ofšors, kā arī viens no lielākajiem investētājiem kaimiņvalstī – šai naudai gan lielākoties ir Krievijas izcelsme.

Db.lv jau vēstīja, ka Kiprai nepieciešami gandrīz 17 miljardi eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik tās iekšzemes kopprodukts. Tas raisījis bažas par to vai valsts vispār būs spējīga atmaksāt šādu aizdevumu. Finanšu līdzekļi Kiprai nepieciešami galvenokārt, lai glābtu tās finanšu sektoru, kuru sāpīgi ietekmēja Grieķijas parādu krīze.

Prognozēts, ka bez starptautiskās palīdzības Kiprai nauda varētu beigties jau marta beigās. Eirozonas finanšu ministri parādu nomocītajai valstij solījuši, ka par starptautisko aizdevumu līdz šim laikam paspēs vienoties, tomēr vēl joprojām informācija par Kipras glābšanu atklātībā nav parādījusies.

Kā iespējami risinājumi iepriekš nosauktas idejas par to, ka noguldītājiem, kuriem Kipras bankās ir par 100 tūkstošiem eiro lielāki depozīti, vajadzētu piekrist to samazināšanai. Šādu iespēju Kipra kategoriski noliegusi. Valsts, savukārt, piekritusi palielināt savus uzņēmumu ienākumu nodokļus no desmit procentiem patlaban, līdz 12,5 vai 11,5 procentiem.

Izskanējis arī, ka Kipra starptautisko palīdzību saņems tikai aptuveni desmit miljardu eiro apmērā. Viens no risinājumiem būtu saistīts arī ar Krievijas piedalīšanos Kipras glābšanā. Patlaban Krievijas investori jau pauduši vēlmi iegādāties palielināt sev piederošās daļas Kipras lielākajās bankās - Cyprus Popular Bank un Bank of Cyprus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baidoties no noguldījumu «apciršanas», Kiprā no bankām izņem miljonus

Jānis Rancāns, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldījumu «apcirpšana» Kiprā, lai atrisinātu šīs valsts parādu krīzi, būs katastrofāla ne tikai Kiprai, bet arī visai eirozonai, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Mihalis Saris (Michalis Sarris).

Baidoties no šāda notikumu pavērsiena, noguldītāji Kiprā no bankām sākuši izņemt savus finanšu līdzekļus. Aizvadītā mēneša laikā no Kipras bankām varētu būt izņemts aptuveni miljards eiro, atsaucoties uz avotiem minētajā valstī, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Iepriekš izskanēja, ka Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros noguldītājiem vajadzētu pieciest savu depozītu samazinājumu. Radušās šaubas, vai parādu krīzes nomocītā valsts spētu atmaksāt aizdevumu. Tāpēc izskanējusi ideja, ka tiem, kuri Kipras bankās noguldījuši vairāk par 100 tūkstošiem eiro, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Kiprā ir noteikti zemi uzņēmumu ienākumu nodokļi, kas piesaistījis nereti šaubīgas izcelsmes naudu. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu, raksta The Telegraph.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas debesskrāpjos, kas raksturo Krievijas uzplaukuma laika centienus izveidot Rietumiem līdzīgu finanšu centru, liela daļa biroju platību stāv tukšas, jo realitātē Maskavas miljardieri meklē laimi ārzemēs, un daudzi uzņēmēji reģistrē savas kompānijas Lielbritānijā, Nīderlandē, Šveicē vai Kiprā, bet ne pašā Krievijā. Turklāt tiek lēsts, ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins tur savu naudu ārzonās.

Kā raksta nytimes.com, Krievijas nauda baidās no Krievijas, un kopš 2008. gada vairāk nekā 350 miljardi kapitāla ir pametuši valsti, valdot neuzticībai tās sistēmai. Šie miljardi meklē gan slepenību, gan drošību, un Eiropas Savienībā atradās tiem drošs patvērums, sākās «mīlas dēka» starp Kipras bankām un Krievijas naudu, un vēl pirms dažām nedēļām Kipras galvaspilsēta Nikosija bija svarīgākais Krievijas naudas turētājs. Tagad situācija ir mainījusies, finanšu paradīze ir sagrauta un noguldītājiem tiek piemērotas milzu nodevas, ko Krievijas puse jau nosaukusi par zādzību.

Nikosija bija otra lielākā Krievijas finanšu galvaspilsēta aiz Maskavas, un tiek lēsts, ka lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju tās bankas kontā bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati, Kipra bija galamērķis 34% no visām Krievijas investīcijām 2011. gadā un veidoja 28% no ārvalstu tiešajām investīcijām Krievijā, tomēr šie dati neuzrāda reālo investīciju apjomu, jo nauda ceļo caur Nikosijas ārzonas kompānijām un atkal ienāk valstī kā ārvalstu investīcijas. Tādējādi Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble ir norādījis, ka tas raisa aizdomas par naudas atmazgāšanu. No otras puses, daudzi legāli Krievijas uzņēmēji arī tur Kiprā naudu, piemēram, Krievijas metālapstrādes oligarhi kontrolē savus uzņēmumus caur Kipras kompānijām. Tāpat arī valstij piederošiem uzņēmumiem ir konti Kiprā, piemēram, naftas kompānijai Rosneft un bankām Sberbank un VTB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pēc divu nedēļu ilga laikposma Kipras bankas atsākušas darbu. Situācija pagaidām saglabājas mierīga, tomēr pastāv bažas par strauju kapitāla aizplūšanu no kredītiestādēm.

[Papildināta 1. - 3. rindkopa]

Lai nepieļautu nekārtības, Kipras valdība ieviesusi stingrus drošības pasākumus un bankas apsargā gan policija, gan arī privātas apsardzes kompānijas darbinieki. Banku darbs uzsācies mierīgi, vēsta The Guardian, norādot, ka daļa banku filiāļu tomēr darbu atsākušas ar novēlošanos.

Pirms banku atvēršanas pie tām izveidojās rindas, ar valsts iedzīvotājiem, kas vēlējās tikt pie savas naudas. Kāds pensionārs, gaidot bankas atvēršanu, sarunā ar Bloomberg atzinis, ka viņam bijuši dažu eiro monētu uzkrājumi un viņam nācies ierobežot savus produktu pirkumus, lai izdzīvotu. Savukārt veikala īpašniece Maria Karalambusa (Mari Charalambous) norādījusi, ka uz banku neies, jo baidās no tā, ka tur var izcelties haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medijs: No Kipras glābšanas visvairāk iegūs Krievijas mafija

Gunta Kursiša, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Kipras glābšanas visvairāk iegūs bagātie krievi, ieskaitot «Krievijas mafiju», citējot Vācijas aģentūras Bundesnachrichtendienst (BND) laikrakstā Der Spiegel pausto, informē thelocal.de.

«BND ziņojums liecina, ka no eiropiešu iemaksātajiem miljardiem Kipras glābšanai visvairāk iegūs Krievijas oligarhi, uzņēmēji un mafijas pārstāvji, kas savus nelegālos ienākumus glabā Kiprā,» rakstīja Der Spiegel.

Kipras bankās savas bagātības glabā liela daļa Krievijas uzņēmēju, kurus Kiprā piesaista zemie nodokļi. Kipras reputācija kā zemo nodokļu valstij nedaudz pasliktinājās pēc tam, kad tā pievienojās ES 2004. gadā. Kopumā Kiprā 2011. gadā atradās Krievijas oligarhu bagātības aptuveni 20 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā Kipras nacionālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas veido 17,8 miljardus eiro, teikts BND ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļotājiem uz Kipru jāņem līdzi skaidras naudas rezerves; var cerēt uz cenu samazināšanos

Jānis Rancāns, 01.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras dramatiskā parādu krīze Latvijas ceļotājus īpaši neietekmē, tomēr tūrisma jomas pārstāvji iesaka rēķināties ar nepieciešamību pēc skaidras naudas. Tūrisma operatori norāda arī uz izdevīgām cenām braucot uz Kipru.

Ceļojumu biroja Jēkaba aģentūra Mārketinga un projektu vadītājs Juris Alksnis skaidroja, ka, līdzīgi kā Ēģiptes vai Grieķijas gadījumā, nemieri un demonstrācijas tūristus neietekmē, jo ir lokalizēti atsevišķās valsts vietās.

Kiprai tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc valsts pieliks pūliņus, lai krīzes iespaidu uz to samazinātu. Tāpēc, ja jāizvēlas kur braukt, tad Kipra patlaban ir izdevīgs galamērķis, jo valsts tūrisma nozare, saistībā ar negatīvajām ziņām par valsts ekonomikas stāvokli, lai izvairītos no ceļotāju apmēru krituma, samazinās cenas. J. Alksnis norādīja, ka šis samazinājums gan būs vien tikai daži procenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirogrupas vadītājs pieļauj noguldītāju iesaistīšanos banku glābšanā arī citur

Jānis Rancāns, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras bankas paliks slēgtas līdz ceturtdienai un, kad tās atsāks darbu, tiks piemēroti pagaidu transakciju ierobežojumi, pavēstījusi Kipras Centrālā banka. Tikmēr Eirogrupas vadītājs pieļāvis, ka Kipras scenārijs varētu tikt atkārtots citur.

Iepriekš Kipras varasiestādes solīja, ka valsts bankas, izņemot divas lielākās, darbu atsāks otrdien, vēsta BBC. Bankas Kiprā ir slēgtas jau kopš 15. marta, lai izvairītos no straujas kapitāla aizplūšanas. Kipras Centrālā banka norāda, ka banku darbs tiks atjaunots ceturtdien, lai nodrošinātu to, ka valsts finanšu sistēma funkcionē bez aizķeršanās.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Kipra ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par kredīta saņemšanu, lai varētu izvairīties no banku sistēmas sabrukuma. Saskaņā ar vienošanos, Kiprā tiks piemērota nodeva noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Vienošanās noslēdza neskaidrības periodu, kas Kiprā valdīja pēc tam, kad sākotnējo risinājumu, kura ietvaros ar nodevu bija paredzēts aplikt arī noguldījumus, kas ir zemāki par 100 tūkstošiem eiro, noraidīja valsts parlaments. Reaģējot uz panākto vienošanos, akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, kas gan strauji aprāvās, kad Eirogrupas vadītājs, Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms, pieļāva, ka Kipras scenārijs varētu tikt izmantots par pamatu nākotnes eirozonas banku problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas finanšu ministri vienojušies piešķirt Kiprai starptautisko aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā, lai neļautu sagrūt salas banku sistēmai un valsts paliktu eirozonā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Panāktā vienošanās paredz, ka tiks slēgta viena no Kipras lielākajām bankām - Laiki Bank. Banka tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» daļā. «Labā» daļa tiks pievienota Kipras lielākajai bankai - Bank of Cyprus. Saskaņā ar vienošanos, bankās esošajiem noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks piemērota nodeva, kuras apmērs pagaidām vēl nav zināms. Noguldījumiem, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro, atšķirībā no sākotnējā plāna, nodeva netiks piemērota.

Saskaņā ar aprēķiniem, piemērojot nodevas noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro, Kipra spēs iegūt 4,2 miljardus eiro. Banku rekonstrukcija, visticamāk, Kipras bezdarbnieku pulku papildinās ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, vēsta Reuters. Kipras starptautiskie aizdevēji finansējumu valstij varētu sākt izmaksāt jau maijā. Iepriekš izskanēja, ka bez vienošanās par starptautisko aizdevumu, Eiropas Centrālā banka pirmdien plānoja pārtraukt ārkārtas finansējuma piešķiršanu Kipras bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nedienu piemeklētā Kipra lūgs palīdzību divu miljardu eiro apmērā ekonomiskās krīzes nomocītajai Grieķijai. Naudu iecerēts izmantot to Kipras banku atbalstam, kuras strādā Grieķijā.

«Mēs darām visu, lai Kipru no krīzes «izvilktu» cik vien ātri iespējams. Tomēr tas nenozīmē to, ka ceļš uz priekšu būs klāts rozēm,» Kipras prezidenta Nikos Anastasides sacīto, citē Financial Times. Tāpat Kipras prezidents kārtējo reizi uzsvēra, ka viņa valsts nekad nepiekritīs noguldīto depozītu samazināšanai, kā ekonomiskās krīzes risināšanas veidam.

Lai gan Grieķija iespējamo palīdzību Kiprai nav komentējusi, analītiķi norāda, ka šāda iespēja, visticamāk, būs grūti attaisnojama, jo Atēnām pašām naudas tikko pietiek savu banku noturēšanai virs ūdens. Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas ietvaros valsts bankas saņems 50 miljardus eiro, kas paredzēts kredītiestāžu rekapitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medvedevs: Kiprā «iesprūdusi» Krievijas valsts struktūru nauda

Jānis Rancāns, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.

Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.

Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kipras problēmas Latvijas uzņēmumus neietekmēšot

Ieva Mārtiņa, Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem

Jānis Šķupelis, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Kiprā spēkā esošie ierobežojumi naudas pārskaitījumiem un izņemšanai, kas tika ieviesti pēc tam, kad valsti piemeklēja finanšu krīze gada sākumā, tiks atcelti nākamā gada sākumā, pavēstījis salas prezidents.

Kipras prezidents Niks Anastasiads atklāja, ka tiek plānots ierobežojumus uzņēmumu iekšzemes transakcijām atcelt jau līdz šā gada beigām. Savukārt ierobežojumus naudas pārskaitījumiem uz ārzemēm varētu atcelt jau 2014. gada sākumā. Tas gan būs atkarīgs no tā, kāda izveidosies situācija pēc iekšzemes ierobežojumu atcelšanas, vēsta AP.

Ierobežojumi naudas transakcijām tika noteikti, lai izvairītos no finanšu aizplūšanas no bankām pēc tam, kad Kipra saņēma Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu. Saskaņā ar aizdevuma noteikumiem, noguldījumiem Kiprā, kas pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tika noteikta arī nodeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas energokompānija Gazprom piedāvājusi piedalīties Kipras banku glābšanā, apmaiņā pret tiesībām piedalīties valsts dabasgāzes atradņu izpētē, vēsta Greek Reporter.

Saskaņā ar energogiganta piedāvājumu, Krievijas kompānija vēlas finansēt Kipras finanšu institūciju rekonstrukciju, apmaiņā pret ievērojamu kontroli pār dabasgāzes atradņu izpēti. Savukārt Kipras Nikos Anastasiads (Nicos Anastassiades) šo piedāvājumu patlaban nevēlas izskatīt, jo vēlas risinājumu atrast Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Aizvadītajā nedēļā Kipras energokompānija KRETYK pavēstīja, ka valsts ekonomiskās zonas ūdeņos varētu būt aptuveni 1,6 līdz 3,4 triljoni kubikmetru lielas dabasgāzes iegulas. Patlaban uzsākti gāzes iegulu izpētes darbi, lai jau 2019. gadā Kipra varētu sākt dabasgāzes eksportu. Kipras valdība paudusi, ka Kipra ar laiku varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem enerģētikas mezgliem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: pasaules gala nebūs, tomēr tirgos nedrošība var rasties

Dienas Bizness, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra finanšu palīdzību lūgs no Krievijas, nevis no Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcijām, finanšu tirgos var rasties papildus nestabilitāte un nedrošība, atzina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka Kipras glābšanas finansējuma avota izvēle ir kļuvusi par ģeopolitisku jautājumu. «Ja skatās no finanšu tirgus viedokļa, rodoties neizpratne – Kipra ir Eiropas Savienībā, bet pēkšņi uzrodas kāds trešais, kas ir viens no iespējamajiem vaininiekiem. Tas finanšu tirgos var dot papildus nestabilitāti un neziņu par to, cik spējīga ir Eiropas Komisija, cik spējīga ir ES un cik spējīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds risināt krīzes ES ietvaros,» skaidroja M. Kazāks.

Ekonomists skaidroja, ka kopumā neviens risinājums, kādu izvēlēsies Kipra, nebūs patīkams. Tomēr, viņaprāt, aizdevuma programmas uzsākšana būtu vislabākais ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra no starptautiskajiem aizdevējiem vēlas saņemt finansiālu palīdzību 17 miljardu eiro (11,95 miljardu latu) apmērā, trešdien paziņoja Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs.

«[Finansiālās palīdzības] Apjoms veido aptuveni 17 miljardus eiro,» norādīja ministrs, piebilstot, ka palīdzības programma valstij būs nepieciešama četru gadu garumā.

«Tas ir tas, ko mēs esam teikuši jau iepriekš, balstoties uz pieņēmumu, ka bankām būs nepieciešami desmit miljardi,» viņš piebilda.

Šobrīd vēl nav zināmi rezultāti neatkarīgam auditam, kas noteiks nepieciešamo finansējumu Kipras banku sistēmas stabilizēšanai, tādējādi oficiāls galīgais nepieciešamās palīdzības apjoms šobrīd paziņots.

Kā vēstīts, Kipra ceturtdien paziņoja, ka tā ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc pārrunām par izdevumu samazinājumiem un reformām, kas paredzētas valsts ekonomikas glābšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: nodeva noguldījumiem Kiprā ir neprofesionāla un negodīga

Jānis Rancāns, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzētā nodeva noguldījumiem ir negodīga un radījusi bīstamu precedentu, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

«Izvērtējot piedāvāto nodevu noguldījumiem Kiprā, V. Putins atzinis, ka šāds risinājums, ja tas stāsies spēkā, būs negodīgs, neprofesionāls un bīstams,» Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova sacīto citē aģentūra Reuters.

Krievijas pilsoņiem pieder lielākā daļa no Kipras bankās noguldītās ārvalstnieku naudas, un kaimiņvalsts bankas salu izmantojušas kā iecienītu ārzonu. Kipras bankās patlaban noguldīti 70 miljardi eiro, no kuriem aptuveni puse pieder nerezidentiem un tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no tiem ir Krievijas pilsoņi.

Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s bija aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Kipras bankās, savukārt, varētu būt izvietoti noguldījumi 12 miljardu apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Piedāvājums, no kāda nemēdz atteikties

Anda Asere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis: Kipras balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda

Dienas Bizness, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šis Kipras parlamenta balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda,» notikumus Kiprā komentē Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šobrīd, lai atrisinātu situāciju, valsts rīcībā ir dienas, nevis nedēļas.

«Tā arī ir paziņots, jo faktiski birža un bankas tiks turētas aizslēgtas – tas ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas situācijas mēģināt atvērt biržu vai bankas nozīmētu tur visu «izslaucīt». Jo vairāk šo situāciju «iestieps», jo situācija arī paliks smagāka,» Dombrovskis sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Kiprai, pēc Latvijas premjera teiktā, ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pretējā gadījumā finanšu tirgus reakcijas būs ļoti smagas, kas būs arī ļoti smags trieciens Kipras ekonomikai.

Runājot par notikumiem Kiprā, Dombrovskis pauž uzskatu, ka diez vai tiem būs kāda ilgstoša vai nopietna ietekme uz eirozonas un vēl jo mazāk uz Latvijas ekonomiku, jo Kipras ekonomiskais īpatsvars Eirozonā ir mazāks par pusi procenta. «Līdz ar to ir skaidrs, ka tas nevar radīt kaut kādas būtiskas un paliekošas problēmas,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru