Ekonomika

Krievijas oligarhi pārveduši no Eiropas aktīvus 50 miljardu dolāru apjomā

LETA/UKRINFORM, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Bagātākajiem Krievijas pilsoņiem paliek arvien mazāk vietu savas bagātības turēšanai, jo daudzi no viņiem ir pakļauti ASV, Lielbritānijas vai Eiropas Savienības sankcijām.

Aktīvu pārvietošana uz Krieviju un Kremļa uzskatā draudzīgām valstīm, tādām kā Apvienotie Arābu Emirāti un Kazahstāna, sākās neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī.

Kā vieni no pirmajiem tika pārvesti minerālmēslojuma magnāta Andreja Gurjeva un tērauda magnāta Viktora Rašņikova ģimeņu īpašumi no Šveices un Kipras uz Krieviju. Vēlāk šim piemēram sekoja arī citi, piemēram, metālrūpniecības magnāts Igors Altuškins.

Krievijas oligarhiem ir nozīmīga loma Krievijas karā pret Ukrainu. Vismaz 81 no žurnāla "Forbes" 200 bagātāko Krievijas pilsoņu saraksta ir aktīvi iesaistīts Krievijas armijas apgādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aiz strīdiem ap miljardiera Burlakova mantojumu vīd Krievijā ietekmīga, sankcijām pakļauta persona

Comments.ua, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dogecoin ir meme kriptovalūta, kas 2013. gadā aizsākās kā joks, galu galā sasniedza kopējo novērtējumu vairāk nekā 80 miljardu ASV dolāru apmērā un visu laiku augstāko vērtību (ATH) 0,7376 ASV dolāru apmērā. Kopš tā laika monētas vērtība ir samazinājusies par 91%.

Pamatojoties uz pašreizējo Dogecoin cenu 0,064$ par vienu žetonu, hipotētiska 1$ mērķa cena nozīmē peļņu gandrīz 15 reižu apmērā. Vai tas vispār ir iespējams? Aplūkosim sīkāk, kāpēc Dogecoin turētājiem vajadzētu nopietni pārskatīt savas cerības. Tāpat pastāstīsim vairāk par labākajām jaunajām Dogecoin alternatīvām – Wall Street Memes un Chimpzee.

Dogecoin cenas vēsture

Pirms iedziļināties Dogecoin cenu prognozē, ir vērts ielūkoties galvenajos Dogecoin cenas vēstures punktos:

• Dogecoin sākotnēji tika izveidots kā joks, pamatojoties uz "doge meme”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

Sadarbības materiāls, 28.06.2023

Kriptovalūtu tirgū orientēties var būt sarežģīti. Mēs atlasījām šobrīd populārākās kriptovalūtas, ko vislabāk pirkt jau tagad!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirgū ir pieejamas gandrīz 25 000 kriptovalūtas, un katru dienu tiek laistas klajā arvien jaunas. Tas var kļūt par īstu mīnu lauku pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, mēģinot atšķirt labu projektu no slikta un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Paturot to prātā, mēs esam izanalizējuši šī brīža tirgu un atlasījuši 5 labākās un populārākās kriptovalūtas, ko šobrīd iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

1. Wall Street Memes – Populāra meme platforma, kas izlaidusi savu žetonu $WSM un četru nedēļu laikā piesaistījusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

2. Chimpzee – Vides aizsardzības iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem gūt pasīvus ienākumus, vienlaikus glābjot dzīvniekus un cīnoties pret klimata pārmaiņām

3. yPredict – Ar mākslīgo intelektu darbināms tirdzniecības rīks, kas palīdz tirgotājiem palielināt peļņas potenciālu, piedāvājot nākamās paaudzes tirdzniecības izpēti un analīzi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) saņēma 2024.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta portfeļa tradicionālajā iesniegšanas pasākumā piedalās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Finanšu ministrijas vadības pārstāvji.

Pasniedzot budžeta portfeli Mieriņai, finanšu ministrs Ašeradens kā "ļoti labu" novērtēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības sagatavoto "drošības un ilgtspējas budžetu" 2024.gadam.

Finanšu ministrs akcentēja, ka "valdība ir turējusi vārdu", piešķirot līdzekļus arī valsts drošībai, kas ir fundamentāla prioritāte, un ilgtspējīgai izaugsmei veselībā un izglītībā.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments budžetu izskatīs pēc iespējas agrāk un ka 9.novembrī tiks lemts par tā nodošanu skatīšanai komisijās. Mieriņa apliecināja, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības laika prakses šoreiz gan budžets netiks skatīts pa nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāsāk strādāt pie 2025.gada valsts budžeta, veidojot to par izaugsmes budžetu, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

LDDK vadītājs norādīja, ka kopumā darba devēji atbalsta 2024.gada valsts budžeta prioritāti - drošību, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir saprotami un nepieciešami.

Vienlaikus Bite uzsvēra, ka 2024.gada budžets joprojām ir "dalīšanas budžets", tāpēc aicināja jau savlaicīgi sākt darbu pie 2025.gada valsts budžeta, lai beidzot varētu izveidot izaugsmes budžetu. "Arī šajos grūtajos globālās recesijas apstākļos ir jāatrod veidi, kā ekonomika var nopelnīt naudu," uzsvēra Bite.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir jāsāk diskusija, kā ekonomikai nopelnīt vairāk naudas, kuru pēc tam varētu sadalīt sociālajām un citām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd reģistrēti 3240 uzņēmumi, kuru akcionāri, kontrolējot uzņēmuma daļas vismaz 25% apmērā, ir Krievijas pilsoņi vai uzņēmumi, un 559 uzņēmumi, kuru akcionāri ir Baltkrievijas pilsoņi vai uzņēmumi.

Salīdzinot situāciju patlaban un pagājušā gada sākumā, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krievijas kapitāla uzņēmumu skaits Latvijā sarucis vien par 2,6%, savukārt situācija attiecībā uz Baltkrievijas kapitāla uzņēmumiem Latvijā praktiski nav mainījusies, liecina atvērto datu platformas “Okredo” šī gada augustā veiktais Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumu apskats.

Starp Latvijā reģistrētajiem un strādājošiem Krievijas kapitāla uzņēmumiem 2446 jeb 73,7% ir tādi, kuros uzņēmuma daļas Krievijas pilsoņiem vai uzņēmumiem pieder 100% apmērā. Savukārt starp Latvijā reģistrētajiem Baltkrievijas kapitāla uzņēmumiem 447 jeb teju 80% ir pilnībā Baltkrievijas kapitāla kontrolēti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 24 stundu laikā Ripple (XRP) cena ir pieaugusi par 8%, un, sasniedzot 0,811954 ASV dolāru atzīmi, tā ir kļuvusi par ceturto lielāko kriptovalūtu tirgū, apsteidzot BNB.

XRP pašreizējā cena nozīmē arī to, ka pēdējo septiņu dienu laikā tā vērtība ir pieaugusi par 71% un kopš gada sākuma – par aptuveni 138%, turklāt pagājušajā nedēļā pieņemtais lielā mērā pozitīvais lēmums Ripple-SEC lietā palīdzēja padarīt šo altkoinu par vienu no šobrīd perspektīvākajām kriptovalūtām. Tomēr tirgū parādījušās jaunas, pagaidām mazpazīstamas kriptovalūtas, kuras varētu pārsniegt Ripple sniegumu, piemēram, Evil Pepe Coin.

Ripple (XRP) cenas analīze

Ripple (XRP) uzvar līdz šim svarīgākajā juridiskajā cīņā kriptovalūtu vēsturē pret ASV Vērtspapīru un biržas komisiju (SEC), un tiesa ir atbalstījusi XRP. Rezultātā XRP netika klasificēts kā vērtspapīrs. Tas veicinājis kriptovalūtas cenas kāpumu un kopēju pozitīvu skatījumu uz XRP izaugsmi turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā apstiprina principus iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam

LETA--BNS, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprinājusi principus iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Preses konferencē pēc valdības sēdes ministrs sacīja, ka Igaunija ir pirmā Eiropas valsts, kas izstrādājusi šādu juridisku risinājumu. Līdzīgs risinājums ir ieviests Kanādā.

"Arī Eiropas Savienība strādā pie juridiska risinājuma atrašanas, bet mēs jau esam izstrādājuši tādu, kas ļauj mums izmantot Krievijas kā agresora iesaldētos aktīvus un izmantot tos kā kompensāciju Ukrainas atjaunošanas atbalstam," sacīja Cahkna.

"Tas nav tikai Igaunijas iekšējais jautājums, bet gan risinājums, kas, visticamāk, pavērs ceļu globālā mērogā, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai," viņš piebilda.

Pēc Cahknas teiktā, Ārlietu ministrija drīzumā iesniegs valdībai attiecīgā tiesību akta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

No Danske Bank samaksātā soda ASV Igaunijai pārskaitīs 50 miljonus eiro

LETA--BNS, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pateicību par sadarbību izmeklēšanā ASV Tieslietu ministrija Igaunijai izmaksās 50 miljonus ASV dolāru (47,1 miljards eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets pēc tikšanās ar ASV kolēģi Meriku Gārlendu informēja, ka ASV puse novērtē Igaunijas sadarbību gan naudas atmazgāšanas lietā, gan kibernoziegumu izmeklēšanā.

ASV tieslietu ministrija ir principiāli nolēmusi daļu "Danske Bank" samaksātās soda naudas piešķirt Igaunijai. Pašlaik ASV varasiestādes risina tehniskus jautājumus, jo tam nepieciešams ASV Valsts departamenta, citu institūciju un atsevišķos gadījumos arī Kongresa apstiprinājums.

Lānets uzsvēra, ka Igaunija turpinās sadarbību ar ASV juridiskajā jomā, cenšoties panākt Krievijas vadības saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā. Igaunija vēlas stiprināt sadarbību ar ASV arī tiesu medicīnas jomā un atbalstā partnervalstīm cīņā pret korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairākiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piespriež reālus cietumsodus

LETA, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 8.septembrī sešiem vīriešiem par 3,5 miljonu ASV dolāru viltošanu piesprieda reālus cietumsodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lietā apsūdzēts Aleksandrs Fomičevs, Viktors Ždanovičs, Normunds Juška, Ilmārs Krieviņš, Māris Popovs un Sergejs Jakovļevs.

Fomičevam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem. Ždanovičam cietumsods uz pieciem gadiem. Juškam un Jakovļevam cietumsods uz četriem gadiem, bet Krieviņam un Popovam cietumsods uz trīs gadiem.

Visiem apsūdzētajiem piespriesta arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Prokurors un apsūdzētie, kā arī cietušā pārstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas rakstveidā var iesniegt lūgumu par pilna sprieduma sastādīšanu. Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tirgū ir vairāk nekā 20 000 kriptovalūtu, un katru dienu tiek izdotas jaunas. Tas var kļūt par īstu pārbaudījumu pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, kuri mēģina atšķirt labus projektus no sliktiem un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Ņemot to vērā, mēs esam izanalizējuši pašreizējo tirgu un atlasījuši piecas populārākās kriptovalūtas, kuras šobrīd ieteicams iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties augustā

1. Wall Street Memes – Šobrīd populārākā meme kriptovalūta, kas ātrā laikā piesaistījusi vairāk nekā 20 miljonus dolāru

2. XRP20 – XRP jaunākā versija, kas pāršalc kriptovalūtu pasauli

3. Shibie Coin – Shiba Inu un Bārbijas pievilcības apvienojums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons pēc 22 šajā amatā nostrādātiem gadiem dodas pelnītā atpūtā. No 2023. gada 1. jūlija par filiāles vadītāju kļūs līdzšinējais uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Ervins Vēveris.

"Darbs uzņēmuma vadībā visus šos gadus ir bijis ļoti interesants, aizraujošs laiks. Saku vislielāko paldies “Compensa Life” komandai, ar kuru kopā izdevies sasniegt tiešām būtiskus biznesa mērķus. Esam kļuvuši par vienu no vadošajām dzīvības apdrošināšana sabiedrībām Latvijas tirgū ar stabilu, izaugsmē vērstu attīstību, plašu filiāļu tīklu, zinošiem darbiniekiem un mūsdienīgiem, dinamiskiem dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem. Jaudīga izaugsme panākta uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, aug Mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, veiksmīgi ieviests jaunums Latvijas tirgū - onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop u.c. Esmu pārliecināts, ka Ervins Vēveris kopā ar “Compensa Life” vadības komandu turpinās efektīvi attīstīt un vadīt uzņēmumu, sasniedzot jaunus apvāršņus," stāsta Viktors Gustsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot praksē biznesa ilgtspēju un atbildīgu vides politiku, dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life" uz biroja ēkas jumta Rīgā, Vienības gatvē, uzstādījusi saules paneļus.

Paredzams, ka 108 saules paneļi ar kopējo jaudu 51 KWh gada laikā saražos ap 39 MWh, nosedzot ievērojamu daļu no uzņēmuma ikdienā patērētās elektroenerģijas.

“No “Compensa Life” uzņēmumu saimes Baltijā esam pirmie, kas sava biroja jumtu atvēlējuši videi draudzīgas enerģijas ražošanai,” saka projekta idejas autors un īstenotājs Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāja padomnieks.

Projekts īstenots nepilna gada laikā. Paredzams, ka ieguldījums varētu atpelnīties 5-6 gados.

Nākotnē “Compensa Life” biroju ēkai pieguļošajā teritorijā plānots uzstādīt elektrisko auto uzlādes stacijas, tādējādi veicinot videi draudzīgāku elektrisko auto izmantošanu pārvietošanās vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir skaidrs, ka diskusijas par budžetu vēl būs, vajadzību ir daudz, taču tās visas apmierināt nevarēs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Piemēram, diskusijas gaidāmas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem, jo šī valdība pagaidām par šo jautājumu nav lēmusi, uzsvēra Siliņa.

"Lai turpinātu piemērot šo atlaidi, tas maksātu 36 miljonus eiro," par esošo situāciju augļu un dārzeņu PVN likmes jautājumā teica Siliņa, norādot, ka izvēles neesot vienkāršas.

Tāpat, runājot par nākamā gada budžetu, Siliņai pašlaik neesot skaidrs, kāpēc sporta pedagogi vispār neparādās pedagogu atalgojumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro.

Sporta pedagogu atalgojuma jautājumā Siliņa prasīšot skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).

Šodien Saeimas komisijās turpinās skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru