Lai apzinātu un godinātu Kuldīgas uzņēmējus un amatniekus, kas aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Kuldīgas pilsētā, Kuldīgas pilsētas dome nodibinājusi Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kuldīgas pilsētas dome izveidojusi desmit nominācijas: klientam draudzīgs uzņēmums (tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcu nozare); stabilitāte; sadarbība; pilsētas tēla popularizētājs; vecpilsētas magnēts; gada būvprojekts (sabiedriskā, komercobjektu būvniecība); gada būvprojekts (individuālā būvniecība); gada būvprojekts (vides objekts); gada amatnieks (sadzīves pakalpojumi); gada amatnieks (lietišķā māksla). Sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienības nominācija Pienesums partnerībā un Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks nominācija – Atvērts sabiedrībai.

Kā Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvas pretendenti var tikt izvirzīti uzņēmumi (uzņēmēji), kuru saimnieciskā darbība notiek Kuldīgas pilsētas teritorijā neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares; individuālā darba veicēji, kuri reģistrējuši un veic saimniecisko darbību Kuldīgā; uzņēmumi un to struktūrvienības, kas Kuldīgas pilsētas teritorijā realizējušas saimnieciskās aktivitātes, bet reģistrētas citur; individuāli būvētāji. Pretendentus izvirzīs Kuldīgas dome, tās aģentūras un kapitālsabiedrības; iedzīvotāji, pilsētas viesi; laikraksts Kurzemnieks; pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienība u.c. sadarbības partneri.

Kuldīgas masīvais velvju tilts atvērts gājējiem, informē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta „Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī” vadītāja, Kuldīgas pilsētas domes Pilsētbūvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone.

Gājēji Ventas upi var šķērsot pa tilta kreisās puses ietvi. Līdz ar to slēgts pagaidu gājēju tiltiņš, ko restaurācijas darbu veicēji SIA M.A.-Taka pērn oktobrī ierīkoja tilta ārpusē. Masīvā velvju tilta restaurāciju pilnībā plānots pabeigt līdz Kuldīgas Pilsētas svētkiem 16. jūlijā. Pērn augustā, sākot restaurāciju, projekta ģenerāluzņēmējs SIA M.A.-Taka noņēma tilta asfaltbetona segumu un zem tā paslēpto autentisko apaļo bruģakmeni, ko restauratori izmantos atjaunotajam segumam. Turpinot darbus, SIA M.A.-Taka atsedza velves, apstrādājot tās ar hidroizolāciju, piepildīja ar aizpildošo slāni, ierīkoja ūdensvada un kanalizācijas komunikācijas, elektrības un vājstrāvas kabeļus. Tiltam uzlikta betona plātne, kas nodrošina gan tilta noturību, gan mitruma izolāciju. Šobrīd tiek bruģēts tilta segums. Tilta restaurācija norit projekta „Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 2 092448, no tām ERAF finansējums – Ls 1 335367, Kuldīgas pilsētas domes līdzfinansējums – Ls 579032, valsts budžets – Ls 178049.

Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

Kuldīgas pilsētas dome veic pēdējos priekšdarbus, lai 1. oktobrī iesniegtu masīvā velvju tilta restaurācijas pieteikumu balvai Europa Nostra.

Savu atbalstu Kuldīgas pilsētas domes iecerei izteikusi gan LR kultūras ministre Helēna Demakova, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Atjaunotais Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Latvijas valstī augstu novērtēta iniciatīva Eiropas arhitektūras mantojuma saglabāšanā, tādēļ Kuldīgas masīvais velvju tilts ir cienīgs saņemt Eiropas godalgu, savā atbalsta vēstulē raksta kultūras ministre H.Demakova.

Europa Nostra ir ES balva, ko piešķir vislabāk restaurētajiem, saglabātajiem un izpētītajiem objektiem: arhitektūras mantojumam, kultūrvēsturiskām ainavām, mākslas darbiem un kolekcijām ar māksliniecisku un vēsturisku nozīmi u.c.

30. decembrī plkst. 19:00 Kuldīgas kultūras centrā notiks Kuldīgas pilsētas domes rīkotā konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 apbalvošanas ceremonija, informē Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Svinīgajā sarīkojumā Kuldīgas sabiedrībā labi pazīstami cilvēki pasniegs Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu 11 nominācijās. Godināts tiks klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā, klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā, klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē, uzņēmumi nominācijās Stabilitāte, Sadarbība, Pilsētas tēla popularizētājs, Vecpilsētas magnēts, Gada būvprojekts komercobjekts, Gada būvprojekts – individuālā būvniecībā, kā arī gada amatnieks sadzīves pakalpojumu jomā un gada amatnieks lietišķajā mākslā. Uzvarētāju vārdi līdz svinīgajai ceremonijai netiks atklāti. Vēl 30. decembra vakarā tiks pasniegtas pašvaldības konkursa sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības balva, Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks balva, SEB bankas balva un DnB NORD bankas balva.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Projekta Gaismas tilti ietvaros Kuldīgā uz masīvā velvju tilta un Alekšupītes tiltiņiem iedegs senās latvju rakstu zīmes.

22. augustā arī Kuldīgā iedegsies Gaismas tilti. Kuldīdznieki izgaismos savu lepnumu – masīvo velvju tiltu pār Ventu, kas šogad ir no jauna dzimis – restaurēts, un romantiskās Alekšupītes tiltiņus. Atsaucoties aicinājumam 90 dienas pirms Latvijas 90. gadadienas vēlēt labu Latvijai, kuldīdznieki no lukturīšiem veidos senās latvju rakstu zīmes. Kuldīgas skolu audzēkņi un pedagogi iedegs 3575 lukturīšus uz vecā ķieģeļu tilta, savukārt Kuldīgas uzņēmumi un iestādes izgaismos deviņus Alekšupītes tiltiņus.

„Iededzot Dieva un Laimas zīmi, Saules, Zvaigznes un Mēness zīmes, Zalkti, Ūsiņu un Māras zīmi uz Kuldīgas tilta un tiltiņiem mēs godināsim mūsu senču dzīvesziņu, sapludināsim pozitīvo enerģiju un domas, iedegsimies par Latviju,” par Kuldīgas Gaismas tiltu ieceri stāsta Kuldīgas kultūras centra direktore Inta Burnevica.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

28. augustā Kuldīgā svinīgi atklās restaurēto veco velvju tiltu pār Ventu. Atklāšanā pārbaudīs, vai uz tilta spēj viena otrai pabraukt garām divas karietes, dejos Kuldīgas kultūras centra bērnu deju kolektīvs Stariņš un būs skatāma Kuldīgas novada muzeja izstāde „Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī”. Auto satiksmei tilts būs slēgts no 10:00 līdz 12:00.

Ir pagājuši 134 gadi, kopš uzcelts masīvais velvju tilts pār Ventu Kuldīgā, un šovasar pabeigta tilta pirmā restaurācija tā pastāvēšanas vēsturē. Tilts, kas reiz uzmūrēts gada laikā no 1873. līdz 1874. gadam, nu gada laikā atjaunots. Lai restaurētu vienu no Latvijas simboliem – velvju tiltu pār Ventu, Kuldīgas pilsētas dome piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas – Ls 2 092448

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

19. augustā restaurēto Kuldīgas velvju tiltu un izbūvētos skata laukumus pieņēma Valsts komisija.

Db jau vairākkārt rakstīja, ka velvju tilau pār Ventu atjaunošanai Kuldīgas pilsētas dome piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas – Ls 2 092448. Tilta atklāšana paredzēta 28. augustā plkst. 11:00. Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir neatdalāms vecpilsētas elements, garākais šāda veida tilts ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tilts ir ne tikai viens no Kuldīgas simboliem, bet arī atpazīstamības zīme visas Latvijas mērogā. Kuldīgas vecais ķieģeļu tilts ir celts no 1873. līdz 1874. gadam. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gada augustā, krievu armija, atkāpjoties no Kuldīgas, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tos atjaunoja 1926. gadā ne vairs no ķieģeļiem, bet no betona. 1958. gadā tilta akmens bruģis pārklāts ar asfaltu, bet senatnīgais lukturu apgaismojums 1972. un 2005. gadā atjaunots.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Jaunā gada priekšvakarā Kuldīgā apbalvoti konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 uzvarētāji 11 nominācijās.

Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā saņēma ziedu salona Oāze īpašniece Līga Pirtniece. Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā balvu saņēma viens no iecienītākajiem vecpilsētas krodziņiem – kafejnīca Pagrabiņš (līdzīpašnieks Raimonds Lapuķis). Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē par uzvarētāju tika atzīta reklāmas darbnīca Dekors RD (Jānis Kurzemnieks un Anda Gutlande).

Par nominācijas Stabilitāte uzvarētāju kļuva viens no lielākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem Kuldīgā SIA Agrotehnika (īpašnieks Arturs Cimoška). Nominācijā Sadarbība tika apbalvots ilggadējs Kuldīgas Pilsētas svētku ģenerālsponsors SIA Linde Pārtika (Nansija Linde). Nominācijā Pilsētas tēla popularizētājs uzvarētāja gods tika sporta klubam Elvi/Kuldīga (sporta kluba prezidents Kaspars Bergmanis). Nominācijā Vecpilsētas magnēts tika apbalvots bārs-klubs Stender’s (īpašnieks Artis Rozītis).

No 13. līdz 24. oktobrim Kuldīgas pilsētas domes un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide” ietvaros norisinās Kuldīgas amatnieku praktiskās apmācības, informē projekta vadītāja Dace Reinkopa.

Paralēli praktiskiem darbiem amatnieki dodas ekskursijā Kuldīgas ielās, pētot un analizējot vecpilsētas durvis, logus un to raksturīgākās detaļas. 20. oktobrī Kuldīgas amatniekiem pēc savas iniciatīvas pievienosies kolēģi no Norvēģijas pilsētas Drobakas. Viņi iepazīsies ar Kuldīgas vecpilsētas arhitektūru, kā arī iesaistīsies durvju restaurācijā. Savukārt no 21. līdz 24. oktobrim Kuldīgā viesosies projekta sadarbības partneri no Norvēģijas amatniecības centra. Tā vadītājs Eivind Falk Kuldīgas pilsētas domes organizētajā 2. Starptautiskajā kultūras mantojuma laboratorijā prezentēs Norvēģijas amatniecības centru un stāstīs, kā Norvēģijā norisinās amatnieku apmācība.

28. novembrī LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns tiksies ar Kuldīgas rajona padomes deputātiem – vietējo pašvaldību vadītājiem. Tikšanās laikā plānots pārrunāt šā brīža aktualitātes pašvaldību reformas jomā – par rajona padomes reorganizāciju, par vasarā gaidāmajām jauno novadu vēlēšanām.

Kuldīgas rajonā vietējie tautas kalpi lēmuši par trīs novadu izveidi pašreizējā Kuldīgas rajona teritorijā – Kuldīgas novada, Skrundas novada un Alsungas novada. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā Alsungu bija plānots iekļaut Kuldīgas novadā.

Taču 26. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra (SC) deputātu balsīm atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu Alsungas novadu veidot kā atsevišķu novadu.

Kuldīgas rajona Rumbas, Gudenieku, Vārmes, Laidu, Turlavas, Ēdoles, Kabiles, Rendas, Pelču, Īvandes, Padures, Snēpeles, Kurmāles pagastu un Kuldīgas pilsētas pašvaldību apvienošanas projekta (Kuldīgas novada izveides projekta) izstrāde veikta, pamatojoties uz visu 14 pašvaldību lēmumiem par Kuldīgas novada izveidi un par apvienošanas projekta sagatavošanu.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Neskatoties uz Vanšu tilta fizisku apsardzi, šorīt kādam 24 gadus vecam vīrietim izdevies uzkāpt tilta vantīs līdz pat tilta pilona augšējai daļai, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šis incidents noticis tikai aptuveni diennakti pēc iepriekšējā gadījuma, kad kāds 1986.gadā dzimis vīrietis naktī uz svētdienu pēc strīda ar draudzeni uzkāpa Vanšu tilta virsotnē.

Šorīt izsaukums VUGD saņemts plkst.5.53. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatējuši, ka kāds jauns vīrietis uzrāpies jau aptuveni 70 metru augstumā, kas ir pārāk liels augstums, lai kāpēju noceltu ar autopacēlāja palīdzību.

Jaunais vīrietis turpinājis rāpties pa vantīm arvien augstāk. Lai netērētu laiku, glābēji izzāģējuši tilta pilona durvis, kas tika aizmetinātas pēc nedēļas nogalē notikušā incidenta, un devušies uz pilona augšējo daļu.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.