Citas ziņas

Dienvidu tilts izmaksās ap 600 miljoniem latu

Ieva Mārtiņa, Atis Rozentāls, Katrīna Iļjinska, 29.05.2008

Jaunākais izdevums

Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

"Laipas" izmaksas

Dienvidu tilta lielās izmaksas un to kāpums saistīts ar būvniecības izmaksu milzīgo inflāciju un kredīta procentiem. A/s Dienvidu tilts, kas apvieno sešas lielas būvkompānijas, par tilta 1. kārtas būvniekiem kļuva, uzvarot starptautiskā tenderī, kurā kopumā dokumentus bija izņēmušas ap 10 starptautiskas būvkompānijas, bet cenas iesniedza 2 kompānijas, tostarp arī Horvātijas kompānija.

Dienvidu tilta piedāvātā tilta būvniecības cena (85,5 milj. Ls) bijusi par 5 milj. Ls zemāka. Tostarp tikai paša tilta būvniecība izmaksā 35 milj. Ls - šis ir tas skaitlis, ko varot salīdzināt ar citās valstīs būvētajiem tiltiem. Medijos izskanējušu informāciju par tilta izmaksu aprēķiniem un salīdzinājumu ar līdzīgiem tiltiem citās valstīs Db diskusijā Rīgas domes pārstāvji nosauca par dezinformāciju. Savukārt kopējās lielās izmaksas, kuras tā īsti ar citiem tiltiem nevarot salīdzināt, esot radušās pamatā lielās inflācijas dēļ, kā arī saistībā ar kredītu. Piemēram, tendera cena dīzeļdegvielai, ko lieto tehnikas darbināšanai, bija 30 santīmi, bet pašlaik cena jau sasniegusi 85 santīmus, kas tuvojas 200 % kāpumam, metāla cena no 2002. gada esot pieaugusi par 200 %, bet darba alga no 2002. gada līdz šim pieaugusi virs 100 %. Tilta būvnieki minēja, ka būvniecību veic visi 6 Dienvidu tilta akcionāri un dažādi specializēto darbu apakšuzņēmumi, kuru kopskaits svārstoties ap 20. Tilta būvniecībā iesaistīti 300-600 cilvēki. Darbiniekiem vidējā neto alga 2007. gadā bijusi 800 Ls. Rezultātā Dienvidu tilts atslogos citus tiltus par 22 % vidēji gadā, bet būvētāji rēķinoties ar 5 % peļņu no kopumā 4 gados realizētā projekta, kas sanākot ap 6,5 milj. Ls.

Bija optimisti

"Tilta 1. kārta maksā 85 milj. Ls. Līgumā ielikām smieklīgu ciparu, ka inflācija nepārsniedz 2 %. Būvniecības izmaksu inflācija 2005. gadā bija 16,6 %, 2006. gadā - 20,2 %, bet 2007. gadā - 24,4 %. Kad nonācām līdz konkrētai būvniecībai, redzējām inflācijas ārkārtējo pieaugumu. Prognozējām, ka pieaugums izmaksām ir 51,4 milj. Ls," situāciju komentē E.Raubiško.

Iemeslu ažiotāžai nesaredz arī G.Rāvis: "Mēs redzam likumīgu darbību, jo ir notikuši konkursi, projektēšana, līgumu slēgšana, ritmisks darbs, kas tiek pabeigts termiņā. Ir skaidri jāsaprot, ka tā nav tikai tilta būvniecība, bet arī apkārtējās infra­stuktūras rekonstrukcija, visu ārējo tīklu plānošana, uzbērumu veidošana, piebraukšanas estakādes, ceļu veidošana, proti, kompleksa darbība. Ja runājam par tiltu, tad Starptautiskās tiltu un inžienierbūvju asociācijas žurnālā ir apkopota informācija par Eiropā būvētajiem tiltiem pēdējos gados un par tilta m2 izmaksām. Šis ir viens no veidiem, kā salīdzināt tilta cenas. Vanšu tilti Horvātijā, Francijā, Vācijā ir līdzīgi Dienvidu tiltam. Redzam, ka tie ir stipri dārgāki nekā Dienvidu tilts, dažs labs 3 reizes dārgāks. Mūsu nosauktajā cenā ietilpst tikai tilta būvniecības izmaksas, un pats tilts ir 803 m garš, 34.28 m plats. Par šo daļu arī runājam, kad runājam par tiltu." G.Rāvis arī nesaskata iemeslu izbrīnam, ka pievadceļi ir dārgāki par pašu tiltu, jo tiem nepieciešams vairāk dzelzsbetona.

Otrā kārta vēl grūtāka

2. un 3. kārtas būvniecību pārraudzīs nevis E.Raubiško, bet T. Laizāna vadītā Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcija. T.Laizāns noraida apgalvojumus, ka nebūs cerētā transporta plūsmu atslogojuma pārējiem tiltiem: "Projektu izstrādājuši profesionāli speciālisti, ir veidots tehniski ekonomiskais pamatojums, ņemot vērā transporta plūsmu un uzskaiti, kas tika veikta pirms projektēšanas un tās laikā. Viens no ekspertu slēdzieniem bija, ka Dienvidu tilts atslogos citus tiltus par vidēji 22 % gadā. Daudz kas atkarīgs, kādas veidosies braukšanas tradīcijas. Varbūt no Salu tilta uz Dienvidu tiltu novirzīsies vairāk nekā šie 22 %." T.Laizāns uzsver, ka otrās kārtas iespaidīgās izmaksas nosaka sarežģītības pakāpe.

Dienvidu tilta garums ir 800 m, rekonstruējamais Slāvu pārvads tikai 197 m garš, bet sarežģītības ziņā šis posms noteikti nebūs vieglāks, jo būvniecību apgrūtinās intensīvā dzelzceļa satiksme. "2. kārta ir krietni sarežģītāka par pirmo," uzskata T.Laizāns. Pašreizējā Slāvu dzelzceļa pārvada vietā jāuzbūvē 2 atdalītu 4 kustības joslu pārvadi, vispirms uzbūvējot vienu jaunu pārvadu, esošo nojaucot un tikai tad būvējot otro jauno pārvadu.

2. kārtas būvniecība jāpabeidz līdz 2011. gada 26. jūnijam.

Plašāku pārskatu par Dienvidu tilta izmaksām lasiet šodienas Dienas biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši valsts svētkos Rīgā braukšanai atklāts jaunbūvētais un kritizētais Dienvidu tilts, kura būvniecībā ieguldīti 135 miljoni latu.

Dienvidu tilts ir vērienīgākais un lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā, kurš darba apjomu ziņā pārspēj visus līdz šim Rīgā tapušos tiltus. Tā uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Dienvidu tilts ir objekts, kurš sabiedrībā izpelnījies visasāko kritiku, jo, lai arī būvnieki apgalvo, ka tilts ir drošs, redzamie ieliekumi uz tilta nevieš pārliecību sabiedrībā par tā kvalitāti, turklāt daļa cilvēku uzskata, ka tiltam ir jābūt ne tikai drošam, bet arī vizuāli pievilcīgam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anonīmi ceļu, tiltu būvnieki, kā arī arhitekti veikuši analīzi, salīdzinot Dienvidu tilta izmaksas ar šī gada 1. maijā atklāto pasaulē garākā tilta Ķīnā izmaksām, un secinājuši, ka Dienvidu tiltu jāvar uzbūvēt par 220.7 miljoniem LVL. Tas nozīmē, ka 92.7 miljonu LVL izlietojums nav skaidrs.

Fragments no izmaksu analīzes:

„Aptuveni 11.8 miljardus juaņu (763 miljonus latu) izmaksājušais Handžou līča tilts Sutong Bridge krietni pārsniedz citus tiltus pāri jūras ūdeņiem, tādiem kā Bahreinu un Saūda Arābiju savienojošo dambi. Tas ir pietiekami garš, lai pār Lamanšu savienotu Lielbritāniju un Franciju.

Latvijā 2008. gada beigās plāno atklāt Dienvidu tiltu, kura 1 kv.m. izmaksas būs tieši piecas reizes dārgāks nekā pasaulē garākajam jūras tiltam.

Abi minētie tilti noteikti ierindosies Ginesa rekordu sarakstā, tiesa atšķirīgās kategorijās - garākais jūras tilts pasaulē un dārgākais tilts pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību sola pabeigt Transport Systems

BNS, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs a/s Dienvidu tilts "ar prieku un gandarījumu" uzņemas pilnu atbildību par Dienvidu tilta pirmās kārtas celtniecību, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.

Uzņēmums garantē pilnīgu paveikto darbu kvalitāti un izmantoto materiālu atbilstību projektam. "Šādu garantiju mums ļauj sniegt ne tikai pašu pieredze veicot darbus, bet arī Rīgas Tehniskās universitātes prof. Aināra Paeglīša vadībā veiktā tilta slogošanas pārbaude, kas apliecina, ka tilts ir drošs un gatavs nodošanai ekspluatācijā," teikts paziņojumā.

Lai stiprinātu ticību jaunuzceltajam tiltam un respektējot vēlmi iepazīties ar objektu, a/s Dienvidu tilts aicina ikvienu sertificētu Latvijas vai ārvalstu ekspertu sniegt savu slēdzienu. Lai to varētu izdarīt, būvuzņēmēji ir gatavi iesniegt visu nepieciešamo projekta dokumentāciju. "Jaunu ekspertu klātbūtne un viedoklis palīdzēs nest labās ziņas tālāk," izteikusies a/s Dienvidu tilts pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu eksperts: Dienvidu tilta deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt

Katrīna Iļjinska, 670884437, 27.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzceltais Dienvidu tilts ir apdrošināts pret daudziem un dažādiem riskiem par kopumā gandrīz 300 miljoniem latu.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA apdrošinājusi Dienvidu tiltu pret visiem celtniecības riskiem - celtniecības materiālās vērtības par tāmes summu, kas ir gandrīz 300 milj. Ls, Dienvidu tilta kā juridiskās personas vispārējā civiltiesiskā atbildība viena miljona latu apmērā, kā arī garantijas laika (36 mēneši) garantija 2 % apmērā no celtniecības summas, Db pavēstīja BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva.

Pēc viņas skaidrotā garantijas laika apdrošināšana nozīmē paša tilta apdrošināšanu pret visiem riskiem, t.sk. pret to, ka tilts sabruks vai vants saplīsīs. «Garantijas laika garantijas apdrošināšana nozīmē, ka apdrošinātājs galvo par to, ka uzņēmējs novērš trūkumus, kuri atklāsies garantijas laikā,» tā J. Alfejeva. Db jau ziņoja, ka pēc slogošanas tilts saglabājies ielocīts, tomēr Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško norādīja, ka ieliecēm ir jābūt un tās nekaitēs tilta ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. augustā pasta centrā Sakta Rīgā notiks jaunā pastmarku bloka Dienvidu tilts pirmās dienas zīmogošana, informē Latvijas pasts.

Pastmarku blokā attēlots Dienvidu tilts, kas atrodas Rīgā un atklāts 2008. gada 17. novembrī.

Pastmarka ar nominālvērtību Ls 1.00 ir izgatavota 50 tūkstošos eksemplāru tipogrāfijā Baltic Banknote (Latvija). Pastmarku bloka mākslinieciskais autors ir Ludis Danilāns.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis ir jau astotais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – ķieģeļu tilts pār Ventu Kuldīgā, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti, tilts pār Abavu Kandavā un Dienvidu tilts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai pabeigs vēl ātrāk, sola AS Dienvidu tilts.

Pašlaik būvniecības darbi pie Dienvidu tilta un estakādēm pāri Krasta un Maskavas ielai rit pilnā sparā atbilstoši grafikam. Pēc tilta braucamās daļas, gājēju ietvju un veloceliņu betonēšanas pabeigšanas jūnijā, šomēnes uzsākta hidroizolācija. Savukārt, šī gada augustā un septembrī plānots veikt vienu no darbietilpīgākajiem noslēdzošajiem būvniecības posmiem – tilta un estakāžu brauktuves seguma asfaltēšanu. Daugavas Dienvidu šķērsojuma 1. kārtu plānots atklāt satiksmei jau šī gada novembra beigās, Db.lv informē Laima Pļaviņa, AS Dienvidu tilts pārstāve Sabiedrisko attiecību jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Raubiško: Viļņiem ir jābūt!

Katrīna Iļjinska, 670884437, 03.11.2008

«Diskusijas par tilta locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv,» tā Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rāvis: Bažām par izšķērdēšanu nav pamata

, 30.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu tilta būvniecības pirmā kārta jau noslēgusies pērn, taču peripetijas ap to turpinās joprojām. Valsts kontrole veikusi revīziju par tilta būvniecību un konstatēja, ka izšķērdēti 27 miljoni latu. A/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs gan uzskata, ka nav pamata runāt par naudas izšķērdēšanu.

Db piedāvā īsu tilta būvnieku a/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētāja Gunta Rāvja komentāru par tilta pirmo kārtu, ka arī tuvākajā laikā gaidāmajiem darbiem - būvniecības otro kārtu un Dienviudu tilta trešo kārtu, ko paredzēts sākt būvēt turvākajā laikā. Interviju ar G. Rāvi lasiet Dienas Biznesā 31.03.2009.

a/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Dienvidu tilts ir uzvarēji Rīgas domes Satiksmes departamenta konkursā par Dienvidu tilta būvniecību un plāno to uzbūvēt par 23.117 miljoniem latu (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruēts galvenais Latvijas Zelta rudens tūrisma objekts

Rūta Cinīte, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā pilsētā ieviesīs ievērojamus satiksmes ierobežojumus

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Var būt papildu tēriņi tilta būvei

Katrīna Iļjinska, 27.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība joprojām nav atpirkusi zemes, kur jau jāsāk būvēt. Dienvidu tilta 3. kārtas būvnieki a/s Dienvidu tilts jau saskārušies ar problēmām, kas var traucēt būvniecībai.

Lai gan tilta trešās kārtas būvniecība jau sākusies, a/s Dienvidu tilts pārstāvis Sergejs Gridņevs, kas ir arī viena no tilta būvniekiem SIA Tilts valdes priekšsēdētājs, Db pastāstīja, ka vienā no tilta 3. kārtas posmiem, kur paredzēta autoceļa trase, joprojām nav atpirktas zemes, un tas nozīmē, ka tajā vietā līdz zemju atpirkšanai nevar notikt nekāda būvniecība.

Šāda situācija var radīt neērtības un iekavēt būvdarbus, kas savukārt radītu papildu izdevumus un liekus tēriņus - kā liecina iepriekšējā pieredze, pēdējā brīdī iegādātas zemes parasti tiek atpirktas par gandrīz jebkuru cenu, ko prasa pārdevējs, jo piespiedu atsavināšanai vairs neatliek laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru