Jaunākais izdevums

SIA NMS Laboratorija tuvākajā laikā būs spiesta sekot Centrālās laboratorijas rīcībai, sniedzot pakalpojumus kvotas ietvaros un pēc tās ikmēneša apjoma beigām tikai par maksu.

Tā sarunā ar portālu Diena.lv norāda uzņēmuma administratīvais direktors Artūrs Altbergs.

Viņš uzsver, ka pēdējo gadu sarunas ar valsti par parādu atgūšanu nav bijušas sekmīgas, un, iespējams, panākt taisnīgu apmaksas sistēmu palīdzēt var tikai konkrēti soļi. Pēc Altberga teiktā, izlemjot par šādu rīcību, NMS Laboratorijai jākonsultējas ar juristiem un jāveic vēl citi sagatavošanās darbi. “Mums ir jāsaprot, kā to nodrošināt arī tehniski.”

NMS Laboratorijas situācija ir līdzīga kā virknei citu tirgus spēlētāju, norāda Altbergs. Valsts ar uzņēmumu nav pilnībā norēķinājusies ne vien par šo un pagājušo gadu, bet parāds krājies kopš 2019. gada. Jau pēdējos trīs, četrus gadus NMS Laboratorija sarunās ar Nacionālā Veselības dienestu (NVD) aktualizē šo problēmu.

“Jau gada sākumā, kad tiek piešķirtas kvotas, mēs allaž esam esam “bļāvuši”, ka kvotu ir par maz, tās tiks pārstrādātas un gada beigās mēs atkal būsim tie, kuri ar pastieptu roku iesim un lūgsim šīs pārstrādes apmaksāt,” stāsta NMS Laboratorijas pārstāvis, paužot, ka pilnībā izprot Centrālās laboratorijas izšķiršanos.

Jau vēstīts, ka valsts finansējuma trūkuma dēļ Centrālā laboratorija turpmāk analīzes veiks par maksu vai pēc izstāvēšanas kvotu rindā. Centrālā laboratorija analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.

Centrālā laboratorija valsts apmaksātās analīzes veiks tikai valsts apmaksātās kvotas apmērā  

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ "Centrālā laboratorija" valsts apmaksātos...

Iedziļinoties skaitļos, valsts par pagājušo gadu NMS laboratorijai ir palikusi parādā 125 000 eiro, bet šogad pārstrāde sasnieguši jau teju 180 tūkstošus. Šīm summām vēl jāpieskaita kopš 2019. gada nesamaksātie nepilni 120 000 eiro, kas salīdzinoši nelielam uzņēmums ir liela nauda, uzsver A.Altbergs. Līdz ar to laboratorija jau vairākus gadus neparaksta NVD piesūtītos salīdzināšanas aktus. Uzņēmums no 2019. gada arī sācis cīņu par pārstrāžu samaksu. “Kāpēc mums būtu jāparaksta akts, kurā mums šī summa vienkārši jānoraksta?” retoriski vaicā administratīvais direktors, kurš arīdzan norada, ka uzņēmums “bez piecām minūtēm ar tiesu darbiem” pašreiz cīnās par parādu atgūšanu. Izņēmums bijis vienīgi Coivd-19 laiks, kad “bez kādas čīkstēšanas” valsts ar laboratorijām norēķinājusies pilnībā.

Augusta sākumā par valsts bezdarbību šajā jautājumā intervijā laikrakstā Diena izteicās arī NMS Laboratorijas īpašnieks un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. “Situācija ar finansējumu laboratorijām, to sniegto pakalpojumu savlaicīgu, godīgu un galvenais pilnu samaksu ir katastrofāla. Jau gadiem finansējums laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu samaksai ir bijis nepietiekams. Gan man piederošā NMS Laboratorija, gan, cik zinu, citas laboratorijas, kā arī mūs vienojošā Veselības aprūpes darba devēju asociācija regulāri darījušas šo problēmu zināmu gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības ministrijai. Diemžēl risinājums tam kā nav, tā nav rasts. [..] No gada uz gadu – kā gads beidzas, tā laboratorijas klauvē pie medicīnas kases lodziņa un žēlīgi lūdz pilnu norēķinu par padarīto darbu. Vai tiešām mums ir jāvēršas tiesā ar prasību pret valsti par nesamaksāto summu piedziņu? Tas taču būtu absurdi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Centrālā laboratorija valsts apmaksātās analīzes veiks tikai valsts apmaksātās kvotas apmērā

Db.lv, 13.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ "Centrālā laboratorija" valsts apmaksātos pakalpojumus sniegs apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta, informē laboratorija.

"Centrālā laboratorija" analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.

"Līdz šim laboratorijas turpināja veikt analīzes uz sava rēķina, paļaujoties uz Veselības ministrijas un atbildīgo resoru solījumiem samaksāt. Izdevumus par analīzēm, ko veicam ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašreiz mums jāsedz no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Tomēr šī brīža ekonomiskajā situācijā vairs nevaram atļauties kreditēt valsti," norādījusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ChatGPT ir guvis lielu popularitāti kopš tā atklāšanas pagājušajā gada beigās. Nav noslēpums, ka šis terzēšanas robots spēja aizstāt daudzas profesijas, un tā turpinot pilnveidoties, ChatGPT būs pašsaprotama ikdiena no mūsu dzīves.

ChatGPT terzēšanas robots izmanto dabiskās valodas apstrādi, lai izveidotu cilvēcisku sarunu dialogu. Tas var atbildēt uz jautājumiem un veidot dažādu rakstu saturu, tostarp ralstus, sociālo mediju ziņas, e-pastu un citus.

Daudzi investori lūdz AI tirdzniecības padomus, kā arī kriptovalūtu cenu prognozes.

Un jāņem vērā, ka Bitcoin neparedzamā un nepastāvīgā būtība padara tā cenu prognozēšanu sarežģītu arī tādiem rīkiem kā ChatGPT.

Kriptovalūtu tirgus ar katru dienu paplašinās arvien vairāk, piedāvājot dažādus kripto projektus, kuros investēt. Un izvēlēties paliek ar vien grūtāk, kuros un kāpēc labāk investēt.

Pašlaik tirgū ir tādi altkoini, kas tirgu pārņemuši un parādījuši spēcīgu potenciālu. Zemāk jūs variet iepazīties ar trīs populārām kriptovalūtām, kuras vērts izskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas

LETA, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnisko pakalpojumu, laboratorijas analīžu veikšanas uzņēmuma SIA "E.Gulbja laboratorija" apgrozījums pērn bija 62,094 miljoni eiro, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 60% un bija 8,008 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Vadības ziņojumā pausts, ka pērn laboratorija apkalpojusi kopumā 2,1 miljonu pacientu, kas ir par 38% mazāk nekā 2021.gadā, kad tika apkalpoti 3,4 miljoni pacientu.

Laboratorija pērn ir veikusi analīzes par 62,1 miljonu eiro, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš, kad analīzes veiktas par 76,7 miljoniem eiro.

Peļņas samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar straujo Covid-19 testēšanas apjoma samazinājumu valstī.

Vienlaikus uzņēmuma vadība norāda, ka "E.Gulbja laboratorijas" finansiālais stāvoklis ir stabils. Līdz ar testēšanas apjomu kritumu strauji kritušies arī testu veikšanas izdevumi, teikts ziņojumā.

Turpmāk uzņēmuma vadība plāno paplašināt un attīstīt "E.Gulbja laboratorija" darbību, izmantojot pēdējos sasniegumus medicīnas jomā, sevišķi molekulārās bioloģijas nozarē, turpināt paplašināt zinātnisko pētījumu darbus un piedalīties Latvijas valdības virzītajā e-veselības projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir grūti iedomāties tehnoloģiju aktualitāti, kas šobrīd būtu pārņēmusi pasauli vairāk nekā mākslīgais intelekts (AI). Jo īpaši pēc ChatGPT izrāviena ir novērota vēl nebijusi investoru interese par AI nišu. Nav brīnums, ka arī kriptovalūtu tirgus seko tendencēm un arvien biežāk ietver AI jaunākajos blokķēdes projektos.

Šajā rakstā skaidrosim, kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgū, kā arī izskatīsim, kuras šobrīd ir perspektīvākās AI kriptovalūtas izdevīgām investīcijām.

Kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgu

AI izmaina un turpinās izmainīt ne vienu vien nišu, un kriptovalūtu tirgus nav izņēmums. AI kriptovalūta atšķiras no citām kriptovalūtām vairākos aspektos, bet galvenokārt ar tās uzlaboto lietderību. Šādām monētām ir iebūvēta AI platforma, kas var būt paredzēta dažādiem izmantošanas veidiem.

Ieguldot šāda veida kriptovalūtās, investori piekļūst ekskluzīvām AI darbināmām programmām. Piemēram, ir kriptovalūtu projekti, kas izstrādājuši savu tirgus izpētes platformu, kas investoram palīdz automatizēt tirdzniecību un pieņemt labākos iespējamos tirdzniecības lēmumus nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas specdienesti: Turpmāk rūpīgi jāizvērtē Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Ašeradens aicinājis veikt pārbaudes par VID IT sistēmu drošību

LETA, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ārējo ietekmējamību, pavēstīja ministra padomniece Kristīne Mennika.

"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata Ašeradens.

Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, informēja Mennika.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pārstāve Līga Besere sacīja, ka VID infrastruktūras izstrādes un ārpakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteikumos iekļautajām drošības prasībām jāvērtē valsts drošības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes Liepājā iedzīvotāji atceļ rezervācijas viesnīcās

LETA, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu sektora “kapitālais remonts” radījis bīstamas plaisas Latvijas ekonomikā

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Ilgtspējīgas attīstības komisija, priekšsēdētāja biedrs, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.

Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupas diskusijai un vērtēšanai tika prezentētas divas banku nodokļa alternatīvas, ko pēc rūpīgas izvērtēšanas un analīzes varētu iekļaut nākamā gada budžeta paketē - risinājumu, ko iespējams piemērot ierobežotu laiku trīs gadus - banku solidaritātes maksājuma par procentu ienākuma virspeļņu ieviešanu līdzīgi kā Lietuvā, vai arī pastāvīgu risinājumu līdzīgi kā Igaunijā - obligātu UIN samaksu avansā, Latvijā piedāvājot bankām UIN avansus noteikt 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru