Vide

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu

Db.lv, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Viņa norāda, ka ārkārtas situācijas dēļ Liepājā uz vietas strādā VVD eksperti, lai kopā ar citiem speciālistiem apzinātu situāciju un iespējamos vides piesārņojuma draudus. Tāpat tiek strādāts pie iespējamiem risinājumiem operatīvai avārijas novēršanai.

VVD reģionālās vides pārvades direktore Evita Šestakova informē, ka pašlaik tiek apsekota SIA "Liepājas ūdens" teritorija, tajā skaitā notekūdeņu pieņemšanas kamera, kur tiek attīrīti sērudeņi. Šī kamera sastāv no diviem kanāliem, no kuriem viens ir bojāts, proti, tam ir sagruvusi siena. Tikmēr otrs kanāls ir funkcionējošs, tā darbība tiks atjaunota diennakts laikā. Inspektori veic teritorijas apsekošanu un filmēšanu ar dronu jūrā, skaidroja Šestakova.

Par situāciju Liepājā ir informēta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir aktīvā saziņā ar vides dienestu un Liepājas pašvaldības vadību.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" tā arī neatbildēja uz žurnālista jautājumu, vai noplūde ir apturēta.

Vienlaikus gan viņš aicināja liepājniekus "mazāk patērēt ūdeni pēc būtības, jo katrs kubikmetrs iziet Baltijas jūrā".

Ansiņš atkārtoti aicināja iedzīvotājus tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni.

Mērs gan uzsvēra, ka tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

23.jūlija pievakarē Liepājā sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas no attīrīšanas ūdeņiem noplūdi jūrā.

Cilvēku veselībai draudu neesot, tomēr paaugstināto vides piesārņojuma risku dēļ jūras piekrastē iedzīvotāji tiek aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Dienvidkurzemes novada Medzes pagasta un Liepājas pludmalēs.

Papildus vietējie iedzīvotāji ir aicināti pārskatīt savus ikdienas ieradumus un samazināt notekūdeņu iekārtās novadītā ūdens daudzumu.

Atbildīgie dienesti ir sākuši ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

"Šobrīd ir grūti prognozēt darbu ilgumu un ietekmi uz vidi, bet pašvaldības speciālisti un atbildīgās institūcijas strādā un monitorē aktuālo situāciju. Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi oficiālajiem paziņojumiem," norādīja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. 24.jūlijā plkst.11 Liepājas domes ēkā, Rožu ielā 6, notiks preses brīfings par notikušo avāriju notekūdeņu attīrīšanas iekārtā.

Saistībā ar šo notikumu, svētdienas vakarā tika sasaukta Liepājas un Dienvidkurzemes Civilās aizsardzības komisija, kurā tika uzklausīts SIA "Liepājas ūdens" ziņojums par esošo situāciju, jau veiktajiem soļiem un turpmākajām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No darba aizgājusi Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, turklāt, kā noskaidroja aģentūra LETA, dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībā, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.

Tikmēr no 12.augusta VVD ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt VARAM valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam.

Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, tādējādi novēršot piesārņojuma nonākšanu augsnē un gruntsūdeņos.

Kopumā projekta rezultātā saimnieciskajā apritē atgriezti ~ 8,4 hektāri zemes. Sanācijas projekts noslēdzies 2023.gada decembrī.

Vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma rezultātā atjaunoti 5 ha zemes platības (tajā skaitā abu piesārņojuma avotu (dīķu) teritorija, kurā veikti sanācijas darbi). Tāpat projekta laikā, cementa ražošanas procesā, kopumā sadedzinātas ~ 49 000 tonnas sekundārā kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem.

Sākot ar 2024.gadu, tiek uzsākta projekta pēc uzraudzība, kas turpināsies turpmākos piecus gadus. Kā arī, VVD, 30 gadus pēc projekta pabeigšanas, turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēc sanācijas monitoringa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas

LETA, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pie Būtiņģes termināļa noplūdušais piesārņojums, iespējams, sasniegs Latvijas piekrasti

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Būtiņģes termināļa Lietuvā jūrā noplūdušais piesārņojums, iespējams, sasniegs Latvijas piekrasti, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Pie naftas pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes naftas termināļa Baltijas jūrā vakar, 7.februārī, ap plkst.8 notikusi jēlnaftas noplūde, jūrā noplūstot ap 1400 līdz 1800 litru naftas.

Notikuma vietā Lietuvas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis savāca ap diviem kubikmetriem (m3) ūdens-naftas maisījuma, savākšanas darbi turpinās arī šodien, taču šodien daļa piesārņojuma sasniegusi arī Latvijas ūdeņus.

Modelējot turpmāko iespējamo piesārņojuma virzību, iespējams, vieglākās frakcijas šodien pēcpusdienā varētu nonākt Latvijas piekrastē pie Nidas purva Papes dabas parkā.

Par situāciju informēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un VVD, kas ir aktīvā saziņā ar Lietuvas vides un citām iesaistītajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā smērē, tā brauc jeb kāpēc smēreļļu apsaimniekošanā diez ko tālu netiekam

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūrā aizvadītajā naktī aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu, kurš patlaban bez apkalpes dreifē uz Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita.

Aizvadītajā naktī plkst.2.42 Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) saņēma informāciju no kravas kuģa "Escape", ka uz tā izcēlies ugunsgrēks, ko nav izdevies nodzēst ar autonomās ugunsdzēsības sistēmu. Ugunsgrēks sākās motortelpā un izplatījās pa kuģa virsbūvi.

Centrs nekavējoties norīkoja krasta apsardzes kuģi "Saule" doties uz notikuma vietu. Vienlaikus Valsts robežsardzes helikopteram tika dots rīkojums būt gatavam nekavējoties pacelties. Tāpat apziņoti visi operatīvie dienesti.

Plkst.2.57 kuģa "Escape" apkalpe pameta to glābšanas laivā. Savukārt centrs deva uzdevumu blakus esošajam kravas kuģim veikt apkalpes glābšanu. Visi 15 kuģa "Escape" apkalpes locekļi tika uzņemti uz kuģa "Kairit" klāja, kas viņus nogādās Rīgas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express plāno sākt pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotnē Liepājā investē 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa ierosina lietu par Turcijas uzņēmumu apvienības izslēgšanu no Rail Baltica iepirkuma

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” pieteikumu un ierosinājusi lietu par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu saistībā ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu iepirkumu.

Pieņemot lēmumu par lietas ierosināšanu, tiesa vienlaikus norādījusi, ka aicina SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” uz laiku atturēties no iepirkuma līguma slēgšanas.

Turcijas uzņēmumu Apvienība Latvijas republikas tiesā vērsās ar diviem lūgumiem – atcelt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkuma komisijas lēmumu par Rail Baltica Konkursa rezultātiem, un aicināja noteikt pagaidu noregulējumu, liedzot slēgt līgumu, kamēr notiek tiesvedība.

“IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” biznesa attīstības vadītājs Ilker Oksuz: “Tik liela un nozīmīga iepirkuma procedūrai ir jābūt caurspīdīgai un rezultātiem pamatotiem, loģiskiem un neapstrīdamiem. Diemžēl Latvijas Rail Baltica iepirkuma gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka šādas pieejas nav. Tāpēc esam gandarīti par šī brīža tiesas lēmumu – aicinājumu iesaistītajiem atturēties no darbībām, kas vērstas uz līguma noslēgšanu iepirkumā. Paļaujamies, ka Latvijas tiesu vara ļoti rūpīgi izvērtēs visu procesu un, izprotot projekta vērienu, tā stratēģisko nozīmi un arī finansiālā aspekta iespējamo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku un sabiedrību, atstās spēkā lēmumu par tiesiskā noregulējuma nosacījumu, kamēr viss process netiks noslēgts un nevienai iesaistītajai pusei vairs nebūs pamata šaubām par IUB un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” lēmumu leģitimitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stājies spēkā spriedums strīdā starp Eko ostu un Skonto būvi par 2 miljonu eiro piedziņu

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā no 21. marta oficiāli sāks darboties ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas būs pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā.

Fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, tas nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Viedais risinājums testa režīmā minētajā krustojumā darbojas jau kopš 2019. gada rudens, taču līdz šim tas tikai fiksējis pārkāpēju statistiku. Tā ir gana iespaidīga – pēdējos 8 mēnešos kopā fiksēts vairāk nekā 600 sarkanās gaismas pārkāpumu. Šopavasar Liepājas pilsēta noslēgusi līgumu ar LMT par risinājuma oficiālu iekļaušanu satiksmes uzraudzības sistēmā, lai uzlabotu satiksmes drošību un novērstu pārkāpumus. Tādējādi Liepāja kļuvusi par pirmo inovatīvu ceļu satiksmes drošības risinājumu lietotāju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Liepāja ir gatava kļūt par Eiropas kultūras meku

Salvis Roga, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" izsludinājis 20 vakanču darbam pārdošanas, loģistikas un klientu apkalpošanas nodaļā Liepājā, informē uzņēmumā.

Pamata stundu likme atkarībā no vakances ir no 7,05 eiro.

Klientu apkalpošanas vietu Liepājā plānots atvērt šogad pavasarī.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Paredzēts, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Liepājā būs Latvijā otrā "IKEA" klientu apkalpošanas vieta. Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

Tāpat vēstīts, ka "IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru