Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai veicinātu ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību īstenos dažādus pasākumus, informē LM.

Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt individuālas un grupu konsultācijas ar dažādiem speciālistiem (piemēram, karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu). Bezdarbniekiem tiks veiktas veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

Plānā iekļauta arī bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšana, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un apmācību programmai. Tiks īstenota arī motivācijas programma darba meklēšanai un veikti atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Lai palīdzētu atgriezties darba tirgū tiem bezdarbniekiem, kuri īpaši pakļauti sociālās atstumtības riskam, proti – kuriem ir ļoti grūti atrast darbu, piemēram, invaliditātes, ļoti zema izglītības līmeņa, kaitīgu ieradumu vai atkarību dēļ, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu uzsāk bezdarbnieku komplekso atbalsta pasākumu īstenošanu.

Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros minēto problēmgrupu bezdarbniekiem nodarbinātības pasākumi tiks piedāvāti kopā ar sistemātiskām, savstarpēji saistītām psiholoģiska vai, piemēram, ārstnieciska rakstura konsultācijām un nodarbībām. Tas būs, piemēram, individuālas speciālistu konsultācijas pašapziņas paaugstināšanai un motivēšanai strādāt vai personīgu problēmu risināšanai, karjeras plānošanas konsultācijas, ergoterapeita konsultācijas bezdarbniekiem ar invaliditāti, darbam motivējošas un motivāciju stiprinošas grupu nodarbības, sadzīves organizēšana un ierastās vides maiņa, atbalsta pasākumi bezdarbniekiem, kuri cieš no alkohola vai narkotisko vielu atkarības, ārsta palīdzība, nodarbības līdzatkarības mazināšanai u.c.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Tā kā 71% no jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju centīsies viņus atgriezt izglītības sistēmā. Lai to panāktu, valsts skolām aktīvāk jāpiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos.

Izglītības iestādēm jābūt atvērtākām bezdarbniekiem, īpaši jauniešiem bezdarbniekiem, un jādarbojas arī pēc «oficiālā darba laika beigām», norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, piebilstot, pašlaik lielākos līdzekļus saņem privātais bizness. Konkrēts mehānisms, kā valsts izglītības iestādes iesaistīt bezdarbnieku pasākumos, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Jāatgādina, ka, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu vēstuli par jauniešu nodarbinātības problēmām, Latvijā tika izveidota īpaša darba grupa. Jauniešu nodarbinātības jautājums kļuvis aktuāls daudzās Eiropas valstīs – Eurostat dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 22,4%, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā un Grieķijā noteiktos laika periodos tas pat pārsniedzis 50%. NVA dati liecina, ka šā gada 1. martā Latvijā kopumā bija reģistrēti 15 791 jaunietis bezdarbnieks 15-24 gadu vecumā, kas veido 11,8% no kopējā bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa – 86,5% - jauniešu bezdarbnieku ir 20-24 gadus veci. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jauniešu bezdarbnieku īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā nav mainījies, informē NVA.

Labklājības ministrija (LM) aicina ziņot par nelikumībām vai nepilnībām ES līdzfinansēto projektu īstenošanā ar mērķi tās novērst.

«Kaut gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji regulāri veic pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās, arī pašiem pasākuma dalībniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi attiecīgā pakalpojuma norises gaitai. Tas ir arī pašu pasākuma dalībnieku interesēs, lai Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtais pakalpojums būtu augstā kvalitātē,» uzsver LM speciālisti.

Speciālisti atzīst, ka mikrofinansēšanas iespēju sniegšana bezdarbniekiem un citām sociālās atstumtības riska grupām uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai parasti ir saistīta ar vairākām būtiskām problēmām.

Viena no tām ir kredītiestāžu nevēlēšanās aizdot naudu bezdarbniekiem un sociālās atstumtības grupu pārstāvjiem, jo tas ir riskanti viņu statusa dēļ. Mazu aizdevumu vai citāda veida mazu finanšu instrumentu sniegšana uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai tradicionālām kredītiestādēm kļūst izdevīga tikai pie noteikta aizdevuma apjoma. Katrs no tiem ir saistīts ar noteiktiem apkalpošanas izdevumiem, īpaši, ja papildus tiek veikti tādi atbalsta pasākumi kā mentorings vai konsultāciju sniegšana biznesa plāna ieviešanas gaitā. Arī katra biznesa plāna izskatīšana (arī neakceptēta) ir saistīta ar noteiktu finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ministru kabineta komiteja šodien izskatīšanai valdībā virzīja noteikumu projektu, kas paredz līdz 2021.gadam ieguldīt 40 miljonus eiro pasākumos, kuru mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā.

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš informējusi, ka visu aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums paredzēts vairāk nekā 40 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums - 34 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - seši miljoni eiro. Vēl paredzamas diskusijas par valsts piešķirto finansējumu.

Pasākuma īstenošanu paredzēts sākt jau šogad. Kopumā tajā plānots iesaistīt 30 110 ilgstošo bezdarbnieku.

LM ilgstošajiem bezdarbniekiem plāno nodrošināt individuālas speciālistu un grupu konsultācijas, tostarp karjeras konsultantu, psihologu un psihoterapeitu, kas veicinātu bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Lai palīdzētu bezdarbniekiem iekārtoties pastāvīgā darbā, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu laikā īstenos aktīvos nodarbinātības pasākumus. Šim mērķim no 2008. līdz 2013. gadam paredzēti 2,97 miljoni latu, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Noteikumi paredz organizēt aktīvos nodarbinātības pasākumus un pilnveidot darba prasmes tiem bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū – jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, invalīdiem, bijušajiem ieslodzītajiem.

Eiropas līdzfinansējums paredzēts bezdarbnieku nodarbināšanai pie darba devēja uz laiku (12 mēneši), nepieciešamības gadījumā apmaksājot arī invalīdu nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus, t.sk., ergoterapeitus, surdotulkus vai pavadoņus. Tādējādi bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam plāno īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 tūkstošiem bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam īstenošanu. Projekts ceturtdien, 9.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus, nodrošinās specializētu transportu bezdarbniekam ar invaliditāti).

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana bezdarbniekiem valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs» īstenošanu, informē NVA pārstāve Iveta Kancēna.

Pilotprojekta mērķis ir veicināt izglītības infrastruktūrā ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu līdzekļu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot izglītības pakalpojuma sniegšanu bezdarbniekiem, tajā skaitā motivēt valsts vai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes nodrošināt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Atšķirībā no šobrīd bezdarbnieku profesionālajā un neformālajā apmācībā izmantotās kuponu metodes, šajā pilotprojektā apmācības grupu komplektēšanu veiks NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Apmācība pilotprojekta ietvaros tiks organizēta konkrētās valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, kuru materiāli tehniskās mācību bāzes uzlabošana ir veikta no ERAF līdzekļiem.

Bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņš no nākamā gada visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no konkrētā bezdarbnieka darba stāža, būs deviņi mēneši.

To paredz 2013. gada budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautie likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» grozījumi, kurus Saeima pirmdien atbalstīja 1. lasījumā.

Patlaban spēkā esošais likums noteica, ka bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem pabalstu maksā četrus mēnešus, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem – deviņus mēnešus.

Saskaņā ar likumu, arī turpmāk bezdarbnieka pabalsts tikai pirmos trīs mēnešus tiks maksāts 100 % apmērā. Nākamos trīs mēnešus tas tiks maksāts 75 % apmērā, bet pēdējos trīs mēnešus – 50 % apmērā.

Šī gada maijā ir nodibināta organizācija Nāc un Dari. Tās mērķis ir atvieglot bezdarbnieku finansiālo situāciju dažādās dzīves jomās un vienlaicīgi rast iespēju attīstīties arī uzņēmējiem, liecina organizācijas izplatītais paziņojums.

Tas nozīmē palīdzēt bezdarbniekiem, nevis iedodot rokās naudu, bet piesaistot pēc iespējas dažādāku jomu sadarbības partneru, kas cilvēkiem savus pakalpojumus var sniegt ar atlaidēm, skaidrots paziņojumā. Tādējādi bezdarbniekiem rodas iespēja samazināt savus ikmēneša tēriņus kā par primāri nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, tā par izklaidēm, bet uzņēmumi piesaista klientus arī ar zemākiem ienākumiem.

Nāc un Dari mērķis ir piesaistīt gan privātos, gan publiskos partnerus, nodrošinot bezdarbniekiem atlaides lielveikalos, aptiekās, sabiedriskajā transportā, frizētavās, kino, teātrī u.c. Jau šobrīd šajā sociāli ekonomiskajā lojalitātes programmā ir iesaistījušies vairāki Latvijas un starptautiskie uzņēmumi, norāda organizācija. Piemēram, Rīgas Zooloģiskais dārzs, pirmais Iespēju kartes partneris, bezdarbniekiem dod iespēju iegādāties ieejas biļetes ar 50% atlaidi, būvniecības nams Kurši piedāvā 12% atlaidi, Ģimenes aptieka piedāvā atlaides noteiktām preču grupām, Gaujas Nacionālais parks piedāvā 50% atlaidi ieejas biļetēm, SIA Annels piedāvā 15% atlaidi rotaļu laukuma apmeklējumam u.c.

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas ceturtdien izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu noturēšanos darba tirgū.

Tāpat pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam samazinātos līdz 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Latvijā 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 5,8% bija ilgstošie bezdarbnieki (2003. gadā 4,8%, vidējais rādītājs ES – 5,1%). 2014. gada jūnijā 35% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija ilgāk par 12 mēnešiem.

Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) Rīgas domes Labklājības departaments sācis projektu Darba praktizēšana ar stipendiju, kur stipendijas apmērs 100 latu.

Projektā var iesaistīties personas, kuras reģistrētas NVA, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir saņēmušas NVA norīkojumu. Saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Rīgas domi un NVA, nodarbinātības veicināšanas pasākuma realizācijā, no Rīgas pašvaldības puses iesaistījušās kopumā deviņas Rīgas pašvaldības iestādes, no 2009.gada septembra līdz 2010.gada decembrim plānojot izveidot 903 prakses vietas. Līdz 1.oktobrim 151 bezdarbnieks jau bija iesaistīts darba praktizēšanā pašvaldības iestādēs.

No 30. septembra RD Labklājības departamenta telpās notiek līgumu slēgšana ar bezdarbniekiem, kuri saņēmuši Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojumu dalībai šajā projektā. Šobrīd jau noslēgts līgums ar 41 bezdarbnieku.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Vienā no programmām, kas domāta bez darba palikušo biznesa atbalstam, valsts savu naudu izlietojusi nepārdomāti un neracionāli, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Jaunajiem uzņēmējiem no valsts budžeta iedalīti 300 tūkstoši latu, bet, lai šo vairāk nekā trešdaļu miljona apgūtu, valsts gandrīz tikpat daudz iztērējusi dažādu konsultantu algošanai. Raidījums pētījis, cik efektīvs ir dārgo konsultantu darbs un vai kāds iedzīvojas uz bezdarbnieku rēķina.

Guntis Bērziņš līdz šim nodarbojās ar mežistrādes darbiem. Bet šovasar kļuva par vienu no Latvijas bezdarbniekiem. G. Bērziņš nepadevās un nolēma nodibināt savu firmu. Viņš uzzināja par valsts nodarbinātības aģentūras programmu, kurā bezdarbnieki varēja saņemt starta kapitālu – 4000 latu - sava biznesa uzsākšanai.

Ņemot vērā esošo situāciju darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) un tās padotības iestādes arī turpmāk nodrošinās pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, lai palīdzētu viņiem pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū.

"Pašreizējos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos būtiskāk ir saglabāt līdzšinējo bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību sistēmu, uzlabojot un turpinot to elastīgāk pielāgot darba tirgus prasībām, nevis veikt būtiskas izmaiņas tajā. Šādi bezdarbniekiem tiek dotas iespējas no pasīviem pabalsta saņēmējiem kļūt par ekonomiski aktīviem cilvēkiem, bet darba devējiem – iegūt savām prasībām atbilstoši sagatavotu speciālistu," uzskata LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

Pēc LM domām, arī turpmāk jāpievērš uzmanība tādiem šī brīža atbilstošākajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kā profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas paaugstināšanai, neformālās izglītības ieguvei, apmācībai pie darba devēja, pasākumiem noteiktajām personu grupām (t.sk. subsidētās darba vietas), pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. LM uzsver, ka minētos pasākumus Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodrošinās saskaņā ar darba tirgus īstermiņa prognozēm, darba devēju individuāliem pieteikumiem, kā arī reģistrētām brīvām darba vietām.

Lai bezdarbniekiem profesionālās apmācības laikā nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu, Labklājības ministrija (LM) plāno ar 2009.gadu paaugstināt stipendiju bezdarbniekiem no 40 līdz 70 latiem. Līdz ar to bezdarbnieku stipendija būtu līdzvērtīga stipendijai, kuru saņem valsts finansētajās studiju vietās studējošie augstskolu studenti.

Tāpat LM plāno no 25 līdz 35 latiem palielināt bezdarbnieku stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šāda iecere iekļauta LM izstrādātajos grozījumos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī Noteikumos par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā. Minēto normatīvo aktu projektus rīt, 21.februārī plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, un tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā.

LM norāda, ka profesionālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmērs paaugstināts par pamatu ņemot 31 latu, kas ir maksimālā summa, kuru bezdarbniekam šobrīd var kompensēt par transporta un īres izdevumiem apmācību laikā. Līdz ar to plānots, ka no nākamā gada apmācību laikā bezdarbniekiem nebūs tiesību saņemt īres un transporta izdevumu kompensācijas.