Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Novembrī un decembrī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju, Lauku attīstības plāna, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās. Tāpat arī LAD šonedēļ uzsāks ES tiešo maksājumu izmaksas, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes turpina projektu iesniegumu pieņemšanu uz vairākiem Vienotā programmdokumenta prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" pasākumiem. Tie ir: pasākums "Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos", pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" aktivitāte "Zemes uzlabošana", kā arī pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" aktivitātes "Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana" apakšaktivitāte "Amatniecības veicināšana". Projektu iesniegumus uz šiem pasākumiem pieņems līdz 2.decembrim.

Tāpat joprojām tiek pieņemti iesniegumi uz Lauku attīstības plāna pasākumiem "Priekšlaicīgā pensionēšanās", "Atbalsts ražotāju grupām" un "Eiropas Savienības standartu sasniegšana". Informācijai par šo pasākumu iesniegumu pieņemšanas beigu termiņiem tiks publicēta LAD interneta mājas lapā www.lad.gov.lv.

Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.

Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.

«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Līdz šā gada beigām Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimniekiem izmaksās vēl atlikušo valsts atbalstam paredzēto summu visās subsīdiju programmās, tai skaitā arī par sausuma radītajiem zaudējumiem, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Tāpat turpināsies izmaksas atsevišķās Lauku attīstības plāna un struktūrfondu programmās, kā arī līdz pat gada beigām tiks pieņemti iesniegumi atsevišķās Lauku attīstības plāna programmās.

Līdz mēneša beigām lauksaimnieki saņems vēl neizmaksāto valsts atbalstu visās subsīdiju programmās - kopā ap 4,1 miljons latu. Savukārt atbalsta izmaksa sausuma radīto zaudējumu segšanai jau tuvu finišam - jāizmaksā vien atlikušie ap 590 000 latu.

Zemkopības ministrija arī atgādina, ka 15.decembrī Lauku atbalsta dienests pēdējo dienu no atbalsta pretendentiem pieņems samaksu un darījumu apliecinošus dokumentus uz jebkuru no nacionālo subsīdiju programmām.

Tāpat decembrī joprojām tiek pieņemti iesniegumi uz Lauku attīstības plāna pasākumiem Priekšlaicīgā pensionēšanās un Eiropas Savienības standartu sasniegšana. Iesniegumus pasākumam Priekšlaicīgā pensionēšanās LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņems līdz 2.janvārim.

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Jau divus mēnešus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajās subsīdiju programmās. Arī līdz marta beigām un visu aprīli turpināsies pieteikšanās atbalstam lielākajā daļā nacionālo subsīdiju programmu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Vēl nedēļu - līdz 1.aprīlim, lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi var pieteikties atbalstam savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim termiņam iesniegumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī jaunām kooperatīvajām sabiedrībām kooperācijas attīstības pasākumiem.

1.aprīlis ir pēdējā diena, kad no bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks pieņemti iesniegumi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei. Subsīdijas šajā atbalsta programmā paredzētas 45% apmērā no projekta summas, bet ne vairāk kā 40 tūkstoš latu vienam projektam pirmapstrādes un pārstrādes ēku renovācijai un rekonstrukcijai.

Pēdējās nedēļās ar jaunu sparu izskanējis ierosinājums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Diemžēl tas ir tikai īstermiņa ielāps. Ja sistēma darbosies tikpat neefektīvi kā līdz šim, pēc kāda laika jau domāsim par 70 vai 75 gadiem!

Kas tiek panākts, ceļot pensionēšanās vecumu?

Tiek samazināti sociālā budžeta izdevumi. Pirmkārt, statistiski mazāk cilvēku nodzīvo līdz 65 gadiem, līdz ar to arī mazāk būs no budžeta jāizmaksā (ja paceltu līdz 75 vai 80 gadiem, izmaksu samazināšanas efektivitāte būtu vēl «augstāka»). Otrkārt, tuvāko gadu maksājumi tiek atlikti uz vēlāku laiku un arī «spiediens» uz budžetu tiek atlikts uz vēlāku laiku. Turklāt iedzīvotāji sociālo nodokli maksās par dažiem gadiem ilgāk, kamēr viņu atlikušais mūža ilgums, ceļot pensionēšanās vecumu, būs par dažiem gadiem mazāks. Rezultātā no budžeta būs jāizmaksā mazāk līdzekļu un viss sanāk ļoti skaisti, ja vien nedomājam par to, kā jūtas pats nodokļu maksātājs.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam"", Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā", noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu "Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība", kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudjumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu, atbilstoši likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2006.gadam, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība, kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudējumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Ieturēto pensijas daļu atmaksās tiem pensionāriem, kas strādāja laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā - Ls 60 (līdz 2001.gada 31.decembrim), Ls 90 (pēc 2002.gada 1.janvāra), Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Atmaksās to pensijas daļu, kas netika izmaksāta, jo pārsniedza likumā noteikto ierobežojumu. Atmaksājot ieturēto pensijas daļu, tiks ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums.

Neizmaksāto pensijas daļu pensionāri saņems ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Nauda tiks izmaksāta pakāpeniski, un vispirms ieturēto summu saņems gados vecākie cilvēki - vecumā virs 71 gadam.

Šī norma skar apmēram 42 tūkstošus pensiju saņēmēju un katrā gadījumā ir nepieciešami individuāli aprēķini, tādēļ naudas izmaksa paredzēta pakāpeniski.

Atmaksa notiks četros posmos, vadoties pēc saņēmēju vecuma:

Vecums Atmaksas laiks 2007. gadā

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Šā gada 10.aprīlī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks «Platību maksājumu iesniegumu 2012.gadā» pieņemšanu.

Tiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība, vai jebkurā citā LAD Klientu apkalpošanas daļā. RLP ir pieejamas iesniegumu veidlapas un Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2012.gadā.

Savukārt konkrētajam pretendentam sagatavotas lauku bloku kartes var saņemt tajā RLP, kurā 2011.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu.

No 1.jūlija sievietes varēs dosies pensijā, kad būs sasniegušas 61 ar pusi gadu. Vīriešiem pensijas vecums no 2003. gada 1.janvāra ir nemainīgs - 62 gadi. Nākamā gada 1.jūlijā, kad atkal pensionēšanās vecums sievietēm tiks paaugstināts par pusgadu, mūsu valstī abiem dzimumiem pensionēšanās vecums būs līdzsvarojies – tie būs 62 gadi.

Pašlaik likums Par valsts pensijām paredz iespēju divus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas doties priekšlaicīgā vecuma pensijā tām sievietēm un vīriešiem, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Tas nozīmē, ka sievietes priekšlaicīgi vecuma pensijā no 2007. gada 1.jūlija varēs doties, sasniedzot 59 ar pusi gadu vecumu, bet vīrieši, kā līdz šim, - sasniedzot 60 gadu vecumu.

No 1.jūlija par pusgadu tiek paaugstināts pensionēšanās vecums arī tiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. Šajā iedzīvotāju kategorijā, piemēram, ietilpst: invalīdi uz mūžu, daudzbērnu un bērnu invalīdu mātes, kaitīgos darba apstākļos strādājušie. Pilnībā ar šiem sarakstiem un to personu loku, kam pienākas priekšlaicīga pensija pēc atvieglotiem noteikumiem, var iepazīties ikvienā Valsts sociālās apdrošināšanas nodaļā.

Labklājības ministrija uzskata, ka pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu Latvijā iespējams sākt ne ātrāk kā 2012. gadā, Db informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Viņa apgalvo, ka, pretēji plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem pieļāvumiem, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana varētu tikt uzsākta jau nākamgad, patlaban Labklājības ministrija šādu ierosinājumu negatavo.

«Mēs apzināmies, ka pensionēšanās vecums Latvijā būs jāpaaugstina, tomēr šis jautājums jāskata kontekstā ar sociālekonomisko situāciju valstī un tādēļ Labklājības ministrija uzskata, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav iespējama ātrāk kā 2012. gadā,» uzsver I. Jurševska.

Viņa skaidro, ka pensionēšanās vecums no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem tiktu paaugstināts pakāpeniski, proti, katru gadu to paaugstinot par pusgadu.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu apturēt AS Latvijas Krājbanka finanšu pakalpojumu sniegšanu, Valsts kase līdz turpmākam paziņojumam nepieņems un neizpildīs maksājumu rīkojumus, kuros kā maksājuma saņēmēja konts būs norādīts AS Latvijas Krājbanka konta numurs. Tādejādi no 22.novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) neveic atbalsta maksājumus uz to klientu kontiem, kuri atvēri a/s Latvijas krājbanka.

Lai netiktu aizkavēta 2011.gada tiešo maksājumu avansu saņemšana, LAD aicina klientus sniegt informāciju par mainīto bankas kontu.

Klientiem jāizpilda fiziskas vai juridiskas personas reģistrācijas veidlapa, atzīmējot, ka tiek veiktas izmaiņas klienta datos. Bez tam pie jaunā konta jānorāda, vai tas būs pamatkonts, uz kuru LAD turpmāk pārskaitīs atbalsta maksājumus.

Veidlapas klienta datu maiņai pieejamas LAD mājas lapas lad.gov.lv sadaļā LAD klientu reģistrācija.

Aizpildītu un parakstītu iesniegumu jāiesniedz tuvākajā LAD reģionālajā lauksamniecības pārvaldē (RLP) vai jānosūta pa pastu.

LAD Klientu apkalpošanas daļas līdz nedēļas beigām strādāšot pagarinātu darba laiku līdz 19.00, lai tās būtu pieejamas klientiem arī pēc darba dienas beigām.