Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

«Augsta ranga ES amatpersona apstiprina - Putins sacījis Barrozu, ka viņš varētu būt Kijevā divu nedēļu laikā, ja tiešām gribētu iekarot Ukrainu,» tviterī paziņoja Špīgels.

ES samitā dalībvalstu līderi uzdeva EK nedēļas laikā sagatavot pret Krieviju jaunas sankcijas, svētdien paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Rakstot par ES samita gaitu, La Repubblica norāda, ka Krievijas sankciju jautājumā dalībvalstu vidū nav bijis vienprātības.

«Īpaši attur trīs - Ungārija, Slovākija un Kipra. Tās ir valstis, kas ir stipri atkarīgas no Krievijas interesēm un baidās, ka sankciju eskalācija un Krievijas ekonomiskā atbilde var tām savilkt cilpu ap kaklu,» skaidro laikraksts.

Toties Baltijas valstis uzstāj, lai Eiropa, «tāpat kā tā ir rīkojusies ar kurdiem, nosūta uz Ukrainu bruņojumu cīņai ar krievu separātistiem», norāda laikraksts, atgādinot par rietumvalstu atbalstu Irākas kurdiem to cīņā ar grupējuma Islāma valsts džihādistiem.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite teikusi, ka «Krievija atrodas karastāvoklī ar Eiropu».

Par Vācijas kancleri Angelu Merkeli «vairāki delegāciju pārstāvji teikuši, ka viņa [samitā] bijusi sadusmota un sašutusi par Putina rīcību, kurš nav izpildījis tās saistības, kuras uzņēmies pēdējo sarunu gaitā ar Berlīni», norāda itāļu laikraksts.

«Neraugoties uz tiem pūliņiem, kurus mēs esam pielikuši, lai paturētu atklātus diplomātiskos kanālus, Putins nav turējis solījumus un iet militārās eskalācijas virzienā,» teikusi Merkele.

ES līderi bijuši vienisprātis, ka «Putina neprognozējamībai vairs nav nekādu ierobežojumu. Viņu vairs neuzskata par racionālu spēlētāju, bet viņa rīcību vada nacionālisms», norāda La Repubblica.

Merkele, kas «parasti ir ļoti savaldīga attiecībās ar Krieviju, un viņa izmantoja hiperbolu, ka pēc Ukrainas kārta var pienākt Latvijai un Igaunijai».

Jau pēc Merkeles samitā runājis Barrozu, kurš minējis par Putina draudiem ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā.

Tad forumā uzstājies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš teicis, ka «šoreiz Putina prasības nevar pieņemt».

«Viņš jau ir pievācis Krimu. Un mēs nevaram ļaut viņam pievākt veselu valsti. Jo mēs riskējam pieļaut kļūdas, kuras pieļāvām 38.gadā Minhenē. Un mēs nezinām, kas notiks pēc tam,» izdevums citē Kemerona teikto.

Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.

Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.

Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: Vajadzības gadījumā es divās dienās ieņemtu Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju

LETA--UNIAN, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vienā no viņa sarunām ar Vladimiru Putinu Krievijas līderis esot piedraudējis «vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti».

Atsaucoties uz laikrakstu Süddeutsche Zeitung, vācu sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle vēsta, ka par šiem Putina izteikumiem Porošenko 12.septembrī pastāstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Süddeutsche Zeitung rīcībā nonācis Porošenko un Barrozu sarunas protokols, kuru sagatavojis Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienests.

Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.

Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Junkers: Tramps jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES nepiemēros

LETA/DPA, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis pārliecību, ka ASV prezidents Donalds Tramps tuvākajās dienās nenoteiks jaunus muitas tarifus no Eiropas Savienības (ES) importētiem automobiļiem, kā viņš to draudējis, vēsta vācu laikraksts «Sueddeutsche Zeitung».

«Tramps nedaudz pakurnēs, taču tarifus automobiļu importam nenoteiks,» intervijā laikrakstam sacījis Junkers. «Jūs šobrīd runājat ar pilnībā informētu cilvēku,» viņš uzsvēris.

Tramps draudējis šomēnes noteikt jaunus muitas tarifus automobiļu importam no ES, ja abas puses nespēs panākt vienošanos par tirdzniecības līgumu.

Šāda rīcība jo sevišķi smagi skartu Vāciju, kurā ir plaša autoražošanas nozare.

Šobrīd no ES importētiem automobiļiem ASV noteikusi 2,5% muitas tarifu, taču Tramps draudējis to paaugstināt līdz 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts ar vēlmi veikt lidojumus uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kas no Latvijas pašlaik nav atļauts, atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs gribam veikt lidojumus arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (ES). Pamatā ir doma par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir vajadzīgs uzņēmums Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss, piebilstot, ka lidojumiem gan vēl esot jāsaņem atļauja.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

"airBaltic" filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā un aviokompānijā aģentūrai BNS paskaidroja, ka šajā ziemas sezonā no Lietuvas "airBatic" vēlas nodrošināt lidojumus uz astoņiem galamērķiem - Amsterdamu, Berlīni, Kijevu, Londonu, Minheni, Oslo un Parīzi, kā arī Rīgu.

Lietuvas lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" informācija par lidojumu galamērķiem liecina, ka no Lietuvas uz ES un Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) neietilpstošām valstīm, pašlaik var lidot uz Baltkrieviju, Ukrainu un Turciju, bet no janvāra plānots atļaut lidojumus arī uz Izraēlu.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs savukārt katru nedēļu pārskata sarakstu ar ES un EEZ valstīm uz kurām no Latvijas ir atļauti regulārie pasažieru pārvadājumi, taču uz valstīm Eiropas kontinentā, kuras neietilpst šajā blokā, lidojumi nav atļauti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pašreizējās situācijas dēļ pieņēmusi lēmumu līdz 2022. gada februāra beigām apturēt nakts lidojumus uz un no Ukrainas.

Lidsabiedrība turpinās nodrošināt reisus no Kijevas gan uz Rīgu, gan Viļņu.

Uzņēmumā norāda, ka pasažieru un darbinieku drošība ir galvenā airBaltic prioritāte. airBaltic pirms katra lidojuma izvērtē šī brīža situāciju un ievēro oficiālo varasiestāžu izdotās rekomendācijas. a

Šonedēļ airBaltic plāno katru dienu nodrošināt lidojumus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus lidojumus starp Kijevu un Viļņu.

Pagaidu reisu apturēšanas dēļ lidsabiedrība atcēlusi piecus nakts reisus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus reisus starp Odesu un Rīgu. Lidsabiedrība sazināsies ar attiecīgo lidojumu pasažieriem un piedāvās viņiem pārcelt savas rezervācijas uz citiem reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins aicina Baltkrieviju un Kazahstānu veidot valūtas savienību

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins Merkelei Ukrainas krīzes atrisinājumam piedāvājis «Čečenijas variantu»

LETA--GRANI.RU/VEDOMOSTI, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei piedāvājis izbeigt karu Ukrainā pēc «Čečenijas varianta». Putins gribējis, lai Kijeva attiecībās ar Doņeckas un Luhanskas teroristu «republikām» īsteno tādu pat politiku, kādu Maskava īstenojusi Čečenijā - iegūst «republiku» lojalitāti apmaiņā pret naudu un autonomiju, vēsta laikraksts Financial Times.

Merklele par Putina piedāvājumu bijusi šokēta. Vācijas un Krievijas līderu saruna notikusi 15.novembrī Brisbenā G20 samita kuluāros, norāda izdevums.

Merkeles padomnieki šajās saunās nav piedalījušies, uz to uzstājusi pati kanclere. «Viņa gribēja vienatnē mēģināt piespiest Putinu atklātāk izteikties par to, ko viņš grib,» laikrakstam pastāstījis avots.

Nākamajā dienā, atgādina laikraksts, Merkele nākusi klajā ar daudz asākiem Maskavai adresētiem paziņojumiem nekā agrāk. Cita starpā viņa brīdinājusi, ka Krievija apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Balkānus.

Tomēr laikraksta avots noraidījis daudz kur dzirdamos spriedumus par Putina un Merkeles «īpašajām attiecībām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Baltijas reģionā gada laikā dramatiski mainījusies un var kļūt vēl bīstamāka, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiks apturēts tagad, - šādu pārliecību pirms ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Igaunijā intervijā izdevumam Eesti Päevaleht izteicis bijušais ASV diplomāts, Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors Metjū Briza.

«Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad (..) Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. (..) Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena - sagraut NATO līguma piekto pantu,» viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija atcels pret Turciju ieviestās sankcijas

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal parādījies sabiedrībai - tas noticis pirmo reizi kopš 5. marta, tādējādi stājoties pretī baumām par viņa veselības stāvokli, ziņo BBC.

Viņš tikās ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu Sanktpēterburgā.

Komentējot baumas par viņa veselības stāvokli, Putins teicis, ka «bez tenkām dzīve būtu garlaicīga».

Atambajevs pavēstījis, ka viņš kopā ar Putinu devies nelielā izbraucienā, Putins bijis pie stūres. Un Atambajevs varot apstiprināt, ka Krievijas prezidents ir teicamā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievija «izmet miskastē» South Stream gāzes cauruļvada plānu

Lelde Petrāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien norādīja, ka naftas cena 70 ASV dolāru (61,96 eiro) par barelu apmērā Maskavai ir pieņemama.

«Nepieciešama optimālā cena gan ieguvējiem, gan patērētājiem. Lūk, tas, kas ir pašlaik, kas bija pavisam nesen - apmēram 70 dolāri par barelu - mūs pilnībā apmierina,» preses konferencē Singapūrā notiekošajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā sacīja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievijas valsts budžeta izdevumi ir balstīti uz naftas cenu 40 dolāri par barelu.

Vienlaikus Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Saūda Arābiju tās aicinājumos samazināt jēlnaftas ieguvi, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs šonedēļ aicināja samazināt jēlnaftas ieguves apjomu pasaulē par vienu miljonu barelu dienā, lai palīdzētu tirgū atjaunot līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru