Jaunākais izdevums

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - LB izvērtē iespēju sniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV Bank

Dienas Bizness, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka apsver iespēju izsniegt vēl vienu aizdevumu bankai «ABLV», informēja Latvijas Bankā.

Līdzīgi kā iepriekš sniegtais 97.5 miljonu eiro aizdevums, arī šajā gadījumā Latvijas Banka, īstenojot monetārās politikas operācijas un saņemot FKTK ierosinājumu, var nodrošināt ārkārtas likviditātes palīdzību komercbankai. Aizdevums ir labi nodrošināts, jo tiek izsniegts pret drošu ķīlu.

Pašlaik nacionālā banka vērtē kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Par aizdevumu izsniegšanu ir saņemts arī «ABLV Bank» uzraugošās Eiropas Centrālā bankas novērtējums.

FKTK skaidro, ka lēmumu par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu kredītiestādei pieņem LB.

Savukārt lūgumu izskatīt iespēju aizdevumu saņemt LB izsaka pati kredītiestāde. FKTK pirms tam atbilstoši LB noteikumiem sniedz tai novērtējumu par kredītiestādes finanšu stāvokli, lai LB varētu pieņemt atbilstošu lēmumu, uzsver FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins aicina Baltkrieviju un Kazahstānu veidot valūtas savienību

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Igaunijas Finanšu uzraudzības dienesta ierosinājuma atsaukusi bankai «Versobank» atļauju darboties kā kredītiestādei.

Atļauja atsaukta sakarā ar nopietniem un ilgstošiem normu pārkāpumiem, it īpaši attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

No pirmdienas nekavējoties apturētas visas «Versobank» transakcijas un darbības, kā arī izmaksas debitoriem, paziņoja Igaunijas Finanšu uzraudzības dienests.

Dienests arī anulējis bankas identifikācijas kodu, informējis Garantiju fondu par atļaujas atsaukšanu un iesniedzis tiesā prasību par bankas likvidāciju un likvidatoru iecelšanu.

Garantiju fonds otrdien tiksies, lai apspriestu kompensāciju izmaksu debitoriem.

Finanšu uzraudzības dienests norāda, ka laikā no 2015. līdz 2017.gadam inspicējis «Versobank» un konstatējis, ka šī banka sistemātiski un ilgstoši pārkāpusi likumus attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, kā arī prasības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins Merkelei Ukrainas krīzes atrisinājumam piedāvājis «Čečenijas variantu»

LETA--GRANI.RU/VEDOMOSTI, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei piedāvājis izbeigt karu Ukrainā pēc «Čečenijas varianta». Putins gribējis, lai Kijeva attiecībās ar Doņeckas un Luhanskas teroristu «republikām» īsteno tādu pat politiku, kādu Maskava īstenojusi Čečenijā - iegūst «republiku» lojalitāti apmaiņā pret naudu un autonomiju, vēsta laikraksts Financial Times.

Merklele par Putina piedāvājumu bijusi šokēta. Vācijas un Krievijas līderu saruna notikusi 15.novembrī Brisbenā G20 samita kuluāros, norāda izdevums.

Merkeles padomnieki šajās saunās nav piedalījušies, uz to uzstājusi pati kanclere. «Viņa gribēja vienatnē mēģināt piespiest Putinu atklātāk izteikties par to, ko viņš grib,» laikrakstam pastāstījis avots.

Nākamajā dienā, atgādina laikraksts, Merkele nākusi klajā ar daudz asākiem Maskavai adresētiem paziņojumiem nekā agrāk. Cita starpā viņa brīdinājusi, ka Krievija apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Balkānus.

Tomēr laikraksta avots noraidījis daudz kur dzirdamos spriedumus par Putina un Merkeles «īpašajām attiecībām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievija «izmet miskastē» South Stream gāzes cauruļvada plānu

Lelde Petrāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien norādīja, ka naftas cena 70 ASV dolāru (61,96 eiro) par barelu apmērā Maskavai ir pieņemama.

«Nepieciešama optimālā cena gan ieguvējiem, gan patērētājiem. Lūk, tas, kas ir pašlaik, kas bija pavisam nesen - apmēram 70 dolāri par barelu - mūs pilnībā apmierina,» preses konferencē Singapūrā notiekošajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā sacīja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievijas valsts budžeta izdevumi ir balstīti uz naftas cenu 40 dolāri par barelu.

Vienlaikus Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Saūda Arābiju tās aicinājumos samazināt jēlnaftas ieguvi, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs šonedēļ aicināja samazināt jēlnaftas ieguves apjomu pasaulē par vienu miljonu barelu dienā, lai palīdzētu tirgū atjaunot līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm

LETA--AFP, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Maskava rūpīgi uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm, kas pret Maskavu noteikušas sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pārtikas produktu deficītu pasaulē, mums šogad būs jābūt piesardzīgiem ar piegādēm uz ārvalstīm un rūpīgi jāuzrauga šādu produktu eksports uz valstīm, kas acīmredzami ir naidīgi noskaņotas pret mums," norādīja Putins.

Tāpat Putins pavēstīja, ka Krievijas pārtikas produktu ražošanas jauda spēj pilnībā apmierināt iekšzemes vajadzības un aicināja amatpersonas aktīvāk īstenot importa aizstāšanu.

Krievijas prezidents arī uzsvēra uz nepieciešamību atrisināt loģistikas un apdrošināšanas jautājumus, lai atjaunotu mēslošanas līdzekļu eksportu.

"Novērojams [mēslošanas līdzekļu] deficīts un cilvēki tos pirks. Neviens negrib nomirt no bada," sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija atcels pret Turciju ieviestās sankcijas

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal parādījies sabiedrībai - tas noticis pirmo reizi kopš 5. marta, tādējādi stājoties pretī baumām par viņa veselības stāvokli, ziņo BBC.

Viņš tikās ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu Sanktpēterburgā.

Komentējot baumas par viņa veselības stāvokli, Putins teicis, ka «bez tenkām dzīve būtu garlaicīga».

Atambajevs pavēstījis, ka viņš kopā ar Putinu devies nelielā izbraucienā, Putins bijis pie stūres. Un Atambajevs varot apstiprināt, ka Krievijas prezidents ir teicamā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru