Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Igaunijas Finanšu uzraudzības dienesta ierosinājuma atsaukusi bankai «Versobank» atļauju darboties kā kredītiestādei.

Atļauja atsaukta sakarā ar nopietniem un ilgstošiem normu pārkāpumiem, it īpaši attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu.

No pirmdienas nekavējoties apturētas visas «Versobank» transakcijas un darbības, kā arī izmaksas debitoriem, paziņoja Igaunijas Finanšu uzraudzības dienests.

Dienests arī anulējis bankas identifikācijas kodu, informējis Garantiju fondu par atļaujas atsaukšanu un iesniedzis tiesā prasību par bankas likvidāciju un likvidatoru iecelšanu.

Garantiju fonds otrdien tiksies, lai apspriestu kompensāciju izmaksu debitoriem.

Finanšu uzraudzības dienests norāda, ka laikā no 2015. līdz 2017.gadam inspicējis «Versobank» un konstatējis, ka šī banka sistemātiski un ilgstoši pārkāpusi likumus attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, kā arī prasības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Atzīts, ka pārkāpumi nav novērsti arī pēc šā dienesta iejaukšanās, un 8.februārī Finanšu uzraudzības dienests iesniedzis Eiropas Centrālajai bankai oficiālu pieprasījumu atsaukt bankai «Versobank» darbības atļauju.

Kā pirmdien uzsvēra Finanšu uzraudzības dienesta valdes priekšsēdētājs Kilvars Keslers, šis lēmums uzskatāms par nepārprotamu signālu, ka Igaunija «nepieļaus naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas likuma pārkāpumus».

Vienlaikus viņš norādīja, ka runa ir par izolētu gadījumu, kas neskar nevienu citu Igaunijā darbojošos kredītiestādi.

Pēc Keslera teiktā, bankai «Versobank» ir 5600 klienti, no kuriem tikai aptuveni 2000 ir Igaunijas rezidenti. Tā ir viena no mazākajām kredītiestādēm Igaunijas tirgū, un tās slēgšana neietekmēs Igaunijas finanšu sistēmas turpmāko darbību, tādēļ nav paredzēts sākt «Versobank» sanāciju. Bankai pietiek līdzekļu debitoru prasību izpildīšanai.

Pēc darbības atļaujas anulēšanas Harju apriņķa tiesa iecels bankas likvidatorus, kas pārņems «Versobank» vadību likumā paredzētajā kārtībā, novērtēs tās aktīvus, sazināsies ar klientiem un sāks izskatīt kreditoru prasības.

«Versobank» Igaunijas tirgū darbojusies kopš 1999.gada. Saskaņā ar neauditētiem datiem tās aktīvi 2017.gadā sasniedza 294 miljonus eiro un tīrā peļņa - 300 000 eiro.

Pagājušā gada janvārī ilggadējais «Versobank» vadītājs Riho Rasmans atstāja amatu, domājams, saistībā ar naudas atmazgāšanas gadījumiem 2013. un 2014.gadā, kad caur tās kontiem tika legalizēti vairāk nekā 205 miljoni eiro netīrās naudas. Viņa vietā par bankas valdes priekšsēdētāju kļuva bijušais Igaunijas Autoceļu pārvaldes ģenerāldirektors un kompānijas «Starman» vadītājs Aivo Adamsons.

«Versobank» Latvijā patlaban nedarbojas un nesniedz finanšu pakalpojumus, līdz ar to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nekādi lēmumi attiecībā uz šo Igaunijas banku nav jāpieņem, aģentūru LETA informēja FKTK pārstāve Ieva Upleja.

2016.gada septembrī FKTK padome aizliedza Igaunijas «Versobank» sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā - piesaistīt jaunus klientus Latvijas teritorijā, kā arī bankai bija jāizbeidz līgumattiecības ar jau esošajiem klientiem. Šāds lēmums tika pieņemts, jo «Versobank» ilgstoši pārkāpa Kredītiestāžu likumā noteikto kārtību, kas nosaka, kā citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde var uzsākt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu Latvijā ar filiāles starpniecību.

Tomēr pērn vasarā Administratīvā apgabaltiesa izbeidza tiesvedību par FKTK lēmumu, jo FKTK un «Versobank» noslēdza administratīvo līgumu, kurā noteikts, ka administratīvā lieta ir izbeigta. Līdz ar to «Versobank» bija nodrošinājusi pilnu atbilstību FKTK pieņemtajiem lēmumiem un bankai nebija aizliegts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas teritorijā un piesaistīt jaunus klientus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

FKTK pērn norādīja, ka «Versobank» drīkst sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, pirms tam saņemot atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kā skaidroja Upleja, «Versobank» tomēr kopš 2016.gada nav darbojusies Latvijā.

Atbilstoši «Firmas.lv» datiem «Versobank» pārstāvniecība Latvijā likvidēta 2017.gada martā.

LETA jau vēstīja, ka, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, februārī noteica maksājumu ierobežojumus Latvijas «ABLV Bank», liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Pēc vairākām dienām FKTK nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Savukārt pāris dienas pēc šī FKTK lēmuma «ABLV Bank» akcionāri paziņoja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, tiks sākta bankas pašlikvidācija.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Piedāvā faktoringu tiešsaistē mazajiem uzņēmējiem

Anda Asere, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Flexidea rada tiešsaistes platformu, kur uzņēmēji var pārdot savus rēķinus

«Principā tas ir kā faktorings, bet parasti šādos pakalpojumos bankas interesē viss līgums par visiem rēķiniem, bet pie mums var pārdot konkrētus rēķinus. Ja mūsu klients piegādā preces vai sniedz pakalpojumus ar pēcapmaksu, esam gatavi finansēt viņa rēķinus. Platforma ļauj to darīt attālināti, klientam nav nekur jāiet – var reģistrēties mūsu mājaslapā, augšupielādēt rēķinu un dienas laikā saņemt finansējumu,» skaidro Vladimirs Fogels, SIA Flexidea līdzīpašnieks.

Biznesa sākšanā uzņēmums ieguldījis īpašnieku līdzekļus. Summu Vladimirs neatklāj. Divos gados Flexidea vēlas kļūt par lielāko faktoringa pakalpojumu sniedzēju Baltijas tirgū. Tālāki plāni saistās ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm. «Protams, lai attīstītos tālāk, būs nepieciešamas lielas investīcijas mūsu darbības finansēšanai. Pienāks brīdis, kas meklēsim investorus. Vispirms izdarīsim to, ko varam, ar saviem līdzekļiem,» saka Marija Sutirina, SIA Flexidea līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņiem naudas atmazgāšanas novēršana buksē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pēc Danske Bank skandāla sarukuši nerezidentu klientu līdzekļi un izveidoti priekšlikumi jaunai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanai, taču likuma pieņemšana neiet raiti un būtiski nosacījumi noraidīti, par ko neizpratni pauduši nozares eksperti.

Tajā pašā laikā uzraugs satraucas, ka līdz ar finanšu nozares skandālu varētu būt apdraudēta valsts digitālā attīstība.

Noliedz vainu

Izmeklēšana saistībā ar Danske Bank Igaunijas filiāles pārkāpumiem turpinās, un paredzams, ka Danske Bank varētu tikt piemērots sods vairāku miljardu dolāru apmērā. Patlaban pārbaudes bankā veic ASV Tieslietu departaments un izmeklēšana vienlaicīgi notiek Dānijā, Igaunijā un Francijā. Banka lēš, ka caur tās kontiem aizplūduši aptuveni 230 miljardi dolāru nelegālas naudas. Kā liecina centrālās bankas dati, laika posmā starp 2008.gadu un 2015.gadu Igaunijā strādājošās bankas ir apkalpojušas ienākošos pārrobežu maksājumus aptuveni 441 miljarda eiro apmērā un izejošos maksājumus 446 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru